miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW I / Latviešu strēlnieki 1.PK un tam sekojošajos konfliktos
<< 1 ... 27 . 28 . 29 . 30 . 31 . 32 . 33 . 34 . 35 . 36 . 37 ... 43 . 44 . >>
Autors Ziņa
Zigurds
Lietotājs




# Nosūtīts: 22 Feb 2010 19:06:49
Atbildēt 


Šajā tēmā tika pieminēti arī eesti poisiki. Zināms, ka igauņi palīdzēja atbrīvošanas cīņās un Zemitāna armijas izveidošanai (bet atminos, ka savulaik igauņi par to gribējuši saņemt daļu no ziemeļlatvijas teritorijas, bet beigās tas nav izdevies). Bet darvas pielinu šajā medus mucā piedeva emigrācijā Čikāgā t.s. veco strēlnieku kopu izdotais žurnālā "Strēlnieks" Nr.11/12 (01.1960) lasītais par to, ka
pe lielinieku armijas atkāpšanās 1919.gadā, daļa lielinieku rindās esošo latviešu strēlnieku palika Latvijā un pat pa lielākai daļai pārgāja Latvijas armijas pusē un daļai tas veiksmīgi arī izdevās (Āgenskalna priedēs daļa pievienojās Baloža brigādei, viņu vidū arī rakstnieks Aleksandrs Grīns, daļa nokļūst Valmieras pulka rindās, t.sk. Kremļa apsardzes vīri ar saviem virsniekiem), bet dažas vienības , nelaimīgā kartā padodas Borches nodaļai, citi - landesvēram. Viens bataljons noliek ieročus un padodas somu jēgeriem. Bet visus šos padevušos nežēlīgā veidā noslepkavo (skat. "Strēlnieka" nr.2). ka minējuši tā laika aculiecinieki, tas Rīgas ielās mētājušies Latvijā no lieliniekiem alikušie/padevušies/dezertējušie un landesvēra noslepkavotie latviešu strēlnieki, kuru sejas bijušas izkropļotas līdz nepazīšanai. Lēš, ka šadi iznīcināti ap 3000 latviešu strēlnieku.
Minētā "Strēlnieka"Nr.11/12 P.Sudraba rakstā minēts, ka arī Igaunijā padevies viens latviešu strēlnieku bataljons "..ar norunu, ka viņus pēc atbruņošanas pārvedīs uz mūsu nacionālajām karaspēka vienībām - valmieriešiem. Atbruņošana notiek miesta tirgus laukumā. Igauņu virsnieki pulcējas un apspriežas. Viņi lauž savu goda vārdu un paziņo, ka bataljona vīriem piespriests nāves sods šavēju komandas priekšā un ka spriedumu izpildīs pēc vienas stundas.. šis laiks nepieciešams, lai saformētu šavēju komadu, kas jāapbruņo ar ložmetējiem un šautenēm latviešu bataljona iznīcināšanai. Igauņu sardzes vīri jau šai stundas laikā strīdas par nošaujamo strēlnieku apgērbu un apavu sadalīšanas kārtību..". Tā arī latvieši tika nošauti miesta nomalē. Un tāds pats liktenis piemeklēja arī šī latviešu bataljona vezumniekus.
Domājams, ka par šadām lietām Latvijas laikā nebija pieņemts runāt, bet vēlāk ...mirušie jau nerunā.

________________________
savejais





Zigurds
Lietotājs




# Nosūtīts: 22 Feb 2010 19:48:11
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
... 8 автоматических винтовок (??), ... grāmata ir 1972.gada izdevums...un pilnais nosaukums ir История латышских стрелков (1915—1920), Rīga, Zinātne...grāmata ir tulkojums no latviešu valodas...būtu interesanti uzzināt, kas ir rakstīts latviešu versijā...tad varbūt atkristu dažas versijas...varbūt runa ir par amerikāņu rokas ložmetējiem "BAR" (Browning automatic rifle), bet var būt arī Fjodorova 1913/1916 šautene, vai kāds franču...arī Madsens nav slikts ierocis, bet runa ir par automātiskajām šautenēm...vajadzīga laikam tomēr būs latviešu versija...


