| Autors |
Ziņa |
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Mar 2023 17:27:56
Atbildēt
Quoting: Sturmgevers 8:08 ir redzama artilērija, kas šauj no pozīcijām
nejauši uzdūros kīno, kur austrāļu Armour & Artillery Museum viens šāds dižgabals tiek restaurēts.
Kīno aprakstā-anotācijā tiek pozitīvi identificēts kā vācu 7.7 cm Feldkanone 96. Austrāļi esot saņēmuši kā trofeju AD 1918 jūlij'mēnesī pie Le Hamel (kas Sommas ielejā, Francijā).
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Mar 2023 20:13:59
Atbildēt
Vai WW1 ierakumu kaujās nebūtu daudz efektīvāks neliels vairogs ar ko atsist durkļus un otrā rokā normāls daudzlādiņu revolveris vai pistole???
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Mar 2023 22:11:22
Atbildēt
Quoting: Sturmgevers Vai WW1 ierakumu kaujās nebūtu daudz efektīvāks neliels vairogs ar ko atsist durkļus un otrā rokā normāls daudzlādiņu revolveris vai pistole???
Vairogi bija, lai no šķembām piesegtos. durkļu atsišanai efektīgāks ir Nenotveramā Džo princips - šauj pirmais! 
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Mar 2023 22:55:18
Atbildēt
HMS Thunderer (kam novērošanas balons piesiets) pēc artilērijas vingrinājumiem ved uz Rosyth t.s. '6th Battle Squadron', kas sastāvēja no janku peldlīdzekļiem. Kolonnā nākamais USS New York.
AD1918
bildiņa
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Apr 2024 18:55:02
Atbildēt
Toreiz 1914.gadā vācieši bija netālu no Parīzes. Iedomāsimies ka viņiem toreiz izdotos tāpat kā pirms 40.gadiem ar asti, iekarot Parīzi un pieņemsim ka Francija padotos. Kas tad notiktu? Katrā ziņā upuru noteikti būtu mazāk nekā tajā četru gadu slaktiņā kurš sekoja. Droši vien atņemtu frančiem kādu provinci un viss.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
vieux fusil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Apr 2024 19:26:29 - Laboja vieux fusil
Atbildēt
Quoting: Sturmgevers Droši vien atņemtu frančiem kādu provinci un viss.
nez vai apmierinātos tikai ar provinci vien.
Tad jau "spēle neatmaksājas dēļ iztērētajām svecēm"(c).
putins arī pašlaik jau otro gadu kopš mēģina sarunāt mieru un nofiksēt sagrābtās teritorijas kā savas.
Bet nekas nesanāk.
Neviens ar to nav mierā.
________________________
"Ādolfa Hitlera laikā Vācija izskatījās daudz labāk nekā šodien.Tā pat kā visa Eiropa."(L.Rīfenštāle)
Visapkārt atrodam atkritumus, - mēs domājām , ka tos atstājuši tūristi.Mums atbildēja -"tie tūristi te bija pirms 70 gadiem."
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 10 Nov 2024 09:33:16
Atbildēt
Ļoti interesants raksts par karasākumu un to kā Latvijā visu vācisko centās likvidēt.
https://jauns.lv/raksts/zinas/628530-ka-viena-mirkli-kalningi-un-ozoli ngi-kluva-pat-kalniniem-un-ozoliniem?utm_source=inbox.lv&utm_medium=ex port&utm_campaign=Links-in-partner-sites
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
CaMaRo
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 10 Nov 2024 12:12:05
Atbildēt
Sturmgevers
Kaut kas tur neštimmē, raksta ka nav ko uztraukties, ka fronte simtiem kilometru tālu, jāatgādina, ka līdz pirmajam pasaules karam Palanga bija vācu pilsēta un tas ir kādi 30km no Liepājas.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 10 Nov 2024 12:40:58
Atbildēt
Quoting: CaMaRo Kaut kas tur neštimmē, raksta ka nav ko uztraukties, ka fronte simtiem kilometru tālu, jāatgādina, ka līdz pirmajam pasaules karam Palanga bija vācu pilsēta un tas ir kādi 30km no Liepājas.
Autors, šķiet, cenšas aprakstīt vispārējos propagandas naratīvus, un diezgan brīvi lēkā starp situāciju tagad. Latvijā un kaut kādu vid.statistisko impērijā.
