| Autors |
Ziņa |
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Dec 2011 22:12:16 - Laboja Haso
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 «Meži šalc» ir bijušā sarkanā izlūka rakstnieka Oskara Rihtera (1898 1938) lielākais un labākais darbs...
Savā autobiogrāfijā Oskars rakstīja: "Esmu 28. reizes gājis pāri frontes līnijai un robežai. Purvos grimis, ledainās upēs slīcis, šāvis, dūris un pat ar zobiem kodies..."
Darbojas viņš Latvijā un arī laikam Somijas Karēlijā.
|
saiba
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Jūn 2012 19:37:23 - Laboja saiba
Atbildēt
URL
Rūdolfs Bīriņš Mārtiņa dēls dz.g. 1896. 5.augusts - miris 5. jūnijs 1976.g.
Dēls kuram tagad nule 81g. stāsta, ka tēvs esot Ļeņina apsardzē dienējis.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Jūn 2012 19:53:30
Atbildēt
Quoting: saiba tēvs esot Ļeņina apsardzē dienējis.
ja foto ir tēva, tad papus juniforma īsti nerīmējas ar iļjiča personālgvardes statusu 
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Kagors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Jūn 2012 19:57:24
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 «Meži šalc» ir bijušā sarkanā izlūka rakstnieka Oskara Rihtera (1898 1938) lielākais un labākais darbs...
Gribētos palasīt, bet kas tas par formātu FB2??!!!
________________________
Nekas netiks aizmirsts, nekas netiks piedots.
|
saiba
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Jūn 2012 20:14:23
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil ja foto ir tēva, tad papus juniforma īsti nerīmējas ar iļjiča personālgvardes statusu
Ja ievēroji, tad viņam blakus nav ne Iljiča un pat Krupskajas nav
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Jūn 2012 20:18:18
Atbildēt
Quoting: saiba blakus nav ne Iljiča un pat Krupskajas nav
skatiens blakus stāvošajai būtnei, odnako, kā vienai riktīgai kamuņaku plintniecei pietrūkst tik ādas vamža un biedra mauzera
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
saiba
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Jūn 2012 21:03:59 - Laboja saiba
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil pietrūkst tik ādas vamža un biedra mauzera
Bet pierūkst.
Tajā laikā tikt pie fotogrāfa bija kas ļoti īpašs.
R .Bīriņa dēls un manas tantes vīrs Ivars ir ļoti atvērts un runātīgs cilvēks tādēļ esmu uzzinājis no viņa ļoti daudz interesantu atgadījumu no Latvijas cilvēka dzīves.
1949g. daudzām ģimenēm ( arī Bīriņiem) no Mālpils apkārtnes lika ierasties dzelzceļa stacijā, bet vilciens neatnāca un visus vēlu vakarā palaida atpakaļ. Ja toreiz vilciens būtu atnācis, tad arī iespējams šo niecīgo ziņu nebūtu.
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Jūn 2012 12:57:01 - Laboja Haso
Atbildēt
Quoting: saiba ūdolfs Bīriņš Mārtiņa dēls dz.g. 1896. 5.augusts - miris 5. jūnijs 1976.g. Dēls kuram tagad nule 81g. stāsta, ka tēvs esot Ļeņina apsardzē dienējis.
Fočējies gan LR 1919.g. uniformā. Rādās ka ātri pārmeties no lieliniekiem pie burž- nacistiem.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Jūn 2012 14:12:08 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil skatiens blakus stāvošajai būtnei, odnako, kā vienai riktīgai kamuņaku plintniecei
Mana vectēva bildē ar latvju zīmotnēm un vecmammu blakus arī nevienam skatieni nav īpaši šausmīgu laimi izstarojoši. Kā nekā WW1 pārdzīvojuši bērnībā, un agranomlatvijā šiem arī nekādas sviesta upes bekona krastos netecēja. Varbūt kādam arī tecēja tās upes tajos krastos, tad tie lai arī smaida pārpasaulīgo laimi sajutuši.
________________________
Židoģitļerovci.
|
buks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Okt 2012 15:33:54
Atbildēt
________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.
|
Vecais _Strelnieks
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 7 Mar 2013 11:19:27 - Laboja Vecais _Strelnieks
Atbildēt
Jē, Kautkādus gadus atpakaļ caur panzerkampfu, sāku meklēt un pētīt sava vecvectēva strēlnieku ceļu. Nu beidzot lielu daļu informācijas esmu ieguvis. Ļoti daudz pateicoties atvaļinātajam Pulkvedim Jānim Hartmanim, viņa pētījumiem, avotiem un kontaktiem. Diemžēl Latvijas Valsts Vēstures arhīvā informācija ir ļoti skopa, jo lielākā daļa strēlnieku arhīvu materiālu atrodas Maskavā, bet nu viņa bija pietiekoša tālāku meklējumu sākšanai...