Tai grāmatā latviešu valodā (R.,1970) pirms pārtulkošanas lietoti divi nosaukumi:
"8 automātiskās šautenes" (462.lpp.), bet citur minētas arī kā "patšautenes".
Bet tas neko īpasi vairāk neizskaidro..
Grāmatā "Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture " (DV apgāds, 1983.g.) minēts, ka Latvijas pirmajos patstāvības gados ..bija dažādu sistēmu patšautenes - Šosa, Madsena, Ljuisa(Lewis) u.c. Vēlāk pulkos bija tikai Lewis tipa angļu patšautenes 7,7mm ar 47 patronām magazīnā."

________________________
savejais


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 22 Feb 2010 22:54:32
Atbildēt 


Quoting: Zigurds
Tai grāmatā latviešu valodā (R.,1970) pirms pārtulkošanas lietoti divi nosaukumi:
"8 automātiskās šautenes" (462.lpp.), bet citur minētas arī kā "patšautenes".

...nu krievu valodā man te vēl viens bucenieks par revolucionārajiem latviešu strēlniekiem, kas izdots Rīgā 1980.gadā....un nav pat rakstīts, ka tulkojums no latviešu valodas...nu tur atkal ir автоматических винтовок 8...nu neticas, ka tās ir Madsen vai Lewis sistēmas patšautenes, jo neticu, ka šamo strēlniekiem visā divīzijā bija tik maz ...jo, piemēram, Orlas - Kromu kaujas laikā, Latdivīzjas atsevišķajā kavalērijas pulka katrā eskadronā bija divi vieglie Lewis(Luisa) sistēmas ložmetēji...grāmatā latviešu valodā (R.,1970) - 378.lp.

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Feb 2010 09:06:09
Atbildēt 


Quoting: Zigurds
Tai grāmatā latviešu valodā (R.,1970) pirms pārtulkošanas lietoti divi nosaukumi:
"8 automātiskās šautenes" (462.lpp.), bet citur minētas arī kā "patšautenes".

Lasīju ka tā sauktas laikam angļu automātiski pārlādējamās šautenes. 1917. tās angļi sākuši piegādāt krieviem. Toreiz to sarežģītības dēl tās neesot streļķiem iepatikušās. Vēlāk Atbrīvošanas kara laikā tās atzinuši par labām un labprāt lietojuši. Saucot tās par patšautenēm tiešām var sajaukt ar Luisa(Lewis) rokas ložmetējiem.

Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Feb 2010 10:23:12
Atbildēt 


Quoting: Zigurds
bet dažas vienības , nelaimīgā kartā padodas Borches nodaļai, citi - landesvēram.

Mans onkulis arī bija starp tiem, kas padevās landeswēram. Vienīgais, kas izdzīvoja, jo starp landeswēristiem bija viņa vācu puisis no viņa bērnības kaimiņu pagalma.
Quoting: Zigurds
Viens bataljons noliek ieročus un padodas somu jēgeriem

Tie nebija jēgeri bet "ziemeļu zēni", kas jau bija 'iesituši roku' likvidējot savus sarkanos. Tie tiešām visus gūstekņus lika pie sienas.

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Feb 2010 11:01:58
Atbildēt 


Quoting: Zigurds
Domājams, ka par šadām lietām Latvijas laikā nebija pieņemts runāt,

...nebija gan....un laikam tāpat kā par pretējās puses izdarībām...piemēram, 1919.gada 7.aprīlī Apes novada Jaunlaicenes pagastā sarkano gūstā krita pieci Rēveles pulka igauņu karavīri....nu šamos nošāva purva malā pie "Žubes" mājām...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Zigurds
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Feb 2010 11:53:46
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
...nu krievu valodā man te vēl viens bucenieks par revolucionārajiem latviešu strēlniekiem, kas izdots Rīgā 1980.gadā....un nav pat rakstīts, ka tulkojums no latviešu valodas...nu tur atkal ir автоматических винтовок 8...nu neticas, ka tās ir Madsen vai Lewis sistēmas patšautenes, jo neticu, ka šamo strēlniekiem visā divīzijā bija tik maz ...jo, piemēram, Orlas - Kromu kaujas laikā, Latdivīzjas atsevišķajā kavalērijas pulka katrā eskadronā bija divi vieglie Lewis(Luisa) sistēmas ložmetēji...grāmatā latviešu valodā (R.,1970) - 378.lp.

