miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW I / 1. Pasaules kara analīze
<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . 28 ... 42 . 43 . >>
Autors Ziņa
Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 22 Jan 2013 13:14:32
Atbildēt 


Quoting: Rihards
domā, ka dotos?


Quoting: Armands
Tas pat teorētiski nebij iespējams


Piekrītu, ka iespējas bija mazas, tomēr diez vai tās bija pilnībā teorētiski izslēdzamas. Galu galā,

1) 1916.gadā tak vācieši mazliet pamēģināja ar šajā avotā pieminēto telegrammu (bez īpaša entuziasma gan, kā šķiet):
http://zagarins.net/jg/jg58/JG58-62_Germanis.htm

2) Somi tak stipri tālu bija tikuši ar savu aliansi ar vāciešiem; pat, ja nemaldos, vācu princi par savu karali iecelt grasījās.

Par to, ka 1916.gadā cara armija vēl nebija demoralizēta, gan negribētu piekrist. 1915.gada straujā atkāpšanās vedina uz pretējām domām.

Quoting: Armands
nebij vēl aizmirstas 1905. gada soda ekspedīcijas


Vai šajās soda ekspedīcijās izpildītāj,- un komandējošais sastāvs gadīienā tomēr nebija vairākumā no moskovītiem, kazakiem u.tml., nevis vācbaltiem sastāvošs?

Quoting: Armands
Autonomiju jau Vācija piedāvāja, tikai gadu vēlāk.


Tajā laikā jau situācija strauji mainījās pat ātrākā periodā nekā gads. Stučkas latvju sarkanarmijas ienākšana un iziešana tam šķiet esam visai uzskatāms pierādījums. Tāpat arī 1917.gada rudenī Pašendeilā diez vai daudzi domāja, ka pēc gada viss būs cauri.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.





Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 22 Jan 2013 13:36:27 - Laboja Armands
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Somi tak stipri tālu bija tikuši ar savu aliansi ar vāciešiem; pat, ja nemaldos, vācu princi par savu karali iecelt grasījās.

Somiem pavisam cita situācija - tur nebija somvāciešu un attiecīgi, antagonisma starp somiem un vāciešiem.
Quoting: Der eiserne Soldat
Vai šajās soda ekspedīcijās izpildītāj,- un komandējošais sastāvs gadīienā tomēr nebija vairākumā no moskovītiem, kazakiem u.tml., nevis vācbaltiem sastāvošs?

Personāls, pa lielam, no kazakiem, bet soda ekspedīcijas vadīja baltvāci, pārsvarā muižnieki, arī veselas no baltvāciem sastādītas soda vienības bija un izcēlās ar krietni lielākām zvērībām, kā kazaki - tie pildīja pavēles, baltvāci izrādīja iniciatīvu...

Quoting: Der eiserne Soldat
Par to, ka 1916.gadā cara armija vēl nebija demoralizēta, gan negribētu piekrist. 1915.gada straujā atkāpšanās vedina uz pretējām domām.

Nebij, nebij demoralizēta, atkāpšanos noteica galvenokārt ieroču trūkums, pirmskara rezerves bija beigušās, bet esošā rūpniecība spēja nodrošināt tikai 20% frontes vajadzību un sabiedroto piegādes bija apgrūtinātas dēļ tradicionālo kuģu ceļu - pa Baltijas un Melnajām jūrām - blokādes. Tiklīdz tika nodrošināti alternatīvi piegādes ceļi - pa Balto jūru un īpaši pēc Murmanskas ostas un dzelzceļa izbūves, krievu armija atjaunoja uzbrukumus - tas pats Brusilova pārrāvums, pirms tam Erzerumas un Trapzonas operācijas, arī Ziemassvētku kaujas. Demoralizētai armijai tas nebūtu pa spēkam.

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Jan 2013 10:37:02
Atbildēt 


Quoting: Armands
Erzerumas un Trapzonas operācijas

Šīs operācijas gan notika 1915.g, kad vēl sabiedroto piegādes neko neizteica.

Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Jan 2013 13:35:28 - Laboja Armands
Atbildēt 


Quoting: Haso
Šīs operācijas gan notika 1915.g, kad vēl sabiedroto piegādes neko neizteica.

Pašā 1915. gada nogalē un 1916. sākumā - kad krīze jau puslīdz bija pārvarēta un Kaukāza frontē parādījās "meksikāņu" Arisakas un Madseni... Tajā pat laikā Z-Rietumu frontē parādījās Vintenes un Kolta ložmetēji.

Līdz tam krievi smagi dabūja iekšās no turkiem 1915. gada aprīlī - maijā, dabūja atstāt Tebrizu Persijā, turki pienāca pie Karsas - tolaik Krievijas cietokšņa un no Tebrizas sāka virzīties uz Baku, vien sabiedroto uzsāktā Galopoles operācija paglāba krievus no Baku zaudēšanas...

Arī Erzeruma un Trapzona saistītas ar Dardaneļiem - krieviem, zinot, ka sabiedrotie taisās atstāt placdarmu, kur piedzīvoja faktisku sakāvi, steigšus vajadzēja gūt panākumus, kamēr turki nav pret viņiem pārsvieduši no Turcijas Eiropas daļas atbrīvojušās kadru armijas daļas un izmantot situāciju, kad pret krieviem Kaukāzā ir vien steigā mobilizētie zemessargi un slikti apmācīti brīvprātīgie, kas krieviem sekmīgi izdevās - Trapzonas operācijas laikā lielākā daļa turku armijas atradās maršā.

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 30 Jan 2013 22:50:40
Atbildēt 


Tā kā atsevišķas tēmas par kara noziegumiem WW1 laikā nav, atļaušos šo topiku skart šajā tēmā.

Ir tāds savulaik visai asu rezonansi izraisījis pastāsts, it kā krietnie vāči esot Flandrijā vienu kanādiešu zaldātu ar durkļiem pie šķūņa vārtiem piestiprinājuši, tipa krustā situši. Cik man zināms, visi meklējumi/izmeklējumi ap šo lietu ne ar kādu skaidrību nav beigušies, bet varbūt kamerādiem ir citas versijas? Vai arī zināmi kādi citi līdzīga sižeta spilgti notikumi/pastāsti iekš WW1. WW1 sekojošie pilsoņi kari jau bija visai bagāti ar tamlīdzīgām izdarībām...

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2013 10:54:29 - Laboja Dr_Evil
Atbildēt 


Der eiserne Soldat

viena kombatanta terminaacija taadaa vai citaadaa formaa itin neko neizmaina WW1 galasmasiinas produktivitaates ciparos, <pa lielam>, lai cik tas ciniski neskaneetu.

Leeuven-as universitaates bioblioteekas nodedzinaasana gan.

Varbuut globaalais impakts nav gluzi tik smags kaa reiz bija ar Aleksandrijas biblioteekas liidziigu likteni, bet nemot veeraa ka Leeuvenas univers ir viena no airopas pasaam vecaakajaam (edit), sitais boschu izgaajiens nekaa citaadi kaa kara noziegums nav notakseejams

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2013 13:46:30
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
Leeuven-as universitaates bioblioteekas nodedzinaasana gan


Neko daudz par šo incidentu gan nezinu, tomēr negribas ticēt, ka krietnie vācieši to bibliotēku vienkārši špāses pēc nodedzināja. Tas nebija k-kādā sakarā ar beļģu pretošanās kustību aktivitātēm, kas vienubrīd bija/vai rādījās ķeizara kampferiem ik uz stūra?

