| Autors |
Ziņa |
puuce
Moderators
|
# Nosūtīts: 18 Apr 2006 20:24:15
Atbildēt
Līna Čanka (1893-1981), viena no trim brīvības cīņu kareivēm, kura apbalvota ar Lāčplēša Kara ordeni. Bija pieteikusies karot Kurzemes bataljonā, pieņemot segvārdu 'Jānis'. Piedalījusies kaujās pie Slokas, Nāves salā un Ložmetējkalna. Apbalvota arī ar Jura medaļu, ar IV šķiras Jura krustu, ar II škiras Jura krustu un kā Brīvības cīņu dalībniece no Latvijas valsts saņēmusi Lielrendas muižas Virsaišus. Esot bijusi 'dāma ar krampi'.
Domāju gan
Informācija no Muktupāvelas grāmatas par Emīliju Benjamiņu, ceru, ka neatkārtojos
________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu
|
A i g a r s
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 21 Mai 2006 00:06:20
Atbildēt
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 23 Mai 2006 21:42:57
Atbildēt
1919.gada 22.maija pēcpusdienā landesvērs un dzelsdivīzija straujā triecienā ieņēma Rīgu...sarkanie Stučkas vīri panikā atkāpās....ieņēmuši Rīgu, vācieši nesaudzīgi slelpkavoja latviešus. ...viņi uzskatīja, ka 70 procenti zemnieku esot lielinieki, bet pilsētās padomju varas piekritēju esot vēl vairāk....upuru skaits sniedzās līdz četriem tūkstošiem...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 24 Mai 2006 00:53:45
Atbildēt
sarkanie Stučkas vīri panikā atkāpās
Cik tad bija to Stučkas vīru? vai tiešām tik maz, ka nevarēja noturēt aizsardzības pozīcijas, vai tur kāds arkārtējs faktors nospēlēja?
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 24 Mai 2006 09:44:25
Atbildēt
Arbalets
1919.gada 22.maija pēcpusdienā landesvērs un dzelsdivīzija straujā triecienā ieņēma Rīgu...sarkanie Stučkas vīri panikā atkāpās....ieņēmuši Rīgu, vācieši nesaudzīgi slelpkavoja latviešus
===
A ko šajā laikā darīja latviešu nacionālistu (nesarkanie) strēlnieki? Un vai šajā brīdī landesvērs&dzelzsdivīzija praktiski nebija nacionālistu strēlnieku sabiedrotie?
|
Tofiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Mai 2006 10:04:52
Atbildēt
Maarrutku Jums
Laikam jau protestēja.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 24 Mai 2006 10:50:11
Atbildēt
1919. gada 22. maijā vismaz viena latviešu vienība (neatkarības bataljons?) kāvusies Piņķos un 2 dienas vēlāk nosūtīta uz Ādažiem:
http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lat_neatkar_rota/lnr.htm
Tofiks
Laikam jau protestēja
===
Droši vien tieši tāpat, kā latviešu kārtības dienesta policijas bataljonu karavīri pret vāciešu izdarībām Baltkrievijā WW2 laikā 
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 24 Mai 2006 11:28:49
Atbildēt
Jamo uz to laiku vēl bija pārāk maz, lai kaut ko iesāktu. Sabiedrotie bija - līdz brīdim, kad latviešu nacionālistu un vācu intereses sāka atšķirties, bet pagaidām vienoja cīņa pret kopīgo ienaidnieku.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 24 Mai 2006 11:35:03
Atbildēt
Es personīgi uzskatu, ka nacionālistu strēlnieki + Ulmaņa valdība šajās zachistkās bija ja ne līdzvainīgas, tad vismaz līdzatbildīgas. Un šis ir viens no tiem faktiem, par ko arī pašreizējā vēsture nemīl skaļi runāt.
|
Tofiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Mai 2006 14:48:22
Atbildēt
Maarrutku Jums
Neaizmirsti ka K. Ulmaņa valdība uz to brīdi bija aizbēgusi uz kuģa "Saratov"....
