miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW I / Partizānu un dumpinieku kustības. Teorija, prakse, secinājumi
<< 1 ... 117 . 118 . 119 . 120 . 121 . 122 . 123 . 124 . 125 . 126 . 127 ... 136 . 137 . >>
Autors Ziņa
Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 19 Dec 2012 16:44:55
Atbildēt 


Quoting: Smic_
Tādu PRINCIPĀ nav iepējams (manuprāt) radīt


kameer nemeeginaas, nekad neuzzinaas - ir vai nav iespeejams..

daba tuksumu nemiil, ir taada vieda atzina dzirdeeta kkur kkad

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.





Elly
Lietotājs




# Nosūtīts: 19 Dec 2012 19:44:32
Atbildēt 


Quoting: buks
Gan jau ka kāds gadījums bija

Quoting: buks
neba nu visi tādi balti un pūkaini, kā to cenšas parādīt šodienas propaganda

Neesmu apgalvojusi, ka noteikti nebija, ne reizi un nekur! Vienkārši man nav "trāpījušies" līdz šim tādi gadījumi. Citiem pētniekiem varbūt ir - nu tad jācer, ka par to uzrakstīs.
Quoting: buks
Vienīgais, ka nepateicīgs darbs, jo ja kādu šmuci uzraks, kas nesaskanēs ar tautā populāro idealizēto mītisko versiju, tad par Kremļa aģentu pētnieku dēvēs, tāpēc labāk vākt varonību aprakstus.

Tās nu, piedošanu, ir blēņas. Piemēram, "Ziemeļvidzemes mežabrāļos" ir iekšā viss, ieskaitot istrebīķeļa zarnas istabas vidū. Bet atsauksmes visnotaļ pieklājīgas.

P.S. Es savulaik, rakstot par t.s. "sarkano pagrīdi" vācu laikā, nonācu pie secinājuma, ka dzeršanas pēc aiz restēm šie nonāca biežāk, nekā varētu vēlēties. Nekādus protestus no antihitleriešiem nesaņēmu.

________________________
Mīliet Latviju - citas nebūs!

Pasaule bez striķa ir haoss.


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 19 Dec 2012 20:44:09
Atbildēt 


Quoting: Elly
Es savulaik, rakstot par t.s. "sarkano pagrīdi" vācu laikā, nonācu pie secinājuma, ka dzeršanas pēc aiz restēm šie nonāca biežāk, nekā varētu vēlēties

Tas jau nav raksturīgi tikai sarkano pagrīdniekiem, ka nonākšana iestādēs/nepatikšanas parasti notiek pa dzērumam sastrādātā vai izmuldētā rezultātā.

Kā tur bija pirms Stampaku kaujas? It kā komsastavs esot bijis izgājis ārpus nometnes tā teikt "patusēt" īsi pirms tā uzbrukuma? Vismaz tāda versija ir dzirdēta.

________________________
Židoģitļerovci.


Elly
Lietotājs




# Nosūtīts: 19 Dec 2012 21:14:23
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Kā tur bija pirms Stampaku kaujas? It kā komsastavs esot bijis izgājis ārpus nometnes tā teikt "patusēt" īsi pirms tā uzbrukuma?

Patusēt ne patusēt, bet atgriežoties, šmigā bija.
Quoting: Maschinengewehr 42
Vismaz tāda versija ir dzirdēta.

Un - ja nemaldos - arī nodrukāta. Bet neviens vēl par "Kremļa aģentu" tādēļ nav nodēvēts.

________________________
Mīliet Latviju - citas nebūs!

Pasaule bez striķa ir haoss.


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 19 Dec 2012 21:30:07
Atbildēt 


Quoting: Elly

Patusēt ne patusēt, bet atgriežoties, šmigā bija

Nu vot. Nebūtu bijuši šmigā, būtu vismaz divreiz vairāk nešķīsteņu apšāvuši.

________________________
Židoģitļerovci.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 19 Dec 2012 23:02:25 - Laboja Atis
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Nebūtu bijuši šmigā, būtu vismaz divreiz vairāk nešķīsteņu apšāvuši.


