miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / Hobiji / Militārā arheoloģija
<< 1 ... 180 . 181 . 182 . 183 . 184 . 185 . 186 . 187 . 188 . 189 . 190 ... 200 . 201 . >>
Autors Ziņa
Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Aug 2014 00:21:23
Atbildēt 


Quoting: _atkal_es_
Jautajums par bistamibu! Pec shkersgriezuma shkiet ka tur ieksha ir bijis kads mazs ladinsh ar detonatoru no apakshas... pastastiet man nezinitim kadel tad ta? vaitad tas detonators nenostrada pie izshaushanas? jeb varbut pie sadursmes uz kada inerces pamata? un kas shitie skaitijas? brunsiteji?

Jā, tie divi ir bruņusitēji (vai trasējošie bruņusitēji - tam nav būtiskas atšķirības).
Tieši krievu bruņusitēja lādiņi, par spīti nelielajam sprāgstvielu daudzumam, ir vieni no bīstamākajiem - pat nešauti - it sevišķi 45 mm, lai gan citi ar nav neko patīkamāki. Krievijā un Ukrainā visvairāk upuru - vienkārši nejēgu, militāro arheologu un pat sapieru - ir tieši, darbojoties ar šiem devaisiem.
Tas ir saistīts ar inerciālā detonatora (MD-2, MD-5 u.c.) uzbūvi. Drošībai tur kalpo tāds kā iešķelts gredzens starp belzeni un iniciējošo kapseli. Pie izšaušanas (jeb cita, pat samērā neliela trieciena) šis gredzens var iešķelties daļēji, neiešķelties nemaz vai pārsprāgt pilnīgi. Pēdējā gadījumā eksplozija notiek jau stobrā ["prežģevremennij razriv"], abos pirmajos - šāviņam trāpot pa pietiekami masīvu mērķi. Detonatori, pat ārēji nopuvuši lupatās, ir gana hermētiski (viss ir sēdināts uz lakas un krāsas) vēl joprojām, un to dažu desmitu vai simtu gramu pat tik vārgas sprāgstvielas, kā amatols, pietiek, lai viss notiktos. Atrodot tādu šāviņu, vienalga, izgājušu caur stobru vai nē, vienīgais prātīgais risinājums ir to aprakt vai/un izsaukt sapierus...
Par nosacīti drošiem varētu saukt tikai šāviņus rūpnīcas iepakojumā - nešautus unitārus (komplektā ar čaulu un pulveri), un oriģinālajā tarā (kastē), lai gan arī tad pastāv liela varbūtība uzrauties uz nepatikšanām.

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.





edi777
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Aug 2014 00:31:59
Atbildēt 


Quoting: Von Treppensmutzer
Tieši krievu bruņusitēja lādiņi, par spīti nelielajam sprāgstvielu daudzumam, ir vieni no bīstamākajiem

Gribētu Kamradam pajautāt-ja viņs strādā uz gredzena principa-kāpēc viņs nesprāgst stobrā, jo man domāt ka stobrs iet uz sašaurinājumu izejas galā, nu vismaz PTA un PVA...

________________________
ggggg5


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Aug 2014 00:43:00
Atbildēt 


Quoting: edi777
kāpēc viņs nesprāgst stobrā

Ja neviens nav uzsitis ar āmuru, pie izejas no stobra gala ir samērā neliels trieciens, kas vēl nedaudz sašķeļ jau tā iešķelto gredzenu, bet trāpot pa mērķi, inerce paveic pārējo.
Turklāt ar MD-5 un līdzīgiem bija gana daudz negadījumu arī kara laikā.
Teorētiski drošāka ir sistēma, kas darbojas uz rotācijas (centrbēdzes) principa - šāviņam uzņemot noteiktu rotācijas ātrumu, atveras mēlītes (līdzīgi fotoaparāta objektīva diafragmai) vai speciālos kanālos ieripo lodītes (pinbola variants) un belzenis šādi tiek noņemts no drošinātāja. Uz tāda principa darbojās daudzi vācu detonatori.
Tomēr masu produkcijā un vēl kara apstākļos tā bija/ir pārāk sarežģīta shēma, vismaz uz Stachanova metodēm balstītai rūpniecībai.

