| Autors |
Ziņa |
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Mar 2008 11:46:35
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Tik šie partizāni bija vācu veidoti, vai es kļūdos?
Supe pats bija vāciešu apmācīts. Vācieši šo ar izpletni nometa dzimtajā pagastā 1944.gada rudenī ar mērķi organizēt partizānu/diversantu vienības.
Jāsaka viņam tas izdevās. Tika radīts iespējams visspēcīgākā partizānu vienība kurā tika ievērota stingra armijas disciplīna. Nekādas personīga rakstura rēķinu kārtošanas nebija atļautas un visa apkārtne tika pamatīgi nocietināta.
Supe uzturēja kontaktus ar visām apkārtnes partizānu grupām un līdz pat savai nāvei 1947. gadā bija spēcīga autoritāte visiem Latgales partizāniem.
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Mar 2008 11:54:24
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Ir līdzīgs lasīts par R-Ukrainu, kur dažviet gājis kā sensenos laikos aci pret aci, zobu pret zobu.
...un bieži vien ne pēc brīvas gribas...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Mar 2008 15:38:51
Atbildēt
Quoting: Karlowich oftopā runājot jāsaka, ka pēckara Latgale bišķi atgādina pilsoņu karu ļoti lokālā raksturā, jo ļoti bieži partizānu sadrursmes ar istreliem bija vecu parādu un naidu kārtošana. aptuveni: tavs tēvs 1923.gadā manam tēvam izmānīja kazu un nu es tev sadošu pa muti/ 1939.gadā nocēli brūti manam bračkam - značit - pa muti.
Tieši tā, un arī šodien vēl daudzviet nekas nav aizmirsts, un ja kādi juku laiki sāktos, tas viss atkārtotos (turpinātos)!!! 
________________________
Židoģitļerovci.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 1 Mar 2008 18:54:39
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 arī šodien vēl daudzviet nekas nav aizmirsts
Arī man tāds iespaids radās ciemojoties pie Latgales radiem Tur gāja runa par kaimiņu ciemu.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Mar 2008 19:00:54
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Arī man tāds iespaids radās ciemojoties pie Latgales radiem
...nu laikam jau tad ideja 1984.gada Rīgas kinostudijas filmai "Fronte tēva pagalmā'' nav no pirksta izzīsta...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2008 00:38:11
Atbildēt
Quoting: Karlowich 1. Pret partizāniem? Kur mums partizāni? Neviens karavīrs nebija tam apmācīts. Ja kāds argumentē, ka 1941.gadā partizāni uzbruka sovjetiem, tad atceraties, ka tas sovjeti laidās prom un galvenā doma bija tikt pēc iespējas ātrāk prom. 1940.gadā viņi nāktu iekšā gatavi, ka šeit kāds būs priekšā un pretosies.
Gluži manas domas. 1940. gadā, ja Latvijā notiktu kāds karš, NEKĀDU priekšnoteikumu partizanščinai nebūtu.
Quoting: Atis Pēckara partizāni lielākajā vairumā arī nebija speciāli apmācīti, bet turējās vismaz 10 gadus pēc kara!!
1. Ideja par to, ka var nākties partizānēt, viņiem brieda kā MĒNEŠIEM ilgi. Viņi bija spiesti tam morāli sagatavoties.
2. Viņiem bija kauju pieredze.
3. 1944. gadā Latvija bija biezā slānī noklāta ar ieročiem un munīciju. 1940. gadā tā būtu reāla problēma ibo deficīts.
4. Neaizmirsīsim vācu instruktorus, kuri līdz zināmam brīdim topošos nacpartizānus sagatavoja partizānēšanai/diversijām tīri praktiski. Atkal - 1940. gadā nekā tāda nebūtu.
Quoting: kurlandlegionar Turējās, mežā pīpējot un neko dižu nedarot, bez vienotas struktūras, vadības utt.
Taisni tā - galvenokārt vienkārši atsēdējās mežos un kosīja no Ciberias. Katrā ziņā par <partizānu karu> runāt var visai pagrūti. Jā, šur tur varēja nofragot kādu padomju aktīvistu vai milici, aplaupīt veikalu, pasta nodaļu, paretam ieņemt kādu pagastnamu. Un tas arī viss - stratēģiskā mērogā no tā praktiski nekādas jēgas nebija.