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 24 Mai 2006 14:49:40
Atbildēt
Tofiks
Bet nacionālistu strēlnieki tak šai valdībai tomēr pakļāvās vai tomēr nea?
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Mai 2006 20:12:21
Atbildēt
Alis
Cik tad bija to Stučkas vīru? vai tiešām tik maz, ka nevarēja noturēt aizsardzības pozīcijas, vai tur kāds arkārtējs faktors nospēlēja?...tas arī bija mans slēptais jautājums cienījamajai foruma publikai...šajās dienās nejauši patrāpījās rokās viena padomju laiku grāmata par to laiku...no tur rakstītā tiešām var secināt, ka sarkanajiem Rīgā uz to brīdi nav bijis nekas vairāk kā karaskolas kursanti un ar steigu mobilizētie komunisti, kas bija nenopietni pret kaujās rūdītajiem vāciešiem....pirms tam, 18.maijā, Kaugurciema kāpās bija jau izkāvušies kapteiņa zolta komandētās nacionālo latviešu rotas karavīri ar 1.sarkano latviešu strēlnieku pulka strēlniekiem..bet kur sarkanie strēlnieki palika pēc tam, ka 22.maijā nebija kam Rīgu aizstāvēt...viena mistika..
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Mai 2006 20:15:32
Atbildēt
Maarrutku Jums
Tofiks
Bet nacionālistu strēlnieki tak šai valdībai tomēr pakļāvās vai tomēr nea?...parādi tajā brīdī komandēja sabiedrotie, kuriem it kā pakļāvās vāciešu vienības...bet latviešu slepkavošanu sabiedrotie nevarēja apturēt, jo viņiem laikam nebija tādu spēku un pilnvaru...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 24 Mai 2006 21:08:28
Atbildēt
Arbalets
Ieskatījos LPE. Tur tiek doti sekojoši cipari par armiju skaitliskajiem sastāviem Kurzemē un Lietuves ziemeļos uz 1919. gada marta vidu:
Vācu 6. rezerves korpuss:
- Durkļi: 12 - 14 000
- Zobeni: 1150
- Lielgabali: 84
- Ložmetēji: 610
Padomju Latvijas armija:
- Durkļi: 6900
- Zobeni: 487
- Lielgabali: 22
- Ložmetēji: 184
Tālāk tiek dota infa par situāciju uz aprīļa beigām, bet tikai par kontrrevolucionāru pusi, un postulēts, ka pret jaunizveidoto LPSR izvērsti:
- ~20 000 vāciešu;
- 3800 baltvāciešu;
- 3000 latviešu;
- 300 krievu.
Pieminēts, ka maijā kontrai bijis trīskārtīgs pārsvars, bet netiek specifiskots, kuros iecirkņos vai kopsummā.
Pēc sarkano padzīšanas no Rīgas noslepkavoto skaits tiek lēsts uz 10 000 cilvēku.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 24 Mai 2006 21:11:06
Atbildēt
Arbalets
bet latviešu slepkavošanu sabiedrotie nevarēja apturēt, jo viņiem laikam nebija tādu spēku un pilnvaru...
===
Jā, bet vēl pat pēc tās nacionālistu armija un landesvērs palika sabiedrotie līdz pat, ja nemaldos, 1919. gada oktobrim līdz Bermonta-Avalova avantūras sākumam.