Tajā 1970.g. grāmatā, tur kur Latdivīzijas bruņojumā 1920.gada sākumā minētas tās 8 automātiskās šautenes (462.lpp.), ir arī piezīme, ka tobrīd kavalērijas pulks neatradās divīzijas sastāvā. Domājams, ka tās kavalērijas pulka patšautenes nav iekš tā 8 skaita. Jo, jau 1920.gada aprīlī, formējot Perekopa grupu, ir norādīts, ka Latdivīzijas bruņojumā ir 36 automātiskās šautenes (472.lpp.) - kas jau ir reālāk. Pie tam, pieņemu, ka Latdivīzijā bija iekšējais reglaments un ieroču pārdale pa divīzijas vienībām atbilstīgi to taktiskajiem uzdevumiem un iespējām, resp., domājams, ka pēc svara vieglos- rokas ložmetējus jeb patšautenes pamatā nodeva kavalērijai, bet smagākos - pārējām daļām. Tā, par piemēru, Latvijas brīvvalsts armijā, jātnieku un riteņbraucēju vienības apgādāja ar vieglakajām 7,7mm Vicker-Bertier 1923.g. patšautenēm (svars 9 kg), jo pārējās daļās pamatā bijušas 7,7mm Lewis 12 kg patšautenes (pēdējos neatk.gadus Latvijā sāka ražot arī Bren tipa patšaurtenes). No ložmetējiem, kājnieku vienībās tad jau lietoja tikai 7,7 mm Vickers ložmetējus (15kg, bet ar pilnu apvalku 19 kg, pat neskaitot balstu svaru).

________________________
savejais


foxterjer
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Feb 2010 11:57:24
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
nu šamos nošāva purva malā pie "Žubes" mājām...


Šitā lieta tiem sūdubrāļiem patika.. Arī civilos rjazaņas mordas tur (Alūksnes rajonā) ir saguldijuši ne vienu vien...

________________________
“Aug varoņiem drosme,jo tumšāka nakts.”
/19. ieroču SS fizilieru bataljona devīze/


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Feb 2010 12:36:56
Atbildēt 


Quoting: foxterjer
Šitā lieta tiem sūdubrāļiem patika.. Arī civilos rjazaņas mordas tur (Alūksnes rajonā) ir saguldijuši ne vienu vien...

..var jau būt, bet arī pretējā pusē nebija tikai sanitāri un žēlširdīgās māsas vien....kamrāds Zigurds jau minēja piemērus no dzīves, kas aprakstīti visiem pieejamā avotā....
Quoting: Zigurds
Tā arī latvieši tika nošauti miesta nomalē. Un tāds pats liktenis piemeklēja arī šī latviešu bataljona vezumniekus.


________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"





Zigurds
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Feb 2010 17:28:22
Atbildēt 