Varu padalīties tagad ar vēl viena viena agrāk nezināma vecā Latviešu strēlnieka kaujas ceļu:
Voldemārs Straume (Līdz 1928. gadam Struņķis)
* Dzimis 1894. 24. novembrī, Elejas pagastā.
* No 1915. 3. augustā brīvprātīgi dienēja 2. Rīgas Latviešu strēlnieku bataljona 2. rotas 4. vadā.
*1915. gada 22. un 28. oktobrī piedalījies kaujās pie Slokas.
*1916. gada 8. martā piedalījies Ķekavas kaujās (Franču māju rajonā), kur saņēmis Jura krusta 4. šķiru 526981 par to, ka devās kā viens no pirmajiem varonīgi tuvcīņā uzbrukumā vācu otrajai līnijai.
*1916. gadā cīnījās Nāves salā
*1916.gada 23. decembrī ievainots celī Ziemassvētku kauju laikā Tīreļpurvā.
* Apbalvots par 1916. g. 23. decembra kauju Mangaļu-Skangaļu rajonā ar Jura krusta 3. šķiru 168286. un jefreitora (jaunākā apakšvirsnieka) pakāpi par to, ka ielaužoties pretinieku nocietinājumos ar savas drošsirdības piemēru iedvesmoja un aizrāva līdzi pārējos strēlniekus. Piešķirta Jefreitora (jaunākā apakšvirsnieka) dienesta pakāpe.
*Līdz 1917. martam ievainojumu ārstēja Petrogradā, Ebreju kopienas Pilsētas lazaretē Nr.209, pēc tam piešķirts 3 mēnešu veselības uzlabošanas atvaļinājums. Hospitālī saņēma Jura medaļu par drošsirdību 4. šķiru 1059869
*No 1917. gada jūnija līdz 15. decembrim strādāja 12. armijas 130. evakuācijas punkta kancelejā Rīgā, Latviešu biedrības namā (pēc citiem datiem Jurjevā).
*1918. gada februārī atgriezās Jelgavā.
*1919. gada 29. aprīlī Jelgavā brīvprātīgi iestājās Latvijas Armijā. Dienēja 1. Jelgavas brīvprātīgo rotā. Ar 1919. gada 1. Jūniju Latviešu atsevišķā bataljona trešajā rotā kā jaunākais apakšvirsnieks (kaprālis).
*1919. gada 1. oktobrī devies atvaļinājumā uz 10 dienām, un atgriezies tikai 1920. gada 17. februārī. Par patvarīgu atvaļinājumu pazemināts par kareivi un pārcelts uz 2. rotu. (šī ir vieta kura vēl jāizpēta, jo atmiņu stāsti gluži nesaskan ar faktiem. Bet iespējams pie vainas liela mīlestība + neveiksmīga apstākļu sakritība)
*1921. 14. februārī atvaļinājies no dienesta.
*Ar 1921. gadu 4. martu strādāja par jaunāko policijas kārtībnieku Jelgavā.
*1940. gada 25. septembrī atvaļināts no dienesta Jelgavas apriņķa tautas milicijā.
* No 1941. gada 1. septembri policijas kārtībnieka vietas izpildītājs 1. iecirknī Jelgavā
*1944. 6. martā miris. Komunistu pagrīdnieku nosists patruļas laikā.
________________________
Nebeigs cīnīties Latvijas dēli,
Ellē pašā tie gatavi nokāpt,
Droši sist ar dūri uz galda,
Prasīt Latvijas tiesu un daļu.
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Mar 2013 16:36:30
Atbildēt
Quoting: Vecais _Strelnieks *No 1917. gada jūnija līdz 15. decembrim strādāja 12. armijas 130. evakuācijas punkta kancelejā Rīgā, Latviešu biedrības namā (pēc citiem datiem Jurjevā).
Droši vien pēc Rīgas krišanas 1917.sept. evakuējās uz Jurjevu.
Quoting: Vecais _Strelnieks 1919. gada 1. oktobrī devies atvaļinājumā uz 10 dienām, un atgriezies tikai 1920. gada 17. februārī.
Ja devās atvaļinājumā uz dzimto Elejas pagastu, ted pēc Bermontiādes sākuma tiešām bija problēmas atgrieztiessavā daļā.
|
Vecais _Strelnieks
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 7 Mar 2013 17:02:36
Atbildēt
Quoting: Haso Droši vien pēc Rīgas krišanas 1917.sept. evakuējās uz Jurjevu.
Nu tā visticamāk arī būs bijis. Jo vienos materiālos ir Rīga, Otros Jurjeva - vienkārši neesmu paskatījies uz kurieni un kad tas kantoris evakuējās.