Quoting: Arbalets tā pati Stompaku purva vienība 1945.gada pavasarī bija izveidojusi pat savu tiesu un vai katru dienu tiesāja, un turpat mežā arī nolaida no kājas kādu kolaborantu...
Nu jā, bet stratēģiski mērķi un panākumi šim junitam ta bija kādi...?
Quoting: Maschinengewehr 42 Nu, bet tad arī jāskatās, kas ar tiem partizāniem karoja - kādas speciāli cīņai ar partizāniem apmācītas regulārās armijas vienības, vai vietējo iztribiķeļu snumbžļu bars kāda ar hronisku alkoholismu slimojoša virsnieka vadībā.
Bija gan tādi, gan šitādi... bet vispār, ja nemaldos, tad nepastarpināti cīņai ar mežabrāļiem pēckara Latvijas teritorijā bija iedzīvokļota labi ja 1 NKVD divīzija, kurai asistēja i iznīcinātāji, i milicija. Un nekādi tur okupantu korpusi vai ordas.
Quoting: Maschinengewehr 42 Un ko tad tādu radikālu vajadzēja darīt? Uz Maskavu sākt virzīties?
A neko. Post-WW2 partizanščina PSRS teritorijā, it īpaši Baltijas reģionā jau defaultā bija lemta neveiksmei, ibo nebija ne <Lielās zemes> (pindobriti bija par tālu), ne draudzīgas kaimiņvalsts. A bez šiem faktoriem partizanščina ir nolemta.
Quoting: kurlandlegionar Un artām kaujām bija kā bija, tikai atceros, ka viens ''gudrs'' latviešu nacpartizāns klāstīja tv, ka lietuviešu lielākā kļūda esot bijušas frontālas sadursmes
Pareizi viņš stāstīja, partizāni pēc definīcijas uz <frontālām kaujām> nav spējīgi. Afganistānā 1980. gadu pašā sākumā dvieļi tādas mēģināja, ātri aprāvās un pārgāja uz `hit&run`, slēpņiem, mīnām un fugasiem ceļmalās utml...
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2008 13:47:53
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums 1944. gadā Latvija bija biezā slānī noklāta ar ieročiem un munīciju
To droši var apgalvot tikai par Kurzemes katlu 45.g.
44. fričiem atkāpjoties, ieroči nemētājās. Pie munīcijas gan varēja tikt. Mans faters ar velosipēdu apbraukājot plašu vācu pamesto teritoriju savāca divas kastes šmeisera patronu, artilērijas lādiņu un citādas trofejas, bet kāroto šmeiseri gan nedabūja. Ieroči fričiem bija stingrā uzskaitē.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2008 13:54:06
Atbildēt
Leģiona dezartieri jau gāja mežā ar visiem ieročiem, tāpat Kurzemē pēc kapitulācijas leģionaŗi sagāja mežos pilnā kaujas bruņojumā arī ieskaitot tanku dūres un vieglos mīnmetējus. Ar munīciju gan bieži bija problēmas, tāpēc labi, ka bija vecie vācu krājumi pieejami.
Turklāt visai drīz nacpartizāni sāka pāriet uz krievu sistēmu ieročiem!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Karlowich
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2008 13:55:50
Atbildēt
Quoting: Haso To droši var apgalvot tikai par Kurzemes katlu 45.g. 44. fričiem atkāpjoties, ieroči nemētājās. Pie munīcijas gan varēja tikt. Mans faters ar velosipēdu apbraukājot plašu vācu pamesto teritoriju savāca divas kastes šmeisera patronu, artilērijas lādiņu un citādas trofejas, bet kāroto šmeiseri gan nedabūja. Ieroči fričiem bija stingrā uzskaitē.
Arī citur Latvijā bija ieroči uyn bija jau ne tikai friču ieroči.
________________________
Vilks paēdis, aitas dzīvas un ganam - mūžīga piemiņa...
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2008 14:17:19
Atbildēt
Quoting: Karlowich Arī citur Latvijā bija ieroči uyn bija jau ne tikai friču ieroči.