Protams, ka var nosodīt latviešu strēlniekus, kas karoja Krievzemē tajā laikā, kad izveidojās kārtējā Latvijas valdība (jo Niedras valdība jau sevi arī proponēja kā vienīgā un pareizā, bet, savukārt Ulman` esot pat bijis pat "vācu ieliktenis", jo uzvārds vien par to liecinājis), bet tomēr būtu jāatceras, ka pēc Juglas kaujām, kur 5.Zemgales pulks (un ne tikai) izglāba visas 12.armijas atkāpšanos, latviešu strēlnieku regulārās daļas aizgāja uz Krieviju (jo visu Latviju pārņēma vācieši), un daļa no latviešu pulkiem atgriezās Latvijā (savā ziņā radās iespēja atgriezties) tikai 1919.gada sākumā un pie tam - kā "atbrīvotājiem" no Ulman` valdības. Un tas kļuva tikai iespējams arī divu iemeslu pēc:
1) pēc Vācijas sakāves un pamiera noslēgšanas 1818.gada novembrī un
2) V.Ļeņina patiesajiem nodomiem pret mazākumtautībām - izveidojot vietējās pagaidu Padomju valdības un kā atbrīvotājus parādot pašu tautiešus (skat.29.11.1918. gada V.Ļeņina telegrammu Virspavēlniekam).
Bet latviešu strēlnieki 1919.gadā ierodoties Latvijā tomēr saprata, kas ir "who is who" un galu galā nekas no Ļeņina plāniem neīstenojās. Daļa strēlnieku dezertēja pie pirmās iespējas (un, kā jau minēju, tad raizēm tas beidzās traģiski) un pat Ļeņins bija spiests rakstīt, ka "..uzzinājām par frontes pārrāvumu pie Rīgas. Redzams, ka ļoti iespējama latviešu buržuāzisko virsnieku nodevība..".
Bet pat ne viesiem latviešu strēlniekiem bija izdevība Latvijai tik svarīgajos brīžos (1919.gads) kļūt vai pāriet savas valsts cīnītāju pusē, jo no tiem kuri izveidoja neatkarīgās Latvijas armiju un cīnījās Latvijas valdības pusē (iesākumā O.Kalpakam bija tikai ~600 cīnītāju) no tā sauktajiem "vecajiem strēlniekiem", kuri karoja pie Ķekavas un Ložmetējkalna, bija tikai daļa, kuri kādu iemeslu vai iespēju pēc (dezertēšana vai atgriešanās no vācu gūsta) bija palikuši vācu ieņemtajā Latvijā. Arī filmas "Rīgas sargi" galvenais varonis - pieredzējušais strēlnieks cīņās pret Bermontiešiem, visdrīzāk bija dezertieris - no lielinieku latviešu strēlniekiem (varbūt kāds var to precīzāk izskaidrot?).
Bet kā jau minēju, tad tikai daļai Krievijas armijas latviešu strēlnieku bija iespēja ieraudzīt Latviju 1918. un 1919.gadā un cīnīties par tās neatkarību. Par piemēru, tas pats slavenais 5.Zemgales pulks, kā ar kaujām 1918.gadā aizgāja no Latvijas zemes, tā to vairāk arī neieraudzīja, jo tika iznīcināts Krievijas stepēs un pēdējos dzīvi palikušos apkāva Krievijas dienvidos. Cik man zināms, tad no 5.Zemgales pulka sastāva, kuri savas cīņu gaitas pulkā uzsākuši Ložmetējkalnā, tad Latvijā atgriezušies vien tikai 2 strēlnieki. Viens no tiem bija Pēteris Tomiņš Bārtuļa dēls, dz. Barkavā. Cara armijā aizgājis 17 gadu vecumā, karojis Augustovas mežos, argriezies caur "Rumīniju" atpakaļ uz Krievzemi, ieskaitīts Latvijas 5.Zemgales pulkā, cīnījies Ložmetējkalnā, pie M.Juglas un Kazaņā, ieskaitīts kavalēristos un kāvies ar zobeniem pret dienvidstepju kazakiem. Kā jau zināms, tad 5.Zemgales pulks iznīcināts 1920.gada jūlijā un, kā min J.Vācietis, tad "..no kaujas iznākuši tikai 14 ievainoti kareivji, kuri pastiprināti no dažiem sarkanarmiešiem, no jauna gāja cīņās". Vēlāk arī Perekopa šturmēšana. Latvijā B.Tomiņš atgriezies tikai 1921.gada martā 24 gadu vecumā, t.i., 7 gadus nokarojis Austro-Ungārijas, Latvijas un plašajās Krievzemes ārēs.
Arī slavenie Troickas un Imantas pulki Latvijas atbrīvošanas cīņās nespēja ņemt dalību, jo tika izveidoti Krievijā un Latvijā atgriezās tikai jau pēc neatkarības atgūšanas.
Šoreiz laikam par daudz lirikas esmu sarakstījis...

