| Autors |
Ziņa |
kurzeme
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 23 Jan 2007 00:36:49
Atbildēt
Arbalets
"Nu vai zin a", nav man info par Orlovu, ko viņš tur un kam ziņoja par Nīkrāci, bet tūlīt babuli piecelšu kājās, tas man pa Aizputes apriņķi ne vienu vien zeķubiksi novalkāja!
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 23 Jan 2007 19:37:16 - Laboja Moderators
Atbildēt
kurzeme
Nevajag babuli trenkāt, jo runa ir par pēckara laiku, lai gan šis Orlovs ziņo par Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastu jau kara beigās...1940.gadā Latvijā bija 19 apriņķi un 516 pagasti...1950.gadā apriņķus pārveidoja par rajoniem...tad dažus gadus vēlāk lielos rajonus sadalīja daudzos mazos un viena otra mazpilsēta kļuva par rajona centru ar savu rajona izpildkomiteju un partijas komiteju, un čekas nodaļu.... un līdz 1959.gadā atkal izveidoja lielos rajonus lidzšinējā skaitā...piedodiet par oftop...
____
Piedodam, bet lūdzam neturpināt novirzīšanos no tēmas.
M. 
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 29 Jan 2007 12:44:36
Atbildēt
Starp citu, būtu interesanti uzzināt, ko ļaužu grupa, kura 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas republiku, darīja 1916. un 1917. gadā, kad notika aktīvākā karadarbība ar latviešu strēlnieku līdzdalību?
|
Kagors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Jan 2007 13:02:27 - Laboja Kagors
Atbildēt
Maarrutku Jums
Puse sēdēja un atbalstīja strēlnieku palīdzības biedrības, daži mētējās pa plašajiem krievijas ārēm un strādāja vietējā izpildkomitejā, bet pārējie kaut kur mētējās pa Rīgu 
________________________
Nekas netiks aizmirsts, nekas netiks piedots.
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 29 Jan 2007 14:14:04
Atbildēt
Ulmanis, man šķiet, vispār pa kaut kādām Viskonsīnām un Šveicēm klenderēja.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Jan 2007 20:41:56
Atbildēt
Maarrutku Jums
Starp citu, būtu interesanti uzzināt, ko ļaužu grupa, kura 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas republiku, darīja 1916. un 1917. gadā, kad notika aktīvākā karadarbība ar latviešu strēlnieku līdzdalību?...baigi labs jautājums...piekŗītu kamrādam Kagoram, ka krietna daļa no Latvijas valsts dibinātājiem nebija klāt pat pie līdzjušanas, kad viedojās pirmie strēlnieku bataljoni...par to interesanti ir rakstīts veco strēlnieku mēnešrakstā, kuru šiet mums ir ievietojis kamrāds Courlander...paldies viņam par to...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Feb 2007 14:41:20
Atbildēt
Neainars
Tāpēc, ka Brīvības cīņās vairs daudzi tūkstoši latviešu nenolika savas galvas par caru,
Ne tikai par caru. Pateicoties latviešu strēlnieku varonīgajām cīņām latviešu nācija sāka redzēt un ticēt tam, ka ir laiks veidot latviešu valsti. Manuprāt, ja nebūtu WW1 un latviešu strēlnieku, LRv.1.0. vēl ilgi būtu jāgaida.
________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 13 Feb 2007 14:52:56
Atbildēt
Vadonis
Manuprāt, ja nebūtu WW1 un latviešu strēlnieku, LRv.1.0. vēl ilgi būtu jāgaida.
===
|
Garaisjanka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Feb 2007 15:23:49
Atbildēt
Domaaju ka tieshi shii situaacijas liidziiba ir liidz shim ljoti nenoveerteeta kaa leģiona veidošanās iemesls.
shobriid mees protams labi izprotam situāciju, zinam ka taa ljoti atšķīrās, bet '43 gadā domāju, ka ņemot vērā peiejamo informāciju un to, cik ļoti tobrīd gribējās ticēt šādam scenārijam, daudziem tā likās.
