Autors |
Ziņa |
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Jan 2012 15:29:30 - Laboja Armands
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil Ko vērts ir tāds patvērums <neitrālā ostā>, krietnā panzerschiff-a Admiral Graf Spee bēdu stāsts laikam tak apraksta gana daiļi Tā paša "Varjag" epopeja neitrālā ostā arī ko vērta...
Lai gan reālajai kreisera kaujai ir maz kopēja ar leģendu, taču arī tā ir gana interesanta un, galvenai, rāda "Varjaga" komandieri Rudņevu kā gudru jūras virsnieku, kurš bezcerīgā situācijā izglāba savu kuģu ekipāžu no gūsta, nevis pusdullu urāpatriotu un kamikadžu priekšteci, kā viņam veltītās leģendās.
________________________ Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Jan 2012 08:00:36
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil cik jūdzēm tā "zināmā krājuma" pietika? Bruņnesim jebkurā gadījumā ogļu krājumi bija mērāmi 1000 NM, protams, ja puslīdz kārtībā bija visa mašīnu saimniecība, "visi skursteņi", nebija nepieciešamības katlos izmantot jūras ūdeni, utt. salīdzinoši - kreiseriem, saskaņā ar to izmantošanas specifiku, ogļu krājumi bija pat lielākam maršrutam. Runājot par bloķēšanu neitrālās ostās - pēc 10. VIII 05. kaujas Dzeltenajā jūrā vairāki krievu kuģi, tostarp BB "Cesarevičs", KR "Askold", "Novik" un virkne DD izmantoja iespēju uzņemt ogles un ūdeni neitrālās teritorijās un netika bloķēti, tiesa, bojājumu dēļ lielākā daļa kuģu vēlāk tika internēti. Savukārt vieglais kreiseris "Novik" pēc krājumu papildināšnas labu brīdi nodarbojās ar kreisēšanu Klusajā okeānā, līdz tika pārtverts un nogremdēts, uzņemot ogles jau Krievijas teritorijā - Korskovskas ostā Sahalīnā. Morāle - viegli bojātam kuģim 24h neitrālā ostā bija pietiekošas, lai papildinātu krājumus, izņemot munīciju, un turpinātu karadarbību. Par ogļu krājumu papildināšanu. Pat nesalīdzināmi prāvākie WW1 līnijukuģi varēja uzņemt nepieciešamos ogļu krājumus daudz mazākā laika sprīdī, nekā 24h. Šai sakarībā varuieteikt palasīt aprakstus par dumpi uz BB "Gangut".
________________________ Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Jan 2012 08:09:50 - Laboja Von Treppensmutzer
Atbildēt
Quoting: Armands "Varjag" epopeja neitrālā ostā 1. ranga kreiseris "Varjag" un lielgaballaiva "Korejec" Čemulpo ostā (šķiet, mūsdienu Inčhona) vismaz gadu jau pildīja "stacionāra" funkcijas, pārstāvot krievu impēriju diplomātiskā ziņā. Tas, ka krievi negaidīja kara sākšanos, šai gadījumā neattaisno abu kuģu neatsaukšanu uz tuvāko flotes bāzi, starpt. situācijai pasliktinoties un šis gadījums arī gluži neatbilst "24 stundu" piemēram. Bet "Graf von Spee" gadījums gan. Tāpat, kā kuģa priekšteča, dzīvā admirāļa grāfa fon Špē eskadras kaujas WW1. Starp citu, vācieši tai laikā plaši izmantoja iespēju uzņemt krājumus neitrālās ostās.
Par Rudņevu piekrītu. Starp citu, viņu visai drīz pēc kara gan paaugstināja tomēr "palūdza" no flotes un viņš līdz savai nāvei dzīvoja dzimtmuižā, rakstot atmiņas. Diemžēl abas grāmatas (manuskripti) gājušas bojā juku laikos.
________________________ Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Jan 2012 10:46:31
Atbildēt
Quoting: Von Treppensmutzer Bruņnesim jebkurā gadījumā ogļu krājumi bija mērāmi 1000 NM, protams, ja puslīdz kārtībā bija visa mašīnu saimniecība, "visi skursteņi", nebija nepieciešamības katlos izmantot jūras ūdeni,
teorētiski tas viss ir pareizi, aber Cusima notikās distances ziņā rekordvojāža beigu posmā, kad mašinērija pēc definīcijas nevarēja būt labā kārtībā
Neesmu admirālis, vispār stulbs civilists, bet savelkot kopā zināmos par un pret, Roždestvenska lēmums vilkties lielā 'konvojā' šķiet esam itin saprotams
Citiem vārdiem, eskadras liktenis-sliktenis bija izlemts brīdī, kad Pēterpilī tapa uzlikts paraksts un dota avgustjeišā svētība sūtīt eskadru apkārt pasaulei uz Portarturu. Komandēt viņu varēja kaut vai barons Hippers, Česters Nimics, jebkurš cits zuperadmirālis jeb pravoslavnijs dievs tas kungs, japi sasistu jebkurā gadījumā.