________________________
savejais


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Feb 2010 18:26:23
Atbildēt 


Quoting: Zigurds
Arī slavenie Troickas un Imantas pulki

Nu, īpašas slavas par nopelniem kaujās šiem laikam gan nebija.
Bet vismaz šie pulki bija kāda vieta kur palikt tiem, kuriem sarkanie pie sirds negāja.

________________________
Židoģitļerovci.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Feb 2010 18:39:05 - Laboja Arbalets
Atbildēt 


Quoting: Zigurds
tad 5.Zemgales pulks iznīcināts 1920.gada jūlijā

...man gan liekas, ka 1920.gada 26.jūlijā pie Ščerbalovkas iznīcināja 5.atsevišķo(ne Zemgales) latviešu strēlnieku pulku....gūstā krita kādi 200 latvieši un ungāri, jo to pulks arī kāvās kopā ar latviešiem....nošaušanai bija paredzēti latvieši, ungāri, komunisti un komandieri ...izlases kārtā nošāva kādus 80 cilvēkus, galvenokārt latviešus...pārējos, un to skaitā bija 54 latvieši, aizveda gūstā, un šamos atbrīvoja 1920.gada novembrī...un šitas 5.pulks bija specpulks...
Quoting: Zigurds
Šoreiz laikam par daudz lirikas esmu sarakstījis...

...līdzīgi, kā 5.atsevišķajam pulkam, izgāja arī 4.pulkam...šamais 12.augustā Teļņikovas - Čornaja Doļļinas rajonā tika ielenkts un iznīcināts...kaujā krita 259 strēlnieki....pēc kaujas gūstā kritušos - ap 120-150 strēlniekus vrangeliešu kavalēristi nošāva ar ložmetēju...izdzīvoja divi...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Vecais _Strelnieks
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 25 Feb 2010 10:10:17
Atbildēt 


Piektais pulks jau kopš laika gal bija sarkanākais no latviešu pulkiem. Ne velti citu pulku virsnieki J. Vācieti ironizējot sauca par "Veļikij vojn".

________________________
Nebeigs cīnīties Latvijas dēli,
Ellē pašā tie gatavi nokāpt,
Droši sist ar dūri uz galda,
Prasīt Latvijas tiesu un daļu.


Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Feb 2010 11:11:52
Atbildēt 


Quoting: Vecais _Strelnieks
Piektais pulks jau kopš laika gal bija sarkanākais no latviešu pulkiem. Ne velti citu pulku virsnieki J. Vācieti ironizējot sauca par "Veļikij vojn".

Vai sarkanāks nebija Tukuma pulks, kuru jau 1917. oktobrī nosūtīja uz Pīteri?

Vecais _Strelnieks
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 25 Feb 2010 11:36:58 - Laboja Vecais _Strelnieks
Atbildēt 


Nu par sarkanākumu - tas tikai tāds mans subjektīvais vērtējums lasot strēlnieku atmiņas.

Sarkanums jau pulkos ļoti ieplūda no 17. gada papildinājumiem, jo Vecie strēlnieki klausīja un cienīja savus virsniekus, un sarkano provokācijām un sapulcēm dikti nereaģēja. Un Zemgales pulks tika ziemasvētku kaujās tak iznīcināts ļoti pie vācu vaļņa un attiecīgi arī papildinājumiem bija jābūt vieniem no lielākajiem.
Un Vācieties jau arī kopš sākuma sarkanās idejas esot atbalstījis ļoti.
Un tanī pašā laikā viņa strēlnieki, viņu cienīja ļoti un sekoja viņam...

________________________
Nebeigs cīnīties Latvijas dēli,
Ellē pašā tie gatavi nokāpt,
Droši sist ar dūri uz galda,
Prasīt Latvijas tiesu un daļu.


