| Autors |
Ziņa |
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 21 Sep 2010 11:57:54
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil iztrūkst podstvolņika apakšā
Pastobre?
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 21 Sep 2010 12:11:55
Atbildēt
Vecais _Strelnieks
Es tikai teicu, ka oficialas organizācijas tādas nebija, a kā tos paramilitāros formējumus nosauca kara laikā, tas jau vienalga.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Panzerschreck
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 21 Sep 2010 12:12:49
Atbildēt
Quoting: Alis Cariskajā Krievijā nebija zemessargu.
Bija, respektīvi, zem tiem saprata ļautiņus, kas nebija derīgi dienestam [vecums utt.] un varēja tikt izmantoti grāvju rakšanai etc.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 21 Sep 2010 12:17:11
Atbildēt
Lai būtu tā.
NATO kopējā valodā latvju terminoloģija jau laikam neiederas šā kā tā 
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 21 Sep 2010 12:48:27
Atbildēt
Quoting: Panzerschreck Bija
Atsaucīti lūdzu.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 21 Sep 2010 12:56:18
Atbildēt
Man arī liekas, ka zemessargi pastāvēja Krievijas impērijā, kā noteiktas iesaucamo grupas apzīmējums. (vecāka gadagājuma rezervisti) Par daudziem cilvēkiem ir dzirdēts, ka šie kara laikā cara armijā dienējuši kā 1. šķiras zemessargi.
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 21 Sep 2010 13:31:20
Atbildēt
Atis
wiki saka, ka ...В первом разряде, предназначаемом как для образования особых ополченных частей, так и для пополнения, в случае надобности, частей постоянных войск, состоят служившие в войсках и перечисленные в О. из запаса, а из зачисленных в О. при призыве на службу лица, физически вполне годные к службе, кроме пользующихся льготами по семейному положению 1-го разряда; во втором, предназначаемом исключительно для формирования ополченных частей физически негодные к службе в постоянных войсках, но способные носить оружие, и льготные 1-го разряда.
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Okt 2010 10:07:57
Atbildēt
Šodien Jelgavas novada Valgundes pagasta Peitiņu kapos notiks 20 Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru pārapbedīšana.
URL
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Okt 2010 12:34:52
Atbildēt
http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1006
Interesants kadrs bijis. Lai gan viņam biogrāfijā baigā putrošanās ar gadskaitļiem var saprast, ka visai liels dēkainis bijis. 
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Vecais _Strelnieks
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 27 Okt 2010 13:04:45
Atbildēt
ar skaitļiem tiešām izskatās ka ir juceklis, bet vīrs izskatās, ka nav baidījies nenoviena un karojis varonīgi 
________________________
Nebeigs cīnīties Latvijas dēli,
Ellē pašā tie gatavi nokāpt,
Droši sist ar dūri uz galda,
Prasīt Latvijas tiesu un daļu.
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Okt 2010 13:16:22 - Laboja Haso
Atbildēt
Quoting: Atis Lai gan viņam biogrāfijā baigā putrošanās ar gadskaitļiem var saprast, ka visai liels dēkainis bijis
Iespējams, ka ar tiem datumiem vis ir Ok. Īpašu pretrunu nav. Tikai nav skaidrības par Rīgas apsardzības bataljonu un tā 1.skolnieku rotu. Vai runa ir par Baloža brigādē esošiem latviešu formējumiem?
Nejauksim ar Cēsu pulka skolnieku rotu, kuras kārtas numurs pulkā bija 8.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Okt 2010 21:58:28 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Resursā www.vesturesklubs.lv ieraudzīju šādu bildi, kur uzmanība bija pievērsta kaut kam gāzmaskai līdzīgam uz viena strēlnieka galvas.
Manu uzmanību gan vairāk piesaistīja viens tumšādainis nedaudz zemāk.
Tas laikam ir tas pats "vietējais nēģeris latviešu strēlnieku pulkos" Johans Tarahs, par kuru te reizi jau gāja runa.
________________________
Židoģitļerovci.
|
Bombensturm
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Okt 2010 08:29:20 - Laboja Bombensturm
Atbildēt
Vismaz viens melnais esot bijis un viņš, kā īpaša eksotika, ir minēts šādos tādos darbos.