________________________ Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Jan 2012 13:34:08 - Laboja Armands
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil un cik jūdzēm tā "zināmā krājuma" pietika? re kur par kreiseri "Varjag" :
Дальность плавания (10-узловым ходом ) 6100 миль (полный запас угля ) 3270 миль (нормальный запас угля )
________________________ Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Jan 2012 16:19:30
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil Roždestvenska lēmums vilkties lielā 'konvojā'
Protams, visa šī epopeja bija viena vienīga avantūra un paļaušanās uz mūžīgo krievu "avosj". Pie tam pēc Portarturas krišanas un 1. eskadras sagrāves tik un tā jau visas lietas gāja uz miera līguma pusi un Japāņu jūrā līst bez nopietna atbalsta galīgi nebiija prāta darbs. Ja reiz impērija tomēr izlēma turpināt karu, arī rīkoties vajadzēja kā avantūristiem un vai nu pilnā sastāvā lēnām, 7 mezglos vilkties apkārt Japānai uz Vladivostoku, vai arī izveidot puslīdz efektīvu dūri no četriem modernākajiem bruņukuģiem, bruņukuģa, (faktiski bruņu kreisera) "Osļabja", un tiem pāris eskadras kuģiem, kuri vismaz gaitas ziņā (15-16 mezgli!) varētu līdzināties japāņu eskadrai un vismaz manevrēt kaujā. Pat ja iznākums arī būtiski nemainītos, būtu vismaz jūras kauja, nevis pasīva kautuve. Tik un tā vecos kuģus un "vezumniekus" sakāves gadījumā bija jāzaudē, un labāk būtu tos upurēt, liekot Togo sadalīt spēkus. Diemžēl ar iniciatīvu bija tā, kā nu bija, un tā nu ir tīri Rožestvenska nelaime.
________________________ Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Feb 2012 18:43:16
Atbildēt
Uzgāju interesantu pastāstu - 1914. gada 15. augustā Japāna iesniedza Vācijai ultimātu, kurā pieprasīja Vācijai nekavējoties izvākties no Ķīnas, pretējā gadījumā - karš. Ultimāts bija sastādīts ļoti rupjā tonī, neraksturīgi japāņiem, taču ķeizera ārlietu ministram šķita kaut kur redzēts - izrādījās, japāņi to burts burtā, līdz pēdējam komatam nokopējuši no Vācijas ultimāta Japānai 1895. gadā ar prasību pārskatīt Simonoseku miera līgumu ar Ķīnu. Tāds lūk samuraju humors.
________________________ Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Feb 2012 19:42:34
Atbildēt
Quoting: Von Treppensmutzer Ja reiz impērija tomēr izlēma turpināt karu, arī rīkoties vajadzēja kā avantūristiem un vai nu pilnā sastāvā lēnām, 7 mezglos vilkties apkārt Japānai uz Vladivostoku, Šķiet, Vladivostoka pa apkārtceļu vairs nebij sasniedzama - uz to brīdi visu Sahalīnu jau bija ieņēmuši japāņi, tuvākā būtu Petropavlovska Kamčatkā, bet līdz turienei visai ekskadrai varēja ogļu pietrūkt, tāpēc arī Roždestvenskis pieņēma lēmumu pamēģināt laimi Cusimas šaurumā... Pamēģināja...
________________________ Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 10 Feb 2012 12:00:03
Atbildēt
Quoting: Armands Vladivostoka pa apkārtceļu vairs nebij sasniedzama - uz to brīdi visu Sahalīnu jau bija ieņēmuši japāņi Vispār jau Sahalīnas ieņemšana sākās PĒC tam, kad bija skaidrs, ka krieviem nopietnu jūras spēku Austrumos vairs nav un desanta operācijai neviens nopie6tni traucēt nespēs. Sākotnējos Sahalīnas ieņemšanas plānus 1904. gada IX un 1905. gada martā noraidīja, un desanta un okupācijas plānu imperators apstiprināja un parakstīja tikai 17.VI.1905., bet kauja pie Cusimas tā kā bija drusku agrāk - 14. un 15. V... Kamčatkā (Petropavlovskā) un visā reģionā pēc Portarturas krišanas turklāt nebija nekādas citas flotes atbalsta bāzes, tikai Vladivostoka un vēl ogļu punkts Korsakovskā (kur japāņi vēlāk arī izsēdināja pirmo desantu). Protams, caļš apkārt Japānai bija daudz garāks, bet tam bija vairākas priekšrocības, kaut vai "Fleet-in-Being" un japāņu flotes bāzēšanās Sasebo. Jāatceras, ka paši japi līdz kaujai ar krietni baidījās Rožestvenska bruņnešu un miera sarunas bija tikai laika jautājums.