Zigurds
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Feb 2010 14:30:06
Atbildēt 


,
Quoting: Vecais _Strelnieks
Sarkanums jau pulkos ļoti ieplūda no 17. gada papildinājumiem, jo Vecie strēlnieki klausīja un cienīja savus virsniekus, un sarkano provokācijām un sapulcēm dikti nereaģēja. Un Zemgales pulks tika ziemasvētku kaujās tak iznīcināts ļoti pie vācu vaļņa un attiecīgi arī papildinājumiem bija jābūt vieniem no lielākajiem.
Un Vācieties jau arī kopš sākuma sarkanās idejas esot atbalstījis ļoti.
Un tanī pašā laikā viņa strēlnieki, viņu cienīja ļoti un sekoja viņam...

Tas revolucionārisms latviešiem jau parādījās 1905.gadā - naidā pret vācu un cara vietvalžiem un nepieņemamiem dzīves apstākļiem. Un dažiem tas pārauga arī "sarkanumā". Varu saprast, ka tas varēja notikt tajos laikos, bet mūsdienās jau arī nekas nav mainījies - cilvēki tik viegli uzķeras uz visādu partiju lozungiem (oranžie, zilie, gzeltenie u.t.t.). Kaut gan - viena daļa uzķeras, bet cita ir tie ķērāji - kā jau visos laikos. Bet tas jau vairs nav par tēmu.
Quoting: Arbalets
...man gan liekas, ka 1920.gada 26.jūlijā pie Ščerbalovkas iznīcināja 5.atsevišķo(ne Zemgales) latviešu strēlnieku pulku....gūstā krita kādi 200 latvieši un ungāri, jo to pulks arī kāvās kopā ar latviešiem....nošaušanai bija paredzēti latvieši, ungāri, komunisti un komandieri ...izlases kārtā nošāva kādus 80 cilvēkus, galvenokārt latviešus...pārējos, un to skaitā bija 54 latvieši, aizveda gūstā, un šamos atbrīvoja 1920.gada novembrī...un šitas 5.pulks bija specpulks...


Nepateikšu cik strēlnieku 5.pulkā palika jeb iestājās pēc latviešu strēlnieku pulku reorganizācijas/demobilizācijas 1918.gada martā-aprīlī, bet dažādos rakstos tiek minēts, ka par 9 pulkiem kopā sarkanās armijas rindās ir pārgājuši 4950 strēlnieku (t.sk. daļa arī cittautiešu), kur partijas biedri esot bijuši tikai 5%, kuri vēlākajos mēnešos papildināti līdz ~17000 vīriem (un cittautišu esot bijis pat līdz ~35%).
Kā pašu pirmo izveidoja "6.Tukuma sociālistisko pulku" un kā par paraugu stādīja priekšā arī pie "5.Zemgales latviešu komunistiskās nodaļas" izveidošanas (kuru izveidoja uz vecā 5.Zemgales pulka bāzes), un pēc sastāva vēlākas papildināšanas (no 300 uz 550 strēlniekiem) - pārdēvēja par Sarkanās armijas 5. Zemgales latviešu pulku .
Kurā brīdi tas tika pārsaukts par "5.atsevišķo pulku" un pazuda tas Zemgales vārds?
Vissarkanākais laikam gan irbijis 9.pulks, kura sastāvā 1918.gada vasarā skaitījies pat 400 komunistu, kur 6.pulkā ~150 kumunistu, bet 5.pulkā "tikai" ~75 partijnieki. Tukumnieku komunisti pie demobilizācijas bija pat izlēmuši par to, ".. lai 6.pulks, kā vesela organizācija ieietu Sarkanajā Armijā".
Vai ir kādas liecības par to, kādas "privilēģijas" ir bijušas partijniekiem (ierindniekiem, ofiņiem), ja tie iestājās partijniekos? Cik esmu dzirdējis, tad 5-jā pulkā ierindniekiem tas nozīmējis praktiski "nāvinieka" statusu.

________________________
savejais


viesulis
Lietotājs




# Nosūtīts: 7 Mar 2010 09:13:48
Atbildēt 


www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/vesture.un.sodiena/?doc =74141

________________________
Tadel busim tautiski
Un dziedasim tik latviski
Rauj velns "Lilli Marlen"
Ej dirst "Lilli Marlen"


Zigurds
Lietotājs




# Nosūtīts: 7 Mar 2010 17:41:12
Atbildēt 


Quoting: viesulis
www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/vesture.un.sodiena/?doc =74141


Ko Tu ar to gribēji pateikt?