..tūlīt atnāks viens kamrāds un pierādīs Tev, ka jau 1940.gadā gandrīz vai katram latvietim mājās bija nereģistrēts stroķis...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Partizans
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2008 15:47:58
Atbildēt
Palasot jūsu pēdējo diskusiju par nacionālajiem partizāniem pēckara Latvijā nākas secināt, ka Jums vīri, dažam labam, izpratne par partizāniem ir kā sovjetu periodā. Ne velti viņi propogandēja savu uzskatu. NEVAJAG AIZMIRST KA NACIONĀLIE PARTIZĀNI BALTIJĀ PĒCKARA LAIKĀ DARBOJĀS, BEZ JEBKĀDAS TREŠĀS VALSTS ATBALSTA. Apgalvojums, ka Supes vienību izveidoja vācieši liekas pavisam smieklīgi. Ne jau vīri apvienojās grupās un uzsāka cīņu, ka to vēlējās kāds vācu pakalpiņš. Katrs pats veica savu izvēli. 1945. un 1946. gadā bez jau minētās Supes vadītās Latvijas nacionālās partizānu apvienības Latgalē pastāvēja arī Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienību (LTS(p)A), kura skaitliskā ziņā bija daudz lielāka par iepriekšminēto. Šai apvienībaī bija militārās vienības divīzijas, pulki, bataljoni, rotas un vadi. Bija izstrādātas savas militārās atšķirības zīmes u.t.t. Bet runājot par militārām operācijā, tur nākas piekrist, ka atklāti ar okupantu vienībām necīnījās. Bet tas arī būtu bijis neprātīgi, jo nebija ne tik daudz ne cilvēku, ne materiālo resursu. Piem. LTS(p)A Ilūkstes pulks 1945. gada oktobrī iesaistījās frontālā cīņā ar čekas karaspēku. Cīņa ilga vairākas stundas. rezultātā partizāni bija krietni iztērējuši munīciju. Tas arī bija vēlāk vien no iemesliem, kāpēc daļa legalizējās. Ar pliku dibenu ezi nenospiedīsi!
________________________
Tēvu zemes
mīlestība visaugstākais tikums zemes virsū.
|
Partizans
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2008 15:50:38 - Laboja Partizans
Atbildēt
Runājot par iespējamību partizānu cīņām jājautā, kura maza valsts kā Latvija pirms otrā pasaules kara bija sagatavota un vai gatavojās partizānu cīņām?
________________________
Tēvu zemes
mīlestība visaugstākais tikums zemes virsū.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2008 15:55:50
Atbildēt
Quoting: Partizans ka Supes vienību izveidoja vācieši liekas pavisam smieklīgi.
Katram savs humors, bet tas, ka viņus apmācīja vācieši un izmeta pretenieka aizmugurē anv nekāds dižais noslēpums
Quoting: Partizans 1945. un 1946. gadā bez jau minētās Supes vadītās Latvijas nacionālās partizānu apvienības Latgalē pastāvēja arī Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienību (LTS(p)A), kura skaitliskā ziņā bija daudz lielāka par iepriekšminēto.
Nu bet cik lielas tās bija?
Quoting: Partizans Šai apvienībaī bija militārās vienības divīzijas, pulki, bataljoni, rotas un vadi.
 ...divīzijas.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2008 16:17:46
Atbildēt
Apgalvojums, ka Supes vienību izveidoja vācieši liekas pavisam smieklīgi....tikpat smieklīgi, ka tas fakts, ka Pēteri Supi apmācīja vācieši, ar kuriem Supi saveda kopā novadnieks no Balvu pagasta SD leitnants Pēteris Upītis, kurš vāciešu, uzdevumā aktīvi nodarbojās ar diversantu vervēšanu..pirmo reiz Supi ar grupu sarkano aizmugurē Abrenes apriņķi nogādāja 1944.gada augustā..tajā pat mēnesī, savākuši izlūkinformāciju, Supe kopā ar radistu atgriezās vācu okupētajā teritorijā...pēc tam Supes jauno grupu apmācīja Asutrumprūsijā, kur Vormidtas pilsētas lidostā diversanti vienu nedēļu apguva izpletņlēkšanu, šaušanu, spridzināšanu, partizānu taktiku un citas partizānu karam nepieciešamās zināšanas...kaujas uzdevumu Supes grupai deva Rīgā dislocētā Vācijas impērijas Galvenās drošības pārvaldes operatīvā vienība "Zeppelin - Hauptabteilung Nord"...uzdevums bija ilgstoši palikt sarkano aizmugurē, veikt terora aktus un diversijas uz dzelzceļiem, veidot partizānu grupa cīņai pret karaspēku un vietējo padomju aktīvistu likvidācijai....un to viņi arī darīja...1945.gada 2.marta Stampaku purva kaujā piedalījās no sarkano puses 481 karavīrs un istriboki, bet no partizānu puses bija apmēram 360 vīru...zaudējumi sarkanajiem bija 46 kritušie un ievainotie, savukārt partizānu zaudējumi bija 39-44 cīnītāji...avots - Latvijas vēsturnieku komisijas rakstu 10.sējums...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2008 16:28:23
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar ..divīzijas.