________________________ Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Apr 2012 22:46:56
Atbildēt
Quoting: Von Treppensmutzer Taču streļķu cīņas Ķekavā vai Ložmetējkalnā ar Sommu ne tikai apjoma un nocietinājumu, bet arī Maksimu koncentrācijas ziņā salīdzināt nevar Pat nozīmīguma ziņā tās ir tikai lokālas kaujas kaut kur Ziemeļrietumu frontes pašos ziemeļos - frontes līnija stiepās tūkstošus kilometru no Baltijas jūras Rīgas pievārtē līdz Melnajai jūrai. Sinhroni ar Ziemassvētku kaujām Rīgas pievārtē notika krievu uzbrukums Kaukāzā - Trapzonas operācija un demonstrācija otrā frontes galā bija vajadzīga, lai kavētu vācu karaspēka pārsviešanu uz Turciju, kur notika sabiedroto evakuācija pēc neveiksmīgās Dardaneļu epopejas, tā ka ar šīm kaujām, jau iepriekš neveiksmēm lemtām, krievi gribēja atvieglot sabiedroto stāvoki Balkānos.
Tā nebij nekāda īpaša krievu varonība, Lielajā karā tas notika pastāvīgi, piemēram, lielie sabiedroto uzbrukumi 1915. gadā, kas izvērtās gaļasmašīnās, bija domāti krievu stāvokļa atvieglošanai un spējai organizēti atkāpties, kas principā arī tika veikts - krievu armijas atkāpšanās neizvērsās sagrāvē, kā, piemēram, Serbijā...
________________________ Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Apr 2012 23:05:04 - Laboja Von Treppensmutzer
Atbildēt
Quoting: Armands Pat nozīmīguma ziņā tās To es pat negrasos darīt. Vēl jau "no tās pat operas" bija gan Brusilova pārrāvums, gan arī karadarbība Kaŗalaučos 1914. Stratēģija lai nu paliek dižo stratēģu ziņā. Mēs varam tikai veikt savu vectēvu bodycount un prātot, kāpēc bija tā vai citādi - pulka, maksimums, korpusa vai armijas mērogos. Fakts ir tāds, ka Vidzeme, Rīgas līcis un igauņu salas 1916. bija jānotur, lai vācu drednauti nesāktu ložņāt Marķīza peļķē un tas, ka streļķi gāja uz vācu ložmetējiem praktiski vai vispār bez artilērijas atbalsta, ticot, ka izcīnīs kaut ko. Hmmm... runājot par Dardaneļu pusi un operāciju, tā aizdomājos. Jā, Antante tur krietni dabūja pa biksām. Un tieši Vidusjūrā bija smagākie zaudējumi lielajos kuģos visā WW1. Un pamatā no primitīvām zemūdenēm. Interesanti, diriģents Sušons nesanāk kāds radagabals tam vācu-turku admirālim?
________________________ Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Apr 2012 23:26:11
Atbildēt
Quoting: Von Treppensmutzer Stratēģija lai nu paliek dižo stratēģu ziņā. Mēs varam tikai veikt savu vectēvu bodycount un prātot, kāpēc bija tā vai citādi - pulka, maksimums, korpusa vai armijas mērogos. Arī 12. armijas mērogos uzbrukums, kur šī armija nolika pusi sava personālsastāva, kopā ar strēlniekiem ap 40 000 kareivju, bija bezjēdzīgs - ieņemtu Jelgavu, un? Nekādu dabīgu šķēršļu pretiniekam nav, kā purvi vai Daugava - kā to noturēt?
Quoting: Von Treppensmutzer runājot par Dardaneļu pusi un operāciju, tā aizdomājos. Jā, Antante tur krietni dabūja pa biksām. Un tieši Vidusjūrā bija smagākie zaudējumi lielajos kuģos visā WW1. Interesanti, kad briti pirmo reizi, uz urā ar savu floti tur iebāzās 1915. g. februārī,, viņus turki esot apšaudījuši cita starpā ar 16. gs. bombardām, kuru tonnu smagās akmens lodes pat nogremdējušas vienu mīnu kuģi... Kad sabiedrotie tur ielīda aprīlī, bombardu vietā viņus sagaidīja nopietni un moderni lielkalibra lielgabali, un viņiem maz nelikās... Vācu zemūdenes tur operēja, bet lielākos zaudējumus, tiešām iespaidīgus, sagādāja tieši turku krasta baterijas un mīnas - vēl tagad Galipoli ostā uz postamenta stāv turku mīnu kuģis, kurš paspējis jau sabiedroto armādas deguna priekšā mīnēt šaurumu...
________________________ Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Apr 2012 23:46:06 - Laboja Von Treppensmutzer
Atbildēt
Quoting: Armands Nekādu dabīgu šķēršļu pretiniekam nav Vispār jau Lielupe no Jelgavas līdz Bauskai varēja būt pamats kādai nebūt aizsardzības līnijai, protams, ne tik iespaidīgai, kā Daugava no Nāvessalas līdz Dinaburgai. Un vēl tas nejēdzīgi plakanais reljefs Zemgalē.... Daudz betona un racēju vajadzētu.. - Labots - vietējas nozīmes Flandrija..
