miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW I / Partizānu un dumpinieku kustības. Teorija, prakse, secinājumi
<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . 28 ... 135 . 136 . >>
Autors Ziņa
Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Mar 2008 12:26:43
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Quoting: Maarrutku Jums
Kur tad ir tā situācija, kur partizāniem bija vitāli svarīgi šaujamieroči ar efektīvās šaušanas tālumu virs 300m?

Lūk, šī, par kuŗu rakstīts vienā no NKVD pavēlēm:
"Pavēles 10. § uzdeva sastādīt svarīgāko objektu aizstāvēšanas plānus pret nacionālo partizānu uzbrukumiem. Plānā, pirmkārt, bija jāparedz uzbrukuma atvairīšana un, otrkārt, partizānu nodošana čekai un iznīcināšana. Tika uzdots trauksmes gadījumā visus NKVD apriņķa bruņotos spēkus savākt 2— 3 vietās, lai varētu doties uzbrukumā partizāniem vienlaikus no dažādām pusēm. Pavēle uzdeva šajā plānā paredzēt konkrētus pasākumus katram NKVD darbiniekam."
Tiem, kam vajadzīgs veldzēties avotos, tad par šo jautājumu to vairāk var šeit: LVA, 1280. f., 244.1., 174. lp.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.





Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Mar 2008 14:08:42
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Quoting: Maarrutku Jums
situācijas piemēru, kurā partizāniem būtu bijis vitāli nepieciešams ierocis ar efektīvās šaušanas tālumu virs 300m.

2. gadījums:
Puzes—Piltenes partizānu vienība 7 cilvēku sastāvā Ventspils apriņķī darbojās jau kopš 1945. gada. 1953. gada 5. septembrī čekas aģents «Kļaviņš» ziņoja, ka šī grupa slēpjas mežsarga Blumberga šķūnī Ventspils apriņķa Ugāles pagasta Bujānu sētā. 1953. gada 5. un 6. septembrī milicija kopā ar MVD karaspēku ielenca šķūni. Notika kauja, kurā krita visi trīs partizāni: L. Reimanis (1915.), T. Priedkalns (1906.) un K. Trusītis (1913.).

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Mar 2008 14:19:45 - Laboja Neainars
Atbildēt 


Maarrutku Jums
3. piemērs:
"Čekas uzdevumā «Apse» 1953. gada 21. jūnijā «organizēja» satikšanos ar partizāniem Dzidru Vēveri, Tauriņu un Gūtu iepriekš noorganizēta čekas slēpņa tuvumā. Taču partizāni kaut ko nojauta un netuvojās čekas karaspēka slēpnim tuvāk par 200 metriem. Rezultātā kaujā krita tikai partizāns Tauriņš, bet Gūtam un Dzidrai Vēverei izdevās izvairīties." 293. lp.
Avots veldzei arī ir.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Mar 2008 16:06:11 - Laboja Neainars
Atbildēt 


Maarrutku Jums
4. piemērs:
"». 25. jūnija vakarā LK(b)P CK astoņu «partizānu» grupa Poča vadībā devās uzbrukumā Lubānas ezera salai kur bija 18 partizānu, taču salu ieņemt neizdevās.
300. lp.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Mar 2008 16:10:44 - Laboja Neainars
Atbildēt 


5. piemērs:
"divus (nacionālos partizānus), kam bija rokas ložmetējs un kuri pretojās, sadedzināja dzīvus kopā ar šķūni.
300.lp.
Bet tas jau, saprotams, nebija nekāds briesmīgs padomju kaŗa noziegums, jo - "nebija tacju kaŗa".

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Mar 2008 18:02:21
Atbildēt 


waffen ss
"Ja Lietuvas nomierināšanai darbojās 11 Sarkanās armijas pulki, tad Latvijā to bija vismaz 8 pulki." H. Strods "Latvijas nacionālo partizānu karš", 307. lp.