Quoting: Maschinengewehr 42 uzmanība bija pievērsta kaut kam gāzmaskai līdzīgam uz viena strēlnieka galvas
Katrā ziņā bundulis ar oglēm (filtrs) ir kā tā laika gāzmaskai pienāktos.
Varbūt kāda erzacgāzmaska - paša veidota? Ja nemaldos, tad filtram arī vajadzēja nevis brīvi karāties, bet gan būt ievietotam tarbā. Pārlieku smags jau šis nav, taču uzbrukumā doties ar tādu brīvi krītošu gāzmaskas filtru prātīgi nebūtu.
|
Vecais _Strelnieks
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 23 Nov 2010 14:37:52
Atbildēt
Klau biedri,
kā jums šķiet - vai pēc jura krustu numura ir iespējams kautkur sadzīt pēdas īpašniekam, un par ko piešķirts?
________________________
Nebeigs cīnīties Latvijas dēli,
Ellē pašā tie gatavi nokāpt,
Droši sist ar dūri uz galda,
Prasīt Latvijas tiesu un daļu.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 23 Nov 2010 15:21:47
Atbildēt
atradu šādu resursu: http://medalirus.narod.ru/Nag19_20/georgkr.htm
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
F22raptor
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 23 Nov 2010 15:28:07
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Tas laikam ir tas pats "vietējais nēģeris latviešu strēlnieku pulkos" Johans Tarahs,
Bet viņš tašu karoja kā sarkanais strēlnieks nevis sita vāciešus un pēc tam komūņakus?
________________________
Kopībā spēks!!!
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Dec 2010 16:35:35 - Laboja Haso
Atbildēt
Šīs lapas lejasdaļā tāds friču gabaliņš par Pēcziemsvētku kaujām vācu Ložmetējkalna rietumu daļā jeb Bergmaņa kāpā.
Cīņas par Bergmaņa kāpu
[url=http://klab.lv/users/medem/[/url]
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Dec 2010 17:11:48
Atbildēt
Quoting: Haso Šīs lapas lejasdaļā tāds friču gabaliņš par Pēcziemsvētku kaujām
Un turpat arī par Ziemsvētku kaujāmURL
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Dec 2010 17:47:26
Atbildēt
Quoting: F22raptor Bet viņš tašu karoja kā sarkanais strēlnieks nevis sita vāciešus un pēc tam komūņakus?
Grūti pateikt.
Tā pirmā bilde gan manuprāt ir no WW1 laikiem, un nevis pilsoņu kara.
Pirms kara tas Tarahs vai Taračs strādājis Jelgavā par ugunsdzēsēju.
________________________
Židoģitļerovci.
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Dec 2010 18:17:56 - Laboja Armands
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Tā pirmā bilde gan manuprāt ir no WW1 laikiem, un nevis pilsoņu kara.
Spriežot pēc kokardēm, pagoniem un dažādu balto armiju pribambasu neesamības - ww1. , kas nebūt neizslēdz, ka viņš vēlāk bija sarkanais strēlnieks...
Vēl - streļķiem rokās Arisaka, tātad visdrīzāk 16./17. gada ziema
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Dec 2010 21:52:09
Atbildēt
Quoting: Haso Cīņas par Bergmaņa kāpu
No tā teksta gan grūti saprast, kas tad tiem fričiem stāvēja pretī. Tiešām krievi, jeb tomēr latviešu puikas.
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Vecais _Strelnieks
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 17 Dec 2010 08:34:38 - Laboja Vecais _Strelnieks
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Grūti pateikt. Tā pirmā bilde gan manuprāt ir no WW1 laikiem, un nevis pilsoņu kara. Pirms kara tas Tarahs vai Taračs strādājis Jelgavā par ugunsdzēsēju.
Man šķiet ka kāda strēlnieka atmiņās viņš tika pieminēts jau pirmajā pasaules karā kā latviešu strēlnieks
________________________
Nebeigs cīnīties Latvijas dēli,
Ellē pašā tie gatavi nokāpt,
Droši sist ar dūri uz galda,
Prasīt Latvijas tiesu un daļu.
