miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / Hobiji / Militārā arheoloģija
<< 1 ... 180 . 181 . 182 . 183 . 184 . 185 . 186 . 187 . 188 . 189 . 190 ... 200 . 201 . >>
Autors Ziņa
Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 8 Jan 2014 23:11:23
Atbildēt 


valtersjjj

Tev labāk to prasīt antik-war forumā.

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)





Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Jan 2014 23:36:13
Atbildēt 


Quoting: Alis
labāk to prasīt

Vai arī atsauces par dažādiem MD meklēt UA/RU saitos - violity, trizna vai rabertā (ne tikai). Mums te vai nu racēji tādi klusāki novākušies, vai arī "čukča ņe kopaķeļj, čukče bi pesņi popeķ... pro politiku"
Vispār jau tāds klusums par labu forumam diemžēl neliecina. Tiešām nevienam nekas interesants vai nepazīstams nav trāpījies?

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Jan 2014 23:49:41
Atbildēt 


Quoting: Von Treppensmutzer
Tiešām nevienam nekas interesants vai nepazīstams nav trāpījies?

Nepazīstams nē, bet atcerējos, ka pirms dažiem gadiem, tīrot Vecgulbenes pils pagrabus, veči no bijušajām pirmās Latvijas armijas atejas bedrēm spaiņiem grāba ārā 'Arisakas' patronas ar angļu marķējumu - galīgi sapuvušas. Dažas, pēc izskata veselākās, biju iehavojis, bet vienalga sabruka pēc dažiem mēnešiem, tikai čaulīšu dibeni un puskorodētas lodes palika...

Atejas bedre laikam sūrs pārbaudījums vislabākai munīcijai

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 9 Jan 2014 00:15:33
Atbildēt 


Quoting: Armands
'Arisakas' patronas ar angļu marķējumu

Vot kas man Daugavas krastos nav trāpījies (un zināmā mērā bija idijota slapjais sapnītis) - tās bija angļu marķētās Arisakas. I japāņu, i Pēterburgas štancētās - papilnam, vietām 1:1 ar trīslīniju čaulām, bet neviena, pat ne sapujuša, marķētā Kainoka... Acīmredzot, šai pusē tās nonāca tikai jau pēc Lielā kaŗa grāvju frontes sabrukuma 1917...
Mosinam ir bijis visādi - gan angļu, gan britu, gan vācu 1905.-06. gada pasūtījumi, ir sastapti pat pāris 8x50R Manliheru (imho - jau pēc 1917), bet japāņi - tikai plikie (3 veidu - pēc kapseles kernējuma/čaulas apakšas malas, un, protams, 2 veidu lodes...).
Kāda gadu bija patronas un kāda tipa un apvalka materiāla bija tās "puspujušās" lodes? Melhiors jau vēl tā kā puslīdz "atejizturīgs" materiāls, lai gan vide, protams, izcili agresīva (ievērojot armijas virtuves specifiku).

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 9 Jan 2014 01:04:50 - Laboja Armands
Atbildēt 


Quoting: Von Treppensmutzer
Kāda gadu bija patronas un kāda tipa un apvalka materiāla bija tās "puspujušās" lodes?

Te kamrāds iepriekš bija izlicis tieši tādas pat ar visām bildēm, tikai slinkums meklēt, bet marķētas bija tāpat... ar skaitli 16 un k...

Un Vecgulbenē jau Lielā kara frontes nebija, toties bija kautiņi starp sarkanajiem un baltajiem latviešiem un vēl Vecgulbenes tribunāls...

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 9 Jan 2014 01:33:31 - Laboja Von Treppensmutzer
Atbildēt 


Skaidrs - tas pat Kynoch... un, ja 1916. - tad melhiora apvalks/svins. Paliek jautājums par lodes formu un to, ir kanelūra vai nav, bet tas nav tik būtiski.
<edit>
1916. gada pasūtījums jau ātrāk par 17. gada vidu caur Arhangeļsku līdz Pēterburgai labi, ja varēja nonākt, kur nu uz fronti visā tai bardakā. Dabiski, ka Lielā kaŗa Vecpiebalgā nebija un tās patronas gan jau būs kādi lielinieki sametuši provejā - lai fiksākas kājas pie mukšanas.