Quoting: Armands Vācu zemūdenes tur operēja Vācu zemūdenes no bāzes Kataro, cik atceros, pie Gallipoles nogremdēja divus britu smagos kuģus, šķiet, "Triumph" un vēl vienu - Labots - otrs bija "Monarh", bet kopumā tai reģiionā kādus 4 vai 5, skaitot franču un itāļu BB. Un pat kādu japāņu destroyer'u ar - "da kuči", bet jau karam uz beigām. Fon Heimbergs pat Dardaneļos saņēma gūstā britu "E" klases zemūdeni, izmantojot airu laiviņu un savas ekipāžas pavāru. Arī sab. transportkuģiem tur maz nelikās. Un kautkur tajā rajonā arī bijis gadījums, kad uzbrucēju zemūdeni nogremdējis pēc torpēdas sprādziena gaisā pasviests automobilis. Bet par dižiem turku krasta bateriju panākumiem gan nav gadījies nopietni lasīt.
P.S. Gludstobra bombardas ar aizdedzinošiem šāviņiem krievi izmantoja arī Portarturas aizstāvēšanā, raksta Stepanovs, savukārt 11' krasta bateriju lielgabalus no tiem laikiem izmantoja 1941. g. ziemā pie Maskavas, šaujot tiešā tēmējumā (optikas nebija) no muzeja eksponātiem ar muzeja šāviņiem pa DF tankiem.
________________________ Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Apr 2012 00:14:31 - Laboja Armands
Atbildēt
Quoting: Von Treppensmutzer Bet par dižiem turku kratsa bateriju panākumiem gan nav gadījies nopietni lasīt. Šķiet, ka otrā pārrāvuma mēģinājuma laikā 1915. gada martā turku krasta baterijām izdevās nogremdēt trīs sabiedroto kuģus un vēl trīs izvest no ierindas, faktiski trešo daļu no eskadras, un tas tikai pie ieejas šaurumā, tāpēc sabiedrotie atkāpās un pēc mēneša sāka izcelt desantu vietā, kur turku krasta aizsardzības fortu lielgabali netraucēja.
Un vēl - šķiet, ka sabiedroto neveiksmīgā Dardaneļu operācija paglāba Krieviju no Baku zaudēšanas jau 1915. gadā, jo turku pavasara ofensīva izspieda krievus no pēc Sarikamišas sagrāves ieņemtajām turku teritorijām, turku armija iegāja Persijā, padzina krievus no Tebrizas un sāka virzīties uz Baku, tikai notikumi Galipoli piespieda turkus pārtraukt uzbrukumu un pārsviest kadru armiju uz Eiropas daļu. To aizvietoja steigā mobilizētie zemessargi un kurdu brīvprātīgie, bet kadru virsnieku vietā stājās jaunturku partijas bonzas, dikti patriotiski, bet militāri vāji izglītoti, kas galu galā noteica 1915/16. gadu mijas krievu panākumus Erzerumas un Trapzonas operācijās, pēc kurām Kaukāza frontē iestājās relatīva stabiitāte līdz pat Brestas mieram.
________________________ Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Apr 2012 00:39:40
Atbildēt
Quoting: Armands kur turku krasta aizsardzības fortu lielgabali netraucēja. Tur jau arī Lotārs fon Arno de la Perjērs ar U-35 un viņa flotile tieši izcēlās. Arī pie Itālijas krastiem. Pie Gallipoles Hersigs (U-21), nogremdējis "Triumph" esot pat paziņojis, ka ar vienu līnijkuģi dienā šamējam esot gana. Kamēr torpedētais drednauts grimis, apstājusies visa karadarbība. Vācu zemūdeņu panākumi (un pasākumi) Vidusjūrā vispār ir apbrīnas vērti. 4 britu un 2 franču drednauti, daudz sīkāku kuģum sākot no smagajiem kreiseriem, 39 un pat 54 transporta kuģi viena reisa laikā - fon Arno, turklāt ievērojot "prīzes" tiesības! Vai ar 250-tonnu zemūdeni slepus pārvest no pāri jūrai dāvanu brašajam Viļumam - divus mīļotos kamieļus no kāda šeiha. Prūši darbojās arī no turku ostām. Un arī "Geben" un "Breslau" darbojās efektīvi - līdz Kolčaka ērai Melnajā jūrā.
________________________ Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Apr 2012 00:53:44 - Laboja Armands
Atbildēt
Quoting: Von Treppensmutzer Vai ar 250-tonnu zemūdeni slepus pārvest no pāri jūrai dāvanu brašajam Viļumam - divus mīļotos kamieļus no kāda šeiha. Nu, pašās kara pēdējās dienās, 1918. gada 1. novembrī, slepus izveda arī krietnos sabiedrotos - premjerministru Talatu pašā, kā arī sultāna znotu un turku armijas faktisko virspavēlnieku Enveru pašā...