Viela pārdomām tiem, kuŗi uzskata, ka Lietuva daudzkārtīgi pārspēja Latviju partizānu kaŗā.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Mar 2008 21:49:33
Atbildēt 


''1941.gada jūlija sākumā daudzviet Igaunijā uzliesmoja pret svešo varu vērstas sacelšanās. Mežabrāļi pārņēma varu un pasludināja Igaunijas neatkarības atjaunošanu. Tam sekoja niknas kaujas starp mežabrāļiem un iznīcinātāju bataljoniem, kā arī regulāro Sarkanarmijas karaspēku. 10.jūlijā sacelšanās gaitā Igauņu vienības atbrīvoja no sarkanajiem Tartu pilsētas dienviddaļu un divas nedēļas to aizstāvēja pret sarkanā karaspēka uzbrukumiem, līdz pat vāciešu atnākšanai.'' (M.Lārs ''Igaunija otrajā pasaules karā'' 14-15lpp. Tallina 2005.)

Lūk tā vajadzēja mūsu partizāniem darboties!!

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Stuka
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Mar 2008 22:23:38
Atbildēt 


Atis
Quoting: Atis
Lūk tā vajadzēja mūsu partizāniem darboties!!

Nu Rīgā džoriki arī uzdarbojās ne pa jokam.

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Mar 2008 23:12:27
Atbildēt 


Atis
Quoting: Atis
Lūk tā vajadzēja mūsu partizāniem darboties!!

Tā jau viņi arī darbojās, tikai igauņi savējos uzliela un bieži vien veikli piedēvē lielākus panākumus un nopelnus, kur kritiskāka acs tādus pat neredzētu, bet mūsējie "gudrinieki"rīkojas muļķīgā kārtā gluži pretēji un savējos nopeļ. Nedomāju, ka igauņi tik stipri spēja uzbrukt okupantiem Tallinā, kā to spēja mūsējie Rīgā.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.





Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Mar 2008 23:52:39
Atbildēt 


Quoting: Neainars
Nedomāju, ka igauņi tik stipri spēja uzbrukt okupantiem Tallinā, kā to spēja mūsējie Rīgā.


Mūsējiem jau bija tāda visai haotiska un nekordinēta šaudīšana bēgošajiem krieviem mugurā no visiem stūriem. Nekādas neatkarības pasludināšanas vai tamlīdzīgi.

Igauņiem pat ir tāds termins ''1941.gada vasaras karš''.

''...Sarkanā karaspēka mēģinājums atgūt Pērnavu cīņās ar vācu un Igauņu karavīriem 19.jūlijā cieta neveiksmi. Ap jūlija vidu fronte nostabilizējās uz Pērnavas upes un Emajegi upes līnijas, šis apstāklis deva sarkanajai armijai iespēju ziemeļigaunijā vairākās vietās varu pārņemušos mežabrāļus sadzīt atpakaļ mežos.
... Tomēr pretestība turpinājās. No Somijas Igaunijā ieradās izlūkgrupa ''Erna'', kura sastāvēja no igauņiem un ap kuru ziemeļigaunijā pulcējās tūkstošiem mežabrāļu. Sarkanarmija sarīkoja milzīgu ielenkumu Ernas likvidēšanai, bet tai tomēr izdevās izlauzties izvedot sev līdz tūkstošiem bēgļu.
...Soli pa solim aizvien ciešāk savelkot aplenkuma loku ap pilsētu vācu un igauņu vienības 1941.gada 28.augustā ieņēma Tallinu. Igauņu kaujinieki uzvilka Garā Hermaņa tornī Igaunijas nacionālo karogu, kuru gan vācieši nākamajā dienā nomainīja ar savējo...'' (M.Lārs ''Igaunija otrajā pasaules karā''.)

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Mar 2008 00:01:26 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Quoting: Neainars
"divus (nacionālos partizānus), kam bija rokas ložmetējs un kuri pretojās, sadedzināja dzīvus kopā ar šķūni.
300.lp.
Bet tas jau, saprotams, nebija nekāds briesmīgs padomju kaŗa noziegums, jo - "nebija tacju kaŗa".

