miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW I / 1. Pasaules kara lielākās kaujas, interesantākās operācijas un lielākās neveiksmes
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . >>
Autors Ziņa
Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Nov 2005 22:13:06
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Paskatoties šo kauju listi jāsāk ir saprast, ka Austrumu fronte PPK bija visai otršķirīga...regulāri bija jāiet uzbrukumā, lai grūtā brīdī atvieglotu Rietumu sabiedroto stāvokli...šamējie jau parādā gan nepalika - transporti ar Krievijas armijai nepieciešamo nāca uz Murmansku visu kara laiku...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"





Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 8 Dec 2005 09:54:19
Atbildēt 


Kaujas Rumānijā

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Dec 2005 19:17:42
Atbildēt 


Sevišķi veiksmīgi sabiedrotie jau rumāņi nebija - 1916.gada augusta šamējie sāka uzbrukumu Austro-Ungārijai Transilvānijā, kas tobrīd piederēja Ungārijai(laikam gribēja atkarot Drakulas pili), bet dabūja tā pa degunu, ka jau tā paša gada decembrī vācieši okupēja valsts galavaspilsētu Buharesti...pēc tam vietējas nozīmes kaujas, lai kopā ar krieviem aizstāvētu atlikušo valsts teritoriju...tas gan netraucēja rumāņus krievus "pārmest" un 1918.gada maijā šitie varonīgie karotāji noslēdza mieru(principā separātu mieru) ar Vāciju un Austro-Ungāriju...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 15 Dec 2005 14:01:30
Atbildēt 


Arbalets
Nu paši krievi jau ar pārmeta sabiedrotos, noslēdzot seperātu mieru ar vāčiem. Pie tam vecā vara Krievijā bija kritusi, bet ar jauno anticivilizācijas režīmu neviena valsts no laba prāta nebiedrojās.

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Dec 2005 10:00:59
Atbildēt 


waffen ss
Nu štrunts par krieviem,jeb lieliniekiem , kuri pārmeta visus, bet rumāņi ta pārmeta lielo Antanti ar savu separāto mieru ar vāciešiem un austroungāriem...interesanti, cik divīzjias no Rumānijas frontes varēja aizsūtīt, un aizsūtīja, uz Rietumu fonti...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 16 Dec 2005 10:10:08
Atbildēt 


Arbalets

Nekāds spīdošais stāvoklis rumāņiem nebija, no vienas puses vāči un austroungāri, no otras - lielinieki un visādas mahnovcu un petļuriešu bandas...

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Dec 2005 10:19:18
Atbildēt 


waffen ss
Nu 1918.gadavasarā jau vēl tik traki ar tiem mahnovciem un petļurovciem nebija, jo Kijevā valdīja vācu atbalstītais hetmanis Skoropadskis...bet bija cita lieta - vācieši rumāņiem atvēlēja Besarābiju...krievi to protams, ka neatzina, bet kas viņus tad klausījās...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Dec 2005 10:50:36
Atbildēt 


Runājot par WW1 lielākajām kaujām, šajā dienā 1915.gadā sabiedrotie sāka sava karaspēka atvilkšanu no Galiopoles pussaslas...upuri bija, bet rezultātu nebija...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Dec 2005 10:56:07
Atbildēt 


Un šajā dienā beidzās arī Verdenas kauja - pati asiņaināka WWI kauja...ne velti Verdenas cietoksnim ir pieškirts Lāčplēša odenis...franči zaudēja 550,000 , bet vācieši 434,000...neviena puse neko neieguva ne taktiski, ne stratēģiski...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"





Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 18 Dec 2005 12:31:33
Atbildēt 


Arbalets
ne velti Verdenas cietoksnim ir pieškirts Lāčplēša odenis
===
Ne visai saprotu, kā jamie to dabūja gatavu?

Tofiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Dec 2005 13:20:39
Atbildēt 


Arbalets

Franči jau to kauju pasniedza kā milzu uzvaru kaut gan kā jau bieži mēdza gadīties WW1 bija tikai līķu kalni un nekāda rezuktāta.
Man ir gadījies kautkur lasīt ka pēc 1916. gada neveiksmes Rietumos Kaizers esot piedāvājis mieru bet sabiedtrotie šim atteikuši.

