miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW I / 1. Pasaules kara analīze
<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . 28 ... 42 . 43 . >>
Autors Ziņa
Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Sep 2012 19:36:16
Atbildēt 


Quoting: Atis
Tie paši, kas vienmēr. Zemes kolonizācija ar vācu zemniekiem.


Nu - kā parasti - dokumentu studijā Kur, kas un kā to izlēmis un apstiprinājis.

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.





Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Sep 2012 20:07:41 - Laboja Dr_Evil
Atbildēt 


Quoting: Armands
Nedo dies, ka šito izlasa mūsu paralēlais vēsturnieks!


lai tik lasa..

edit: Atkaartoshana - Zinaashanu Maate (c)

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 17 Sep 2012 20:11:29
Atbildēt 


Quoting: Atis
Tie paši, kas vienmēr. Zemes kolonizācija ar vācu zemniekiem. Pēc visas Latvijas teritorijas ieņemšanas kolonizācija tika plānota tādā apmērā, ka katrā latviešu zemnieku sētā būtu jāizmitina viena vācu kolonistu ģimene.
Kolonizācija principā pat iesākās, jo nelielu pulciņu kolonistu paspēja ievest Kurzemē. Tiesa gan no Volīnijas nevis no ''īstās'' Vācijas.


Šāda un līdzīga stila un satura pastāstiņu ticamības līmenis ir identisks bhiesmu stāstiem par <suņiem-bruņeniekiem>, <700 gadu verdzības jūgu> un <Ostlandes ģenerālplāniem>...

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Sep 2012 20:32:26
Atbildēt 


nezinu neko daudz par bhiesmiigajiem Ostlandes genplaaniem, jaaatziist,
bet pa lielam taads iespaids ir radies gan, ka uz WWI iesaakumu valstsvaacieshiem nebija gatavs nekaads Baltijas kolonizaacijas plaans, un ka vispaar taa karoshana ar kuzeenu Nikolaa-zvai sanaaca taa nejauschi Willijam, aiz zolidaritaates pret viineru habsburgiem..

Veelaak, kad fronte nostabilizeejas pie Diinas, un Nikolaa armejas mazspeeja kljuva aciimredzama, tad nu varbuut arii kaadi <plaani> pamazaam tapa, un nemot veeraa bauru visai masveidiigo doshanos beeglos no Kurlandes, nemaz neskiet neiespeejami, ka kaut kad tika nolemts importeet gastarbaiterus-kolonistus, lai tie zemi straadaatu un armiju barotu.

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Sep 2012 21:55:11
Atbildēt 


''LPNP brīdināja Lielbritānijas diplomātu par plāniem ievest Kurzemē vācu kolonistus. Vācijai šo uzdevumu izpildīt nebūtu grūti, jo 2/3 iedzīvotāju bija devušies bēgļu gaitās. 1917. gada 22. septembrī Kurzemes vācu muižniecības ārkārtas landtāgs iecēla speciālu komisiju trīs locekļu sastāvā, kurai vajadzēja sagatavot šā priekšlikuma praktisko realizāciju. Speciāli izveidotajai Kurzemes zemes sabiedrībai bija jāuzpērk zemes īpašumi, kurus varētu izmantot vācu kolonistu izmitināšanai Kurzemē. F. O. Lindlejs apstiprināja Lielbritānijas bažas par Vācijas nostiprināšanos Baltijā. Viņš paziņoja, ka Lielbritānijai ir svarīgi, ka Latvija netiek pievienota Vācijai. Ja vācu kolonisti masveidā paspētu ierasties Latvijā, tad dabūt ārā Vāciju no Latvijas būtu daudz grūtāk pat Antantes uzvaras gadījumā. '' Dainis Poziņš, Latvijas Kara muzeja Viduslaiku un jauno laiku vēstures nodaļas vadītājs, Latviešu Pagaidu nacionālās padomes darbība starptautiskajā arēnā
1. pasaules kara beigās 1917.–1918. gadā.
Konkrēta atsauce par ārkārtas landtāgu: LVVA, 2575. f., 21. apr., 4. l., 1. lp.