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


edi777
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Aug 2014 01:08:39
Atbildēt 


Quoting: Von Treppensmutzer
Ja neviens nav uzsitis ar āmuru, pie izejas no stobra gala ir samērā neliels trieciens, kas vēl nedaudz sašķeļ jau tā iešķelto gredzenu, bet trāpot pa mērķi, inerce paveic pārējo.

Varbūt nemāku pareizi nofurmulēt-bet man domāt-PTA stobrs ir ar konusu... Līdz ar to izriet jautājums-kapēc nedetonē stobrā..

________________________
ggggg5


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Aug 2014 01:17:35
Atbildēt 


Quoting: edi777
kapēc nedetonē stobrā.

Varbūt nemāku paskaidrot - Ja nav uzsists pirms tam - nekas nedetonē, jo nepietiek inerces, lai deformētu gredzenu līdz galam un belzenis saskartos ar detonējošo sastāvu.
Ja lādiņš ir bijis uzsists pirms šāviena - to, kad tas eksplodēs, zina tikai pats detonators. Varbūt pietiks jau ar momentu, kad šāviņš tikai pamet patrontelpu un iegriežas vītnēs, a varbūt - stobrā, bet vēl varbūt (visticamāk) - izlidojot no stobra.
Vienkārši, šāviņam virzoties pa vīnēm - pofig, ar konusu, vai bez - ass virzienā nav tādu spēku/triecienu, lai pilnīgā ordnungā esošs detons nostrādātu.
Koniskā vītne (turklāt tāda nebija visiem PAK-iem) nebūt nenozīmē, ka šāviņš virzīsies, raustīdamies.. Vienkārši koniskā vītne uzlabo blīvējumu stobrā, un padara pulvera lādiņa darbību efektīvāku.

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


edi777
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Aug 2014 01:30:34
Atbildēt 


Quoting: Von Treppensmutzer

Varbūt nemāku paskaidrot - Ja nav uzsists pirms tam - nekas nedetonē, jo nepietiek inerces, lai deformētu gredzenu līdz galam un belzenis saskartos ar detonējošo sastāvu.

Pilnīgi neticu tai versijai...PAK stobrs-dēļ konusa iztur apamēram 400 šavienus.. Pat lietojot volfgrama serdeni, viņam apkārt bija mīkstāks metāls.. Mūsdienu SU tanku stobri bija paredzēti 600 šāvieniem...

________________________
ggggg5


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Aug 2014 01:42:27 - Laboja Von Treppensmutzer
Atbildēt 


Quoting: edi777
PAK stobrs-dēļ konusa iztur apamēram 400 šavienus

Kamrāds proponē, ka šāviņš dižgabala stobrā virzās ar rāvieniem?
Ir pilnīgi pofig - koniska vītne vai cilindriska - šāviņa kustība stobra garumā ir plūdena, bez lieliem rāvieniem vai krasas bremzēšanās, kas varētu galīgi sagraut iešķelto gredzenu. Pirmais trieciens (neliels) - ir, šāviņam sākot kustību, otrais - arī neliels un ne paŗāk ass - vadgredzenam iegriežoties vītnē, bet trešais - visstiprākais (tomēr ar to nepietiek, vismaz pēc konstruktoru aprēķiniem) - pametot stobru. Neskarts detonators (runa nav par brāķi) to visu iztur, un drošinātāja gredzens izjūk tikai tad, kad šāviņš saduras ar mērķi (bruņu). Ļoti daudzi mērķi netrāpījušo šāviņu detonatori, sevišķi, ja šāviņi krituši mīkstā augsnē (sniegā, dubļos) var nostrādāt tikai tad, kad kāds uzsit pa tiem ar lāpstu, griež ar fleksi vai mēģina atdauzīt ierūsējuša detonatora vītnes ar āmuru.

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


edi777
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Aug 2014 19:16:01
Atbildēt 


Quoting: Von Treppensmutzer
Kamrāds proponē, ka šāviņš dižgabala stobrā virzās ar rāvieniem?

Nē- proponēju-ka gredzens nevar būt detanātors PTA..Saspiešana ir domāta lai lielāka precizitāte, līdz ar to viņs atdalītos stobrā..Piekrītu ka gredzens kā detanātors var būt parastajam šāviņam ne PTA...

________________________
ggggg5


Aigarcix
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Aug 2014 19:22:25
Atbildēt 


Quoting: edi777
līdz ar to viņs atdalītos stobrā..