________________________ Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Jūl 2012 20:15:09 - Laboja Dr_Evil
Atbildēt
Quoting: foxterjer Pēc tās visas pēdējajā bildē redzamās uzpariktes, uz kuras dampis uzmontēts, neizskatās, ka pieļaujams pacēlums baigajos grādos, kā tas ir AA ierocim. Droši vien, ka bija domāts saušanai pa tādiem pašiem- puskoka, pusdzelzs kuģīšiem. Tāpēc es par tiem kuģiem.
uz bildes raxtiits U.S.S. VIXEN. MAXIM MACHINE GUN AND GUNNER SMITH.
Un te par kuģi pašu, izcēlums mans - USS Vixen, an 806-ton yacht, was built in 1896 at Elizabethport, New Jersey, for private use. Acquired by the Navy in April 1898, she served off Cuba during the Spanish-American War and participated in the Battle of Santiago.
Following that conflict, Vixen operated in the Caribbean area for several years, and then became a Naval Militia training ship. In World War I, she was a patrol ship off the U.S. east coast and later served in the West Indies. Classified as PY-4 in 1920, Vixen was decommissioned in November 1922 and sold in June 1923.
Bildē foŗši izskatās, pusotrcollas "dižgabals" pavērsts pret drednautu..
edit - pielikts aizmirstais links uz navy.mil avotu
________________________ Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
foxterjer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Jūl 2012 21:08:17
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil Bildē foŗši izskatās, pusotrcollas "dižgabals" pavērsts pret drednautu..
Es atkal piedūros gunera Smita biksēm. Mani pat diezgan stipri šaubas māc, ka viņš ir guners. Vairāk izskatās pēc kāda no vīreļiem kuri šiverējas ap krāsnīm, un pie "dižgabala" pielīdis tikai papōzēt.
________________________ Aug varoņiem drosme,jo tumšāka nakts.
/19. ieroču SS fizilieru bataljona devīze/
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Jūl 2012 21:40:57
Atbildēt
Dažas bildes no kaujas par Portarturu 1904. gadā. Maksimi uz artilērijas lafetēm.
Te krievu karavīri pozē pie japāņu līķiem
________________________ Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jūl 2012 10:10:54
Atbildēt
Quoting: Armands Šķiet, ka otrā pārrāvuma mēģinājuma laikā 1915. gada martā turku krasta baterijām izdevās nogremdēt trīs sabiedroto kuģus un vēl trīs izvest no ierindas, faktiski trešo daļu no eskadras, un tas tikai pie ieejas šaurumā, tāpēc sabiedrotie atkāpās un pēc mēneša sāka izcelt desantu vietā, kur turku krasta aizsardzības fortu lielgabali netraucēja. Un vēl - šķiet, ka sabiedroto neveiksmīgā Dardaneļu operācija paglāba Krieviju no Baku zaudēšanas jau 1915. gadā, jo turku pavasara ofensīva izspieda krievus no pēc Sarikamišas sagrāves ieņemtajām turku teritorijām, turku armija iegāja Persijā, padzina krievus no Tebrizas un sāka virzīties uz Baku, tikai notikumi Galipoli piespieda turkus pārtraukt uzbrukumu un pārsviest kadru armiju uz Eiropas daļu. To aizvietoja steigā mobilizētie zemessargi un kurdu brīvprātīgie, bet kadru virsnieku vietā stājās jaunturku partijas bonzas, dikti patriotiski, bet militāri vāji izglītoti, kas galu galā noteica 1915/16. gadu mijas krievu panākumus Erzerumas un Trapzonas operācijās, pēc kurām Kaukāza frontē iestājās relatīva stabiitāte līdz pat Brestas mieram.
Kādreiz biju lasījis par krievu gatavošanos izcelt savu desantu kaut kur pie Konstantīnopoles paralēli britu desantam Dardaneļos... Autors skaidroja, ka šādu operāciju gatavojās veikt tikai gadījumā, ja briti sekmīgi attīstīs ofensīvu. Tā teikt, lai viss netiek britiem un pašiem kaut kas arī paliek ko pagrābt..
________________________ Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jūl 2012 10:16:29
Atbildēt
Quoting: motors krievu gatavošanos izcelt savu desantu kaut kur pie Konstantīnopoles paralēli britu desantam Dardaneļos
No 'otrā Roma' moskaļu valdnieku slapjajos sapnīšos laikam ir figurējusi vienmēr. Kā kaut kur lasīts - 'atkal pacelt krustu virs Sofijas'
________________________ Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jūl 2012 14:45:36
Atbildēt
Quoting: motors Kādreiz biju lasījis par krievu gatavošanos izcelt savu desantu kaut kur pie Konstantīnopoles paralēli britu desantam Dardaneļos... Nezinu vai paralēli britiem, bet krieviem tāda doma bija 1917.g.sākumā. Lai bloķētu turku floti uz Melno jūru no Baltijas atkomandēja adm. Kolčaku kā krietnu specu pretonieka fārvatera mīnēšanā. Labos nodomus izjauca Februāra revolūcijai sekojošais haoss krievu armijā.