Quoting: Haso Ja devās atvaļinājumā uz dzimto Elejas pagastu, ted pēc Bermontiādes sākuma tiešām bija problēmas atgrieztiessavā daļā.
Tā arī esot bijis, ka esot atvaļinājumā devies uz Jelgavu (varbūt arī uz Eleju aizbraucis, tik sīku ziņu un atmiņu jau vairs nav). Ņemot vērā ka Bermonts 8. Oktobrī sāka uzbrukumu, tad atgriešanās pie savas vienības noteikti bija problemātiska un visticamāk ir nācies no vāciešiem slēpties. Tomēr 1920. gada februāris šķiet par ilgu nedaudz, jo Jelgavu no bermontiešiem atbrīvoja jau 19. gada 21. novembrī.
Starpcitu varbūt kāds zin kādu resursu kur būtu aprakstīta 1. Jelgavas brīvprātīgo rotas un Latviešu atsevišķā bataljona sīkāka Vēsture? Google neko sakarīgu nepiedāvā
________________________
Nebeigs cīnīties Latvijas dēli,
Ellē pašā tie gatavi nokāpt,
Droši sist ar dūri uz galda,
Prasīt Latvijas tiesu un daļu.
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Mar 2013 21:55:33
Atbildēt
Buks,
Nav zināms, tieši no kura gada ir tā bilde ar 13-gadīgo kombatantu? T.b. viņš karoja par caru vai jau par boļševikiem, vai varbūt par kapelmeistaru? 
________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Okt 2013 12:19:47 - Laboja Atis
Atbildēt
Šī tēma laikam būs vistuvākā. Vai kāds zin, kas ir šis elegantais angļu virsnieks?
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
edi777
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Nov 2013 16:45:45 - Laboja edi777
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Somi arī karoja WW1... vai tik nebija tepat kaut kur latviešiem pretī stāvējuši...
________________________
ggggg5
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Nov 2013 16:48:00
Atbildēt
Quoting: edi777 Somi arī karoja WW1... vai tik nebija tepat kaut kur latviešiem pretī stāvējuši...
Klapkalnciemā, šķiet ir kapi un piemineklis
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Nov 2013 21:28:23
Atbildēt
Quoting: edi777 Bija gan-kad pārāva fronti pie Ložmetējkalna-somi nobremzēja pie Kalnciema tilta...
Kur var uzzināt sīkāk?
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Nov 2013 21:51:24
Atbildēt
Quoting: Stuka Klapkalnciemā, šķiet ir kapi un piemineklis
Starp Ragaciemu un Klapkalnciemu, pirms pagrieziena uz Tukumu/Šlokenbeku, ir norāde par piemiņas zīmi. Kapus neesmu manījis.
Quoting: Haso Kur var uzzināt sīkāk?
Pameklē krieviski par somu dragūniem.
________________________
Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"
|
edi777
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Nov 2013 22:31:00
Atbildēt
Quoting: Haso Kur var uzzināt sīkāk?
Jaatceras kurā grāmatā lasiju, bet viņi tanī vācu jēgeru bataljonā bija...
________________________
ggggg5
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Sep 2014 21:56:30
Atbildēt
Quoting: edi777 Vai tik Kaupēns kā streļķis nebija pastaigājis?
Bija laikam tajā 9.strēlnieku pulkā.
Par to pulku laikam J.Vācietis kreiso eseru dumpja laikā izteicās diezgan neglaimojoši, ja nemaldos. Jo, lai arī tupējuši Kremlī kā apsardze, tas tobrīd bijis tāds diezgan "šaubīgs" un kaujām nepiemērots pulks (lasām J.Vācieti par eseru dumpja dienām, tas būs pirmavots, nevis wiki raksti). Tobrīd tur varētu būt bijis arī Ansis.
________________________
Židoģitļerovci.
|
edi777
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Sep 2014 22:28:38
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Bija laikam tajā 9.strēlnieku pulkā.
Ja tas bija tas -ko 17 salasīja Smoļnija sardzei-nevarētu būt , ka tur tik runātāji bij...
________________________
ggggg5
|
Panzerschreck
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Jan 2015 21:39:28
Atbildēt
Ziemassvētku kauju piemiņas pasākums
2015.gada 10.janvārī notiks Ziemassvētku kauju atceres pasākumi
|
buks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Jan 2015 12:16:57 - Laboja buks
Atbildēt
"1988. gada 26. novembrī pēc Kultūras fonda ierosmes Piņķos pie Sv. Jāņa baznīcas tika atklāts tēlnieka Ulda Sterģa veidots piemiņas akmens 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona komandierim pulkvedim Jukumam Vācietim, kurš šeit saskaņā ar vēsturisku faktu bija teicis sprediķi saviem karavīriem pirms došanās uz fronti 1916. gada 17. jūlijā.