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Feb 2007 15:31:43 - Laboja Moderators
Atbildēt
Domaaju ka tieshi shii situaacijas liidziiba ir liidz shim ljoti nenoveerteeta kaa leģiona veidošanās iemesls.
shobriid mees protams labi izprotam situāciju, zinam ka taa ljoti atšķīrās, bet '43 gadā domāju, ka ņemot vērā peiejamo informāciju un to, cik ļoti tobrīd gribējās ticēt šādam scenārijam, daudziem tā likās.
1915. gadā strēlniekos masveidā gāja brīvprātīgi. Leģionā 1943-jā - nez vai...
_______
Par leģionāriem zem WW2 ir sava tēma.
M. 
________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
courlander
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Feb 2007 20:11:44
Atbildēt
Par šo skaisto februāri (+4 -24celsi) es lasu grāmatu "Jukums Vācietis" un es gribu prasīt par Strēlniekiem šo jautājumu. Kad 6. Tukums bataļjona bija aizsūtīt uz krieviju 1917g., kas notika ar viņiem? Vai visi piedalījās pie komunistu armijas jeb citi nāca atpakaļ uz latvīju?
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Feb 2007 20:29:11
Atbildēt
Vai visi piedalījās pie komunistu armijas jeb citi nāca atpakaļ uz latvīju?
Liela daļa esot atbraukusi atpakaļ. Stacijās piespieduši sovokiem nolaist savus karogus, sarkanbaltsarkanā karoga priekšā.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Garaisjanka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Feb 2007 21:03:51
Atbildēt
Vai visi piedalījās pie komunistu armijas jeb citi nāca atpakaļ uz latvīju?
Liela daļa esot atbraukusi atpakaļ. Stacijās piespieduši sovokiem nolaist savus karogus, sarkanbaltsarkanā karoga priekšā
un kad Imantas pulks atbraucis uz Latviju un ieraudziijushi, ka viss jau ir izdariits, šie gribējuši taa pa fikso pleskavas apgabalu atkarot- nu lai buutu arii vinju ieguldiijums ( shito es izlasiiju kautkādā '90 gadu pārspīlēti patriotiskā vēstures grāmatā)
1915. gadā strēlniekos masveidā gāja brīvprātīgi. Leģionā 1943-jā - nez vai...
sākumā jau gāja, pietam leģionāru skaits jau arī bija daudz lielāks kā strēlnieku (pietam strēlnieki taču bija arī obligātā iesaukuma, nejau tikai 100% brīvprātīgi), tātad brīvprātīgo skaits iespējams nemaz tik ļoti neatšķīrās...
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Feb 2007 21:11:32
Atbildēt
Padomju Krievijā palika tie, kam nebija ceļa atpakaļ...pēc aprēkiniem, kurus veikuši padomju laiku vēsturnieki, latviešu divīzijā 1921. gada novembra beigās, kad beidzās karadarbība Krimā, esot bijuši 17 300 karotāji...latvieši visā divīzijā vairs bijuši tikai 48 procenti, jeb apmēra 8 tūkstoši, lai gan kaujas daļās latvieši esot bijuši apmēram 65 procenti...pēc 1920.gada 31.decembra, latviešu divīzija beidza pastāvēt...gandrīz viss divīzijas augstākais komandējošais un politiskais sastāvs palika Padomijā...lai gan bija arī izņēmumi...taču strēlnieku lailākā daļa brauca mājās...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Feb 2007 21:12:51
Atbildēt
kad Imantas pulks atbraucis uz Latviju un ieraudziijushi, ka viss jau ir izdariits, šie gribējuši taa pa fikso pleskavas apgabalu atkarot- nu lai buutu arii vinju ieguldiijums...ka tik Imantas pulks nebrauca ar tvaikoni apkārt pasaulei...nevis caur Pliskavu
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Feb 2007 21:15:52
Atbildēt
...ka tik Imantas pulks nebrauca ar tvaikoni apkārt pasaulei...nevis caur Pliskavu
Tā runāšana bija, kad jau šamie bija Latvijā!! Tiešām esot izteikuši vēlmi paplašināt Latvijas robežas uz austrumiem cik tik vajadzēšot. Knapi esot izdevies šos atrunāt!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Feb 2007 21:22:34
Atbildēt
Atis
Tā runāšana bija, kad jau šamie bija Latvijā!! Tiešām esot izteikuši vēlmi paplašināt Latvijas robežas uz austrumiem cik tik vajadzēšot. Knapi esot izdevies šos atrunāt!...ai kādi kruti džeki...laikam gribēja aiziet piekaut Pliskavas latviešus...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Kas
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Feb 2007 21:40:22
Atbildēt
un kad Imantas pulks atbraucis uz Latviju un ieraudziijushi, ka viss jau ir izdariits, šie gribējuši taa pa fikso pleskavas apgabalu atkarot- nu lai buutu arii vinju ieguldiijums ( shito es izlasiiju kautkādā '90 gadu pārspīlēti patriotiskā vēstures grāmatā)
Ka tik nebija U. Ģērmaņa "Latviešu tautas piedzīvojumi".