Process aizsākās jau uzreiz pēc 1905.gada revolūcijas, kad latviešu atšķaidīšanai un paši savai drošībai Kurzemes muižnieki ieveda 20 000 vācu kolonistu no Krievijas. Tiesa gan, līdz 1.p.k. sākumam lielākā daļa no tiem bija devusies atpakaļ uz dzimteni.
Vēlāk to procesu neatlaidīgi un izmisīgi mēģināja realizēt Golca grupējums.
Un pēdējās atraugas no šiem vācu slapjajiem sapnīšiem bija 2.p.k. laika Rozenberga ministrijas idejas. Kuras gan arī, par laimi, palika tikai idejas.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Sep 2012 22:31:05
Atbildēt 


nus, taas tomeer 2 lielas starpiibas - Kurlandes <brunjnieciibas> pashas lokaalaas iniciatiivas, tsk. kolaboraacija ar Nikolaa valdiishanu Peeterpilii, importeejot gastarbaiterus no iekskrievijas, un valstsvaacieshu plaani attieciibaa uz bauriem.

Par tiem plaaniem, vismaz peec manas saprashanas, bija kameraada saakotneejais jautaajums..

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 17 Sep 2012 23:18:17
Atbildēt 


Atis

Tikai nevajag krietnos vāciešus par kaut kādiem monstriem un cilvēkēdājiem uzskatīt!
Šamie btw WW1 laikā (3 gados) priekš bauriem uzbūvēja pāri pa 500 km dažāda sliežu platuma dzelzceļa līnijas.
Paši bauri 20 gadu laikā iespēja vien par 1/3 daļu vairāk, respektīvi 750 km.

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Sep 2012 23:40:50
Atbildēt 


Quoting: waffen ss
Paši bauri 20 gadu laikā iespēja vien par 1/3 daļu vairāk, respektīvi 750 km.

Savukārt nākamajos 20 nolikvidēja ne mazāk to pat dzelzceļu:
http://www.draugiem.lv/user/753103/gallery/?aid=39994939

________________________
Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Sep 2012 23:41:40
Atbildēt 


Quoting: waffen ss
Tikai nevajag krietnos vāciešus par kaut kādiem monstriem un cilvēkēdājiem uzskatīt!


Ne nu monstri, ne cilvēkēdāji vienkārši augstprātīgi imperiālisti.

Augusts Vinigs savās atmiņās ''Am Ausgang der deutschen Ostpolitik'' apraksta, ka Vācijas iekšlietu ministrija viņu 1918.g. septembrī nosūtija ceļojumā uz Baltiju. Viņš apmeklējis Liepāju, Jelgavu, Rīgu, Tērbatu un Rēveli. Pēc 12 dienām atgriezies Berlīnē kur iesniedzis rakstisku ziņojumu par ceļojumu. Ceļojuma mērķis bijis iepazīties ar vācu kolonizācijas apstākļiem un viņas iespējamību Baltijā....Tā kā Vācija nespējot uzturēt visus savu iedzīvotājus, it īpaši vēl, kur karš ir satricinājis Vācijas tirdzniecības un rūpniecības stāvokli, tur jārūpējoties par tādām izceļošanai noderīgām zemēm, kur vācu izceļotāji savai tautībai neietu zūdībā. Tāda zeme ar lielu kolonistu uzņemšanas spēju esot Baltija. Visu to kopā ņemot Vinigs jau tūliņ piekritis vācu kolonizācijas plāniem Baltijā. Kurzemes muižniecība kolonizēšanai ar vāciešiem jau par 1914.gada cenu apsolījusi dot trešo daļu savas zemes. Vidzemes un Igaunijas bruņiecība vēl to nolēmušas neesot.

Jāpiekrīt, ka par šo jautājumu visvairāk domāja vietējie vācieši, kas arī bija sākuši reāli rīkoties. Vācijas impērija viņus sāka atbalstīt tikai pašās kara beigās sākot zondēt situāciju Baltijā. Lai gan visādas kolonizācijas jautājumiem veltītas brošūras tika izdotas visu kara laiku gan Vācijā, gan Baltijā.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)





Aigars
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Sep 2012 08:48:20
Atbildēt 


Quoting: Atis
Un pēdējās atraugas no šiem vācu slapjajiem sapnīšiem bija 2.p.k. laika Rozenberga ministrijas idejas. Kuras gan arī, par laimi, palika tikai idejas.