Nu skaitliski pa visu reģionu varbūt arī aiz matiem pievelkot sanāktu divīzija, bet viņa bija izkliedēta ļoti plašā apgabalā, tāka reāli ja uzbruka vienai vada izmēra partizānu grupai papildspēki gluži vienkāŗsi nepaspēja ierasties!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Partizans
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2008 16:58:23
Atbildēt
Quoting: Atis Nu skaitliski pa visu reģionu varbūt arī aiz matiem pievelkot sanāktu divīzija, bet viņa bija izkliedēta ļoti plašā apgabalā, tāka reāli ja uzbruka vienai vada izmēra partizānu grupai papildspēki gluži vienkāŗsi nepaspēja ierasties!
Protams. Arī skaita ziņā tā neatbilda divīzijai. Taču šīs veidotās partizānu divīzijas būtu bijis kā Latvijas armijas pamats, ja būtu nākuši sabiedrotie palīgā.. bet kā jau ierasts sabiedrotie mūs uzmeta...
Jāpiezīmē, ka sovjeti pretpartizānu karā arī nebija ar pliku roku ņemami. viņiem - čekai izmuguras bija jau vārāk kā 20 gadu pieredze dažādu grupu apspiešanā. Izmantotās metodes no partizānu radinieku saņemšamšanas par ķīlniekiem līdz pat daļai tautas represēšanas arī bija iedarbīgas. Bet runājot par partizānu taktiku, tad tā tika apgūta praktiskā ceļā. Jāņem vērā, ka partizānu karš tā nav tikai militāra, bet arī ideoloģiska cīņa. Diemžēl pēdējā manuprāt sovjeti guva labākus rezultātus, nekā partizāni. Jo pirmajiem resursi bija neierobežoti.
________________________
Tēvu zemes
mīlestība visaugstākais tikums zemes virsū.
|
Partizans
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2008 17:06:38
Atbildēt
Quoting: Arbalets Apgalvojums, ka Supes vienību izveidoja vācieši liekas pavisam smieklīgi....tikpat smieklīgi, ka tas fakts, ka Pēteri Supi apmācīja vācieši, ar kuriem Supi saveda kopā novadnieks no Balvu pagasta SD leitnants Pēteris Upītis, kurš vāciešu, uzdevumā aktīvi nodarbojās ar diversantu vervēšanu..pirmo reiz Supi ar grupu sarkano aizmugurē Abrenes apriņķi nogādāja 1944.gada augustā..tajā pat mēnesī, savākuši izlūkinformāciju, Supe kopā ar radistu atgriezās vācu okupētajā teritorijā...pēc tam Supes jauno grupu apmācīja Asutrumprūsijā, kur Vormidtas pilsētas lidostā diversanti vienu nedēļu apguva izpletņlēkšanu, šaušanu, spridzināšanu, partizānu taktiku un citas partizānu karam nepieciešamās zināšanas...kaujas uzdevumu Supes grupai deva Rīgā dislocētā Vācijas impērijas Galvenās drošības pārvaldes operatīvā vienība "Zeppelin - Hauptabteilung Nord"...uzdevums bija ilgstoši palikt sarkano aizmugurē, veikt terora aktus un diversijas uz dzelzceļiem, veidot partizānu grupa cīņai pret karaspēku un vietējo padomju aktīvistu likvidācijai....un to viņi arī darīja...1945.gada 2.marta Stampaku purva kaujā piedalījās no sarkano puses 481 karavīrs un istriboki, bet no partizānu puses bija apmēram 360 vīru...zaudējumi sarkanajiem bija 46 kritušie un ievainotie, savukārt partizānu zaudējumi bija 39-44 cīnītāji...avots - Latvijas vēsturnieku komisijas rakstu 10.sējums.
