| Autors |
Ziņa |
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 8 Jūl 2007 07:18:04
Atbildēt
Stuka
Bet, to tak viņi paši arī gribēja! Letiņi tikai mazliet palīdzēja. /ja nebūto to, atrastos ungaāri čehi, poļi utt/
 un arī tas, ka atsevišķu tautiešu darbi uzreiz nenozīmē, ka visai tautai ir jāuzņemas kolektīvā atbildība. Viņiem arī bija iespēja mājās braukt(protams, ka ra izņēmumiem)
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Jūl 2007 09:46:04
Atbildēt
Stuka
Bet, to tak viņi paši arī gribēja! Letiņi tikai mazliet palīdzēja. /ja nebūto to, atrastos ungaāri čehi, poļi utt/...un citi arī...bet visi letiņi arī nav piesaucami, jo strēlnieku virsnieku lielāka daļa izvēlējās nedienēt pie sarkanajiem...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
saiba
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Jūl 2007 22:32:26
Atbildēt
Rē kādi ....?
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Jūl 2007 14:38:04
Atbildēt
saiba
...tīri braši karavīri izskatās, un pat vēl cara armijas kokardes pie cepurēm ...bet vai ir zināms kas vairāk par šo bildi - vieta, laiks un personāži?
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
saiba
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Jūl 2007 14:53:40
Atbildēt
Arbalets
Bilde ir manā familijas albūmā, Mazsalacā. Tākā varbūt sakars ar tās puses iedzīvotājiem vai kādu no maniem senčiem. Kād satikšu nākam reiz vecīšus pajautāšu vai ko nezin vairāk.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Jūl 2007 15:00:15
Atbildēt
saiba
Man ir nedaudz līdzīga bilde, kur bariņš brašu latvju puiku ir ar puķēm pie cepures...nu pirms aiziešanas streļķos...bet arī nekā...savu vecvāteru pazīstu, jo vecāmāte atrādīja, bet pārējie nezināmi...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 7 Aug 2007 00:14:45 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
 
2 streļķu krūšu nozīmes.
|
Kverkagambo
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Aug 2007 00:19:51
Atbildēt
No šī rakstiņa?
Нагрудные знаки латышских стрелков
________________________
no jelgawas peenak zinas tada pasa gara ka pedejas deenas 24 15 18 9 17 15 14 11 1 11 9 2 11 22 18 21 23 19 7...
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 7 Aug 2007 00:21:35
Atbildēt
Kverkagambo
Yes, vēl ir viena franču lapa, kur var izlasīt par šīm. Starp citu tur ir 1, kas šeit nav pārstāvēta.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 7 Aug 2007 00:28:36 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
http://ipr.univ-paris1.fr/spip.php?article208
Kāds neprota franciski,lai iztulkotu apmēram lapas saturu
===================
Apbalvojumiem ir sava tēma.M.
|
Maris
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Aug 2007 09:25:47
Atbildēt
Sveiki!
Esmu jauns foruma lietotajs. Mans vecvectevs brivpratigi pieteicas strelniekos un saka dienet 1. Daugavgrivas bataljona, velak nosutits uz Karaskolu, pargajis pie Kalpaka un par kaujam pie Slokas apbalvots ar LKO.
Latviesu vecie strelnieki un vinu cinas mani interese jau dazus gadus. Jautajums man ir tiri geografisks- 1915-1917 gados cinu laika Rigas fronte- Tirelpurvs pec vecam fotografijam bija klajs purvs, ar retiem kokiem un krumiem. Tagad, ka noteikti zinat, to visu klaj mezs. Jautajums ir- kad tas tika nosusinats/meliorets? Vai tas tika darits mezsaimnieciskos nolukos?
Toreizejo kauju laika paradas liels skaits bez vests pazuduso strelnieku, saprotu, ka dala nonaca gusta, dala tika artilerijas savienu rezultata sadaliti pirmreizinatajos, bet daudzi drosivien vienkarsi apberti ar zemi/ noslika akacos u.c. Cik daudz cilveku mirstigas atliekas cinu vietas ir atrastas lidz musdienam? Un vai ir notikusi kada organizeta kauju upuru meklesana? Purva, ka zinams organiski materiali skabekla trukuma del sadalas loti leni, ja vispar sadalas, tapec teoretiski sajas vietas vajadzetu atrasties daudziem vel pienacigi neapbeditiem kauju dalibniekiem. (Soreiz negribu runat par moralo aspektu, vai vispar ir vajadziga sada apbedisana)
Viedokli?
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Aug 2007 09:52:39
Atbildēt
Maris
Nu ne jau velti ir izveidots vesels Ziemassvētku kauju muzejs, kas ir Kara muzeja filiāle...tie puiši arīm pēta šīs vietas....aizvadītajā gadā vienu nezināmo, līdz tam brīdim, atrada cīņu vietās...šogad mirstīgās atliekas izraka un noskaidroja strēlnieka personību....