Īstenībā 5. Zemgales bataljona vienības tajā laikā neatradās Piņķos un Jukuma Vācieša teiktais sprediķis ir dzejnieka Aleksandra Čaka fantāzijas auglis, tomēr tas sevī ietvēra tādu emocionālo potenciālu, ka kolektīvajā atmiņā nostiprinājās kā faktoīds jeb sociāls fakts. Nekritiski izmantojot laikabiedru īpaši ģenerāļa Andreja Auzāna liecības, kā arī paļaujoties uz dzejnieka A. Čaka vēstījumu, šo epizodi laikabiedri uztvēra kā neapgāžamu faktu, ko ieviesa gan trimdas, gan padomju Latvijas historiogrāfijā."
Zellis K. Mūžības skartie: Latviešu strēlnieka tēls Latvijas kolektīvajā atmiņā. // Latvijas Vēstures institūta Žurnāls 2014 Nr. 4 (93) URL
________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Jan 2015 15:27:40
Atbildēt
<revizionisms> kautkāds 
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Panzerschreck
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 10 Mai 2015 12:19:55
Atbildēt
Ir kāda versija, kas par revolveri attēlā?
http://www.sargs.lv/lv/Zinas/Latvija/2011/07/19-01.aspx#lastcomment
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 10 Mai 2015 12:46:04
Atbildēt
Quoting: Panzerschreck kas par revolveri attēlā?
tak' i uz bildes var saburtot - '1895. gada parauga Nagana'.
Pravoslavnās armejas un RKKA standarta šaunamais, līdz pat TT ieviešanai..
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 10 Mai 2015 20:10:56
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil Pravoslavnās armejas
Quoting: Dr_Evil standarta šaunamais
Vispār sākotnēji bija 2 veidu nagani - zaldātiem (pirms katra šāviena jāuzvelk gailis) un oficieriem (ar dubultās darbības mehānismu - "spied tikai"..).
Bet jautājums par standarta kabatas šaunamajiem impēriskajos vojskos ir visai interesants un izplūdis. Lai arī nagans skaitījās virsnieka pamata jebšu "tabeles" ierocis, bija virkne citādāku visuaugsti akceptētu blīkšķeņu, kuras opicieris varēja pirkt par savu naudu un mierīgi nēsāt pie jostas, neriskējot ar virssardzi. Pavisam noteikti atceros par derīgiem esmot atzītus COLT M1911 un pāris brauniņus, a vot par P08 gan uz sitiena nepasacīšu....
Un vēl - kā standarta kabatas ierocis Lielā Kaŗa grāvjos bija sastopams arī "krievu pasūtījuma" .44 kalibra Smits un Vesons - ir trāpījušās gan patronas (biežāk par Berdanu), gan čaulīšu atliekas, gan pat viens totāli sapuvis un nerestaurējams eksemplārs...
________________________
Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"
|
Panzerschreck
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 10 Mai 2015 20:54:38 - Laboja Panzerschreck
Atbildēt
Paturpinot tēmu, strēlnieku rīcībā bija šautene Arisaka (Type 38 rifle Arisaka) un Vinčester (Winchester Model 1895), kā arī ložmetēji maksima (Maxim gun), kolta (M1895 Colt-Browning machine gun) un madsen (Madsen machine gun).
Kas vēl?
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 10 Mai 2015 21:32:18
Atbildēt
Quoting: Panzerschreck Kas vēl?
Vinčestrs piegādāja arī standarta izpildījuma Mosina plintes un munīciju (čaulītēm ir raksturīga grope virs rantes). Reti, bet gadās. Laikam lielais vairums tapa izšauts tūliņ pēc saņemšanas - Slokā un Ložmetējkalna pusē.
Madsenu praktiski grāvjos laikam tomēr nevarēja sastapt - kara sākumā bruņojumā esošie nez kāpēc bija kavalērijas pārziņā, izdzīvojušos (un pagalam nodeldētos) izdalīja aviācijai, tostarp "Iļjām Muromiešiem", kas bāzējās ap Siguldu. Teorētiski uz 1916. ierakumos varēja būt arī pa retam Chauchat, līdz Luisiem, šķiet, te tā i nenonāca...
Arisakas patronas atradumos ir ap 40%, salīdzinot ar Mosju, bet manos krajos (no Nāves salas līdz Jaunjelgavai) ir tikai oriģinālās japāņu un Pēterburgas rūpnīcas ražojumi, britu piegādes nav trāpījušās.
Japāņi esot piegādājuši arī kautkādas aizdomīgas samuraju rokas granātas bamusa kātos (kautkur krievu avotos lasīju) - neesmu sastapies.
________________________
Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"
|