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Jūl 2012 09:50:39
Atbildēt
Quoting: Haso Nezinu vai paralēli britiem, bet krieviem tāda doma bija 1917.g.sākumā.
Tās teorijas autors izvirzīja tādu hipotēzi, ja krievi būtu laicīgi devušies palīgā, tad, iespējams, izdotos piespiest osmaņus izstāties no kara. Taču krievi nesteidzās to darīt, ķipa , lai briti risina mūsu problēmas.
________________________ Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Jūl 2012 13:07:36
Atbildēt
Quoting: motors ja krievi būtu laicīgi devušies palīgā Cik nu viņi vispār varēja kur doties, nespējot pieražot kaut vieglo munīciju, kur nu vēl artilērijas šāviņus. Maksimums palīdzēšanas, uz ko mātuška bija spējīga vēl 1916., bija Brusilova pārrāvums, un arī tad... Bet nopietns desants, pat "jūras kundzības" apstākļos, ir gauži munīcijietilpīga padarīšana, sevišķi metropoles tuvumā. Turklāt galīgi bez flotes turki tak nebija, un arī Vilhelma zemūdenes bija turpat netālu... katru lihteri ar patronām būtu jāsargā nopietnam eskortam, lai vajadzības gadījumā neļautu tiem pat "Gebenam" ar "Breslau" atstāt no jebkuras baržas skaidas vien. Un nopietnai jūras karošanai krievi nebija noskaņoti principā. Kopš Cusimas laikiem. Tā kā tie visi bija tādi papīra sapnīši bez mazākā seguma. Jeb arī pretixzlūkošanas operācija ar mērķi pabiedēt turkus, likt sarg';at piekrasti un vismaz tā palīdzēt sabiedrotajiem.
________________________ Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Jūl 2012 21:27:50 - Laboja Armands
Atbildēt
Quoting: motors Tās teorijas autors izvirzīja tādu hipotēzi, ja krievi būtu laicīgi devušies palīgā, tad, iespējams, izdotos piespiest osmaņus izstāties no kara. Taču krievi nesteidzās to darīt, ķipa , lai briti risina mūsu problēmas. Nekāda 'ķipa' 1915. gadā nebija un britiem vajadzēja risināt krievu problēmas, jo krievi bija katastrofas priekšā - vienkārši viņiem nebija ieroču, ar ko karot un sabiedrotie nevarēja nodrošināt piegādes - galvenie mierlaika tirdzniecības ceļi pa Baltijas un Melno jūrām bija attiecīgi Vācijas un Turcijas bloķēti, no atlikušajiem - Arhangeļska bija sezonāla osta (Murmansku un dzelzceļu uz to uzbūvēja 1916. gadā), Transsibīrijas maģistrāles caurlaides spēja neatbilda kara vajadzībām, bet trešo apgādes ceļu - caur Persiju no Basras līdz Tebrizai un tālāk pa Kaspijas jūru līdz Astrahaņai, Caricinai vai Ņižņijnovgorodai vai pa dzelzceļu caur Baku uz Kijevu pārgrieza turku 1915. gada pavasara ofensīva, kurā turki iegāja Persijā un ieņēma Tebrizu.
Tikai Dardaneļu desenta izcelšana piespieda turkus pārtraukt ofensīvu Baku virzienā, pamest Persiju un koncentrēt spēkus Eiropā, galvaspilsētas aizstāvēšanai.
Krievi nekādi nespēja, pat gribēdami, palīdzēt sabiedrotajiem, jo ieroču trūkums frontē bija katastrofāls, no arsenāliem tika izmēztas ne tikai Berdāni-2, bet arī Krnkas un pirmā Berdāna ugunspagales, bet arī tas nepalīdzēja un krievi sāka atkāpties - tieši tad zaudēja Kurzemi un ne jau tāpēc, ka nebija karotāju - nebij ieroču un munīcijas...
________________________ Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
andzs
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Jūl 2012 22:29:24
Atbildēt
Quoting: Armands Krievi nekādi nespēja, pat gribēdami, palīdzēt sabiedrotajiem, jo ieroču trūkums frontē bija katastrofāls, no arsenāliem tika izmēztas ne tikai Berdāni-2, bet arī Krnkas un pirmā Berdāna ugunspagales, bet arī tas nepalīdzēja un krievi sāka atkāpties - tieši tad zaudēja Kurzemi un ne jau tāpēc, ka nebija karotāju - nebij ieroču un munīcijas...