Savukārt personiski man pērnā gada interesantākais "atradums" bija, tīrot paša garāžu. Starp vecām skrūvēm uzpeldēja pāris šautas 7,5mm MAS čaulas no 38.-39. g., - CF - "Cartoucherie Française", ar zvērīgi nokernētām kapselēm.
Cik atceros, savāķītas 80-tajos Igaunijā, pie Narvas upes ("mūsu" krasts). Droši vien no frontes saīsināšanas laikiem 1944. Pilnas patronas vai "osečkas" gan neatceros tur tolaik manījis. Pretējais krasts tagad ir RU un tais krajos vairs tā vēsi neparakņāsies, pat, ja tiksi piebraukt. Bet būtu interesanti - tur laikam būs kādi leģionāri šaudījušies.

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


Arvids
Lietotājs




# Nosūtīts: 9 Jan 2014 10:59:36
Atbildēt 


Viens no Latvijā cienījamākiem racējiem - Kārlis Tjarve, visiem racējiem zināms kā Karlo, sarakstījis un izdevis grāmatiņu "Brienot meža taku" par savām racēja gaitām. Iesaku palasīt. Nezinu tikai, vai grāmata jau ir grāmatveikalos, es to dabūju Karlo tikšanās reizē ar Ventspils racējiem pagājušā gada beigās.

________________________
Pacel vāku, paskaties,
Te guļ Fricis Bundzenieks.


Bombensturm
Lietotājs




# Nosūtīts: 9 Jan 2014 13:09:00
Atbildēt 


Ja jau aiziet līdz izvirtībām ar patronu marķējumiem, varu pastāstīt par ko mazliet lielāku (ja vien jau kaut kad neesmu stāstījis). Pazīstams ļaužs Daugavpils pusē parādīja kādu savu granātu "depozītu". Tur bija visnotaļ interesanti eksemplāri arīdzan, teiksim:

http://lexpev.nl/grenades/sovietbalkan/russia/hexagonalstickgrenade.ht ml

http://lexpev.nl/grenades/sovietbalkan/russia/stendergrenade.html

http://lexpev.nl/grenades/europe/germany/handnebelbombe.html

Par prastākām mantām pat nerunājot...

Tajā pašā antikwārā visādas tipveida mantas uzpeld, bet kaut kas tāds diži redzēts nav.

Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 9 Jan 2014 13:58:07 - Laboja Von Treppensmutzer
Atbildēt 


Quoting: Bombensturm
aiziet līdz izvirtībām ar patronu marķējumiem

Nemaz tik lielas tās izvirtības jau nav, vismaz ne manuprāt. Patronas ir labs materiāls datēšanai un pat sīkākām lietām (ja kārtīgi parokas , var atrast datus teju par katru mauzera patronu partiju). Vismaz, ja ir interese ne tikai par to "cik tas maksā", "vai šitas ir rets?" utml. - ja papildus rakšanai gribas uzzināt precīzāk, kas karojis vai kā konkrētais priekšmets nonācis tieši tur, kur atrasts. Vai vismaz dod vielu pārdomām un hipotēzēm.
Un otrādi - pēc patronu veidiem un marķējumiem var aptuveni saprast un prognozēt pārējos atradumus (teiksim, MAS čaulu klājienā nez vai sanāks atrast grāpīšus, nagu vīlītes un tējkarotītes ar SS rūnām)

Dinaburģī jau visādi brīnumi piemītot - arī tādi, kādi tranšejās i lāga nav manīti. Vismaz vietās, kur fronte stāvēja mierā, labi, ja kādas Rdultovska granātu paliekas var sameklēt, vai veco, labo diskushandgranate

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.





Bombensturm
Lietotājs




# Nosūtīts: 9 Jan 2014 15:49:05
Atbildēt 


Quoting: Von Treppensmutzer
Vai vismaz dod vielu pārdomām un hipotēzēm.

Drīzāk. Kā jau zināms, kara laikā ar to kārtību mēdz visādi būt un ja arķivs saka, ka patronas ar tādu un tādu marķējumu aizvestas uz turieni un turieni, dzīvē var izrādīties mazliet savādāk

Kā man čoms teica, bruņurupučus (t.i. - diskus) atrast pie Daugavpils tā īsti nevarot, esot liela raritāte. Kādi jau esot manīti, bet nu dikti maz. Rduļtovska granātas (gan 12., gan 14. gada modeļi) jau stipri biežāki, vien šīs granātiņas tādas paplānas - ar to saglabāšanos nu ir kā ir...

Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 9 Jan 2014 16:29:57
Atbildēt 


Quoting: Bombensturm
kara laikā ar to kārtību mēdz visādi būt un ja arķivs saka, ka patronas ar tādu un tādu marķējumu aizvestas uz turieni un turieni

Kā kurā armejā un kā kurā karā, protams.
Bet, ja starp masveida, teiksim, Poltes pabrīķa 1915.-16. g. mauzeru čaumalām gadās pārītis no, teiksim, Drēzdenes arsenāla un vēl pirmskara ražojumā, tad ir, par ko paprātot - varbūt rezervisti no tiem krajiem atsūtīti, bet varbūt rokāde "atpūtai" no Rietumu frontes...

Rdultovkas nu jau varētu būt saglabājušās tikai kādās īpaši dziļās dūņās [vai pažobelēs - eļļainās lupatās]. Ja 70-to gadu beigās ierakumos bija kas no tādiem suvenīriem, tad nu jau virs ne. Vismaz veselas. Ja vēl rūpnīcas kaste gadītos, ar visu smāķi virsū - bet tad tas nebūs pozīcijās, bet gan blindāžās tuvākā aizmugurē. Tas cinkotais bleķis tak plāns kā papīrs, un, ja pildījuma sastāvā bija melinīts, izjuka pāris gadu laikā...
Diski (un granātas vispār) vairāk būtu meklējami pa Tīreļpurvu, Nāves salu un citās tādās vietās, kur attālumi starp tranšejām nebija lieli un bija regulāras izkaušanās.
Manos krajos, kur katrs tupēja savā upes krastā un kasīja, kas nu ieskājams, granātas, ja bija, tad zemnīcās goda vietā - lai unteriem ērtāk saskaitīt.
Lai gan esmu šo to no granātām arī Daugavmalā atradis un pat rokā paturējis - bet tas bija, kā sacīts, 70.-tajos - un jau tolaik mazkondīcijas paskatā.

O! Atcerējos vēl vienu interesantu atradumu, tikai atkal no WW2 mantām un seniem laikiem.
Visur rakstīts, ka vācu signālpatronas bijušas alumīnija čaulās. Un ir pa kādai arī sanācis atrast. Bet reiz gadījās pilnmetāla tērauda čaulas ar lakojuma paliekām, izmērs un kalibrs analoģisks, uz dibena balts vai dzeltens gredzens. Vai tas nebūs bijis kas cits, tikai tai pat 26mm kalibrā? Komplektā - atsevišķas sturmgevēra patronas un čaulītes. Vieta - plostu pārceltuve pie Lielvārdes.

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


Bombensturm
Lietotājs




# Nosūtīts: 9 Jan 2014 22:06:33
Atbildēt 


Quoting: Von Treppensmutzer
Rdultovkas nu jau varētu būt saglabājušās tikai kādās īpaši dziļās dūņās


Tās mūsu raktās bija no padziļas bedres. Bija saglabājušās pat ļoti labi, vien bija jānotīra "apaugums". Citur īsti nav sanācis atrast, vien tikai gredzenus, kas liecina, ka attiecīgajā vietā tomēr lietotas.
Viss jau atkarīgs arī no grunts. Vienā vietā bija tāāāda smilts, ka pat melnie metāli seklumā bija ļoti labi saglabājušies. Izroc un tikai dažviet rūsa virsū. Pēc elektrolīzes manta kā jauna...
Otra galējība ir purvs - melnzeme/kūdra. Par tām pašām granātām runājot - tādos purvos šīs mantas var atrast pat visnotaļ daudz (vismaz tur, kur es tiku darbojies). Kā tās tur nonākušas - kas zina. Dažviet koncentrācija tāda, ka varbūt pēc kara kāds tās vienkārši ūdenī sametis - sak, tālāk no grēka.
Tad nu izroc tādu mantiņu un skaties - nu skaisti, skaisti, bet pēc laika... čuguns kā grafīts, skrāpē kauč ar nagu. Ne skata, ne kā.
Tā vienreiz ar kamerādu gājām gar kaut kāda purva malu un ieteicos - skaties, tūlīt Milsa granāta būs ārā gan (zināju, ka kamerādam dikta kāre pēc tādas un tajā apgabalā biju pa kādai atradis ar). Tavu sagadīšanos, pirmais nopietnais signāls tiešām bija taisni šī granāta Izceļu, nokrīt virsū esošais apaugums un manta slapji spīdoša, kā tikko no rūpnīcas. Kamerāds to ieraugot, noelsās vien. Protams, pēc brīža manta apkalta un kāds nu tur vairs skats...

Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 9 Jan 2014 22:39:31
Atbildēt 


Quoting: Bombensturm
Viss jau atkarīgs arī no grunts

Smiltīs ir laba saglabājamība, ja ūdens ātri aiziet prom. Gadās pat, ka vācu niķelētās dzelzs lodes no 1915. ir knapi apsūbējušas, bet turpt blakus - tranšejas dibenā tikai rūsas gabali līdz pat svinam. Arī kūdras purvs ar savu skābo ūdeni noēd jebko - bet dziļākās dūņās, kur skābeklis netiek klāt, kokam pat laka nenoiet un aizslēgu var brīvi izkustināt.
Rdultovkām (un arī citām granātām) daudz kas atkarīgs no sprāgstvielām, kas iekšā. Tols ir inerts, bet melinīts vai kara laika ražojuma nitroceluloze (ar piemaisījumiem, nedaskalota utt.) noēdīs arī čugunu. Tādas "kūdras" Millsa granātas utml. jāmēģina konservēt, dabonot prom sāļus. Droši vien palīdzēs ilgāka pelde soļarkā/pētereļļā, nu, un krāsot pēc tam vai fosfatēt...

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


Bombensturm
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jan 2014 08:28:14 - Laboja Bombensturm
Atbildēt 


Quoting: Von Treppensmutzer
Tādas "kūdras" Millsa granātas utml. jāmēģina konservēt, dabonot prom sāļus. Droši vien palīdzēs ilgāka pelde soļarkā/pētereļļā, nu, un krāsot pēc tam vai fosfatēt


Kāds šī foruma kamerāds mēģināja nopietni tai lietai pieiet:

http://www.antik-war.lv/viewtopic.php?p=272855&sid=5e6e2eadb78f27b88b1 d528f66fa9e5c

Ja nu kādam noder.

P.S. Cirvji apstrādāti 2009. gadā. Vienu nesen redzēju - kāds bija tad, tāds tagad, nekādas vainas.

Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Jan 2014 03:16:40
Atbildēt 


Quoting: Bombensturm
nopietni tai lietai pieiet

Sālīti sanāks - katru Millseni apstrādāt kā Nameja zobenu. Turklāt čuguns ir nedaudz porains materiāls...
Domāju, ka tādiem rekliktiem pēc lielākās rūsas porcijas deletēšanas pilnīgi pietiktu ar peldi petrolejā, pēc tam - apstrādē ar kādu no rūsas paŗveidotājaiem jebšu to pat ortofosforskābi un galīgo virsmas neitralizāciju sodas šķlkīdumā. Tad - pēc vēlmes - gruntēšana & krāsošana, kaut ar to pat hammerītu - da kauč bituma laku vai vēlama notoņa pentu. Ieročiem ir jau vēl speciālie melnināšnas komplekti, bet tur arī cenas kodīs...
Bet nu skaidrs ir viens - sevišķi, ņemot vērā, ka laiks rit - drīz arī Lielā Kaŗa un jaunāku slaktiņu atradumiem vajadzēs piedomāt ne tikai par deaktivāciju, bet arī par konservēšanu.

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


Bombensturm
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Jan 2014 22:27:52
Atbildēt 


Nu ne jau visu apstrādāsi pa nopietno. Ja ir krietns un rets eksponāts, tad tā ir cita lieta, bet ja kaut kāds štrunts - nu tad tā pa vienkāršo

Starp citu, ar sodu es aizrauties neieteiktu. Izmantoju šo lietiņu elektrolītam elektrolīzes procesā. Pēc tam uz metāla izgulsnējas tā nekrietnā soda. Diez kas nav.
Vārāmā sals patika daudz labāk.

Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Jan 2014 22:34:15
Atbildēt 


Quoting: Bombensturm
ar sodu es aizrauties neieteiktu

Vispārīgi runājot, es biju domājis dzeramo sodu jeb nātrija hidrogēnkarbonātu. Vāju šķīdumu noskalošanai pēc apstrādes ar ortofosforsābi, lai neitralizētu varbūtēju skabes pārpalikumu. Nātrija karbonāts tiešām varētu būt par stipru.

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


Bombensturm
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jan 2014 09:46:15
Atbildēt 


Taisni dzeramo sodu, jebšu veikalā visnotaļ viegli pieejamu produktu arī es tiku pieminējis, tiesa gan, citam pielietojumam... skābes neitralizēšanai varbūt arī der
Man liekas, ka pēc jakarēšanās ar sodu, man zuda interese par šīs mantas izmantošanu un izmantoju citu sārmu - vai tik ne prastu ziepjūdeni vai ko tādu.

Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jan 2014 12:06:17
Atbildēt 


Quoting: Bombensturm
izmantoju citu sārmu

Principā NaHCO3 jau tieši ir viens no pašiem vājākajiem sārmiem. Un nestabilākais arī. Manas zināšanas ķīmijā gan neattiecas uz elektrolīzi, tāpēc komentēt, vai tas, kas izdalījās uz attīrāmā objekta, tiešām bija dzeramā soda, nevaru. Bet tieši dzeramo sodu esmu lietojis, teiksim, Ph piedzīšanai līdz vajadzīgam līmenim akvārijā un specifiskos krāsu fotoķīmijas gadījumos.
Savukārt ziepjūdens varētu saturēt vairāk nātrija (kālija) karbonātus Na2CO3 un dažādu organisko ķīmiju piemaisījumos - un tas būs krietni sārmaināks par prastu dzeramās sodas šķīdumu. varbūt tieši tāpēc bija neapmierinošs rezultāts?
Jebkurā gadījumā korodētu artefaktu attīrīšanai ir daudzi un dažādi varianti, un tas viss prasa eksperimentēšanu - vienas receptes te nemaz nevar būt - katrs gadījums būs unikāls: augsnes atšķirības, blakus esoši priekšmeti/organikas atliekas utt.

P.S. Cik vēl atceros no tās pat foto būšanas, dažādu komplekso sāļu, tostarp dzelzs, piesaistīšanai izmanto Trilonu B <ūdens mīkstinātājs> diezgan prāvās koncentrācijās. <i nezinu, kur un vai tagad tāds ir nopērkams>

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


Bombensturm
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jan 2014 20:50:16
Atbildēt 


Nē, nē, toreiz visa vaina bija dzeramajā sodā - toreiz ziepjūdens lietots netika. Un tīri elektrolīzes procesā.
"Militārās arheoloģijas" process pēdējos gadus gan pamests novārtā, tā ka ne vairs īsti kas tiek atrasts, ne īsti restaurēts...

Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jan 2014 21:49:35
Atbildēt 


Quoting: Bombensturm
visa vaina bija dzeramajā sodā

Tikdaudz jau sapratu.. Bet nekad neesmu dzirdējis par nešķīstošiem nātrija hidrogēnkarbonātiem,kas izgulsnējas šķīdumā.
Domāju, ka tas drīzāk bija kāds kalcijs, kas tur piemaldījās klāt - vai nu no paša ūdens, vai no kāds kompleksa dzelzs savienojuma...
Bet tas nu nav svarīgi..
Es jau ar "arheoloģiju" esmu praktiski pametis novārtā - vismaz meklēšanu priekšmetu pēc. Daudz interresantāk ir atributēt atradumus, noteikt "izvirtības" (c) vai pēc tolaiku fotogrāfijām piemeklēt vietas un pat rakursus. Bet vislaik kautkas jau trāpās, gar upi staigājot.


un


________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jan 2014 22:25:22
Atbildēt 


Quoting: Von Treppensmutzer
Lielā kaŗa Vecpiebalgā nebija

Vecgulbenē

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jan 2014 22:32:30
Atbildēt 


Quoting: Armands
Vecgulbenē

A kāda atšķirība? Lai nu būtu - Eiropas austrumpusē..

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jan 2014 22:42:31
Atbildēt 


Quoting: Von Treppensmutzer
A kāda atšķirība?

Nus, Vecpiebalgā nebija spēcīga garnizona starpkaru periodā, Vecgulbenē bija - gan kājinieki, kavalēristi, artilēristi un aviatori...