Ja pareizi atceros, Dundagas apkaimē 1943. g. beigās vācieši tomēr sāka realizēt kompaktas vācu kolonijas izveidi

Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Sep 2012 08:57:28
Atbildēt 


Quoting: Atis
Kurzemes muižniecība kolonizēšanai ar vāciešiem jau par 1914.gada cenu apsolījusi dot trešo daļu savas zemes.


Šis aspekts rada vismaz divus papildjautājumus/komentārus:

1) Kādi iemesli mudināja muižniekus dot kolonistiem daļu no savas zemes? Negribas ticēt, ka tas būtu tikai tautas kopības apziņas vārdā, kas uz to brīdi pirms 44 gadiem apvienotajiem vāciem vēl neesot nemaz tik liela bijusi.

2) Iespējams, ka tas, ka runa ir par savas zemes došanu, norāda, ka pat ļauno baronu, kas pat saskaņā ar teikām vēl pēc nāves neraduši mieru, vēl ļaunākie pēcteči pret bauriem tik ļauni nemaz nebija. Tb, tad būtu vienkārši latviešu baurus aizstājuši ar teitoņu bauriem.

Quoting: Atis
Vācijas impērija viņus sāka atbalstīt tikai pašās kara beigās sākot zondēt situāciju Baltijā.


Ja būtiska daļa no kādas valsts teritorijas ir bēgļu atstāta, tad gluži dabiski, ka valsts domā, kā to aizpildīt un padarīt saimnieciski perspektīvu. Mūsdienu LV jau arī vairāk vai mazāk risina līdzīgu problēmu.

Quoting: waffen ss
Šamie btw WW1 laikā (3 gados) priekš bauriem uzbūvēja pāri pa 500 km dažāda sliežu platuma dzelzceļa līnijas.


Bauru bērni vēl šobaltdien ir priecīgi ar šiem vilcieniņiem izbraukt, piem., Ventspilī. Gluži tāpat kā WW2 laikā priecājās par zoldātenu dotajām ledenēm un šokolādi.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Sep 2012 10:26:58 - Laboja Dr_Evil
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
1) Kādi iemesli mudināja muižniekus dot kolonistiem daļu no savas zemes?


a kursch teica dot.. cik nu es speeju salasiit, raxtiits staaveeja 'paardot' par 1914. gada (t.i. mierlaika) cenaam..

un kursch teica 'savu zemi'. Pamukuscho bauru zemi tak <brunnieciibas> seimiks (peec references uz vieteejaas paschwalddibas nosaukumu kurlandieschu kaadreizeeja feod. senjora metropolee - Polijaa) tak' mieriigi vareeja pasludinaat par "bezsaimnieka mantu", <likumiigi> piesavinaat un nopaardot gastarbaiteriem..

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Sep 2012 10:56:31
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
tak' mieriigi vareeja pasludinaat


Labi, adorētāja hipotēze v. anti-adorētāja hipotēze, aber fakti?

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


saiba
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Sep 2012 18:40:19
Atbildēt 


Quoting: waffen ss
Šamie btw WW1 laikā (3 gados) priekš bauriem uzbūvēja pāri pa 500 km dažāda sliežu platuma dzelzceļa līnijas.

Vai tik nebija dzelzceļš vairak priekš meža un citu labumu izvešanas domāts? Nekādi samārieši jau nebija.

buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Sep 2012 21:37:00 - Laboja buks
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Kādi iemesli mudināja muižniekus dot kolonistiem daļu no savas zemes?

Pēc 1905. gada notikumiem bija daļā vācbaltiešu vēlme atšķaidīt baurus ar civilizētākiem īpatņiem. Un bija grupiņa, kas visai nopietni šādus plānus kala un pāris lielāki zemes īpašnieki pat izrentēja daļu zemes, tb pāris simti rentnieku (kur esmu pa ausu galam dzirdējis pat par pāris ciemiem) no vāczemes pat ieradušies. Protams, bija tikpat daudz muižnieku, kas to visu uzskatīja par muļķībām un bija visai kategoriski pret (daudzi vācbaltieši uzskatīja valstsvāciešus par tikpat prastiem ļaužiem kā vietējos zemniekus, tb saplūšana ar tiem viņiem būtu degradācija). Aber lielākajai daļai tas viss bija gana vienaldzīgi (kas interesanti, no Austrumeiropas etniskajām kopībām vācbaltiešu vidū politiskais nacionālisms parādījās visvēlāk, principā vairāk kā reakcija uz Stučkas un Kārļa mononacionālo orientāciju).