No pēterpils vai maskavas lūkojoties, fronte bija patālu pat 1917. gadā, kamēr vien lielinieku pūliņi pravoslavno armeju nebija pavisam samaitājuši.
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2024 00:17:53
Atbildēt
Interesanta slīdošā lenta ar kritušo skaitu iekš WW1. Ir arī % no kopējā iedzīvotāju skaita. Interesanti.
https://www.youtube.com/watch?v=3nPVmlL0puM
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2024 01:06:40 - Laboja Armands
Atbildēt
Quoting: Sturmgevers Interesanta slīdošā lenta ar kritušo skaitu iekš WW1. Ir arī % no kopējā iedzīvotāju skaita. Interesanti.
Tā uz sitienu pamanīju divas neprecizitātes - pirmā būtu Grieķija, kura "klasiskajā" WWI (tajā, kurš beidzās Kompjēnas mežā) ar savu armiju piedalījās minimāli. Lielum lielā daļa viņu zaudējumu bija "turpinājumā" pret Turciju, kuru grieķi zaudēja 1922. gadā.
Otra būtu Turcija, kura "klasiskajā" Lielajā karā zaudēja ap 10 milj. četrās savās frontēs, pārējie zaudējumi ir no viņu Neatkarības kara, kurš izcēlās drīz pēc Mudrosas pamiera, kad turki noraidīja Servas miera līgumu un oficiāli atjaunoja karadarbību. Arī tur viņi karoja četrās frontēs, bet vinnēja...
P.S. Vēl tur pie turku zaudējumiem acīmredzot pieskaitīti civilo upuri, kuri Turcijā bija ievērojami - sākot ar armēņu kaušanu 1915. gadā, 20. - 21. gadā grieķi savā okupācijas zonā un armēņi franču zonā uzrīkoja turku un kurdu izkaušanu, savukārt 22. gadā grieķi atkāpjoties izkāva turkus, savus civilos aizdzenot uz Izmiru, pēc kuras ieņemšanas turki uzrīkoja lohokostu grieķiem. Tolaik Turcijā bija interesanti laiki...
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
puds
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Nov 2024 19:06:17 - Laboja puds
Atbildēt
Sagadījās būt Krievu emigrantu kapos Keratsini kapsētā Pirejā, Grieķijā. Atradu tāda Алфераки, Михаил Михайлович atdusas vietu.
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%90%D0%BB%D1%84%D0%B5%D1%80%D0%B0%D0% BA%D0%B8,_%D0%9C%D0%B8%D1%85%D0%B0%D0%B8%D0%BB_%D0%9C%D0%B8%D1%85%D0%B 0%D0%B9%D0%BB%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87
Dienējis leibgvardes kazaku pulkā pirmā pasaules kara laikā kā sotņas komandieris. Apbalvots ar Georga zobenu par varonību. Pēc tam, kad kazaki bija aizmukuši no ierakumiem, viņš ar ložmetēju apkarojis savus ierakumus pamazām ieņemošos vāciešus. Tika ievainots galvā ar četrām lodēm no kurām viena bija sprāgstošā.  Bet turpinājis šaut ļaujot kazakiem atkāpties. Tikai pēc tam, kad sabojājās ložmetējs, Mihails sācis zaudēt samaņu, bet par laimi divi ar viņu palikušie ložmetējnieki izvilkuši no ierakumiem un aizgādājuši uz aizmuguri.
Toreiz ieteikumus apbalvošanai mācēja rakstīt ne sliktāk kā mūsdienās.
Pēc tam karojis Donas armijas sastāvā balto pusē un no dienesta atvaļinājies palkavnieka pakāpē. Emigrēja uz Grieķiju un strādāja privātā firmā.
Blakus palkavniekam guļ tāds Яковъ Петровичъ Озолингъ Капитанъ парохода Рижскаго Общества Срочнаго Пароходства Сергѣ". Miris Pirejā 1917. gada 27. novembrī.
Šeit kuģniecības reklāmas plakāts.
https://kp.rusneb.ru/item/reader/rizhskoe-obshchestvo-srochnogo-paroho dstva
________________________
AKS-74 ar nolokāmo laidi - īss, ātrs un nāvējošs. Kā desantnieka dzīve (c) Kurbads
|