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Kagors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Aug 2007 20:41:57
Atbildēt
Maris
Nu par to saglabāšanos purvā tev ir taisnība. Vēl tagad var pie Ložbera kalna izvilkt no zemes vācu vaņa stipinājuma baļķus/mietus, kuri izskatās kā vakar tēsti. Bet par tām atliekām ir tā, ka lielu daļu cīņas lauku joprojām klāj purvs un nekāda melorācija te nav līdzējusi, bet tos kritušos streļķus arī nav iepējams atrast, jo purvs visu velk dziļāk. Bet gan jau pēc kādiem gadiem 1000 iegūstot kūdru kadu streļķi arī atradīs, un tad pētīs arhīvus kāda tauta te dzīvojusi un kādā mēlē runājusi pirms 1000 gadiem 
Bet šādus jautājumus labāk apspriest sadaļā "Militārā arheoloģija"
________________________
Nekas netiks aizmirsts, nekas netiks piedots.
|
Kagors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Aug 2007 20:44:58
Atbildēt
saiba
Rē kādi ....?
Nu ši streļķi diemžēl bija jau krituši sarkano propogandistu slazdos 
Laiks varētu būt ap 17.g. nogale/ 18.g pavasaris.
________________________
Nekas netiks aizmirsts, nekas netiks piedots.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2007 20:54:48 - Laboja Atis
Atbildēt
Mana vecvectēva jura krusts. Bija vēl otrs augstākas šķiras, bet to vectēvs savulaik ir pārdevis. 
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 27 Aug 2007 20:48:56
Atbildēt
Atis
Tas numurs, kas virsū, bija atšķirīgs katrai medaļai?
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Aug 2007 21:07:24
Atbildēt
kurlandlegionar
Laikam gan, tas droši vien ir medaļas nummurs! Savulaik mans sencis viņu dabūja par to, ka sakarnieks būdams zem artileŗijas apšaudes salaboja telefona līniju. Tiesa viņš gan nebija strēlniekos, bet krievu armijā.
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 13 Sep 2007 13:18:55
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar ''Dziļu atbalstu tautā guva latviešu strēlnieku bataljonu organizēšana....Šos centienus atbalstīja Anglija, Francija un ASV...''
Runa ir par WW1, par pirmajām atsevišķajām latviešu strēlnieku vienībām?
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 13 Sep 2007 13:26:16 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
''Dziļu atbalsi tautā guva latviešu strēlnieku bataljonu organizēšana, kurā piedalījās vairākas organizācijas, kā arī Valsts domes deputāti J.Zālītis un J. Goldmanis. Šos centienus atbalstīja Anglija, Fr. un ASV. ''
Jā, iet runa tieši par pirmajiem batiņiem(tieši latviešu strēlnieku WWI, ne tiem, kas kāvās Augustovā)! Tālāk tekstā iet runa, ka to arī atbalstīja frontes štābs utt. kā viss notika utt.
Es pirmo reizi dzirdu, ka šīs ''labās'' valstis atbalstījušas tieši latviešu strēlnieku batiņu dibināšanu!
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 13 Sep 2007 14:16:52
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Es pirmo reizi dzirdu, ka šīs ''labās'' valstis atbalstījušas tieši latviešu strēlnieku batiņu dibināšanu!
Manuprāt, tas ir mūsdienu politiskās konjunktūras bajāns. Uz to brīdi `labajām` valstīm vēl bija dziļi pofig no kā un kādus kaujas junitus veido Krievijas impērija.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 13 Sep 2007 23:11:36
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Manuprāt, tas ir mūsdienu politiskās konjunktūras bajāns. Uz to brīdi `labajām` valstīm vēl bija dziļi pofig no kā un kādus kaujas junitus veido Krievijas impērija.
...tādi pētnieki rakstījuši, bet vēstures ekskursā par latvju strēlniekiem raksta apmēram, ka visi atbalstīja un batjka Koļa parakst'ja un bija ordnungs, bet ne vārda, ka batjka un vāču muižnieciņie bija pret latviešiem ar ieročiem rokās jau kopš 1905. gada!
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 30 Sep 2007 12:22:21
Atbildēt
Kverkagambo
Par tiem pulkiem un bataljoniem... kā tad bija pašos pirmsākumos, kad tika dibināti latviešu strēlnieku pulki, vai šamējie sastāvēja pa taisno no rotām vai tomēr pa vidam vēl bija arī bataljoni?
|
Kverkagambo
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Sep 2007 12:32:18
Atbildēt
Sākotnēji bija bataljoni no četrām rotām (ja nemaldos), pēc tam tika palielināti līdz pulkiem ar diviem bataljoniem pa četrām rotām (ceru, ka nekļūdos).
________________________
no jelgawas peenak zinas tada pasa gara ka pedejas deenas 24 15 18 9 17 15 14 11 1 11 9 2 11 22 18 21 23 19 7...