Protams, ka esmu lasījis Turčinska rakstu. Un cik tad viņi veica diversijas uz dzelzsceļeim? Cik ilgi partizāni saņēma direktīvas no vāčiem?Kāpēs tad netika pārtraukta partizānu darbība pēc Vācijas kapitulācijas, bet gluži otrādi tā pieņēmās spēkā?(turpināt cīņu vāču labā taču bija bezjēdzīgi? Acīmredzot bija pavisam cita motivācija cīņai.
________________________
Tēvu zemes
mīlestība visaugstākais tikums zemes virsū.
|
Partizans
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2008 17:11:30
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Quoting: Partizans 1945. un 1946. gadā bez jau minētās Supes vadītās Latvijas nacionālās partizānu apvienības Latgalē pastāvēja arī Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienību (LTS(p)A), kura skaitliskā ziņā bija daudz lielāka par iepriekšminēto. Nu bet cik lielas tās bija?
Vēsturnieku vēl nav apzinājuši visus partizānus, kuri skaitījās LTS(p)A rindās, bet piem. Ilūkstes pulkā bija apmēram vārāk kā 300 partizāni.
Un nejau visus partizānu grupu vadītāji bija guvuši zinības vāču diverantu skolās. Tādu bija pavisam maz.
________________________
Tēvu zemes
mīlestība visaugstākais tikums zemes virsū.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2008 17:29:05
Atbildēt
Quoting: Partizans Un nejau visus partizānu grupu vadītāji bija guvuši zinības vāču diverantu skolās. Tādu bija pavisam maz.
Protams, ka ne jau visi partizāni bija vāču aģenti un diversanti. Bet daži komandieri piemēram tas pats Supe bija izgājuši apmācības Vācija un tika speciāli šeit nomesti, lai tālāk darbotos paši.
Lai, gan Supes pārliecība esot bijusi ļoti nacionāla, līdz ar to pārmest viņam vācu pakalpiņa tēlu būtu nevietā. Lai gan kurš tad viņu apmācija un šeit atsūtīja-vācieši!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2008 20:09:08
Atbildēt
Quoting: Atis Turklāt visai drīz nacpartizāni sāka pāriet uz krievu sistēmu ieročiem!
Vispār jau arī vēl pašā leģionā tika lietoti sovjetu sistēmu ieroči...
Quoting: Partizans NEVAJAG AIZMIRST KA NACIONĀLIE PARTIZĀNI BALTIJĀ PĒCKARA LAIKĀ DARBOJĀS, BEZ JEBKĀDAS TREŠĀS VALSTS ATBALSTA.
Nu, vispār jau atbalsts bija. Atsevišķus Leinasarus iesūtīja, pa radio mudināja `cīnieties, cīnieties, mēs DRĪZ nāksim palīgā`. Cita lieta, ka praktiski šis atbalsts bija niecīgs un, labākajā gadījumā - morāls/politisks... TO jau neviens neapšauba.
Quoting: Partizans Ne jau vīri apvienojās grupās un uzsāka cīņu, ka to vēlējās kāds vācu pakalpiņš.
Nu, LĪDZ 1945. gada 9. maijam tas vēl joprojām faktiski notika vairāk 3. Reiha, nekā imaginārās Latvijas interesēs. Tas ir fakts, kuru pagrūti noliegt. Neatkarīgi no konkrēto cīnītāju personiskās motivācijas.
Quoting: Partizans Šai apvienībaī bija militārās vienības divīzijas, pulki, bataljoni, rotas un vadi. Bija izstrādātas savas militārās atšķirības zīmes u.t.t. Bet runājot par militārām operācijā, tur nākas piekrist, ka atklāti ar okupantu vienībām necīnījās. Bet tas arī būtu bijis neprātīgi, jo nebija ne tik daudz ne cilvēku, ne materiālo resursu.
Pag pag, pretruna sanāk. No vienas puses - partizānu divīzijas un no otras - <pietrūka cilvēku>... tas slikti līmējas kopā.
Quoting: Arbalets 1945.gada 2.marta Stampaku purva kaujā piedalījās no sarkano puses 481 karavīrs un istriboki, bet no partizānu puses bija apmēram 360 vīru...zaudējumi sarkanajiem bija 46 kritušie un ievainotie, savukārt partizānu zaudējumi bija 39-44 cīnītāji...avots - Latvijas vēsturnieku komisijas rakstu 10.sējums...