Vēl pirms pāris gadiem no vecā Litenes poligona veči kasīja laukā artilērijas čuguna mācību šāviņus un stiepa uz tolmetu - iepriekš sadauzot gabalos, lai neliktos līdzīgi munīcijai

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jan 2014 22:55:43
Atbildēt 


Tie abi - starpkaru un "dažus gadus atpakaļ" jau ir nākamie vēstures posmi pēc Lielā kaŗa. 20.-40.gadu un pat 45.-90. g. armijas daļu novietnes ir interesants darba lauks militārajai arheoloģijai, tad par laiku pēc 91. gan to īsti negribas sacīt.
Reiz vēl armijā sanāca labot siltumtrasi SS karaspēka skolas teritorijā. Kad izrakāmies cauri odekolona un šņapsta pudeļu slānim līdz kādam 50. gadam, palika interesantāk.

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Jan 2014 21:27:18
Atbildēt 


Zanis

Nē, šis nav tas ezers...

Bet manuprāt tās par nogrimušajiem tankiem 99% gadījumu ir muļķības.

Reāli manuprāt varētu būt meklēt purvos, ezeros un jūrās iekritušas lidmašīnas.

Bet tur atkal jārēķinās ar to, ka lidmašīnu veselu neizrakt, kā kādu tanku, sašķīdusī lidmašīna būs pa gabaliņiem jārok laukā, kas samazina interesi.

________________________
Židoģitļerovci.


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Jan 2014 21:36:28 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Par tanku runājot - pati pirms nedēļas uzzināju šādus nostāstus no ģimenes radinieka, kuram jau ap 70 un ilgu laiku nodzīvojis Cēsīs. Tanks atrodoties purvainajā daļā, meža ielokā. 2. PK laikā tanks atkāpies, neesot novērtējis purvaino vietu un, lai ātrāk tiktu prom, devies tieši purvā, kur arī palicis. Jādodas meklēt.

Nu, nebija tankisti tik debili, lai iebrauktu un nogrimtu purvā.

Labi, bija tie pāris tanki Latvijas teritorijā, vēl tur viens Igaunijā, Pskovas apgabalā laikam Stugu nesen izcēla, bet nu nav katrā Latvijas purvā un ezerā pa tankam....

________________________
Židoģitļerovci.


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Jan 2014 21:44:58 - Laboja Armands
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
bet nu nav katrā Latvijas purvā un ezerā pa tankam....

Nez gan... Kad strādāju uz mazbānīša, man kādi patsmit cilvēki stāstīja par Skudrupurvā nogrimušiem tankiem - no tīģeriem līdz josifiem

Tikai, tur fronte bija 44. gada vasaras beigās un nekādu vērā ņemamu kauju nebij - kaujas bija pie Papardes stacijas, bet tankiem līdz nogrimšanai purvā vēl upe jāforsē ...

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Jan 2014 22:05:42
Atbildēt 


Quoting: Armands
nogrimušiem tankiem

Lai kāds izceļ to to tanku, apsolos tad publiski un personiski atvainoties.

Kamēr nav tanka, es laikam būšu un palikšu skeptisks.

Vecmāmiņu pasaciņas par pilnu ezera dibenu ar nogrimušiem Pz.IV ir un paliek tikai pasaciņas.

________________________
Židoģitļerovci.


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Jan 2014 22:12:48
Atbildēt 


Quoting: Armands
tankiem līdz nogrimšanai purvā vēl upe jāforsē ...

Līdzīgi murgi jau ir dzirdēti par ledū ielūzušiem un nogrimušiem tankiem, kaut gan karadarbība tur ir notikusi tikai 1941.gada jūlijā vai 1944.gada augustā...

Bet tāpat atradīsies aculiecinieki, kuri ar putām uz lūpām stāstīs, kā 1945 gada 9.maijā vācu tanks atkāpjoties uzbraucis uz ledus un nogrimis, un vecmamma to pati redzējusi...

________________________
Židoģitļerovci.


<< 1 ... 180 . 181 . 182 . 183 . 184 . 185 . 186 . 187 . 188 . 189 . 190 ... 200 . 201 . >>
Panzerkampf Forums / Hobiji / Militārā arheoloģija
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 1
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.078
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2020