Neveiksmīgs piemērs, manuprāt. Nezi vai bija tā, ka partizānus ieslēdza šķūnī un sadedzināja. Vienkārši - partizāni izvēlējās nāvi liesmās, nevis padošanos.
Analoģisku gadījumu apraksta arī K.Siljakovs, kad komuņagu bandīti no degoša šķūņa šāva līdz pēdējam, un sagūstīts neviens tā arī netika (tāda Kārļa Paldiņa notveršanas mēģinājums).
Baidos, ka ar "kaŗa noziegumiem" šiem gadījumiem nav nekāda sakara.

________________________
Židoģitļerovci.


Karlowich
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Mar 2008 00:19:55
Atbildēt 


Quoting: Neainars
bet mūsējie "gudrinieki"rīkojas muļķīgā kārtā gluži pretēji un savējos nopeļ.

vispar jau nenopeļ, tikai ari nepiedeve visadus izgudrojumus. igauniem tiesam sanaca labak

________________________
Vilks paēdis, aitas dzīvas un ganam - mūžīga piemiņa...


Partizans
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Mar 2008 21:47:01
Atbildēt 


Quoting: Neainars
Tā jau viņi arī darbojās, tikai igauņi savējos uzliela un bieži vien veikli piedēvē lielākus panākumus un nopelnus, kur kritiskāka acs tādus pat neredzētu, bet mūsējie "gudrinieki"rīkojas muļķīgā kārtā gluži pretēji un savējos nopeļ. Nedomāju, ka igauņi tik stipri spēja uzbrukt okupantiem Tallinā, kā to spēja mūsējie Rīgā.



________________________
Tēvu zemes
mīlestība visaugstākais tikums zemes virsū.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 23 Mar 2008 22:00:49
Atbildēt 


Quoting: Neainars
Nedomāju, ka igauņi tik stipri spēja uzbrukt okupantiem Tallinā, kā to spēja mūsējie Rīgā.

Kā mēs izvērtēsim `tik stipri`? Igauņiem tomēr izdevās lopusummā pacelt virs Tallinas savu karogu, mums ne... Vai pareizāk sakot - ja arī karogs virs Rīgas kādā brīdī pacēlās, tas vairāk bija Vērmahta, nekā stihiskās <pretestības kustības> nopelns.

Te gan jāņem vērā datumi - tā kā Tallina krita tikai augusta beigās, tad igauņu pretestības kustībai bija kuch kuda vairāk laikā organizēties un koordinēties, kamēr mūsu gadījumā tas viss notika maksimāli stihiski un ekspromta veidā.

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Mar 2008 23:18:59
Atbildēt 


Quoting: Atis
Mežabrāļi pārņēma varu un pasludināja Igaunijas neatkarības atjaunošanu.

...vai var palūgt precizēt - kas un kurā vietā?
Quoting: Atis
Tam sekoja niknas kaujas starp mežabrāļiem un iznīcinātāju bataljoniem, kā arī regulāro Sarkanarmijas karaspēku.

...cik nu niknas, ja pirmajiem nebija visai daudz munīcijas, bet otrajiem nebija nekāda īpašā militārās pieredzes(tas no Latvijas istriboku bataljonu pieredzes, jo Spānijas pilsoņu kara veterāni Latvijā bija pavisam 54 gab., bet citi bija vispār bez kauju pieredzes) , bet trešie bēga uz roģinu....
Quoting: Atis
10.jūlijā sacelšanās gaitā Igauņu vienības atbrīvoja no sarkanajiem Tartu pilsētas dienviddaļu un divas nedēļas to aizstāvēja pret sarkanā karaspēka uzbrukumiem, līdz pat vāciešu atnākšanai.''