Nedaudz oftops, bet šajā sakarā vienmēr atceros, savas mātes atstāstīto vectēva- leģiona virsnieka stāstīto par Kurzemes katlu. Reta frontē bijusi tā diena kad bijuši skaidrā... Kaut kas iešmigots tika regulāri, galvenokārt drosmei.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 19 Dec 2012 23:28:13
Atbildēt 


Quoting: Atis
Kaut kas iešmigots tika regulāri, galvenokārt drosmei.

Manuprāt drosmei šmigot var tikai ierindas kaujinieki.

Jo dižāks fīrers, jo lielākai atbildībai jābūt.

It īpaši toreiz tajā situācijā, kad pat zirgu staļli un baznīca bija uzcelta, un pie labas gribēšanas varētu pat Viļaku vai Balvus paši ieņemt ...

________________________
Židoģitļerovci.


Elly
Lietotājs




# Nosūtīts: 19 Dec 2012 23:41:36
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Jo dižāks fīrers, jo lielākai atbildībai jābūt.

It īpaši toreiz tajā situācijā, kad pat zirgu staļli un baznīca bija uzcelta, un pie labas gribēšanas varētu pat Viļaku vai Balvus paši ieņemt ...

Tagad jau visi esam gudri.

________________________
Mīliet Latviju - citas nebūs!

Pasaule bez striķa ir haoss.


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 19 Dec 2012 23:48:33
Atbildēt 


Quoting: Elly
Tagad jau visi esam gudri.

Gudri ne gudri, bet taču pati zini, kur tā nometne atradās.
Tas jau tāpat bija izaicinājums tik tuvu svarīgam ceļam sākt apbūvi, un pie tam laikam diezgan lecīgi, pat tā kā izaicinot pretinieku ...

________________________
Židoģitļerovci.





Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Dec 2012 12:19:50
Atbildēt 


Kaut kā šajā sadaļā visai daudz runājam par partizāniem par un ap WW2.

Brīvības cīņu partizānu, gan balto ("zaļo"), gan sarkano tēmas mazliet ir skartas, bet visai minimāli. Līdz ar ko gribēju aicināt kamerādus uz diskusiju arī par šo tēmu. Diskusijas ierosmei daži jautājumi:

1) Kāda bija šo partizānu (gan balto, gan sarkano) aktivitāte pa reģioniem, piem. Ziemeļkurzeme, Zemgale, Sēlija, Ziemeļvidzeme utt.;

2) Nozīmīgās šī laikmeta partizānu grupas;

3) Nozīmīgākie veikumi no sliedēm nolaistu sarkanarmiešu vilcienu, uzspridzinātu tiltu, atkomunistotu vai citādi no politoponentiem atbrīvotu pagastu centru utt. veidā.;

4) Partizānu grupu sadarbība un "mijiedarbība" ar sevis pārstāvētās puses armiju (armijām).

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Dec 2012 01:25:43
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Nozīmīgākie veikumi no sliedēm nolaistu sarkanarmiešu vilcienu, uzspridzinātu tiltu, atkomunistotu vai citādi no politoponentiem atbrīvotu pagastu centru utt. veidā.

Vilcieni un tilti nacpartizāniem nebija modē. Dažādus vietējos centrus dažādu iemeslu dēļ uz īsu laiku ir atbrīvojuši. Tā centru ieņemšana laikam tomēr nebija galvenais mērķis. Galvenais mērķis varēja būt kādu čekistu gūstekņu atbrīvošana, nu un tad pie reizes bonusā gan jau arī uzvilka karogu virs pagasta galvenās ēkas.

Quoting: Der eiserne Soldat
Partizānu grupu sadarbība un "mijiedarbība" ar sevis pārstāvētās puses armiju (armijām).

Latvju nacpartizāniem manuprāt nekādu mijiedarbību ar armijām nebija. Tam pašam Supem mijiedarbība beidzās ar brīdi, kad šis no vācu Junkersa ar parašutu izlēca.

________________________
Židoģitļerovci.


Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Dec 2012 09:08:41
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Latvju nacpartizāniem manuprāt nekādu mijiedarbību ar armijām nebija. Tam pašam Supem mijiedarbība beidzās ar brīdi, kad šis no vācu Junkersa ar parašutu izlēca.


A pašu tēmu izlasīji ? Kamrāds par Brīvības cīņu partizāniem (tais laikos par zaļajiem dēvētajiem) parunāt ierosināja.