Interesanti, ka partizānu zaudējumi noteikti ar 5 cilvēku lielu kļūdu, kamēr sovjetiem - ar 1 cilvēka kļūdu...
Un spriežot pēc spēku samēra, partizāniem šajā kaujā vajadzēja uzbrucējus samalt miltos, ja ticam basņai par sovjetu karotmāku vai, pareizāk sakot, karotnemāku...
|
Partizans
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2008 21:45:04
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Pag pag, pretruna sanāk. No vienas puses - partizānu divīzijas un no otras - <pietrūka cilvēku>... tas slikti līmējas kopā.
Divīzijas tika izveidotas vai pareizāk sakot sāktas veidot, cerot, ka tās būs kā pamats Latvijas armijai. Bet jāatcerās, ka arī regulārām armijas vienībām vāčiem un sovjetiem divīzijas skaitliskā ziņā arī neatbilda standartam, bet tāpēc jau mēs neatsakāmies saukt tās tā kā tās paši nosaukuši radītāji... Es nesaprotu, kur Te ir problēmas? Kāpēc mēs nevarētu apzīmēt vienības, tā kā tās nosaukuši paši partizāni?
________________________
Tēvu zemes
mīlestība visaugstākais tikums zemes virsū.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2008 22:00:04
Atbildēt
Quoting: Partizans Es nesaprotu, kur Te ir problēmas? Kāpēc mēs nevarētu apzīmēt vienības, tā kā tās nosaukuši paši partizāni?
Nē nu nosaukumus var izdomāt, kādus vien labpatīk, jautājums ir par to, kas šiem nosaukumiem atbilst/atbilda realitātē.
<Partizānu divīzija> ir ļoti neveiksmīga konstrukcija. Visupirms jau LIELUS partizānu pūļus ir pagrūti noslēpt un vadīt, otrkārt - viņi ir grūti pārvietojami, viņu uzturēšana prasa MILZĪGUS resursus. Tāpēc jau arī LIELĀS partizānu grupas, kā Stampaku purvā, arī likvidēja/izklīdināja pirmās. Tāpēc optimāli grupām bija jābūt mazām, pa 8 - pacmit cilvēkiem. Nodaļas līmenī. Nu, attiecīgi ķēdīti LĪDZ divīzijas līmenim vari novērtēt pats - pat ja izveidotu partizānu divīzijas štābu, tas reālajā laikā nespētu koordināt efektīvu partizānu darbību. Reāli mēs varētu runāt par partizānu vadiem vai rotām, un viss.
Šajā priekšlaicīgajā <divīziju veidošanas procesā> personīgi es redzu atsevišķu darboņu <vētrainas darbības imitāciju> un vēlmi atsēdēties drošā bunkurā, kamēr reāli karo (vai vismaz mēģina to darīt) citi.
|
Partizans
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2008 22:27:53 - Laboja Partizans
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Šajā priekšlaicīgajā <divīziju veidošanas procesā> personīgi es redzu atsevišķu darboņu <vētrainas darbības imitāciju> un vēlmi atsēdēties drošā bunkurā, kamēr reāli karo (vai vismaz mēģina to darīt) citi.
Daļēji var piekrist, jo partizānu organizētāji velti izšķieda savu laiku mēģinot apvienot partizānus lielākās vienībās. Manuprāt vairāk vajadzēja koncentrēties uz darbību, nevis ļielu partizānu vienību organizēšanu.
________________________
Tēvu zemes
mīlestība visaugstākais tikums zemes virsū.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2008 22:37:40
Atbildēt
Quoting: Partizans Manuprāt vairāk vajadzēja koncentrēties uz darbību, nevis ļielu partizānu vienību organizēšanu.
Kā to ņem. Teorētiski Tev varētu piekrist, bet reāli - TAS karš jau bija zaudēts, un arī darbības intensifikācija pēc būtības vairs neko nemainītu.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2008 22:49:35 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Quoting: Partizans Daļēji var piekrist, jo partizānu organizētāji velti izšķieda savu laiku mēģinot apvienot partizānus lielākās vienībās. Manuprāt vairāk vajadzēja koncentrēties uz darbību, nevis ļielu partizānu vienību organizēšanu.