...nu ja man atmiņa neviļ, tad kompartijas funkcionāri, NKVD-ešņiki un armijnieki Tartu pameta vēl 6.jūlijā, uzreiz pēc tam, kad friči sabumboja aerodromu pie pilsētas...tad pat arī uzrāva gaisā pontonu tiltu...8,jūlijā no rīta krievis uzspridzināja akmens tiltu...9.jūlijā pilsēta bija palikuši tikai istriboki un NKVD speciālās spridzinātāju daļas...igauņi, kas organizējās jau no 1941.gada pavasara, pilsētas ieņemšanu sāka 10.jūlijā 7:30 no rīta....sagrāba gūstā kādu baru istribokus, bet bija problēmas ar krieviņiem,kas aizstāvēja dzelzceļa līniju Rīgas ielā, un NKVD vienībām...un 10.jūlija pēcpusdienā pa Viru ielu pilsētā ieripoja trīs vācu 61.kājnieku divīzijas izlūkvienības bruņumašīnas, kuras komandēja kapteinis Kurts fon Glazenaps...pašiem igauņiem tajā brīdi bija kādas 300 šautenes no Igaunijas armijas 2.divīzijas noliktavām...bija aizsutīti arī pārstāvji uz Viru, lai lūgtu ieročus vāciešiem...nākamajās dienās Tartu sāka ierasties ''meža brāļi'' no citām vietām...kopējais skaits ir ap 1000 vīru...11.jūlijā rītā Tartu esot ieradās vācu 18.armijas 1.armijas korpusa speciālā izlūkvienība "Burdach", kura sastāvā bija prettanku artilērijas vads...kaujās līdz 20.jūlijam igauņi zaudēja 19 vīrus, bet 23 tika ievainoti...bojā gāja arī apmēram 100 civilisti, bet tie galvenokārt bija artilērijas apšaudes upuri...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Mar 2008 23:32:12
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
..vai var palūgt precizēt - kas un kurā vietā?


To cienītais Marts Lārs nemin! Pieļauju, ka tas nebija nekas nopietns bariņš mežabrāļu pasludināja, ka atjuno Igaunijas republiku, un kas no tā?? Tiesa gan mūsējie pat tik daudz neizdarīja!
Toties 1944. gadā gan bija visai nopietni, estiņi sastādīja savu valdību un pasludināja neatkarības atjaunšanu, sāka organizēt savus bruņotos spēkus un pat sākās sadursmes ar vāciešiem!

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 23 Mar 2008 23:32:42
Atbildēt 


Quoting: Maarrutku Jums
igauņu pretestības kustībai bija kuch kuda vairāk laikā organizēties un koordinēties, kamēr mūsu gadījumā tas viss notika maksimāli stihiski un ekspromta veidā.


Braļukām laika bija vēl mazāk, tak šamie 1941. jūnijā izsita cilvēkēdājus no Kauņas.

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Zemgalietis



# Nosūtīts: 23 Mar 2008 23:45:19 - Laboja Zemgalietis
Atbildēt 


Повстанческое движение в СССР. Что говорят архивы

Kādi viedokļi par rakstu?

Zemgalietis



# Nosūtīts: 23 Mar 2008 23:50:57 - Laboja Zemgalietis
Atbildēt 


Atis

To jau atkal raksta tas Lārs?
Nebija viņiem nekā, 1944. gadā tika nodibināta pagrīdes organizācija, kuras vienīgais nopelns ir intrukciju izdošana, bet tālāk arī nekā nebija. Arestēja vispirms šiškas vācu specdienesta darbenieki, bet pēc tam čekisti pabeidza to darbiņu.

Pēc tam bija runas. Vieniem Zviedrijā, otriem līgā.

Tālāk pat līdz Latvijas līmenim viņi neaizsniedzās.

Quoting: Atis
estiņi sastādīja savu vald


Kura nodzīvoja 4 dienas [no 1944. gada 18. līdz 22. septembrim, respektīvi, tik ilgi, kāmēr Tallinā neieradās sarkanie un brūnie jau bija gabalā...]