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Dec 2012 14:37:00
Atbildēt 


Quoting: Smic_
A pašu tēmu izlasīji ? Kamrāds par Brīvības cīņu partizāniem (tais laikos par zaļajiem dēvētajiem) parunāt ierosināja.

Taisnība, atvainojos.

Teorētiski jau par nozīmīgāko laikam var uzskatīt to pašu Latgales partizānu pulku, bet "klasiski" partizāni tie bija tikai sākumā, pēcāk jau faktiski kļuva par regulāras armijas daļu un kā tādi arī karoja.

No sarkano puses laikam slavenākā ir O.Rihtera banda.

Palasot senos laikrakstus, ir daudz ziņu par dažādām bandām Latgalē arī pēc 1921.gada. Bet tie tomēr bija kriminālnoziedznieki, ja tur kādam varbūt arī patika sarkanās idejas.

________________________
Židoģitļerovci.


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Dec 2012 16:37:02
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
1) Kāda bija šo partizānu (gan balto, gan sarkano) aktivitāte pa reģioniem, piem. Ziemeļkurzeme, Zemgale, Sēlija, Ziemeļvidzeme utt.;

Uz veco Jaungulbenes un Lubānas pagastu robežas vēl tagad ir piemiņas akmens, vietā, kur Kulmanis brīnumainā kārtā izglābās no Rihtera sarkano partizāņu atentāta, tad vēl esmu dzirdējis par nesekmīgu tā paša Rihtera mēģinājumu nosvilināt Jaungulbenes špicku fabriku...

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Jan 2013 22:29:33
Atbildēt 


Man te viens igauņu kolēģis, apgalvo, ka šī igauņu partizānu dziesma: http://www.youtube.com/watch?v=oZIcnYcGmJA ir zināma arī latviešu valodā, bet es tādu nekad neesmu dzirdējis.
Varbūt šeit kāds zin vai mūsu mežabrāļiem bija tāds meldiņš un, ja bija tad kā viņu sauc un vai var kaut kur noklausīties?

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Wehrwolf
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Jan 2013 23:14:53
Atbildēt 


Atis

Ir tā dziesma arī latviešu valodā tulkota. Tikai nevis tolaik, bet mūsdienās. Ir viņa dziedāta Igaunijā Vastse Rosā (uz ziemeļiem no Apes). Tur atrodas viena igauņa tūrisma objekts ar iespēju dzīvot un nakšņot pazemes bunkuros, ēst mežabrāļu ēdienu, dzert kandžu un dziedāt šito un vēl citas dziesmiņas. Labs pasākums. Ja ir laiks un vēlēšanās, iesaku.

________________________
Uzskatu, ka ienaidnieku Latvijai nav, ja neskaita Kolorādo vaboles... (Māra Zālīte, 2011. gads)


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Jan 2013 23:23:42
Atbildēt 


Quoting: Wehrwolf
Ir tā dziesma arī latviešu valodā tulkota.


Bet tad nosaukumu (ja tāds vispār ir) tu neatceries?

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Jan 2013 16:39:12
Atbildēt 


Quoting: Atis
Man te viens igauņu kolēģis, apgalvo, ka šī igauņu partizānu dziesma:

Kolēģis teic tīru taisnību. Šo dziessmu bieži dziedājām 1967. vasarā igauņu studentu celtnieku vienībā Hiiumaa salā. Paldies par atsūtīto linku!
Quoting: Wehrwolf
Ir tā dziesma arī latviešu valodā tulkota.

Cik toreiz estu zēni tulkoja vārdus atceros tikai, ka piedzdiedājumā bija kaut kas par dāmu vešiņām.

Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Jan 2013 17:25:24
Atbildēt 


Quoting: Wehrwolf
Tikai nevis tolaik, bet mūsdienās.

Quoting: Haso
piedzdiedājumā bija kaut kas par dāmu vešiņām.

Arī toreiz bija tautas tulkojums - šito meldiņu vectēvs ar draugiem bieži dziedāja un spēlēja mājas ballītēs, vārdus vairs neatceros, bet bija kaut kas par to, ka zēns svešumā atceras dzimto māju, zilacaino Mildu un viņas rozā biksiņas...

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Mar 2013 15:22:30
Atbildēt 


Vienā no "Tēvijas laikmetiem", kad vēl tas tika raidīts, tika aplūkota interesanta tēma par latviešu pretošanās kustībām 1941.gada vasarā (nosacītā starpvaru jeb inter regnum periodā) kad varonīgais vērmahts mina uz papēžem sarkanajiem plukatām.