________________________
Ar labu vārdu un B-52 panāksi vairāk nekā ar labu vārdu un AK-47
|
courlander
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Feb 2007 19:28:35
Atbildēt
Es tagad meiģinu lasīt Nāves Sala Arturs Tupiņš 1923. g. jo es gribu likt uz māju lapu, bet man ir jādomā vai salabot valodu vai likt kā rakstīts. Es atceros kad daži lasītāji lamāja manu slikto rakstīšanu.
Es gribu uzlikt TSCHETRI SABRUKUMI" Gen. KARLIS GOPPERS,Latvia 1920, bet neesmu atradis veidu ka dators var lasīt veco vācu rakstu.
Īstais raksts:
Vairakreiz pretineeks mēģinaja laist smacejošās gāzes. Ja mēs nebūtu tik nopeetni un uzmanigi, maz ka būtu vairs pāri palicis no latveešu strēlneeku bataljoneem. Mums bij izlikti sevišķi gāzu sargi, un uz šeem posteņeem tika vērsta sevišķa vēriba. Ari no viņa krasta mums beeži ziņoja: šodeen laiks labvēligs gāzes uzbrukumam." Un karavīri šaīs naktis vēl ceešak žņaudza rokā savu masku. Mēs ari ļoti labi izzinajām veetas, no kureenes varetu nākt pretineeka gāzes. Mūsu sargi nekad nepameta neuzraudzitas šās veetas. Kādā naktī mūsu izlūki bij manijuši, ka pretineeks peeved caurules un rosigi uzstāda gāzes aparatus. Gaismai austot bij gaidams izdevigs gāzu uzbrukums. To ziņoja pa eerakumeem un ari komandantam. Brītiņu vēlak uz norādito veetu tika atklāta tāda veesuļuguns no mūsu leelgabaleem, ka, domajams, neveens vācu aparats nepalika vesels. Kādu citu reizi, julijā, aparati bij peevesti, mums nemanot, bet tomēr mūsu vērigee sargi bij noklausijušees pašus pēdejos pretineeka sagatavošanās darbus. Ari šoreiz mūsu artilerijai izdevās sadragat breesmigos balonus.
Latveešu strēlneekeem bija aizleegts pa Nāves salu" staigat bez pretgāzes maskam. Deenu un nakti tās vajadzeja turet gatavibā, jo citadi tilta gals nebūtu aizstāvams.
Sešus mēnešus vēlak, kad Ikšķiles preekštilta apceetinajums jau bija pārvērsts par ceetoksni, kuŗā aizstāvji vareja justees kautcik droši, štabs nolēma latveešu bataljonus apmainit pret kreeveem. Jaunais tilta sala garnizons tika lemts no kreetnās
44. divizijas. Otrais latveešu strēlneeku bataljons, ar komandeeri kapitanu Kļaviņu, tika rezervets vajadzibas gadijumam. Tiklīdz vāceeši pārleecinajās, ka Nāves salā" vairs latveešu nav, tee gatavojās uzbrukt ar smacejošām gāzem. Tas notika 1916. g. 23. zeptembrī. Šai brīdī tilta galā atradās 173. Kameņecas pulks, veens no labakajeem kreevu pulkeem. Viņš Nāves salā" līdz pašam galam varonigi izpildija savu uzdevumu un aizgāja bojā. Ar bijibu mums, latveešeem, japeemin šis kreevu tautas varenais Nāves salas" upuris. Šeit mēs cīnijamees kopā ar kreevu zaldateem, plecu pee pleca, kopā nodzīvojām sešus gŗūtus mēnešus. Vaj nu mēs lai pārmestu saveem kreevu beedreem? Nāves sala" ir tik milzigs varoņstāsts latveešu strēlneeku vēsturē, ka viņa preekšā japazūd viseem sīkeem personigeem rēķineem. Apvainojumeem šeit nebūtu veetas. Tas varetu tikai ēnu mest uz kritušo varoņu gaišo peemiņu un bojat ša varoņdarba labo slavu.