Quoting: Atis
un pat sākās sadursmes ar vāciešiem!


Par šo var sīkāk?

Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Mar 2008 00:19:53
Atbildēt 


Zemgalietis

''Vācu karaspēka atkāpšanās igauņiem nozīmēja nokļūšanu padomju varas jūgā. Šajā sarežģītajā situacijā Igaunijas nacionālā valdība tomēr mēģināja atjaunot neatkarību. Nacionālā komiteja uzskatīja, ka jāieceļ likumīga Igaunijas valdība, kurai par savu stāšanos pie pienākumu pildīšanas jāpaziņo pasaulei, tādējādi apstirpinot Igaunijas republikas juridisko pēctecību. 1944. 18.septembrī Jiri Uluotss nozīmēja amatā Oto Tīfa vadīto valdību...
...Pirmā sēde notika 19.septembrī. Tika nolasīta deklarācija, kurā paziņoja par nacionālās komitejas likvidāciju un jaunās valdības stāšanos pie pienākumu izpildes. Pulvedim Maidem tika uzdots ievest pilsētā nelielu karaspēka vienību valdības sēžu apsardzei. Admirāļa Pitkas vīri vairākās vietās pilsētā pārņēma varu, tā traucējot vāciešiem uzspridzināt stratēģiskos objektus.
Igaunija pasludināja sevi par neitrālu valsti un vērsās pie rietumvalstīm pēc palīdzības. Tallinā sākās kaujas starp igauņu un vācu kareivjiem. 20.septembrī garā Hermaņa tornī atkal tika uzvilkts Igaunijas republikas karogs. Vācieši to uzskatīja par dumpi un sūtija pret igauņiem jūras kājnieku vienības. Turpmākajās cīņās zaudējumus cieta abas puses. Beidzot vācu vienības atkāpās uz ostu, to evakuācijai igauņi šķēršļus nelika!(M.Lārs ''Igaunija otrajā pasaules karā''.)

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Mar 2008 00:37:02 - Laboja Atis
Atbildēt 


''Tajā pašā laikā Republikas valdība mēģināja Tallinas aizstāvībai pulcināt Narvas fronti atstājušos igauņu karavīrus, taču igauņu vienības bija vai nu izklīdinātas, vai kopā ar vāciešiem atkāpās uz Latviju. Tādēļ valdībai pie Tallinas lielā paŗspēkā koncentrēto sarkanarmijas daļu atvairīšanai nebija militāru spēku. Tallinas aizstāvēšanai nosūtītās izretinātās segvienības vairākās vietās izmisīgi pretojās sarkanarmijas bruņu ķīļiem, taču spēki bija pārāk nevienlīdzīgi. 22. septembra pēcpusdienā sarkanā armija kontrolēja visu Tallinas centru...
...Republikas valdība Tallinu pameta un devās uz Rīsiperē kur pulcējās 23.septembrī, no turienes tālāk un Pogori ciemu, kur bija paredzēta laiva valdības evakuācijai uz rietumiem...
'...Igauņu daļas rietumigaunijā turpināja pretoties, dodamas iespēju tūkstošiem bēgļu meklēt ceļu uz brīvību rietumos...
...22.septembrī visa vara šai rajonā patiesībā bija paŗgājusi igauņu kareivju rokās, kuriem vairākās vietās izcēlās sadursmes ar aizejošajiem vāciešiem. Slavenākā no tām ir traģiskā Hāpsalu sacelšanās, kas beidzās ar visu varas pārņemšanā piedalījušos igauņu karavīru apšaušanu no vācu drošības iestāžu puses. Toties igauņu rokās vara pārgāja Igaunijas divīzijas rezerves pulka novietnēs Klogā, Paldiskos un Kleigā, kur nekavējoties tika uzsākti sagatavošanās darbi sarkanarmijas ķīļa atvairīšanai....
...23.septembra rītā no Tallinas uz Pērnavu ejošās sarkanarmijas mehanizētās kollonas patstāvīgi atdūrās pret nelielām igauņu aizsprostgrupām un nebija spējīgas ieturēt plānoto tempu. Lielākās kaujas notika 23.septembrī Keilā, Harudevahē, Merjamā un pie Risti...
...Tīfa valdībai pakaļ sūtītā laiva pienāca par vēlu un visus valdības locekļus arestēja. (M.Lārs ''Igaunija otrajā pasaules karā''.)