Nebūtu jau ne vainas, ja pastāvētu kārtīga organizācija, kura tad ļautu arī pakarot. Latvijā bija 3 grupas ar partizāniem, kas bija noorganizējušās pa Latviju. Nebija starp viņiem koardinācija un arī darbība izpalika.
Vispār sēdēšana uz vietas parasti slikti beidzas, parasti sākas dzeršana, morāles pazemināšanās un maza gribēšana pretoties.
***
Par to, ka gadījuma, ja Latvija pretotos un tālāk aizietu partizānu karš negrib ticēt, ka tas, ka karavīri nebija gatavoti partizānu karam būtu liels arguments tam, ka nebūtu nopietnas partizānu kustības, jo Lietuviešu piemērs ar pēckara partizāniem liecināja par pretējo. Šeit varbūt viņiem bija plus ar to munīciju un bruņojumu, bet visā pārējā grūti iedomāties kaut ko diži labāku par to situāciju, kas būtu, ja būtu.
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2008 22:57:03
Atbildēt
Quoting: Partizans Šai apvienībaī bija militārās vienības divīzijas, pulki, bataljoni, rotas un vadi.
Nu čečēņu nelikumīgajos bandformējumos katram lauka komandierim bija vismaz pulkveža vai brigādes ģenerāļa pakāpe...
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2008 23:23:46
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Nebūtu jau ne vainas, ja pastāvētu kārtīga organizācija, kura tad ļautu arī pakarot.
Organizācija te nebūtu glābējs. Glābējs būtu kaimiņvalsts ar visai cauru robežu, pa kuru partizāniem piegādāt resursus vai kur atpūtināt un daapmācīt pašus partizānus (a ļa Pakistāna Afganistānas karā 1979-1989, Gruzija Čečenijas karos, Ziemeļvjetnama Vjetnamas kara laikā utml.). Tādas mums nebija.
Quoting: kurlandlegionar Par to, ka gadījuma, ja Latvija pretotos un tālāk aizietu partizānu karš negrib ticēt, ka tas, ka karavīri nebija gatavoti partizānu karam būtu liels arguments tam, ka nebūtu nopietnas partizānu kustības, jo Lietuviešu piemērs ar pēckara partizāniem liecināja par pretējo.
Paliek ieroču & munīcijas arguments, atbalstošas kaimiņvalsts neesamība un kavējuma laiks - partizānu kustība nesākas uzreiz, tā ir iespējama tikai pēc tam, kad mežos iebēgušie izgtavo sev vairāk vai mazāk lietojamas dzīvojamās un atbalsta bāzes.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2008 23:43:45 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Organizācija te nebūtu glābējs. Glābējs būtu kaimiņvalsts ar visai cauru robežu, pa kuru partizāniem piegādāt resursus vai kur atpūtināt un daapmācīt pašus partizānus (a ļa Pakistāna Afganistānas karā 1979-1989, Gruzija Čečenijas karos, Ziemeļvjetnama Vjetnamas kara laikā utml.). Tādas mums nebija.
Tas ir vienīgais nosacījums partizānu karam?
Quoting: Maarrutku Jums Paliek ieroču & munīcijas arguments, atbalstošas kaimiņvalsts neesamība un kavējuma laiks - partizānu kustība nesākas uzreiz, tā ir iespējama tikai pēc tam, kad mežos iebēgušie izgtavo sev vairāk vai mazāk lietojamas dzīvojamās un atbalsta bāzes.
Es minēju ieroču jautājumu. Kas attiecas uz pārējo, lietuviešiem, ukraiņiem nebija, bet kāvās...Un radīja kārtīgas galvassāpes.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2008 23:52:23
Atbildēt
Quoting: Partizans Acīmredzot bija pavisam cita motivācija cīņai.
..nu tad jau iznāk, ka ikdienišķā kolaborantu atšaušana bija lielāka darbība...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2008 23:56:07
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Un spriežot pēc spēku samēra, partizāniem šajā kaujā vajadzēja uzbrucējus samalt miltos, ja ticam basņai par sovjetu karotmāku vai, pareizāk sakot, karotnemāku...
...nu jau no piesauktā Turčinska raksta sanāk, ka krievi karot nemācēja un negribēja, un uz lodēm īpaši neuzprasījās...partizānu zaudējumi ir visai pieņemami, jo viņi lauzās ārā no ielenkuma...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