Lasu un sajūta,ka katrs runā par savu gredzenu.Sāviņa vadgredzens nav detenātora,tobiš priekšmeta ieks lādiņa korpusa ,gredzens.Un pofig konuss,tas rada spiedienu tikai uz vadgredzenu.nu man, tā no malas .liekas.




edi777
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Aug 2014 19:29:31
Atbildēt 


Quoting: Aigarcix
Lasu un sajūta,ka katrs runā par savu gredzenu.Sāviņa vadgredzens nav detenātora,tobiš priekšmeta ieks lādiņa korpusa ,gredzens.Un pofig konuss,tas rada spiedienu tikai uz vadgredzenu.nu man, tā no malas .liekas.

Jā -es laikam velti apelēju-jo domāju runa iet pa vadgredzenu....

________________________
ggggg5


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Aug 2014 20:01:54 - Laboja Von Treppensmutzer
Atbildēt 


Es pat nevarēju iedomāties, ka kādam ienātu prātā šāviņa vadgredzenu jel kā sasaitīt ar detonatoru...
Tiem,kas tankos:
Saite MD sērijas detonu izpratnei.
Pietiekoši detalizēta un liela, lai viss būtu skaidrs, vēl pirms ņemt rokās meklētāju un lāpstu. Ja nu kādu tās lietas nopietni interesē, protams. Un tas gredzens, par ko es runāju, shēmā apzīmēts ar Nr. 14...

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


Aigarcix
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Aug 2014 21:29:33
Atbildēt 


Quoting: Von Treppensmutzer
Es pat nevarēju iedomāties

Galvenais,ka visiem ir labi un beidzot sapratām viens otru. .

Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Aug 2014 21:51:35
Atbildēt 


Quoting: Aigarcix
visiem ir labi un beidzot sapratām viens otru

Tā gan... bet tamlīdzīgi priekšstati pat detonāciju iniciējošiem devaisiem manī rada šaubas par nācijas demogrāfisko nākotni..
Zeme ir pilla ar visādiem sū***, un vienīgi "praemonitus, praemunitus"...
Turklāt tas var būt noderīgi arī priekšdienās - faktiski jau nekā jauna zem saules nevaid, un visiem šodienas spridzekļiem un detoniem kājas aug jau no Lielā Kaŗa laikiem. Pat pašā modernākajā spridzeklī ar vadību pēc GPS koordinātām vienalga, būs drošinātājs (inerces vai cits), belzenis un iniciējošā kapsele. Savukārt vācu izpunktierētās sapieru lamatas lielajos bumbu un mīnu kalīberos vēl šobaltu dienu nav īsti modificētas - jo nevajag..

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Aug 2014 21:57:17
Atbildēt 


Quoting: _atkal_es_
och pec t34 municijas izskatas

Re, kur tiek kāreiz apskatīta 85 mm munīcija:
URL

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


_atkal_es_
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Aug 2014 00:06:52
Atbildēt 


Tatad rezumejot shitie dzelzs gabali ir nekaitigi? Jo cik saprotu detonatoru nav un parejais ir tikai dzelzis! nekam vairak taja cauruma nevajadzetu but no apakshas?

________________________
- Kas jūs tāda?
- Labā feja!
- Un kāpēc ar cirvi?
- Neesmu īpaši labā omā...


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Aug 2014 00:10:08 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Quoting: _atkal_es_
no apakshas?

Detonators nevar būt lādiņa čaulā taču? Kura paliek lielgabalā pēc izšaušanas?
Vai es kaut ko nesaprotu no Jūsu gudrajām runām?

________________________
Židoģitļerovci.


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Aug 2014 00:11:25
Atbildēt 


Quoting: _atkal_es_
shitie dzelzs gabali ir nekaitigi?

Teorētiski - jā. Ja vien neuzmet uz kājas.
Tomēr - šāviņos var būt palicis tols, un tas jau ir pats.
Ja plika čaumala - nekādu problēmu. Bet nu saglabājamība ir slkta, imho.

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


Bandava
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Aug 2014 00:15:42 - Laboja Bandava
Atbildēt 


Quoting: _atkal_es_
Nu te ladina izmers! kas tas ir?


Netaisos par baigo speciālistu, bet, cik acis rāda, uz štangeļa 88mm, tad jau gribētos attiecināt uz friču FLAKu/PAKu. Katrā ziņā tās iepriekš ieliktās bruņsitēju "balvankas" vācu variantu atgādina.