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Mar 2008 09:24:56
Atbildēt 


Arbalets
Quoting: Arbalets
tas no Latvijas istriboku bataljonu pieredzes, jo Spānijas pilsoņu kara veterāni Latvijā bija pavisam 54 gab., bet citi bija vispār bez kauju pieredzes

???
Vareni secinājumi.
Vai tad 1941. gadā Latvijā vairs nebija neviena vīra ar Atbrīvošanas kaŗa partizāna kaujas pieredzi?...
Latvija bija pilna ar pulveri ostījušiem vīriem.

Bet tam, ko kamrādi augstāk sarakstījuši, pavilksim svītru apakšā un kopsavilkumam vēlreiz šo te:
---------------------------------------
Quoting: Neainars
Lūk tā vajadzēja mūsu partizāniem darboties!!
Tā jau viņi arī darbojās, tikai igauņi savējos uzliela un bieži vien veikli piedēvē lielākus panākumus un nopelnus, kur kritiskāka acs tādus pat neredzētu, bet mūsējie "gudrinieki"rīkojas muļķīgā kārtā gluži pretēji un savējos nopeļ. Nedomāju, ka igauņi tik stipri spēja uzbrukt okupantiem Tallinā, kā to spēja mūsējie Rīgā.


________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Mar 2008 12:45:51
Atbildēt 


Quoting: Neainars
savējos uzliela un bieži vien veikli piedēvē lielākus panākumus un nopelnus, kur kritiskāka acs tādus pat neredzētu, bet mūsējie "gudrinieki"rīkojas muļķīgā kārtā gluži pretēji un savējos nopeļ.

Un kāda jēga no nebijušu panākumu piedēvēšanas?
Vienīgi - patriotiskai audzināšanai.
Un pārspīlēti "varoņstāsti", manuprāt var pat vairāk ļaunuma nodarīt.
Nu, bet ko gan tur tādi pārkrievoti latvieši kā es var saprast.

________________________
Židoģitļerovci.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Mar 2008 12:52:18 - Laboja Arbalets
Atbildēt 


Quoting: Neainars
???
Vareni secinājumi.
Vai tad 1941. gadā Latvijā vairs nebija neviena vīra ar Atbrīvošanas kaŗa partizāna kaujas pieredzi?...
Latvija bija pilna ar pulveri ostījušiem vīriem.

...atkal nelasam tekstu, bet izdaram secinājumus...par pieredzi runājot es minēju igauņu istriboku, kas karoja sarkano pusē, iespējami mazo militāro pieredzi, un salīdzinājumam minēju, ka Latvijas istriboku bataljonos nevarēja būt līpaši abāk ar kaujas pieredzi, jo Latvijā bija tikai 54 Spānijas pilsoņu kara dalībnieki, kuriem bija lai arī neliela, bet tomēr, kaut kāda jaunāko laiku karošanas pieredze....nu jau jau kādam gudrajam ir zināmi Atbrīvošanas kara dalībnieki, istriboku bataljonu kaujinieki, tad, lūdzu, pacitējiet....man ir zināmi, ka bija 54 Spānijas pilsoņu kara, un arī Krievijas pilsoņu kara veterāni...par igauņu istribokiem - Spānijas pilsoņu kara veterāniem man ziņu nav...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Mar 2008 12:58:54 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Quoting: Atis
''1941.gada jūlija sākumā daudzviet Igaunijā uzliesmoja pret svešo varu vērstas sacelšanās. Mežabrāļi pārņēma varu un pasludināja Igaunijas neatkarības atjaunošanu. Tam sekoja niknas kaujas starp mežabrāļiem un iznīcinātāju bataljoniem, kā arī regulāro Sarkanarmijas karaspēku. 10.jūlijā sacelšanās gaitā Igauņu vienības atbrīvoja no sarkanajiem Tartu pilsētas dienviddaļu un divas nedēļas to aizstāvēja pret sarkanā karaspēka uzbrukumiem, līdz pat vāciešu atnākšanai.''