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2013 14:11:09
Atbildēt 


Un vispār - būtu beļģi bez liekas ņemšanās izlaiduši krietnos vācu kaujiniekus ar sprančiem villoties, varētu mierīgi turpināt priecāties par saviem viduslaiku foliantiem un citiem biblioretumiem.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2013 14:24:38
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
tomēr negribas ticēt, ka krietnie vācieši to bibliotēku vienkārši špāses pēc nodedzināja


par ticiibas lietaam debateet nav veerc, it seviski par teju 100 gadus veciem notikumiem, kurus so gadu gaitaa ir izmantots propagandas karos visos iespeejamos veidos.

fakc ir, ka airopas jaunaakaas karalistes (kurameejaa pie tam nominaali skaitiijaas neitraala uz WWI iesaaksanaas briidi) iedziivnieki nesagaidiija kaisera armijas atplestaam rokaam. par ko vairaakos gadiijumos samaksaaja gauzi.
Ir sis tas dzirdeets arii, ka Baltijaa nebezizvestnijs graafs v.d. Golcs esot zinaamu daliibu neemis belgijas aborigeenu 'savaldiisanaa'.

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.





Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2013 14:57:31
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
būtu beļģi bez liekas ņemšanās izlaiduši krietnos vācu kaujiniekus


belgi aizstaaveeja savu zemi visiem iespeejamiem liidzekliem, pret aciimredzami daudz paaraaku naidnieku, akuraat kaa suomi mazliet veelaak, un atskiriibaa no latvjiem, +/- tad pat.

par ko vinjiem (belgiem) mans viennoziimiigs un muuziigs respekts

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2013 15:17:43
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
belgi aizstaaveeja savu zemi visiem iespeejamiem liidzekliem


Viena būtiska nianse - ja nemaldos, vāciešiem vismaz sākumā pašu Beļģiju nevajadzēja, vajadzēja tikai tikt uz Sprancūziju no mazāk nocietinātās puses. Līdz ar to beļģi teorētiski būtu varējuši no problēmas izkļūt bez neatkarības zaudēšanas un bez nosvilušas (vismaz ne vācu nosvilinātas) biblio arīdzan.

Quoting: Dr_Evil
akuraat kaa suomi mazliet veelaak

Šeit nu būtu korekti piemetināt, ka Vilhelmštrāse nav Kremlis. Viņu mērķi un rīcības modeļi ne vienmēr sakrīt.

P.S. Žēl, ka tādi kamerādi kā Waffens, MG42 un Wiking nevar piedalīties šajā un citās diskusijās...

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2013 15:28:43
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Vai arī zināmi kādi citi līdzīga sižeta spilgti notikumi/pastāsti iekš WW1.

visspilgtākie šāda veida notikumi tolaik risinājās Kaukāza frontē un Turcijā - pat sava veida holokausts bija - armēņu harasēšana, kur aizgāja bojā ap 150 tūkst. armēņu (armēņu avoti gan apgalvo, ka pat 4 - 5 miljoni) un ap 100 tūkst. turku un kurdu civiliedzīvotāju krievu frontes pusē, kur tos azartiski harasēja t.s. armēņu brīvprātīgo bataljonu kaujinieki.

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2013 15:42:20
Atbildēt 


Quoting: Armands
visspilgtākie šāda veida notikumi tolaik risinājās Kaukāza frontē un Turcijā


Ak jā, par Trabzonas peldi un citiem tā laika/vietas notikumiem biju pilnīgi piemirsis.

Quoting: Armands
aizgāja bojā ap 150 tūkst. armēņu (armēņu avoti gan apgalvo, ka pat 4 - 5 miljoni)


Jā, par skaitļiem tur lielas domstarpības, gluži kā saistībā ar dažiem vēlāka laika notikumiem...

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2013 15:51:45
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
Baltijaa nebezizvestnijs graafs v.d. Golcs esot zinaamu daliibu neemis belgijas aborigeenu 'savaldiisanaa'


Esmu lasījis (gan ne no oriģinālavota), ka pat DF esot atzīmējis grāfa sasniegumus šajā jomā...

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2013 15:52:52
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
par ticiibas lietaam debateet nav veerc


Piekrītu!