Manuprāt, "krievu" problēma 1914 un 1915 slēpās apstākļos; īsumā; a)katastrofālās izglītības trūkums b)impērijas decentralizācijas faktiskais raksturs (lai gan oficiāli tik ļoti unitāra (un labi-mums latviešiem ka tā))
________________________ paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Jūl 2012 23:16:33
Atbildēt
Quoting: andzs Manuprāt, "krievu" problēma 1914 un 1915 slēpās apstākļos; īsumā; a)katastrofālās izglītības trūkums b)impērijas decentralizācijas faktiskais raksturs (lai gan oficiāli tik ļoti unitāra (un labi-mums latviešiem ka tā)) Manuprāt, nē - 14. gadā krieviem pa lielam neveiksmju nebija - Augustovas sagrāve izglāba Franciju, bet krievi vāciešus apturēja pie Vislas, atspēlējoties uz austriešiem - Ļvova un Pržemišļa un turkiem - Sarikamiša.
Problēmas sākās, kad izrādījās, ka pirmskara aprēķini par kara ilgumu lido kaķim zem astes, bet sava nopietna militāri rūpnieciskā kompleksa, kurš spētu nodrošināt frontes vajadzības, nav.
Salīdzinājumam - wwII sākumā SZSA bija relatīvi krietni sliktāk sagatavota, kā krievu armija 1914. gadā, bet bija MRK, kurš spēja milzu tempos cept tankus, šāviņus un lidmašīnas, kas galu galā noteica kara iznākumu...
________________________ Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Jūl 2012 00:01:35
Atbildēt
Quoting: andzs Manuprāt, "krievu" problēma 1914 un 1915 1. sorry, garām. Krievu armija kopumā nebija sliktāka, kā jebkura cita tā laika lielvalsts armija. Arī bruņojuma kvalitātes (ne ilgtspējības!!) ziņā. Lielākā impērijas nelaime bija ļiberastu pusuzvara pēc krievu-japāņu kara un Cusima sagrāves - katastrofāli apcirptie ("konsolidētie") budžeta asignējumi armijas un flotes rekonstrukcijai, principiāla atteikšanās no "jūras lielvalsts" statusa de facto, un, protams, birokrātija kā valsts pārvaldes sindroms.. Kopumā dikti pazīstamas un mūsdienām ne mazāk raksturīgas slimības. Ko varēja dot pats progresīvākais bruņojums (bet bija projekti manīt sauszemes armijas ekipējumu kādā 1912.-1914.gg.!) ja rūpniecība (pamatā birokrātijas dēļ) nespēja nodrošināt kaut vai armijas mierlaika vajadzības pēc jau pa pusei novecu'\sās veco paraugu munīcijas? Ko var sagaidīt no kara flotes, kas tiek būvēta par faktiski saubagotiem līdzekļiem - DD "Buhāras Emīrs" (privāts ziedojums) , "Stavropoles kazaks", CA "Admiral Makarov" u.c. - publiski ziedojumi, un - kā hohma - DD "Počtovij" - par pastnieku saziedotiem grašiem?? Armijā bija tieši tas pats. Tāpēc jau 1914. gadā faktiski tika izlietoti visi arsenālu uzkrājumi, un jebkādas modernizācijas idejas nācās atmest, vienlaikus pasūtot pa visu pasauli, ko nu varēja sameklēt - japāņu rokasgranātas no bambusa, patronas, kur un kādas nu varēja saganīt, šādus tādus puļemjotus, ja kādam kāds bija lieks, utt. "Gangut" un "Imperatrica Marija" klases BB, "Novik" tipa CL u.c. projekti bija pat vairāk, kā tiem laikiem progresīvi - un tikai.. Jebkurš no tiem, atsevišķi ņemts, bija klasi pārāks par analoģiskiem vācu un pat britu projektiem - bet, diemžēl, izteikums "analogoff ņet" jau tolaik bija dikti aktuēls... 2. Jā. Kopumā - dikti pazīstama aina, raksturīga jebkurai birokrātijai kā valsts pāŗvaldes formai. Sākot ar patronu, no kuras izmaksām par 1 gab. vismaz 1 ierēdnis paēda vismaz 1 dienu, un beidzot ar līnijkuģiem, pie kuriem varas kliķe barojās bariņos un pulciņos... [ar šausmām iztēlojos, cik šodien LV izmaksātu kaut vai AV-7 vai MK-IV tipa tanka būve pēc armijas pasūtījuma... ] Decentralizācija viekārši pastiprināja valsts izzagšanu, ko lieliski pierādīja (un apkaroja) Josifs I Ļaužēdājs, īstenojot vācu spiega un cilvēkēdāja Uļjanova Pseidocilvēcīgā industrializācijas idejas. Ja ierēdnim ir izvēle starp reālu darbību vai tās imitāciju un lodi pakausī, tad kaut kas arī mēdz notikt un ražoties... Diemžēl monarhija bija pārāk iecietīga un ieinteresēta. [Un atkal - nu diktam pazīstamas lietas..] Domāju, ja krietnajam biznesmenim Vasīlijam Dzirnavniekam būtu jāuzbūvē šai valstej kuģis par tēvzemei izdevīgu cenu, mums patruļlaivu, DD, CL un pat DDG un CG jau sen nebūtu, kur likt... jeb pietrūktu apkalpju.