|
Tofiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Mai 2006 21:21:53
Atbildēt
Maarrutku Jums
Diomāju ka viņu stāvolis bija diezgan bīstams. Nacionālisti atradās frontē pret komunistiem un iesākt tajā mirklī karu pret vāciešiem kuri bija pārspēkā bija samērā bīstami. Landesvērs sagāja ragos ar Ziemeļatvijas armiju pie Cēsīm. Pēc vāciešu sakāves tas tika pārvests uz Latgales fronti un tā komandēšanu uzņēmās britu virsnieks Aleksandrs. Vēlāk šis kļuva par slavenu britu ģenerāli.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Mai 2006 21:28:53
Atbildēt
Balodis savās atmiņās raksta, ka "galvenie lielinieku spēki atkāpās nevis pa Pleskavas šoseju, t.i. caur Juglu, bet viņu galvenais atiešanas ceļš gāja caur Maskavas priekšpilsētu uz Daugavpili, Rēzekni."...šādas rīcības iemesls ir saprotams, jo Ziemeļvidzemē bija saformējušies 4. Valmieras un 5. Cēsu pulki, un Pleskavas šoseju kontrolē latviešu vienības un igauņu karaspēks. ...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Mai 2006 21:32:02
Atbildēt
Maarrutku Jums
Jā, bet vēl pat pēc tās nacionālistu armija un landesvērs palika sabiedrotie līdz pat, ja nemaldos, 1919. gada oktobrim līdz Bermonta-Avalova avantūras sākumam....t.s. nacionālistu armija, jeb Baloža brigāde, bija viena neliela latviešu vienība, kas Cēsu kaujās nepiedalījās...atšķirībā no Ziemeļlatvijas armijas (arī nacionālistu) vienībās, kas piedalījās Cēsu kaujās...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Mai 2006 21:37:07
Atbildēt
Un tomēr mani interesē, kur bija sarkanie strēlnieki, ķīniešu brīvprātīgie un visi citi lielinieku draugi un sabiedrotie dienās, kad vācieši sagrāba Rīgu...nu nevar būt, ka Padomju Latvijas armija, kurā tā paša gada maija sākumā bija septiņi tūkstoši brīvprātīgu un ap 25 tūkstošiem mobilizēto, vienā 22.maija, dienā bija izklīduši pa mājām un krūmiem...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 24 Mai 2006 22:06:46
Atbildēt
Arbalets
Un tomēr mani interesē, kur bija sarkanie strēlnieki, ķīniešu brīvprātīgie un visi citi lielinieku draugi un sabiedrotie dienās, kad vācieši sagrāba Rīgu
===
A kas šajā brīdī notika Ziemeļvidzemes frontē? Nav izslēgts, ka RKKA atkāpās no Rīgas, lai izvairītos no ielenkuma?
|
Tofiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Mai 2006 22:09:58 - Laboja Tofiks
Atbildēt
Nav zināms cik liels procents lielinieku spēkos Latvijā bija latvieši?
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 24 Mai 2006 22:33:14
Atbildēt
Tofiks
Nav zināms cik liels procents lielinieku spēkos Latvijā bija latvieši?
===
Ņemam citu sējumu uz P burta (Padomju Latvijas armija):
1919. gada maija vidū šajā formējumā bija ~26 500 durkļu, 1900 zobenu, 98 lielgabali un 592 ložmetēji (tas gan neiet kopā ar ~5000 brīvprātīgo un ~25 000 mobilizēto, kas ir minēti tajā pašā šķirklī, kaut summāri tas pats arī varētu būt).
Nacionālais sastāvs ira sadalīts pa divīzijām: 1. divīzijā `lielākā daļa cīnītāju bija latvieši`, bet 2. divīzijā esot bijušas ~3/4 latviešu, pārējie - krievi, igauņi, lietuvieši, poļi un pat vācieši.