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Okt 2007 20:38:25
Atbildēt
Cik cilvēksu bija bataljon'kads sāka formēt latiešu bataljonus un cik bija ap Ziemassvēktu kauju laiku?
|
Kagors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Okt 2007 20:55:44
Atbildēt
Maarrutku Jums
Kverkagambo
Principā uz 16.gada nogali streļķu pulki tika sadalīti divās brigādēs, kas pēc kareivju skaita katrā brigādē, līdzinājas divīzijai, bet tā kā nebija streļķiem savas artilērijas un krievu offiņi nadeva atļaujas, tad šads formējums palika līdz strēlnieku pulka izformēšanai.
divplaksnis
Nu rēķini pats. Vidēji katrā pulkā bija vairāk kā 3000 streļķu. ;)
________________________
Nekas netiks aizmirsts, nekas netiks piedots.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 6 Okt 2007 21:07:17
Atbildēt
Quoting: Kagors Principā uz 16.gada nogali streļķu pulki tika sadalīti divās brigādēs, kas pēc kareivju skaita katrā brigādē, līdzinājas divīzijai, bet tā kā nebija streļķiem savas artilērijas un krievu offiņi nadeva atļaujas, tad šads formējums palika līdz strēlnieku pulka izformēšanai.
Tad jau sanāk, ka latviešu strēlnieku vienību organizatorisko struktūru sākumā noteica skaits un artilērija vai, pareizāk sakot, pēdējās neesamība.
|
Kagors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Okt 2007 21:25:54
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Tad jau sanāk, ka latviešu strēlnieku vienību organizatorisko struktūru sākumā noteica skaits un artilērija vai, pareizāk sakot, pēdējās neesamība.
Sākumā bija paredzets veidot strēlnieku bataljonus pec sibīrijas strēlnieku bataljona parauga, bet tā kā karotgribētāju skaits bij lielāks nakā plānots, tad bataljonus 16.gada vasarā pārvērta par pulkiem, protams pie 4rotām pieliekot vēl četras, tādejādi katrā pulkā sanāca divi bataljoni. Un tad, kad izveidojas abas brigādes, tad tās skaitliskā ziņā līzinājās divīzijām. Protams ka Ziemeļrietumu frontes vadība nebija rēķinājusies ar lielo kareivju skaitu, tāpēc formējoties strēlnieku vienībām, sākumā ilēma tās veidot kā bataljonus, nevis kā pulkus, vai divīzijas.
________________________
Nekas netiks aizmirsts, nekas netiks piedots.
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Okt 2007 21:41:43 - Laboja divplaksnis
Atbildēt
Maarrutku Jums
Kverkagambo
Kagors
Rakstu kā man Vēstures grāmatā rakstīts:
1916. gada beigās strēlnieku bataljonus sāka papildināt. Katrā bataljonā četru rotu vietā izveidoja astoņus un bataljonus pārdēvēja par pulkiem. Savukārt pulkus apvienoja divās brigādēs. 1. brigādi (1. - 4. pulks) komandēja ģenerālis A. Misiņš, 2. brigādi (5. - 8. pulks) - pulkvedis A. Auzāns. Sie pasākumi liecināja, ka krievu virspavēlniecība plāno lielāku uzbrukumu, kurā kā galvano triecienspēku paredzēts izmantot latviešu strēlniekus.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 6 Okt 2007 23:25:32 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Kagors
Pēc smagajām jūlija kaujām(1916.) tika apvienoti 2., 5., 7., un 8. latv. strēl. bataljoni un tā tika nosaukta par Apvienoto latviešu strēlnieku brigādi. Augustā tā tika jau iesaistīta operācijās Smārdes rajonā.
Jau pēc tam 1917. gadā tika septembrī saņemta pavēle par to, ka ir jāizveido 2 brigādes. Plus jāizveido pulki 2 bataljonu stiprumā( ar astoņām rotām katrā pulkā)!
Brigādē bija 4 pulki.
Quoting: divplaksnis cik bija ap Ziemassvēktu kauju laiku?
Quoting: Kagors Nu rēķini pats. Vidēji katrā pulkā bija vairāk kā 3000 streļķu. ;)
Kopā ar saimniecisko un transporta personālu pulkā bija 2850 vīru, tātad astoņos kaujas pulkos bija 22 800 vīru....Brigādes štābā bija 12-15 vīru
I.Vārpa ''Latviešu karavīrs zem Krievijas impērijas, Padomju Krievijas un PSRS karogiem.''
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 6 Okt 2007 23:37:32
Atbildēt
Quoting: Kagors Sākumā bija paredzets veidot strēlnieku bataljonus pec sibīrijas strēlnieku bataljona parauga, bet tā kā karotgribētāju skaits bij lielāks nakā plānots, tad bataljonus....... pārvērta par pulkiem
Sibīriešiem nebija gadījumā 3 bataljoni pulkā?
|