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2013 16:57:39
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
ja nemaldos, vāciešiem vismaz sākumā pašu Beļģiju nevajadzēja


schitais nu buus no taas pat operas, ko 'palieciet juus savaa vietaa, kaa es palieku saveejaa' (c)

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2013 18:59:33 - Laboja Armands
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
par Trabzonas peldi

Tā Trapzonas pelde ir pat lielāks akordeons, kā caur Osvencimas skursteņiem izlaistie miljoni - skarbākajā variantā turki nolaiduši Melnajā jūrā 75 tūkst. armēņu, noslīcinot baržās - nez no kurienes viņi tik daudz (ap 500) baržu kara laikā dabūja, laikam visus jūras pārvadājumus upurēja armēņu harasēšanai, kā Allaham tīkamai lietai...

Faktiski 20. gada Stambulas prāvas laikā veiktā izmeklēšana parādīja, ka pie izejas no ostas uz mīnas uzsprāga velkonis, kuram baržu ar deportējamiem armēņiem bija jānogādā Sinopā. Velkonis ar visu apkalpi gāja bojā, bet barža ar 150 deportējamajiem tika sadragāta uz ostas mola, izglābās ap 50 armēņiem, līdz Stambulas tribunālam nodzīvoja un deva liecības 20...

Tāpat ar visiem armēņu briesmu stāstiem, tie ir jāvērtē dikti uzmanīgi, ne par velti ir austrumu sakāmvārds, ka tur, kur parādās armēņi, ebrejiem vairs nav, ko darīt...

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Feb 2013 14:10:15
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
graafs v.d. Golcs


Izskatās, ka Beļģijā ordnungu tomēr ir ieviesis cits v.d. Golcs, ne mūsējais un pat ne grāfs, bet brīvkungs...
http://en.wikipedia.org/wiki/Colmar_Freiherr_von_der_Goltz#In_German_s ervice_.281914.E2.80.931915.29

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Stuka
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Feb 2013 21:51:14
Atbildēt 


Armands
Quoting: Armands
Tāpat ar visiem armēņu briesmu stāstiem, tie ir jāvērtē dikti uzmanīgi


Tieši tā, visi austrumnieki ar to izcili.
Quoting: Armands
ne par velti ir austrumu sakāmvārds, ka tur, kur parādās armēņi, ebrejiem vairs nav, ko darīt...


Šito gan neesmu dzirdējis sovjetu laikā. Bija cits - kur ir uzbeki, tur ...

Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Feb 2013 10:04:25 - Laboja Dr_Evil
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
ordnungu tomēr ir ieviesis cits v.d. Golcs


par Golcu-paschaa dzirdeets bija, jaatziist..

interesanti buutu uzrakt aloizovicha fraazes domaajamo pirmavotu. Ja nu arii tur raxtiits Graf un nevis Freiherr/Baron, tad nu es mazgaaju rokas nevainiibaa..

Un, arii 'muusu' graafs iesaakumaa opereejis R frontee, taa ka aloizovichs, galu beigaas, varbuut patiesi ir domaajis 'muuseejo'..

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Stuka
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Feb 2013 21:04:33
Atbildēt 


Lasot par tā saucamo Čehu leģionu, šķiet aizdomīgs tā skaits, kas dažādos avotos ir no 39000 līdz 42000 durkļu. Kur tas varēja rasties, ja Čehija nebija pat tuvu frontei un diez vai tik daudz gūstā krita čehu no Austro Ungārijas karaspēka

Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Feb 2013 21:59:17
Atbildēt 


Quoting: Stuka
Lasot par tā saucamo Čehu leģionu, šķiet aizdomīgs tā skaits, kas dažādos avotos ir no 39000 līdz 42000 durkļu. Kur tas varēja rasties, ja Čehija nebija pat tuvu frontei un diez vai tik daudz gūstā krita čehu no Austro Ungārijas karaspēka

Kas tur dīvains? Krievi WWI laikā itin stipri piežmiedza Ķ un Ķ karotājus, šķiet, krietni pāri pusmiljonam gūstā vien saņēma - pat vairāk, kā vācieši krievu. Un čehi bija ap 20% Austroungārijas pavalstnieku, tātad, arī mobilizēto, bez tam daudzas čehu daļas pat bez kaujas, tikko sasniedzot fronti, padevās krieviem...