Kreevu ģenerali, virsneeki un zaldati ne brīdi nekautrejās, kā nākas, cildinat latveešu strēlneeku karaspēka daļas. Tee veenprātigi atzina, ka latveešu strēlneeki ir 12. armijas labakais karaspēks. Un Nāves salas" aizstāvji vēl atceras tos gŗūtos brīžus, kad kreevu pēdejā ceriba bij latveeši. Šaīs brīžos latveeši gāja un izdarija apzinigi un meerigi visu, ko vajadzeja. Aizstāvji atmin, ka par katru, pat mazako drošsirdibu tos apbēra ar balvam un krusteem. Armijas un korpusa komandeeri, dodotees uz Nāves salu peebēra savas kabatas ar Juŗa krusteem un medaļeem, lai būtu ko latveešus apbalvot. Labakee kreevu ģeneraļi atklāti cildinaja kreevu preekšā latveešu strēlneeku kreetnās īpašibas. Ari šaī bezpartejā vēsturiskā apskatā mums nav teesibas nokluset ne labo, ne ļauno, cik tas ari kādreiz gŗūti nāktos.
173. Kameņecas pulks aizgāja bojā neba savas vainas dēļ. Nāves salā" veenmēr gaidija smacejošo gāzu uzbrukumu. 12. armijas kaŗeivjeem vēl nebija Kumanta-Zelinska zistemas pretgāzu maskas. Veenigi Nāves salā" to bija peeteekoši daudz. Viņas nebija pulka īpašums, bet peedereja Nāves salas" komandanturai. Maskas tika izdotas, aizstāvjeem eerodotees preekštilta apceetinajumā, un pēc trijām nedeļam tās atkal atņēma, kad ļaudis atgreezās atpakaļ
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 23 Feb 2007 10:56:29
Atbildēt
Šāds te citāts attiecībā uz latviešu sarkano strēlnieku bhiesmu darbiem Krievijā:
Nezinu, ko runā krievu sādžās. Bet mana viena radiniecei (sieviete!), kas karoja sarkano strēlnieku daļā, sanāca tā: kad viņu kaut kur pie Zilupes latvieši nohamīja "pariezie" ("baltie latviešu strēlnieki"), viņu veda uz nošaušanu, bet viņa pamanījās aizmukt. Vēlāk, kad pēc smagām cīņām ar Deņikinu Krievijā (kad piemērām no 5. Zemgales pulka palika dzīvi tikai 12 cilvēki) viņa nokļuva pretinieka aizmugurē - tad krievu zemnieki viņu slēpa un neizdeva.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 23 Feb 2007 14:44:15
Atbildēt
Maarrutku Jums
Vēlāk, kad pēc smagām cīņām ar Deņikinu Krievijā (kad piemērām no 5. Zemgales pulka palika dzīvi tikai 12 cilvēki) viņa nokļuva pretinieka aizmugurē - tad krievu zemnieki viņu slēpa un neizdeva.