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Dec 2010 09:24:36 - Laboja Haso
Atbildēt
Quoting: Atis grūti saprast, kas tad tiem fričiem stāvēja pretī. Tiešām krievi, jeb tomēr latviešu puikas
Tīreļpurva pozīcijās jau letiņi bija mazākumā. Bija pat brīdis, kad mūsu strēlnieki pēc Z-svētku kaujām atpūtās Rīgā. Tād arī bija viens no friču pasākumiem L-metēj kalna atgūšanā. Fričiem patīkamāk atcerēties tās epizodes kad šamējie sita suselniekus. Kad dabūja iekšā no streļkiem, tad roka necēlās rakstīt.
Var jau analizēt, ņemot priekšā "Latviešu strēlnieks" un salīdzināt notikumu vietas un laikus.
Vispār, interesantāk jau palasīt par friču sadzīvi WWI. Piemēram: "Kūpošas lauka virtuves vidū un beigās, rūpīgi ietīta segās, rotas govs...
...Vasarā daudz raižu mūsu karavīriem sagādāja parastie purva odi. Šie odi, kuri ir nedaudz lielāki kā tie, kurus pazīstam dzimtenē, lido lielos spietos kā bites. Tie viegli izdur cauri vilnas segai un mūsu karavīriem aizsargājoties nākas pašā niknākajā tveicē segties ar divām segām. Pie tam šeit lielā skaitā ir arī citi, patīkami "lidoņi": slokas un pīles. Ir vēl arī medību putni un pašā sākumā pār krievu līniju bija izlauzies briedis ar sešpadsmit žuburu ragiem, nevienas krievu lodes netrāpīts. Mūsu aizžogojuma priekšā viņš apstājās; tur skaļu krievu "bravo" pavadīta viņu trāpīja vācu lode, un šāvējs savāca sev, krievu aplausiem skanot, patīkamo trofeju..."
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Dec 2010 15:29:12 - Laboja Haso
Atbildēt
Quoting: Atis No tā teksta gan grūti saprast, kas tad tiem fričiem stāvēja pretī.
Friču kara korespodents diplomātiski pateicis par Ložmetējkalna zaudēšanu:
"Krieviem tagad piederēja purva rietumu līkums un kāpu apvidus pa labi no Lielupes no Vismaņiem līdz Kalnciemam. Tāpēc mūsu pozīcijas, kas izliecās pa kreisi no Lielupes uz ziemeļiem, bija apdraudētas, un mums arī šeit bija protams, netraucēti jāatkāpjas no mūsu līnijas par dažiem kilometriem...."
Visvairāk tiek pārdzīvotas zaudētās ērtības:
"Tagad cīņa norima. Protams, tas, ko piedzīvoja mūsu karaspēks, bija sliktāk nekā cīņu dienās. Krievi bija ieņēmuši mūsu labi izbūvētās blindāžas; mūsējie bija, tā teikt, bez pajumtes. Bez pajumtes visniknākajā salā. Bet viņi pacieta visu, mierīgā cerībā, ka mūsu pretuzbrukums drīz atkal krievus izdzīs no ieņemtajām vietām. Varēja just tuvojamies jaunu kauju. Varēja just ne tikai ar smadzenēm, bet arī ar acīm. Bīdermeijeriski gulošā Jelgava savās mierīgajās ielās pēkšņi redzēja bez maz vai lielpilsētas rosību. Tā čumēja no karavīriem..."
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 11 Jan 2011 21:49:48 - Laboja Arbalets
Atbildēt
Polijas maršals Pilsudskis 1928. gadā, sakarā ar Polijas 10 gadu jubileju, esot teicis, ka latviešu strēlnieki, sakaujot krievu baltās armijas, ir ar to likuši pamatus visu nomaļu valstu brīvībai, Poliju ieskaitot...ja krievu baltie ģenerāļi būtu uzvarējuši, tad Poliju un citas nomaļu valstis krievi būtu izkāvuši un apspieduši....
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 11 Jan 2011 22:58:54
Atbildēt
savā ziņā paradoksāli, bet zināma loģika tur laikam ir.