P.S. Es neaizstāvu totalitārismu kā tādu, bet jebkuras valsts vēsturē ir situjovinas, kad bez koncentrācijas nometnēm un demo dekapitācijām nu nekādi neiztikt..
________________________ Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"
|
andzs
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Jūl 2012 00:16:26
Atbildēt
Quoting: Von Treppensmutzer Arī bruņojuma kvalitātes (ne ilgtspējības!!) ziņā.
Pagarš izraksts ar tehnikas lielummāniju; loģiski, divi džeki- kuram lielāks.. bet tas nedarbojas pat džekem ..... ___________
iesaku palasīt Būru- Britu kara vēsturi; konflikts tikpat garš un tur mītošajiem tikpat iznīcinošs kā komplicētais 2.pk
vienīgi Būru karš ir vieglāks, jo noris vienā konkrētā teritorijā atskārstamāks, ja par karu kā visbriesmīgāko ko cilvēce dara - var teikt.
pirmā atbilde - kurai no pusēm bija pietiekamā skaitā vismodernākais bruņojums ?
Pareizi ! - pazaudējušamiem - būriem būru bruņojams - visjaunākais, pat Vācijas rūpnīcu eļļa nebija nožuvusi
________________________ paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Jūl 2012 00:59:33 - Laboja Von Treppensmutzer
Atbildēt
Quoting: andzs loģiski, divi džeki- kuram lielāks Da ne jau krānu mērīšanas lietas.. reāli krievu - japu tusiņš 1904-1905 g deva tādu pieredzi militāro tehnoloģiju, stratēģiju un taktikas jomā (nenoliedzu - būru pikniki arīdzan!), ka visas pasaules militārie inženieri (un citi ar militāro domu pazīstami izgudrotāji, pētnieki, virsnieki, teorētiķi utt!) varēja tikai apskaust krievu sāpīgi gūto pieredzi. Kurš un ko vairāk apguva, ir liels un pavisam cits jautājums. Da kaut vai līnijkreiseru jeb "battlecruiser" parādīšanās kā klase, dzeloņstieples, rokasgranātas, ložmetēju nozīmes izmaiņas, mūsdienu rokasgranātu prototipi (ideja!), vieglie ložmetēji (t.s. "Šmetillo ložmetēji"- 5 līdz 10 trofeju plintes, apvienotas rāmī un pielāgotas šaušanai zalvēs), kājnieku apģērba krāsojuma maiņa uz aizsargkrāsām, mīnmetēji, degšāviņi sauszemes uzbrukumu atvairīšanai, snaipings, artilērijas apšaude no slēptām pozīcijām un vēl 1000001 lieta, kas parādījās pēc būru, japiju un citu gāganu kariem.. Nevajag pīpēt visu ko - un nekādu mērīšanos ar krāniem tur nesameklēt. Jo militārā doma nepārtraukti izmanto ierakumu pieredzi, tieši tāpat var sacīt, ka Korejas un Vjetnamas kari arī ir mūsdienu militāro operāciju pamatā... Un arī šodienas kariņi pa lielam notiek tikai dēļ jaunu tehnoloģiju un taktiku izstrādes.. Nepietika ar "Desert Storm", norganizēja "Iraqi Freedom". Vajadzēs, būs "Pushmucova Liberation", "Marienburg Freedom" vai "Polock Typhoon".
Bet "pa lielo" krievu inženieri, flotes speciālisti un militārie teorētiķi (nejaukt ar štāba žurkām) šo krievu-japāņu kara pieredzi ekselenti novērtēja. Esens, Kolčaks - varētu nosaukt vēl, bet jau ar šiem pietiks. Mazāk pārzinu sauszemes lietas, bet arī tur var atrast gana adekvātu piemēru progresīvām idejām, kaut tās pat Rdultovska rokas granātas, doma par pāreju uz vieglāku un bezrantes munīciju - faktiski arisaka kā pirmā starppatrona, utt., u.c. Cita lieta ir birokrātija un izpildījums. Nu nebija krievu militārā inteligence savā visumā tupi pļēguri, nu nebija. Demžēl vai par laimi - tas gan jāpadomā. Ja latviešu streļķi gājuši kaujā ar pirmajām triecienšautenēm vai Berdana Nr 1 plintēm - būtu divas lielas atšķirības un, maybe, kas varbūt pat mainītos - jo arī Sommas, Verdenas un Ziemassvētku kaujas faktiski sākās Mandžūrijā. Bet tas jau ir "ifoloģijas" kompetencē, un tad arī 1905. gadam būtu jāizskatās stipri savādāk...
________________________ Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"
|