Kā visur - cik cilvēku, tik uzskatu, un baltieši nebija izņēmums.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Panzerschreck
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Sep 2012 21:48:46 - Laboja Panzerschreck
Atbildēt 


Quoting: buks
tb pāris simti rentnieku (kur esmu pa ausu galam dzirdējis pat par pāris ciemiem) no vāczemes pat ieradušies


Periodikā.lv bija lasīts par vienu tādu ciemu Tukuma apriņķi. 20to gadu avīzē, bet nevaru uz sitienu atrast

waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 19 Sep 2012 09:24:39
Atbildēt 


Quoting: Von Treppensmutzer
Savukārt nākamajos 20 nolikvidēja ne mazāk to pat dzelzceļu:


Tevis ieposteetaas posta ainas jau ir no zhidopederascu liiberascu valdiishanas.
Tachu arii bolsheviku laikos pamatiigi daudz krietno vaacieshu celtaas liinijas nolikvideeja.

Quoting: Aigars
Ja pareizi atceros, Dundagas apkaimē 1943. g. beigās vācieši tomēr sāka realizēt kompaktas vācu kolonijas izveidi


Man gan skjiet, ka liidz kolonizeeshanai taa lieta neaizgaaja. Dundagaa gan tika izveidots SS novads un uztaisiiti laikam pat vairaaki koncleegjeriishi, bet ka tur kaadiem vaachu kolonistiem buutu muizhas daliitas diez vai. Nesen gan uzpeldeeja zinja, ka 1944. vasaraa/rudenii uz to Dundagu atvesti shausmiigi leerumi Ungaarijas zaaru un tur nomushiitas.

Quoting: Der eiserne Soldat
Iespējams, ka tas, ka runa ir par savas zemes došanu, norāda, ka pat ļauno baronu, kas pat saskaņā ar teikām vēl pēc nāves neraduši mieru, vēl ļaunākie pēcteči pret bauriem tik ļauni nemaz nebija. Tb, tad būtu vienkārši latviešu baurus aizstājuši ar teitoņu bauriem.


Man arii liekas, ka viss tas Kurzemes baronu zemes doshanas un vaachu kolonistu aicinaashanas pasaakums driizaak buus deelj taa, ka stulbie bauri 1914/15. saklausiijushies slavofiilu bhiesmu staastus par uzbruukoshajiem vaacieshiem - cilveekeedaajiem sameta pauneles ratos un aizvilka uz visaadaam Bashkiirijaam. Nu i krietnajiem baroniem deelj taa strauji kritaas ienaakumi - nebija vairs kas zemi apstraadaa un renti maksaa.

Quoting: saiba
Vai tik nebija dzelzceļš vairak priekš meža un citu labumu izvešanas domāts? Nekādi samārieši jau nebija.


Nevar noliegt ka pa tiem dzelzceliem arii balkjus uz ostaam un taalaak Reihu veda. Tachu ne tikai - taa krietnie vaacieshi uzbuuveeja liiniju Shaulji-Jelgava, kuru ekspluatee veel shobaltdien un Meemele-Kaleeti, kura tagad gan laikam esot iekonserveeta.

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


motors
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2012 21:15:52
Atbildēt 


Quoting: waffen ss
Nu a kā krietniem vāciešiem nevar būt darīšana ja šamo ķeizera brālēnam novaļī troņmantinieku?

Vot kāda darīšana bij varženiekiem un auzeniekiem ja krietnie austrieši vēlējās ķerariscu podsobņiku valstelē (tjipa šodienas Irāka vai Afganistāna) veikt demokratizācijas un antiterorisma operāciju....