Mātuškai Raškai, kā pie WWI uzvarētāju kluba piederīgai, diezin vai versaļas spoguļzālēs tiktu paģērēts mainīt valsts iekārtu uz "demokrātiskāku", un nomaļu aborigēniem dot pašnoteikšanos
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Vecais _Strelnieks
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 7 Feb 2011 00:11:39 - Laboja Vecais _Strelnieks
Atbildēt
juhuhū
Tikko skatīju Pulkveža Jāņa Hartmaņa grāmatu "Aizmirstie Karavīri" un uzdūros tur savam vecvectēvam. Beidzot es zinu kurā Rīgas bataljona rotā viņš karoja. 
Pirms kara Viņam bija uzvārds Struņķis, kuru viņš Latvijas laikā nomainīja.
58. lpp Ķekavas marta kaujas: 2.Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karavīru varoņdarbu apraksti: "strēlnieki Voldemārs STRUNKE, Andrejs SKILLE, 2.rota, uzbrukumā vācu 2.līnijai kā pirmie varonīgi devās tuvcīņā,"
87. lpp Krietna daļa marta kaujas veterānu atkal satikās mūsu armijas rindās karojot pret lieliniekiem un bermontiešiem 1919. 1920.g.g. Latvijas Atbrīvošanas kara laikā. Sevišķi daudz šo pieredzējušo karotāju bija 9.Rēzeknes kājnieku pulkā. Pamatā viņi Latvijas armijā iestājās brīvprātīgi vai tika mobilizēti 1919. gadā. Viņu vidū minami bijušie 1.Daugavgrīvas bataljona cīnītāji Jānis DAUGULIS, Kārlis DZENIS, Jānis ELKSNĪTIS, Ādolfs KRŪMS, Roberts M\ENSONS, Eduards MAKSIŅŠ, Kārlis PĻAVENIEKS, Žanis SISENIS, Vilis ZĀRAKS un bijušie 2.Rīgas bataljona karavīri Alberts BĒRZIŅŠ, Anufrijs BOREIKO, Pēteris KLAPARS, Kārlis KĻAVA, Jēkabs KĻAVIŅŠ, Mārtiņš KRISTEVICS, Mārtiņš MELDERIS, Fricis PREISS, Alfrēds PRIEDE, Emīls PUDELIS, Pāvels ROZENKOPFS, Reinis SOMS, Voldemārs STRUNKE, Kārlis ŠMITS un Ints ZĪRUPS.
PERSONU RĀDĪTĀJS: STRUNKE ( STRUŅĶIS ) Voldemārs latviešu strēlnieks, Latvijas armijas karavīrs
juhū es jau biju atmetis cerības uzzināt kurā rotā viņš cīnījies
Būs tagad jāpaceļ aukšā vēlreiz vecie strēlnieku žurnāli un jāpastās vai nefigurē kautkur strēlnieks Strunke.
Tagad ir arī aizdomas, ka viens no jura krustiem varētu būt arī par Ķekavas kaujām.
________________________
Nebeigs cīnīties Latvijas dēli,
Ellē pašā tie gatavi nokāpt,
Droši sist ar dūri uz galda,
Prasīt Latvijas tiesu un daļu.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Feb 2011 00:31:45
Atbildēt
Quoting: Vecais _Strelnieks STRUNKE ( STRUŅĶIS ) Voldemārs
Nav kāds rads gleznotājām Niklāvam Strunkem?
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Vecais _Strelnieks
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 7 Feb 2011 00:40:59
Atbildēt
Quoting: Atis Nav kāds rads gleznotājām Niklāvam Strunkem?
par šo es arī aizdomājos. bet domāju ka nē, bet drošības pēc vēl pataujāšu vecāsmammas māsai.
Viņam tas dzīvestāsts tāds dikti raibs ir bijis...
________________________
Nebeigs cīnīties Latvijas dēli,
Ellē pašā tie gatavi nokāpt,
Droši sist ar dūri uz galda,
Prasīt Latvijas tiesu un daļu.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Feb 2011 13:41:36
Atbildēt
Lubānas plostnieki pirms iestāšanās Strēlnieku bataljonos. ~1916.g.
Latviešu strēlnieks Leonards Gruzītis. 1916.g.
Lubānas plostnieks L. Kargāns. Latviešu strēlnieks. 1916.g.
Latviešu strēlnieki Daugavgrīvā. 1916.g.
Lubānas plostnieks Alfrēds Kargāns cara Leibgvardes pulkā. 1916.g.
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