Quoting: Maschinengewehr 42
bet ir interese, kas tas ir, un kādā sakarā es šamo atradu sēņojot bijušajā Latvijas armijas šaudītavā.


Tiešām nepārzinu šo jomu, bet.... dvīņus vairumā tādai čaulai esmu atradis vietā, kur friči pēc kara munīciju slīcināja. Pussausumā tās jau pirms ceturtdaļgadsimta izskatījās bēdīgi. Vienīgais neiekrita acīs tas it kā spirālveida vijums, nav atmiņā arī to caurumu pakaļgalā.

Bandava
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Aug 2014 00:34:18
Atbildēt 


Quoting: Von Treppensmutzer
Jā, tie divi ir bruņusitēji (vai trasējošie bruņusitēji - tam nav būtiskas atšķirības).


Ir bijis tāds grēks jaunībā jaukt ārā visādas nevajadzīgas lietas (tagat tā vairs nedarītu un nedaru), tad vācu bruņsitējam ar it kā "traseri" izjaucot radās iespaids, ka tas traseris domāts bimetāla inerces bliežņa mehānisma uzkarsēšanai - atbrīvošanai. Tāds lādiņš arī nesprādzis pēc "atdzišanas" nebūtu aplami bīstams (tas nekādā ziņā nav aicinājums gar tiem grābstīties).
Zenītartilērijas lādiņi vispār saprotamu iemeslu dēļ netika gaidīti piezemējamies nesadalītā veidā, tai pašā bērnībā dullojamies aizdedzinot 20mm traseri un metot dīķī.
Tie, kas metās uz lielāku priekšmetu izjaukšanu, melsa, par variantu, ka aviobumbu trieciendetonators ierosinājis sprādzienu pateicoties kritiena laikā uzkrātajam statiskajam lādiņam.

Toreiz vienkārši grāmatnīcās netirgoja grāmatas par to, kas lācītim vēderā,- tagad citi laiki, bet arī intereses citas (manā gadījumā).

Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Aug 2014 00:37:43
Atbildēt 


Quoting: Bandava
Pussausumā tās jau pirms ceturtdaļgadsimta izskatījās bēdīgi. Vienīgais neiekrita acīs tas it kā spirālveida vijums, nav atmiņā arī to caurumu pakaļgalā.

Tie četri simetriskie caurumiņi pakaļgalā beidzas pāmatnē pēc kādiem 8 milimetriem. Tur kaut kas vēl klāt skrūvējās varbūt? Bet tur tad sanāk ļoti mazas skrūvītes. Kuras izraus pēc pirmā šāviena. Arī tas, ka čaula ir izgatavota no plāksnes vijuma, neliecina par to, ka tā varētu būt vairākas reizes izmantojama pēc katra šāviena. IMHO.

________________________
Židoģitļerovci.


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Aug 2014 00:45:32
Atbildēt 


Quoting: Bandava
it kā spirālveida vijums

Nav tas "it kā", tur ir čaula tiešām "savīta" no metāla loksnes, gan no ārpuses, gan no iekšpuses arī to "šuvi" var redzēt.

________________________
Židoģitļerovci.


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Aug 2014 07:33:21
Atbildēt 


Quoting: Bandava
Zenītartilērijas lādiņi vispār saprotamu iemeslu dēļ netika gaidīti piezemējamies nesadalītā veidā

Zenītartilērijā traseris, izdegot, parasti ierosina pašlikvidatoru, kamēr pats šāviņš lielākoties ir šrapneļa tipa (ja neskaita 20mm flakus u.c. mazos kalibrus), tikai svina lodīšu vietā ir t.s. segmentu šrapnelis - dzelzs taisnstūri. Un šiem lādiņiem ir distances degļi, uzstādāmi no priekšpuses pirms šāviena.

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


Bandava
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Aug 2014 08:34:07
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Nav tas "it kā", tur ir čaula tiešām "savīta" no metāla loksnes, gan no ārpuses, gan no iekšpuses arī to "šuvi" var redzēt.