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


Stuka
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Feb 2013 22:29:32
Atbildēt 


Quoting: Armands
Kas tur dīvains? Krievi WWI laikā itin stipri piežmiedza Ķ un Ķ karotājus, šķiet, krietni pāri pusmiljonam gūstā vien saņēma - pat vairāk, kā vācieši krievu. Un čehi bija ap 20% Austroungārijas pavalstnieku, tātad, arī mobilizēto, bez tam daudzas čehu daļas pat bez kaujas, tikko sasniedzot fronti, padevās krieviem...


Vācieši saņēma gūstā 2.4 mljn krievu.
Bet, iespējams, ka starp austriešu gūstekņiem bija tik daudz čehu

Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Feb 2013 09:10:20
Atbildēt 


Quoting: Armands
Tur vispār interesants storijs ar tiem uzvarētājiem -


Precīzi šos notikumus nepārzinu, bet vai tur gadīienā arī nebija tāds storijs, kad drīz vien sekoja ķeizara zoldātenu pretuzbrukums, kas nulificēja sarkanarmiešu pirmās uzvaras ieguvumus?

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Feb 2013 09:24:08
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
nebija tāds storijs, kad drīz vien sekoja ķeizara zoldātenu pretuzbrukums, kas nulificēja sarkanarmiešu pirmās uzvaras ieguvumus?

Pat tās pirmās uzvaras faktiski nebija - Dibenko sarkanflotieši sadūrās ar vācu izlūkvienību, vācieši atkāpās, tiklīdz pienāca pamatspēki, turpināja kustību, bet matrozīši metās vagonos un apstājās tikai Samārā...

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Feb 2013 09:40:39
Atbildēt 


Quoting: Armands
vācieši atkāpās, tiklīdz pienāca pamatspēki, turpināja kustību


Tad jau 23.feb. ir vairāk vāciešu, nevis sarkanarmiešu svinamdiena.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Feb 2013 19:59:16
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Tad jau 23.feb. ir vairāk vāciešu, nevis sarkanarmiešu svinamdiena.

Grūti teikt, it kā ar tajā dienā stājās spēkā dekrēts par SZSA izveidošanu, datēts ar 22. februāri, un Dibenko vienības kā pirmās arī tika ieskaitītas jaunajā armijā.

Bet visumā laikam taisnība - boļševikiem bija jāpilda solījumi kaizeram un jāslēdz miers, jo iepriekšējo krievu armiju, kura sāka demoralizēties vēl pagaidu valdības laikā, 1917. gada vasarā sakarā ar virsnieku vēlēšanām un revkomu ieviešanu, boļševiki piebeidza galīgi. No 2,4 miljoniem krievu gūstekņu WWI lielāko daļu - 1,6 milj. vācieši saņēma tieši laika posmā no 17. gada vasaras līdz Brestas mieram, kad armija demoralizējās un saira burtiski ne pa dienām, pat stundām.

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


Aigars
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Feb 2013 20:01:41
Atbildēt 


23. februāris pēc vecā stila sakrīt ar 8.martu.

Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Feb 2013 20:05:36 - Laboja Armands
Atbildēt 


Quoting: Aigars
23. februāris pēc vecā stila sakrīt ar 8.martu.

Sakrīt, tikai no 1918. gada 1. janvāra spēkā bija Gregora kalendārs, tāpēc šis datums ir pēc jaunā stila, atšķirībā no Februāra (marta) un Oktobra (novembra) revolūcijām, pēc vecā stila būtu 10. februāris.

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 24 Feb 2013 21:30:36
Atbildēt 


Quoting: Aigars
23. februāris pēc vecā stila sakrīt ar 8.martu.


Un tas 8. marts nebija žm cionistu Purim svētki? kaut kur lasīts, ka šī SA dibināšana i speciāli organizēta šajā 8. martā.

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . 28 ... 42 . 43 . >>
Panzerkampf Forums / WW I / 1. Pasaules kara analīze
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 1
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.064
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2025