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Dec 2005 19:19:48
Atbildēt 


Tofiks
Kaizers esot piedāvājis mieru bet sabiedtrotie šim atteikuši....šādas runas ir dzirdētas, jo diplomātiska zondāža jau arī esot notikusi...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Dec 2005 19:24:06
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Ne visai saprotu, kā jamie to dabūja gatavu? ...kāda tur problēma - sāka taču 21.februārī...bija veseli desmit mēneši, kuru laikā abas puses uzbruka viena otrai...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 18 Dec 2005 21:50:13
Atbildēt 


Esmu bijis Verdanas cietoksnī un pie kritušo memoriāla.

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 19 Dec 2005 09:23:47
Atbildēt 


Arbalets
kāda tur problēma - sāka taču 21.februārī...bija veseli desmit mēneši, kuru laikā abas puses uzbruka viena otrai...
===
Nu jā, bet kāds tam sakars ar Lāčplēša ordeni?

JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 19 Dec 2005 10:40:14
Atbildēt 


Maarrutku Jums

Apmēram tāpat kā varoņcietokšņi PSRS. Ja franči noturēja galvenās pozīcijas (bet aizstāvim neko vairāk arī nevajag), viņi var skaitīt, ka ir uzvarējuši.

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 19 Dec 2005 11:02:30
Atbildēt 


JgdPz IV 70
Apmēram tāpat kā varoņcietokšņi PSRS
===
Tik daudz es saprotu pats Jautājums vairāk bija, vai tiešām LR v.1.0 piešķīra Lāčplēša ordeni kaut kādam objektam (nevis cilvēkiem!) Francijā?

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 19 Dec 2005 12:26:13
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Labs jautājums - kāpēc cietoksnim...bet ir tad jāpaskatās Lāčplēša kara ordeņu kavalieru grāmatā...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 19 Dec 2005 13:16:14
Atbildēt 


Verdenas apbalvošana ir minēta arī te:

http://www.president.lv/index.php?pid=0295

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 19 Dec 2005 15:18:10
Atbildēt 


Laikam jau kādam Latvijā likās, ka Verdenas kauju lielo upuru piemiņa ir jāatzīmē ar latviešu augstāko militāro ordeni...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


courlander
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Jan 2006 23:13:24
Atbildēt 


Es pašlaik strādāju pie iespējas uzlikt uz manam lapām www.lacplesis.com rakstu par Latvijas bruņotos vilcienus pirmā pasaules kara un brīvības cīņām. Jautājums ir vai kāds ziņa kur var dabūt bildes par šiem vilcieniem?. Īss apraksts seko.