Es tik par to, ka tajiem, kurus es turēju rokā, neko tādu savā laikā neievēroju, bet neizslēdzu, ka tas pats vien bija. Mani tie piesaistīja vienīgi ar uzkrītoši bēdīgo stāvokli salīdzinājumā ar visu pārējo, baigo izpēti neveicu.
Vairāk tos saistītu ar uzvarošā Reicha totālā kara periodu, kad visādus erzacus kļepīja. Tas vijums būs viena no lēto cauruļu tehnoloģijām, kuras izmanto arī šodien, caurumi apakšā var būt tehnoloģiskie, lai metināšanas procesā detaļas savstarpēji iecentrētu. Nav teikts, ka manis redzētajām nav izmantota cita veida caurule un tikai tāpēc tas attiecināms uz citu dižgabalu.

Quoting: Von Treppensmutzer
tikai svina lodīšu vietā ir t.s. segmentu šrapnelis - dzelzs taisnstūri


Nu špringmīnās arī lika akurātus apaļdzelzs stienīšus, bet pie reicha gala jau trāpās visāds mišungs gan brāķēti ložu dībeļi, gan citi metālapstrādes atlikumi.

_atkal_es_
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Aug 2014 09:02:41
Atbildēt 


Klau! Bet ka paliek ar kadu praktiskaku izbraucienu teiksim pie dabas kruts kaut uz to pashu auces pusi?

________________________
- Kas jūs tāda?
- Labā feja!
- Un kāpēc ar cirvi?
- Neesmu īpaši labā omā...


_atkal_es_
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Aug 2014 23:40:28
Atbildēt 


Nu ta neviens neko? katrs rushinas pa savu dobi?

________________________
- Kas jūs tāda?
- Labā feja!
- Un kāpēc ar cirvi?
- Neesmu īpaši labā omā...


Sturmgevers
Lietotājs




# Nosūtīts: 6 Aug 2014 00:18:43
Atbildēt 


Quoting: _atkal_es_
Nu ta neviens neko? katrs rushinas pa savu dobi?

Man liekas ka te bija sadaļa kur tika īpaši braucieni plānoti - vienam j;auzņemas un jāsaplāno, tauta atrakstās, kas var tikt un kad. Kaut kā tā.

________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 6 Aug 2014 23:56:55
Atbildēt 


Quoting: edi777
Nu kamrādam atmīnētājam gribēju pajautāt-kuram laukā nogulējušam šāviņam , pēc 70 gadiem ir ir ļoti bīstama kapsele ,ja pa viņu nemēģina dauzīt ar āmuru?

Iesākumam - nevienam (ne)iesaku atrast degpudeli. Sevišķi, rokot ar lāpstu.
Ja runājam par šāviņiem:
1. Visi iespējamie bruņusitēji ar "doņņikiem", sevišķi krievu MD sērija - detaļas hromētas, viss sēdināts uz svina blīvēm un krāsu. Pat nešautam neviens nevar droši pasacīt, vai belzenis ir "relatīvi drošajās" milimetra desmitdaļās, vai tikai kūšmata attālumā no iniciatora, kuram arī 100 gadi hermētiskos apstākļos var nebūt pietiekošs sadalīšanās laiks. Kā jau sacīju - pietiek šāda tipa lādiņam kaut izkrist iz rokām, lai drošinātāja vairs nebūtu. Bet pēc kara čaulas lauza laukā, sitot tādus bimbuļus pret kokiem un māju pakšiem... Kā tāda manta uzvedīsies, izrokot laukā - HVZ.
Ne mazāk bīstami ir dažādi agrīnie kumulatīvi, pancerfaustu utml. galvas u.c. vundervafeles. Sevišķi kampfpistoles šāviņi un pat gevērgranātas (ja nezina uzbūvi).
2. Jebkurš devaiss ar melinīta [šimozes, pikrīnskābes {2,4,6-trinitrofenols, TNP, C6H2[NO2]3OH}] pildījumu. Kāpēc - mājasdarbs lasīt, ne rakstīt pratējiem.
2a. Lielā Kaŗa "čemodāni" un brizantie fugasi. Neprognozējamo detonatoru un pildījuma dēļ.
3. Daža laba patrona, kaut vai Mosjas PZ un tās analogi; vai Mauzera - ar fosforu.
4. Visi mazo kalibru šāviņi - ne tikai aviācijas, bet arī 37-56mm, ja nezin, kas katram konkrētam lācītim vēderā.
5. Lielākā daļa mīnmetēja mīnu (ar kaujas lādiņu), kasešu SD-2 taurenīši un tamlīdzīgas cūcības..
6. Prettanku mīnas un citas nejaucības ar pretatmīnēšanas ietaisēm.
7. Jebkurš štrunts, kuru nevar atpazīt!