Cīņu laikā esot ieradušies arī papildspēki no KSFPR; pieminēta arī `dažu vecāko militāro speciālistu nodevība`.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Mai 2006 23:22:40
Atbildēt
Maarrutku Jums
A kas šajā brīdī notika Ziemeļvidzemes frontē? Nav izslēgts, ka RKKA atkāpās no Rīgas, lai izvairītos no ielenkuma?...Ziemeļvidzemē Alūksnes un Apes rajonā kopā ar igauņu daļām karoja Ziemeļlatvijas brigāde un draudi sarkano aizmugurei bija ļoti reāli...bet ja par Rīgas virzienu un 1919. gada maiju, tad saskaņā ar latviešu konversācijas vārdnīcas 12.burtnīcā publicētajiem datiem sarkanajiem Rīgas virzienā esot bijuši 1., 2., 3.,10. un 16. padomju Latvijas strēlnieku pulki, 1.daugavgrīvas cietokšņa pulks, 2 sapieru rotas, 4 jātnieku eskadroni, 2 smagās un 1 haubiču baterijas, 1 bruņotais vilciens, 2 bruņoti auto un citas daļas...kopā ap 14 tūkstošiem vīru..
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 24 Mai 2006 23:25:48
Atbildēt
Arbalets
Ziemeļvidzemē Alūksnes un Apes rajonā kopā ar igauņu daļām karoja Ziemeļlatvijas brigāde un draudi sarkano aizmugurei bija ļoti reāli
===
Tas tad arī visdrīzākais bija iemesls, kāpēc Rīgu neturēja.
|
Kagors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Aug 2006 11:26:58
Atbildēt
Vakar nejauši sāku skatīties filmu par igauņu brīvības cīņām, rādīja pa LTV7. Filma bija biku pajēla (domājams no militārā aspekta), bet manu uzmanību piesaistīja tas, ka pret igauņu naciono armiju, cīnījās arī latviešu sarkanie srtēlnieki(!). Kaut kur biju šo infu dzirdējis, bet neko daudz. Kāds zin ko vairāk??? 
________________________
Nekas netiks aizmirsts, nekas netiks piedots.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 17 Aug 2006 11:31:38
Atbildēt
Kagors
Palasi par Latvijas brīvības cīņām attiecīgajā sadaļā, tur ir šis tas aprakstīts.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Aug 2006 12:44:16
Atbildēt
Kagors
Tur gan ir tikai šis un tas ...filmai vajadzēja saukties "Vārdi marmorā" un tas ir stāsts par Igaunijas'Neatkarības karu un Tartu ģimnāzistu iesaistišanos tajā...igauņiem šī filma bija kases gabals...nu ķipa bojeviks, jo tikai bojevikos ar rokas ložmeteju šauj ar vienu roku...a par latviešu streļķiem šajā filmā ir īpašs stāsts...šeit tiešam viņi ir parādīti kā muļķi, kurus apsit bariņš ģimnāzistu, kas bruņoti ar plintēm un pussalūzušu ložmetēju...patiesība ir pa vidu..bet latviešu streļķi varēja būt tikai Ziemeļatvijā, bet ne Igaunijas teritorijā....nu man tas tā šķiet, jo spēku samērs tobrīd, 1919.gada sākumā, bija igauņiem par labu....bet nu tagad gaidīsim filmu "Rīgas sargi", ks stāstīs par latviešu Brīvības cīņām...cerams, ka par to nevarēs tekt, ka jēla...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Kagors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Aug 2006 13:56:29
Atbildēt
Arbalets
tā bija tā filma. Bet nu jāsaka, ka atkal Igauņi atkal mums ir soli priekšā, arī patriotisku filmu cepšanā 
________________________
Nekas netiks aizmirsts, nekas netiks piedots.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Aug 2006 23:39:34
Atbildēt
Kagors
Leiši arī mums ir priekšā, jo viņiem jau pāris gadus ir filma par pēckara nacionālo partizānu cīņām...un to, ja nemaldos, tad gan vēl Latvijas TV nav rādījusi...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 18 Aug 2006 02:12:29
Atbildēt
Arbalets
Filmu par partizāniem Lietuvā skatījos jau PSRS laikos, tur gan galvenais varonis gēbists izrādījās. Pēc partizānu vienības sagrāves viņš tika nosūtīts uz rietumiem par izlūku 
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