Vai kamerādi nevarētu padalīties ar info par nozīmīgākajām pretošanās kustību organizācijas vietām, aktivitātēm, kaujām, notikumiem?

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Elly
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Mar 2013 15:51:56 - Laboja Elly
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Vai kamerādi nevarētu padalīties ar info par nozīmīgākajām pretošanās kustību organizācijas vietām, aktivitātēm, kaujām, notikumiem?

Ir grāmata "Cīņai un cerībai". Tur ir tīri laba informācija, neraugoties uz sīkām kļūdām. Protams, 100%-īgi visi notikumi tur arī nav pieminēti, taču viena liela daļa ir gan. Autors - Elmārs Pelkauss.

P.S. Rītvakar, kad būšu mājās un pie grāmatu plaukta, varu interesējošās lappuses kaut vai šeit ierakstīt.

________________________
Mīliet Latviju - citas nebūs!

Pasaule bez striķa ir haoss.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Mar 2013 21:04:11
Atbildēt 


Quoting: Elly
varu interesējošās lappuses kaut vai šeit ierakstīt


Tas būtu ļoti jauki. Paldies!

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Elly
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Mar 2013 22:31:25
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Tas būtu ļoti jauki. Paldies!

Bet kurš novads, apriņķis, pagasts ir sirdij tuvāks? Visu grāmatu taču es nepārrakstīšu.

________________________
Mīliet Latviju - citas nebūs!

Pasaule bez striķa ir haoss.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 22 Mar 2013 08:44:21
Atbildēt 


Quoting: Elly
kurš novads, apriņķis, pagasts ir sirdij tuvāks


Man būtībā interesē divas lietas:
1) Kurā vietā(s), datumā un ar kurām aktīvistu grupām šīs pretošanās darbības sākās, resp. kurš(-i) bija pirmais(-ie)?
2) Vai un kādas grupas darbojās/ko izdarīja Dvietes/Bebrenes un varbūt arī Nīcgales apkaimē (t.i. attiecīgajā bijušā D-pils rajona teritorijā abpus Daugavai)?

Vēlreiz liels paldies!

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Elly
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Mar 2013 11:52:55 - Laboja Elly
Atbildēt 


Der eiserne Soldat
Nu tā. Rādās, ka "paši pirmie" varēja būt Liepājas apriņķa Priekules pagasta partizāni, kurus vadīja robežsargs J. Ola un aizsargs J. Lazdonis. Viņi mēģināja ieņemt Priekules pasta, telefona un telegrāfa ēkas jau 22.06.41. Diemžēl pasākums cieta neveiksmi, jo vietējie padaktīvisti, kurus vadīja Krišs Ķeris, partizānus sakāva. Abi komandieri krita.

Par Ilūkstes apriņķa Bebrenes, Dvietes un Pilskalnes pagastiem teikts sekojošais:
"Pēc 14. jūnija deportācijas vairāki Dvietes un Pilskalnes pagasta iedzīvotāji slēpās. Pēc kara sākuma vairāk kā 15 dvietēnieši pulcējās uz apspriedēm mācītāja Aloiza Gabra mājās esošajā feldšera Bandera dzīvoklī. Tika izveidota partizānu grupa, par kuras vadītāju kļuva Antons Rinkevičs, kurš vēlāk sevi pasludināja arī par Dvietes pagasta komandantu. Bebrenē partizānu grupa izveidojās 28. jūnijā. Bebrenieši ieguva daudz ieroču - vairākas patšautenes, arī lielāku skaitu šauteņu - ar vācu karaspēka atbalstu (vācu karavīri ieradās pagastā 29. jūnijā), tāpēc viņi varēja izpalīdzēt ar ieročiem arī dvietēniešiem un pilskalniešiem. Atceļā no Bebrenes 30. jūnijā pilskalniešu partizāni sadūrās ar trīs sarkanarmiešiem. Savstarpējā apšaudē viens partizāns tika ievainots, sarkanarmiešiem zaudējumu nebija.
Dvietes grupas dalībnieki tika apbruņoti ar šautenēm un uzsāka vietējo aktīvistu aizturēšanu, kas galu galā izvērtās par neattaisnojamu masveida izrēķināšanos. Pavisam tika aizturēti vairāk desmiti cilvēku, no tiem sešpadsmit (tajā skaitā 3 sievietes) Ilūkstē jūlija vidū nošāva. Bebrenē nošāva 15 cilvēkus."