Quoting: Smic_
Skaties hronoloģiju:

23. jūlijs: Austroungārijas ultimāts Serbijai.
28. jūlijs: Austroungārija piesaka karu Serbijai.
31. jūlijs: Krievija uzsāk mobilizāciju.
1. augusts: Vācija piesaka karu Krievijai.
2. augusts: Vācu kājnieki okupē Luksemburgu.
3. augusts: Vācija pasludina karu Francijai.
4. augusts: Vācija iebrūk neitrālajā Beļģijā, Apvienotā Karaliste atbildē piesaka karu Vācijai.
6. augusts: Melnkalne pievienojas savam mūžīgajam savienotajam Serbijai un piesaka karu Austroungārijai.
10. augusts: Austroungārija piesaka karu Krievijai.
12. augusts: Apvienotā Karaliste un Francija piesaka karu Austroungārijai.
23. augusts: Japāna piesaka karu Vācijai.

Tā kā varženieki tikai atbildēja uz uzsācēja darbībām.



Sen atpakaļ lasīju par Lielbritānijas nevēlēšanos iesaistīties šajā karā. Tikai vāciešu iebrukums Beļģijā un kara pieteikums Francijai pamudināja angļus pieteikt karu pašai Vācijai.

________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2012 22:21:41
Atbildēt 


Quoting: waffen ss
Šķibacainie jau ir riktīgi maitas, visa šamo dalība WW1 izpaudās tā, ka šamie piekabatoja Lielvācijas Reiham piekritīgās aizjūras teritorijas.

Nevis piekabatoja, bet godīgi atguva lieldegunaino aizjūras rupekļu negodīgi pievākto krietno samuraju kara tofejas. Krievu pievākto samuraju trofeju daļu viņi atguva jau 1905. gadā, nu bija pienākusi bošu kārta maksāt parādus...

Quoting: Armands
Uzgāju interesantu pastāstu - 1914. gada 15. augustā Japāna iesniedza Vācijai ultimātu, kurā pieprasīja Vācijai nekavējoties izvākties no Ķīnas, pretējā gadījumā - karš. Ultimāts bija sastādīts ļoti rupjā tonī, neraksturīgi japāņiem, taču ķeizera ārlietu ministram šķita kaut kur redzēts - izrādījās, japāņi to burts burtā, līdz pēdējam komatam nokopējuši no Vācijas ultimāta Japānai 1895. gadā ar prasību pārskatīt Simonoseku miera līgumu ar Ķīnu.
Tāds lūk samuraju humors.


________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 15 Nov 2012 08:35:45
Atbildēt 


Quoting: Armands
Sorī par atkārtošnos - šamie bija vajadzīgi vāciešiem - līdz Kompjēnai...


interesanta doma.. tikai nesaprotama gan. Vāciem netrūka savu peldlīdzekļu, un marimāni buntojās arīdzan, ikurāt kā moskovijā.

Vai kamerāds domā, ka piekabatojot moskaļu 4 tūdīgus drednautus, vāciem bij izredzes izmēzt RN no ziemeļjūras?

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 15 Nov 2012 20:41:40
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
4 tūdīgus drednautus

Vispār jau, vismaz pēc projektētajiem parametriem, neko daudz "tūdīgāki" par 4 krietno vāču Helgolandes un pat Kaiser klases drednautiem šie nebija, ar vājāku bruņu pārklājumu (225 mm pret vācu 300-350), bet savukārt mudīgāki - un pāris mezgli pilnā gaitā jūras kaujā arī dod diezgan daudz. Protams, ja lieta nonāktu līdz nopietnam kautiņam.
Savukārt Nassau klases BB Viļuma marimāniem jau bija jūtamiknapāki par moskaļiem...
Gan Sevastopol, gan Imperatrica Marija bija savam laikam visnotaļ moderni drednautu projekti, iecerēti un būvēti attiecigi Baltikai un Melnajai jūrai, un viņu "tūdīgums" jeb advancētums jāskatās pēc projekta atbilstības apstākļiem. Protams, Atlantijā ar iegrimi zem 10 m tiem nebija, ko meklēt.
Turklāt, starp projektu un izpildījumu palaikam mēdz būt "sīkas" atšķirības, kā koka tapas un pakulas kniežu vietā utml.
Visas tās runas par krievu BB "vājumu" faktiski ir tikai sekas štruntīgai sauszemes žurku komandierēšanai un bailēm zaudēt dārgās rotaļlietiņas. varētu sacīt - Cusimas atraugas.
Un arī matrožu dumpju cēlonis (viens no) ir nīkšana bezdarbībā flotes bāzēs.