Quoting: Sturmgevers
Kamrādi, nekasamies,

Man nav nedz ko kasīties, nedz arī ko satraukties. Darvina likumus par sugu saglabāšanu neviens deputāTC jeb minist(erv)s pagaidām itkā nav atcēlis. Par laimi cilvēces nākotnei.
Un SBP (VOP'i) jau arīg ir vienkārši evolūciju veicinošs faktors.
Quoting: Sturmgevers
edi777 ir reizēm tāds sasteigts rakstīšanas stils

Ja tikai rakstīšanas - da dies ar viņu... Varbūt pat izdzīvos, ja [ļoti] paveiksies...
Bet man tā rādās - steiga ir arī domāšanas un rīcības stils.

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


edi777
Lietotājs




# Nosūtīts: 7 Aug 2014 00:35:41 - Laboja edi777
Atbildēt 


Quoting: Von Treppensmutzer
4. Visi mazo kalibru šāviņi - ne tikai aviācijas, bet arī 37-56mm, ja nezin, kas katram konkrētam lācītim vēderā.

Gribētu uzināt no Kamrāda-kam 45mm kalatuškai -zamedļenovo deistvija detonators??? Ja nu pa bruņutraspotieri, kuri bieži negadījās...44g. viņi tika drusku savādakiem mērķiem izmantoti...
Quoting: Von Treppensmutzer
Visi mazo kalibru šāviņi - ne tikai aviācijas, bet arī 37-56mm, ja nezin, kas katram konkrētam lācītim vēderā.

Gribēju uzināt -kur 56mm šāviņi tika izmantoti-es zinu 57mm krievu dižgabalu...

________________________
ggggg5


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 7 Aug 2014 00:45:26
Atbildēt 


Quoting: edi777
kam 45mm kalatuškai -zamedļenovo deistvija detonators???

Varbūt nosauciet konkrēti, ko esat domājis ar "kolotušku" un "
Quoting: edi777
zamedļenovo deistvija detonators?
"?
MD sērijas detonatoriem aizture ir dažas sekundes desmitdaļas vai uz to pusi - ar domu, ka APHE eksplodē jau pēc bruņas caursišanas. Ja paveiksies, protams. Shēmas ir pilns internāts - tāpat, kā nekrologu.
Quoting: edi777
kur 56mm šāviņi tika izmantoti-es zinu 57mm

varbūt tagad man rakstibas kļūdu izpletēt par globālu problēmu - teiksim, līdz kalibru mērīšanas īpatnībām - pa vītni, pa laukiem, ar progresīvo urbumu un bez?
P.S. pateicos, ka vairs netieku godināts ar cienījamā aviokonstruktora Tupoļeva ražojumu segvārdu. Kamrādam tomēr ir vērojama tendences atblāzma laboties. Ja viņš tik ilgi nodzīvos, protams...
Vairāk kamrādam jautājumu nebija?! Vieglas smiltis, rokot karu!

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


edi777
Lietotājs




# Nosūtīts: 7 Aug 2014 01:05:12 - Laboja edi777
Atbildēt 


Quoting: Von Treppensmutzer
Varbūt nosauciet konkrēti, ko esat domājis ar "kolotušku" un "

Redz kamrad-45mm kolutuška krievu (proščaj rodina)
-diez vai varēja sasist tankam, izņemot kāpurķēdi 44gadā...Tāpēc nekādi aiztures detanātori nevarēja būt.... Ko ar kamrāds ar nevar pierādīt..
Quoting: Von Treppensmutzer
varbūt tagad man rakstibas kļūdu izpletēt par globālu problēmu - teiksim, līdz kalibru mērīšanas īpatnībām - pa vītni, pa laukiem, ar progresīvo urbumu un bez?

Vnk. nesaprotu ka mēri kalibru?Krieviem bija 57mm lielgabals...

________________________
ggggg5


<< 1 ... 180 . 181 . 182 . 183 . 184 . 185 . 186 . 187 . 188 . 189 . 190 ... 200 . 201 . >>
Panzerkampf Forums / Hobiji / Militārā arheoloģija
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 1
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.083
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2020