Priestera A. Gabra krimināllietā atrodami dažu arestēto sarkano vārdi un "tituli":
Vladislavs Babrāns ("sovetskij služaščij v Ilukste"), Antons Ruža (padaktīvists), Nikolajs Mališevskis (padaktīvists), Jāzeps Stupiņš (strādnieks), Sofija Sliece (skolotāja un padaktīviste), Kazimirs Kokins (Dvietes pag. ispolkoma pr-tājs), Staņislavs Ostrovskis (Dvietes pag. komsorgs), Staņislavs Kūliņš (komjaunietis, padaktīvists), Mečeslavs Šurka (Dvietes pag. milicis), Muižnieks (sarkanā stūrīša vadītājs).

Donāta Ķeira krimināllietā vēl drusku papildinājums:
Antons Mališevskis (padaktīvists), Staņislavs Purvinskis (komjaunietis, padaktīvists), Eduards Ūbelis (mežsargs, padaktīvists), Muižniece-Sīlis (Muižnieka sieva; "tituls" nav norādīts), Leokādija Spoģe (padaktīviste).
Vēl šajā pašā lietā teikts, ka "1941. gada vasarā Dvietes pašaizsardzībnieki pavisam sagūstīja ~150 sarkanarmiešus". Tas, domājams, varēja notikt ilgākā laika posmā, turpinot tos "neuzvaramos" tvarstīt pa mežiem arī pēc vāciešu atnākšanas.

Daugavpils apriņķī notikumu bijis maz, un tas arī saprotams. Lai rastos partizāni, nepieciešams, lai apdzīvotās vietās būtu latvieši. Ar žīdiņiem un staroveriem, kā smejies, "pat sunim sienu nesapļausi". Vairāk vai mazāk aktīva darbība notika Aiviekstes, Krustpils, Vārkavas un Kalupes pagastos. Pēdējā, šķiet, ir vistuvāk Nīcgalei. Lūk, kas šobrīd zināms:
"Kalupes pagastā nelielas partizānu grupiņas izveidojās jau pirms 14. jūnija deportācijas. Vēlāk tās apvienojās. Kalupes zaļo partizānu grupu vadīja bijušais dzelzceļu policijas uzraugs Jāzeps Rušnieks. 27. jūnijā zaļie partizāni ieņēma Kalupes centru. Naktī uz 28. jūniju partizāni Kalupes centrā apšaudīja prāvu un labi apbruņotu sarkanarmiešu grupu. Apšaudē 2 sarkanarmieši tika nogalināti, 3 ievainoti. Krita arī viens partizāns. Kalupes partizāni uzbruka arī aptuveni 12 vīru lielai sarkanarmiešu grupai kaimiņpagastā pie Višķiem. Sadursmē viens sarkanarmietis tika nogalināts un viens ievainots."

Laikrakstā "Daugavas Vēstnesis" 09.10.41. minēts, ka Kalupes pagastā krituši 2 zaļie partizāni: vidusskolas absolvents Ivbulis un Aizkalnes pamatskolas skolotājs Nikolajs Gadzāns (dzimis 1917. g.), kurš apšaudē tika smagi ievainots un mira Daugavpils slimnīcā.

________________________
Mīliet Latviju - citas nebūs!

Pasaule bez striķa ir haoss.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Mar 2013 08:58:45
Atbildēt 


Quoting: Elly
Nu tā.


Liels paldies, Elly!

Ceru, ka neļaunosies par papildus jautājumiem (interese pieaug, ko jaunu uzzinot) un radīsi iespēju kādā brīdī uz tiem atbildēt...:

1) Kuras šī cēliena nacionālo partizānu akcijas būtu uzskatāmas par lielākajām un veiksmīgākajām?

2) Vai krietno vācu palīdzība partizāniem ieroču veidā nāca kā Debesu svētība (resp. Luftwaffe nometa) vai arī pa sauszemes ceļiem?

3) Ar kādu arsenālu partizāni operēja pirms krietno vācu palīdzības saņemšanas - nobēdzinātiem aizsargu ieročiem un munīciju, vai arī ar sarkanajiem rekvizēto?