Pirmās ziņas par bruņotiem vilcieniem kā kaujas līdzekli ir no Austrijas pilsoņu kara 1848. gadā. Amerikas Savienotās valstis bruņotos vilcienus lietoja karā ar Meksiku 1848. gadā un arī pilsoņu karā no 1861. - 1865. gadam. Bruņotiem vilcieniem bija atzīstami panākumi arī franču-prūšu karā (1870 - 1871). Ievērojami tiek izcelta bruņoto vilcienu nozīme angļu-būru karā (1899 - 1902) Dienvidāfrikā. Bruņoto vilcienu nav trūcis arī krievu-japāņu karā (1904 - 1905).
Pirmajā pasaules karā vācu bruņotie vilcieni iespaidīgi traucēja krievu iebrukumu Silēzijā. Laikā, kad vācu armijas rietumos virzījās uz priekšu, bruņotie vilcieni iztīrīja armijas aizmuguri no palikušajiem ienaidnieka karavīriem un partizāniem.
1917. gadā, kad vācu austrumu fronte pēc ilga pozīciju kara sakustējās ar nolūku okupēt Vidzemi, Igauniju un Ukrainu, tad bruņotiem vilcieniem radās izdevība parādīt ātruma priekšrocības un kaujas spējas. Tā kā tad cīņas noritēja galvenokārt gar satiksmes maģistrālēm, resp. dzelzceļiem, tad tolaik populārs kļuva apzīmējums – "sliežu karš".
Pirmais pasaules karš bija beidzies, bet bijušās Krievijas teritorijā cīņas turpinājās vēl vairākus gadus, pie kam, abu cīnītāju pusēm apbruņojumā bija bruņotie vilcieni.
Bijušās Krievijas rietumos par savu tautu patstāvību cīnījās poli, lietuvieši, latvieši un igauņi.
Poļu bruņoto vilcienu skaits nav zināms, bet cīņu laikā tas nebija mazs, jo poļiem bija jāapsargā ap 900 km. (gaisa līnijā) gara robeža ar Padomju Savienību. Bez tam, 1918. gada janvārī poļi cīnījās arī ar vāciešiem, lai pārbīdītu savu robežu vairāk uz rietumiem. Tā 1917./1918. gada ziemā pie Šidemīles (Schidemūhl) noritēja smagas kaujas, kur abās pusēs cīnījās bruņotie vilcieni. 1920. gada 17. novembrī ģen. Zeļigovska uzbrukumu Lietuvai atbalstīja divi poļu bruņotie vilcieni.
1920. gada 3. janvārī latviešu-poļu ofensīvas laikā pret Padomju Savienību, poļu bruņotais vilciens "Smigly" apsargāja polu-lietuviešu demarkācijas līniju.
Lietuvai bija tikai viens bruņotais vilciens "Gediminas", kas ļoti sekmīgi cīnījās pret padomju krieviem, bet gāja bojā 1920. gada 4. oktobri cīņā ar ģen. Zeļigovska poļiem.
Igauņiem bija labvēlīgi apstākļi bruņoto vilcienu formēšanai, jo kuģu būvētavās bija pietiekami daudz metāla būvmateriālu bruņoto vagonu būvei un lokomotīvju apbruņošanai. Tāpat krasta un salu nocietinājumos un arsenālā bija krievu pamesti lielgabali. Pēc ģen. Judeniča armijas sabrukuma vilcienu apbruņojumu vēl papildināja ar šīs armijas ieročiem.
Igauņu bruņotie vilcieni izšķīra daudz kauju ar pārliecinošu uzvaru. Atsevišķi minama Pleskavas ieņemšana, kur bruņoto vilcienu grupa triju vilcienu sastāvā ar desantu piepešā triecienā ieņēma šo svarīgo ceļa mezglu un noturēja līdz kājnieku un artilērijas pienākšanai.
Arī Cēsu kaujās igauņu bruņotie vilcieni jūtami sekmēja kaujas iznākumu. Tāpat oktobra dienās divu igauņu bruņoto vilcienu artilērija iespaidīgi atbalstīja Rīgas aizstāvjus cīņā ar Bermontu. Igauņu bruņotais vilciens kādu laiku atbalstīja mūsu spārnu Kupravas stacijas rajonā. Kara beigās Igaunijai bija divi bruņoto vilcienu pulki - katrā pa divi bruņotiem vilcieniem. Viens pulks stāvēja Tapsas muižā, otrs Valgas pilsētā. Vilcienos bruņoto vagonu skaits bija neparasti liels, tāpēc kara laikā bruņoto vilcienu skaitu varēja ievērojami palielināt. Vēlākā laikā bruņotos vilcienus apvienoja vienā pulkā Tapsā. Tagad pulkā bija trīs bruņoto vilcienu apkalpes un visa šo vilcienu materiālā daļa. Igauņi saformēja šaursliežu bruņotos vilcienus, kuri savā laikā sekmīgi pabalstīja arī mūsu Valmieras pulku Apes kaujās.
Padomju Savienības pilsoņu karā (1917 - 1922) bija ievērojams skaits bruņotas drezīnas, bruņotie vilcieni un dzelzceļa artilērija.
Drezīnu apbruņojums - viens mazkalibra lielgabals un divi ložmetēji.
Bruņotie vilcieni atkarībā no apbruņojuma dalījās vieglos un smagos.
Vieglos bruņotos vilcienos parasti bija četri 75 m/m pusautomātiski lielgabali zemes un gaisa mērķu apkarošanai un tuvcīņai 8 - 16 ložmetēji. Smagos bruņotos vilcienos - divas 107 m/m haubices, divi 75 m/m zenītlielgabali un 6 ložmetēji pašaizsardzībai.
Dzelzceļa artilērijas apbruņojums - 150 m/m lielgabals un divi 75 m/m zenītlielgabali.
Komunistiem bija labi apbruņoti vilcieni ar tādiem zīmīgiem nosaukumiem kā: "Smertj iļi pobieda". III internacional", "Steņka Razin" un „Istrebiķeļ buržujev".
Neraugoties uz to, ka 11 pasaules karā cīņu lauku pārvaldīja tanki un aviācija, pēc vācu ziņām - krieviem tomēr bijuši ap 100 ļoti spēcīgi būvēti un stipri apbruņoti vilcieni, no kuriem vācieši
iznīcinājuši vismaz 30.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 13 Jan 2006 23:23:15
Atbildēt 