No citāta saprotu to, ka galu galā "Igaunijas neatkarība" tika "atjaunota" tikai Tartu pilsētas dienviddaļā.

________________________
Židoģitļerovci.


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Mar 2008 13:09:11
Atbildēt 


Arbalets
Quoting: Arbalets
...atkal nelasam tekstu, bet izdaram secinājumus

Par "atkal" pārmetums nevietā.
Savukārt, ja gribat sarežģītāk izteikties, tad jārēķinās, ka ne vienmēr tiksit saprasts.
Maschinengewehr 42
Quoting: Maschinengewehr 42
Nu, bet ko gan tur tādi pārkrievoti latvieši kā es var saprast

(Kad mērīsit drupas uz Viļakas ezera salas?)

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Mar 2008 13:30:11
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
No citāta saprotu to, ka galu galā "Igaunijas neatkarība" tika "atjaunota" tikai Tartu pilsētas dienviddaļā.

...nu laikam tā nebūs...sīkāk par 1941.gada vasaras notikumiem Tartu ir šeit...
http://www.bdcol.ee/fileadmin/docs/bdreview/bdr-2003-9-13.pdf
.. .un ar visām atsaucēm, lai būtu skaidrs, cik spēcīga bija vācu 18.armijas 1.armijas korpusa speciālā izlūkvienība "Burdach"...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Mar 2008 17:19:28 - Laboja Neainars
Atbildēt 


Paturot prātā, ka padomju avoti pilni ar nepatiesu informāciju (latviski: ziņām), šāds izvilkums no prof. Stroda partizānu grāmatas, kur aprakstīta NKVD 24. str. p. darbība:
"Par operāciju rezultātiem grūti spriest, kaut arī atskaitēs uzrādīts liels kritušo, aizturēto partizānu un viņu atbalstītāju skaits. Nereti norādīts, ka operācija beigusies bez sekmēm. Operāciju rezultātu kopsavilkumu neizdevās iegūt, bet tie norādīti pa rotām, pie kam tos grūti savilkt kopā un vēl grūtāk tiem ticēt, jo atskaites pasākumi vairākkārtīgi pārspīlēti." 331. lp.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Mar 2008 18:22:48
Atbildēt 


Quoting: Atis
vācu un igauņu vienības 1941.gada 28.augustā ieņēma Tallinu.

...nu ja jau latvieši 1944/45.gadā turēja fronti Kurzemē, tad igauņi ar vāciešu palīdzību arī varēja 1941.gada augustā atbrīvot Tallinu...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Mar 2008 18:25:27
Atbildēt 


Quoting: Neainars
vēl grūtāk tiem ticēt, jo atskaites pasākumi vairākkārtīgi pārspīlēti." 331. lp.

....25. jūnija vakarā LK(b)P CK astoņu «partizānu» grupa Poča vadībā devās uzbrukumā Lubānas ezera salai kur bija 18 partizānu, taču salu ieņemt neizdevās.
300. lp.
...te arī ir pārspīlēts, ka astoņi gāja pret astoņpadsmit...''1940''.gadā tas būtu bijis iespējams,bet ne vēlāk...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . 28 ... 135 . 136 . >>
Panzerkampf Forums / WW I / Partizānu un dumpinieku kustības. Teorija, prakse, secinājumi
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 4
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.062
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2022