Paldies!

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Mar 2013 09:52:50
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Vai krietno vācu palīdzība partizāniem ieroču veidā nāca kā Debesu svētība (resp. Luftwaffe nometa) vai arī pa sauszemes ceļiem?


Cik es zinu tad kaut kādi ieroči no vāciem tika iegūti tikai pēc ''fiziska kontakta'' nodibināšanas ar Vērmahtu. Neviens no gaisa te neko nemeta.
1941.gada partizāni lielākoties izmantoja vecos aizsargu, Latvijas armijas un policijas ieročus, jo ne tuvu visi bija nodoti sarkanajiem. Diezgan daudz tika nobēdzināti nenoskārstai vajadzībai. Kaut ko no atejošajiem sarkanarmiešiem droši vien arī pievāca.

Mani vairāk interesē, kas bija tie veiklie puiši, kas apšaudījuši krievus no namu pēdējiem stāviem un jumtiem bezmaz visas Brīvības ielas garumā?

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Mar 2013 10:18:53
Atbildēt 


Quoting: Atis
apšaudījuši krievus no namu pēdējiem stāviem un jumtiem bezmaz visas Brīvības ielas garumā


te laikam vietā senlatvju teiciens, ka bailēm esot lielas acis..

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Mar 2013 11:23:27
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
te laikam vietā senlatvju teiciens, ka bailēm esot lielas acis..


Nu jā, ka tik ar to ugunsjoslas garumu nav līdzīgi kā pēc tam ar galdu garumu, kas dažas dienas vēlāk esot Brīvības ielā klāts varonīgā wehrmachta (vw) cienāšanai. Arī šis galdu garums dažādos stāstos svārstās, pie tam jo būtiski...

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Elly
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Mar 2013 12:26:17
Atbildēt 


Der eiserne Soldat
Rādās, ka kamerādi jau uz lielāko daļu jautājumu atbildējuši, un te vairs īpaši nav nekas piebilstams. Bet tas ir labi, ja rodas jautājumi. Es par to tikai priecājos.
Par svarīgākajām "akcijām" es drusku paskatīšos, un-tad-kaut-kad uzrakstīšu.

Quoting: Atis
kas bija tie veiklie puiši, kas apšaudījuši krievus no namu pēdējiem stāviem un jumtiem bezmaz visas Brīvības ielas garumā?

Doktoram Evilam ir taisnība. Ja tiešām būtu bliezuši no visu māju visiem logiem, tad Brīvības iela būtu pilna ar līķiem līdz māju otrā stāva palodzēm.
Konkrēti pagaidām zināms, ka "burkšķis" sanāca Brīvības un Miera ielu krustojumā - aizsargi šāva no bijušā Arodbiedrību nama. Sarkanie atklāja uguni pretī, un māju aizdedzināja. Vēlākos gados tā vieta bija zīmīga ar Brežņeva portretu uz blakusmājas brandmūra.
Otra vieta - pie Krusta kazarmām. Vismaz daži mūkošie karaskolas audzēkņi tur pat tika ievainoti. Acīmredzot, krievu sašautais Krusta baznīcas tornis arī ir liecība par toreizējiem notikumiem.

Iespējams jau, ka bija arī citi logi & jumti, no kuriem vaņkas un pašmāju mērgļus ar "salūtu" pavadīja, bet to noskaidrot ir ļoti grūti... Latvieši vēlākos gados turēja muti. Savukārt "pretējās puses" sniegtās ziņas ir 50:50 pašu spiegu mānija un elementāra muldēšana, lai attaisnotu panisko bēgšanu kā tādu. Piemēram, topošais padsavienības varonis Jānis Vilhelms pie Baložkroga pašrocīgi sagūstīja fašistu diversantu, kurš gan - šodienas acīm raugoties - vairāk izskatījās pēc Lietuvas teritoriālā korpusa virsnieka...

________________________
Mīliet Latviju - citas nebūs!

Pasaule bez striķa ir haoss.


<< 1 ... 117 . 118 . 119 . 120 . 121 . 122 . 123 . 124 . 125 . 126 . 127 ... 136 . 137 . >>
Panzerkampf Forums / WW I / Partizānu un dumpinieku kustības. Teorija, prakse, secinājumi
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 2
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.079
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2024