________________________
Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Nov 2012 08:41:04
Atbildēt 


nu nenoliedzami, diskusija par moskoviitu WWI drednautiem ir tiiri teoreetiska, jo savos 'speeka gados' vinji neko lielu nepakaroja baltijaa, ciitiigi pildiija 'fleet in being' misiju.

Bet, vaaciem bija jau arii keenina un Bavaarijas zorschu "bb" plus bars ar battlekruuzeriem, kaadu moskaljiem nebija principaa, Piemineetaa nasava, skaitaams kaa par paaudzi vecaaks tips, arii par ganguteem, imho.

Viena netradicionaala lieta, kas kreveniekiem izceljas, ir triis-stobru galv.kalibra torni. Cik lasiits, vairumaa gadiijumu tornos ar >2 stobriem visu tautu un laiku BB ir bijusas probleemas, miinus aijovaam, bet tas jau bija karalaika projekts, buuveets, kaa saka, bez visaadiem tur liigumiskiem ierobezojumiem, kur tornus vareeja pataisiit ruumiigaakus.

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Nov 2012 10:08:36
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
keenina un Bavaarijas zorschu "bb" plus bars ar battlekruuzeriem, kaadu moskaljiem nebija principaa,

Moskovīti pēc Cusimas sagrāves atteicās no okeāna jebšu "Augstjūras flotes" un attiecīgas stratēģijas, cik noprotams, pilnībā - vismaz uz kādu laiku. Un arī no "jūru valdnieces" domāšanas veida. Lielajā karā "otrie bizantieši" galveno uzsvaru domājās likt uz krasta baterijām un mīnu laukiem.
Cik man nācies lasīt par drednautu ēras krievu projekta kuģiem, faktiski tos un to risināmos uzdevumus drīzāk vajadzētu dēvēt par "krasta apsardzes drednautiem" ar attiecīgām funkcijām. Sākot ar zemo klāju (kautkādi ~3m projektā, bet faktiski vēl zemāk), turpinot ar "monitora" plānojumu - faktiski bez virsbūves kazemāta, ja neskaita vadības punktu priekšā, un beidzot ar šāviņu nomenklatūru bunkuros. No 100 šāviņu komplekta uz galvenā kalibra stobru, bruņusitēji (un lietojami kaujai pret BB un CA) bija labi, ja tikai kādi 30, pārējie bija dažādi brizantie, fugasi un pat, cik atceros, šrapneļi (segmentie šāviņi). Tas norāda pašu kuģu pielietojumu - mīnu tralēšanas grupu un to sedzēju iztrenkāšana un sauszemes karaspēka atbalsts. Cita lieta, ka pat šiem uzdevumiem kuģus nenorīkoja un neizmantoja, pat tik kritiskos brīžos, kā vācu operācijas Rīgas līcī un Albions.
Savukārt - vāčiem ik reizes nācās noraut no pāļa Ķīlē dažu labu smagā gala kuģi, lai varētu droši plānot lielāku operāciju mūsu ūdeņos.
Par konkrētā projekta triju stobru galvenā kalibra torņu plusiem vai mīnusiem gan varētu runāt tikai tad, ja no tiem (sākotnējā versijā) būtu vismaz izšauts kaujas apstākļos.
Vienlaikus jāatceras, ka šamējie "jūras valdnieki" tapa vēl trakākas konsolidācijas apstākļos, kā mūsu varenās "Skrundas"...

________________________
Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Nov 2012 10:37:31
Atbildēt 


Quoting: Von Treppensmutzer
faktiski bez virsbūves kazemāta


es to savulaik biju iedomaajies kaa dikti advanceetu dizainu, peec analogijas ar sauszemes brunnesiem - tankiem - tipa jo zemaaks profils, jo gruutaak tam traapit..

bet lieljuurju vilnos, protama lieta, ar taadu 'iegremdeetu' dizainu nav daudz ko dariit, nu un optiskaas dizgabalu teemeesanas laikos, bez visaadaam augstu novietotaam virsbuuveem/platformaam/kabiineem nu vienkaarsi nav iespeejams iztikt, patiesas flotes-juurju valdnieces gadiijumaa (jeb vismaz ar pretenzijaam uz taadu statusu).