courlander
Paldies par izsmeļošo rakstu, tikai lūgums turpmāk pēc iespējas mēģināt postēt komentārus atbilstošās tēmās Šajā gadījumā tādas būtu: Bruņuvilcieni vai 1PK - vairāku jaunu tehnisko ieroču šķiru (tanku, aviācijas un zemūdeņu) ciltstēvs.
Moderators

courlander
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jan 2006 05:34:24
Atbildēt 


Paldies par atbildu. Man piedara grāmata " Bruņoto Vilcienu Pulks" Jānis Lavenieks rakstīts 1971 ASV, bet tās bildes grāmatā nav labas. Es apmeklēju Internet, bet neviens nezina par Latviešu bruņotiem vilcieniem. Tur bija apmērām 4 vilcieni, bet nav bildes. Man būs jāmāca Krievu valodu.
Jauns jautājums. Es būs Latvija May 10-25 2006 un gribu redzēt karu laukus WWI-WWII un atmiņa laukumus . Informācija par tām es būtu laipni saņemt. Ja gribēt uzdzert kādu alu ar man un runāt par Latviju parakstīt man un redzežu vai var iztikt. Man ir jābrauc no Daugavpils uz Liepāju.


Stuka
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Jan 2006 22:09:55
Atbildēt 


an ir jābrauc no Daugavpils uz Liepāju.

E, ta jau caur to Rīg
Te mēs var satikties iekš to krog !

Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 12 Apr 2006 15:43:39 - Laboja Alis
Atbildēt 




Bildes no arhīviem par I PK

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 12 Apr 2006 15:49:38
Atbildēt 


Alis
Ko viņiem tas ierakums tik plašs? Supostāts iebliezīs ar mīnmetēju (t.i. bumbmetēju), būs oioioi kāda skāde...

oficer
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Jūn 2006 17:35:40
Atbildēt 


1914.g. vācieši atsita uzbrukumu Austrumprūsijai (uz gada beigām krievi tur kaut ko vēl noturēja) un iegāja Polijā, kaut gan ieņemt Varšavu vēl neizdevās.

Interesanti, ja krievi būtu vēl nedaudz "paspieduši" uz vāciešiem un nebūtu pārtraukuši ofensīvu, jo vāciešiem jau bija sagatavota pavēle par atkāpšanos...

Pēc kaujām Austrumprūsijā vāciešu gūstā krita arī liels skaits latviešu virsnieku un daļa no tiem vēlāk piedalījas Brīvības cīņās.

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Jūn 2006 22:13:04
Atbildēt 


Pēc kaujām Austrumprūsijā vāciešu gūstā krita arī liels skaits latviešu virsnieku un daļa no tiem vēlāk piedalījas Brīvības cīņās....bet kā viņiem pēc tam bija ar to kaujas pieredzi...gūstekņu barakās utis kaut jau arī ir jāmāk, bet tomēr ...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Elendil
Lietotājs




# Nosūtīts: 22 Nov 2006 22:05:55
Atbildēt 


Pie tam atļaušos apšaubīt tanku lomu WW1. Tiem vairāk piemita tīri psiholoģisks

Ka no gramatas!

________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu „B”.


Sturmgevers
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Nov 2006 17:41:09
Atbildēt 


Pie tam atļaušos apšaubīt tanku lomu WW1. Tiem vairāk piemita tīri psiholoģis
Nu no ugunsmetējiem tankiem esot bijis pamatīgi jāraustās, jo šamie tūliņ pēc gāzu uzbrukuma laisti darbā, šķiet kaut kur pie Sommas.

________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....


<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . >>
Panzerkampf Forums / WW I / 1. Pasaules kara lielākās kaujas, interesantākās operācijas un lielākās neveiksmes
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 3
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.041
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2024