...1920.gada jūnijā no Maskavas Dienvidu frontē ieradās divreiz ar sarkano karogu apbalvotais 5. īpašais latviešu strēlnieku pulks un jau 23. jūnijā kaujās pie Plavņi dzelzceļa stacijas tas zaudēja gandrīz 400 no 2000 pulka karavīriem...mēnesi vēlāk, 26.jūlijā, pie Ščerbačovkas baltie aplenca 5.īpašo latviešu pulku un ungāru internacionālistu pulku...abi pulki tika iznīcināti...no 200 sagūstītajiem latviešiem un ungāriem vēl 80, galvenokārt latviešus, baltie nošāva uz vietas...interesant, bet savus komisārus un komandierus strēlnieki neizdeva...un tā pulka komisāram Lunderam izdevā naktī izbēgt...pārējie strēlnieki kopā ar pulka komandieri Pavāru bija gūstā Sevastopolē un sarkanie viņus atbrīvoja novembrī...no 5. īpaša pulka apmēram 1800 vīriem, kas bija ierindā uz 26. jūliju, pāri palika 14 cilvēki, divi sarkanie goda karogi, vezumnieki, muzikanti un kanceleja...taču viņi nebija vienīgie, kuri uz Krievijas pilsoņu kara beigām smagi cieta ...1920.gada 1.novembrī baltie pie Roždstvenkas aplenca 6.pulka divus bataljonus, izlūku komandu un artlilēristus...kaujā gāja bojā 423 komandieri un strēlnieki..pēdējā brīdī no aplenkuma izrāvās artilēristi ar visiem lielgabaliem, tačankas un jātnieku izlūki...gūstā kritušos un ievainotos nošāva...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Feb 2007 11:44:54
Atbildēt
Latviešu strēlnieki. Sarkanie? 
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Feb 2007 12:47:21
Atbildēt
Maarrutku Jums
Atbilde jau dota jau pirmajā rindkopā...Atkarībā no Latvijā valdošās ideoloģijas vienmēr ir bijis izdevīgi ko noklusēt vai, gluži otrādi, padarīt strēlniekus par mītu...žurnāliste ir studējusi vēsturi...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Kagors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Feb 2007 14:24:20
Atbildēt
Arbalets
Bet kapēc būtu kas jāpadara par mītu? No raksta ir saprotams, ka 1.0 Latvjas laikā uz strēlniekiem skatījās šķībi (protams ka ne uz visiem), arī padumju laikā slavēja tos, kuri bija dienējuši RKKA. Uzskatu, ka mītu netaisās neviens veidot un skandināt. Vai tad kādam no klātesošajiem liekas, ka kaut kas tiek pārvērsts par mītu?? Drīzāk es strēlniekus apvītu ar leģendām par viņu drosmi un cīņas sparu, nevis piešūtu tiem kādu mītu 
________________________
Nekas netiks aizmirsts, nekas netiks piedots.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Feb 2007 16:19:46
Atbildēt
Kagors
Drīzāk es strēlniekus apvītu ar leģendām par viņu drosmi un cīņas sparu, nevis piešūtu tiem kādu mītu...viņi vienkārši bija labi karavīri...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2007 12:29:02
Atbildēt
Socdemi divas reizes Saeimā centās izsist atļauju Vācietim atgriezties Latvijā, taču, diemžēl nesekmīgi.
________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2007 13:41:23
Atbildēt
Vadonis
Socdemi divas reizes Saeimā centās izsist atļauju Vācietim atgriezties Latvijā, taču, diemžēl nesekmīgi....nu nezinu gan cik reizes, bet gribēšana braukt mājās Jukumam esot bijusi..bet saprotu, ka Latvijā viņam nekas nebija piedots, jo nekas nebija aizmirsts...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2007 14:09:49
Atbildēt
Arbalets
....nu nezinu gan cik reizes, bet gribēšana braukt mājās Jukumam esot bijusi..bet saprotu, ka Latvijā viņam nekas nebija piedots, jo nekas nebija aizmirsts...
iespējams, ka cilvēki toreiz nesaprata to, ko mēs saprotam šodien - ja uzvarētu "baltie" neatkarīgas Latvijas nebūtu.
________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2007 14:12:30
Atbildēt
iespējams, ka cilvēki toreiz nesaprata to, ko mēs saprotam šodien - ja uzvarētu "baltie" neatkarīgas Latvijas nebūtu.
...un ja sarkanie, tad arī nebūtu.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Mar 2007 14:16:05
Atbildēt
Alis
...un ja sarkanie, tad arī nebūtu.
Sarkanie uzvarēja Pilsoņu karā, LR izveidojās!
________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