un to skaisti apstiprina arii veelaak veiktaas paarbuuves no sovietiem pie siem drednautiem

veel viens pluss teorijai, ka vaaciem gangutes nebija interesantas pasu lietosanai

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Nov 2012 11:20:56 - Laboja Von Treppensmutzer
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
vaaciem gangutes nebija interesantas pasu

Nopietnu interesi, cik atceros, izrādīja poļi, kas savulaik dikti alka pēc pāris šī modeļa kuģiem un pat mēģināja tos pieprasīt miera līgumā.
Quoting: Dr_Evil
bez visaadaam augstu novietotaam virsbuuveem/platformaam/kabiineem nu vienkaarsi nav iespeejams iztikt

Tas ir tikai vēl viens apstāklis, kas pierāda, ka Ganguti nebija domāti vairāk, kā karošanai līdz dāņu ūdeņiem. Sovoku pārbūve notika kopā ar artilērijas modernizēšanu un šaušanas attālumu pieaugumu, kamēr sākotnējā projektā sešmetrīgie Barra un Struda tāļmēri norošināja uz to brīdi nepieciešamos 20...23 km, sevišķi "iekšējās jūras" apstākļos un samērā nelielajā vilnī.

<edit> Okeāna apstākļiem interesanti pielāgoti bija vairāki Dienvidamerikas valstu BB - arī zema silueta "peldošās baterijas", bet ar augstiem režģotu konstrukciju mastiem, līdzīgi, kā janku "NewYork" klasei. Tuvāk jāmeklē netā, jo tos kuģus manīju vienā WW1 laiku zemūdeņu rokasgrāmatā.

<edit 2> http://en.wikipedia.org/wiki/File:Rivadavia-class_battleships.jpg

________________________
Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Dec 2012 21:47:54
Atbildēt 


Par vienu no, manuprāt, interesantākajām der Erster Weltkrieg vienībām var uzskatīt somu jēgerus. Šajā sakarā varbūt kādam no kamerādiem ir skaidrākas ziņas par šādiem jautājumiem:

1) Ja nemaldos, Lapmežciema vai tuvējo ciemu apkaimē Engures virzienā ir piemineklis somu jēgeriem un, šķiet, arī viņu kapi. Līdz ar to šie laikam nav tikai pa Libau štrāsēm špacierī defilējuši un baznīcā zvērējuši, bet arī reālā karadarbībā piedalījušies. Vai viņi ir krustojuši durkļus arī ar strēlniekiem?

2) Vai papildus somu jēgeriem krietnie vāci ir mudinājuši vēl kādu no "varenās un nedalāmās" pakļautajām tautām somiem līdzīgā vīzē pret cara tētiņu kaŗā iet(i)?

Iedvesmai pāris krietnas dziesmas:
http://www.youtube.com/watch?v=VvDBKPADpT8

http://www.youtube.com/watch?v=2kvAqaeq59o

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Dec 2012 01:24:21 - Laboja Von Treppensmutzer
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Lapmežciema vai tuvējo ciemu apkaimē

Piemineklis (brūnā norāde) ir aiz Ragaciema pirms Klapkalnciema, tūliņ aiz otrās maksas parkovkas (lai man piedod krīvu krīvi, bet latwāniskāku nosaukumu nespēju dzemdēt, vismaz uz sitiena).
Man tā arī īsti nepalika skaidrs, ar ko un par ko tie pukkineni tur ir kāvušies. Ja pareizi atceros, laikam tomēr vai tik ne bāķuškas pusē, vismaz kautkur vienā laikā ar 1915 Rīgas piesedzes kaujām (Ruļļu kalni, Sloka, Ķemeri), (kautkādas norādes bija, šķiet, arī tepat forumā izliku - cik atceros, pie diskusijas par Slavas desantu). Kautkur tur ielenkumā ar vāčiem kāvās arī kautkādi somi, laikam pat uz zirgiem.
Pludmalē skalo laukā parastās 7.92 Mauzera čaulas un retas patronas. Mosju ar rantīti vai arisaku tur vairumā nemana, arī smagās artilērijas šķembas negadās. Neesmu racis pašas kāpas, kur ir šādas tādas krasta sargu tranšejas, tāpēc, par skādi vēsturniekim, ne somu varoni, ne viņa nazi, zirgu vai vismaz pakavu neesmu manījis.
Man domāt, tā visa ir tāda pokazuha (atkal šaušalīgais slāvisms, protams - visās jomās), jo pat zīmes uzlicēji neko sakarīgu laikam pasacīt nevar. 5 beigti rumpīši vispasaules slaktiņa mērogos nav pat pieminēšanas vērti, kur nu skaidrot, par kādu no ērgļiem tie krituši, bet savukārt visnotaļ ērto pludmali neviena no pusēm par tādu kā nopietnu objektu laikam gan neuzskatīja. Tad jau dažā labā lauku skolā par upuriem metilspirtam krita daudz vairāk dvēseļu.
Varam jau katras Enfīlda čaulītes atrašanas vietā stutēt pieminekli "sabiedrotajiem" - bet vai maz ir vērts?

<edit> apmēram tais pašās kordinātēs drīzāk varētu uzlikt pieminekli krietnajam vāču kreiserim "Printz Eugen", kurš 1944. gada augustā patiesi veica nopietnu un veiksmīgu kaujas operāciju, apšaudot Tukumu un moskaļu daļas, kas bija nogriezušas Vidzemi un Rīgu.

Lielākā daļa pasaules muļķību ir paveiktas ar pašu gudrāko sejas izteiksmi. J. F. Minhauzens, vismaz krievu versijā.

________________________
Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Dec 2012 08:15:53
Atbildēt 


cik nu var sagraabstiit, suomu voluntieri-savvalnieki ir sluziijusi ieks kaada pruushu jeegeru batjaaka, no kaa suomiem tas prieksvaards arii pielipis

un, papiedaliijusies arii aktiivaa karadarbiibaa - A.D. 1916 vasaraa - pie Misas, un no zeptembera liidz decemberim - kaut kur "Riigas liicii", no kurameejaas anabaazes drosi vien arii Ragaciema monuments ir

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Dec 2012 13:16:14
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Vai viņi ir krustojuši durkļus arī ar strēlniekiem?

Laikam gan neiznāca. Priekšējas līnijas grāvjos viņi necīnījās. Lapmežciema brāļu kapiņos guļ no artilērias apšaudēm cietušie. Ja streļķi būtu Z-svētku kaujās fronti rāvuši pušu Kemeru - Smārdes purvos, tad gak būtu nācies krustot durkļus ar piņnu zemes jēgeriem, jo tad friči tos izmantotu frontes cauruma aizbāšanai.

Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Jan 2013 12:03:11
Atbildēt 


Varbūt par to jau ir forumā ir diskutēts un es vienkārši esmu palaidis garām, bet, manuprāt, zināmu revīziju prasa viedoklis, ko savulaik skolā mācījos, ka WW1 esot sācies tādēļ, ka lielvalstis gribējušas izkauties un attiecīgi tos dažus šāvienus Sarajevā izmantojušas kā ieganstu. Kā iegansts tas, protams, tika izmantots, bet par to vēlmi izkauties, manuprāt, var pašaubīties, par ko liek domāt šādi apsvērumi:

1) Vācijas nekonkrētā politika austrumos liek domāt, ka, izņemot militāro plānu, viņi neko daudz par karu ar Krieviju un attiecīgi tā laika Krievijas teritorijas iekarošanu nebija diez ko daudz domājuši;

2) Briti visai ilgi domāja, iesaistīties karā vai nē;

3) No Vācijas koloniju iegūšanas viedokļa varētu padomāt, ka Vācijai separāts karš ar britiem (norobežojoties no vērtējuma Vācijas izredzēm aci pret aci sakaut britus) būtu racionālāks, jo (1) lielāks potenciālais ieguvums; (2) mazāki riski, jo, ja nemaldos, briti nebija saistīti ar tik ciešām savstarpējās militārās palīdzības saistībām kā Francija un Krievija.

Kāds ir kamerādu viedoklis par WW1 cēloņiem?

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . 28 ... 42 . 43 . >>
Panzerkampf Forums / WW I / 1. Pasaules kara analīze
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 4
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.106
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2024