________________________
savejais


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Aug 2010 17:22:58 - Laboja Arbalets
Atbildēt 


Šodien kupli apmeklēts bija pasākums Mangaļos, kur izspēlēja WWI ainu, jeb kauju starp strēlniekiem un vāciešiem...vajadzētu būt TV3 ziņās, Panorāmā un PBK ziņās....bet varbūt, ka arī LTV Dienas ziņās 18:00...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Vecais _Strelnieks
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 15 Aug 2010 09:59:35
Atbildēt 


tā - atkal jau es esmu palaidis visu garām - sasodīts.

________________________
Nebeigs cīnīties Latvijas dēli,
Ellē pašā tie gatavi nokāpt,
Droši sist ar dūri uz galda,
Prasīt Latvijas tiesu un daļu.


Panzerschreck
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Sep 2010 15:29:48 - Laboja Panzerschreck
Atbildēt 


Заговор послов

http://video.yandex.ru/users/leha1953/view/1361/

Kas tas par vēsturnieku Jānis Bremzis?

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Sep 2010 18:04:28
Atbildēt 


Quoting: Panzerschreck
Kas tas par vēsturnieku Jānis Bremzis?

...ka tik nav kādam LKP CK režisora kļička...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Sep 2010 21:51:14 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Quoting: Panzerschreck
Заговор послов

Pēc tās fimas sanāk, ka "sūtņu sazvērestību" atklājuši čekas operācijas rezultātā, iesaistot vienkāršu latvju strēlnieku Ян Буйкис (Šmidchenu).

Agrāk līdz šim dzirdēta versija gan ir tā, ka par tiem imperiālistu plāniem čekisti esot pirmoreiz esot izdzirdējuši no tā strēlnieku artilēristu priekšnieka Bērziņa, kurš saņēmis kārdinošu piedāvājumu no imperiālistiem.

Filma atkal stāsta, kā čeka paņem kaut kādu jaunu strēlnieku (gandrīz vai "uz dullo"), informē šo par visiem saviem slepenajiem plāniem, pēc kā arī nezin pēc kādiem kritērijiem (laikam arī "uz dullo") no visiem latviešu komandieriem izvēlas tieši Bērziņu, kuram izteikt čekas kreacionēto piedāvājumu.

Kādēļ tieši Bērziņš tika izvēlēts?
Vai šam bija kāda īpaša teikšana ārpus saviem artilēristiem?
Varbūt pirms tam bija ievērota šā nepatika pret padomju valsti un saistība ar kādiem aizdomīgiem elementiem??

Bērziņš kaut kā tomēr uzreiz griežas čekā. Urrā! Kā no padomju laiku grāmatām par Savinkova organizācijas likvidēšanu.

Visu vienmēr paveic čekisti.

To nevar pieļaut, ka izplatās informācija par to, ka čeka par "sūtņu sazvērestību" ir uzzinājusi tikai pēc kaut kāda tur latviešu artilēristu komandiera ziņojuma!

Nē, tā bija slaveno čekistu rūpīgi jau sen izplānota operācija!

Slava Dzeržinskim un līdz ar to arī visai ČK/KGB/FSB!

________________________
Židoģitļerovci.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Sep 2010 13:31:39
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Kādēļ tieši Bērziņš tika izvēlēts?
Vai šam bija kāda īpaša teikšana ārpus saviem artilēristiem?
Varbūt pirms tam bija ievērota šā nepatika pret padomju valsti un saistība ar kādiem aizdomīgiem elementiem??
...laikam jau iekrita uz šamā intelbeķisko CV - beidzis Cēsu pils. skolu un Freiburgas mākslas skolu (Vācijā). 1912-14 studējis Berlīnes Mākslas akadēmijā. 1914 atgriezās Rīgā...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 13 Sep 2010 21:19:50
Atbildēt 


Arbalets

Tas Bērziņš bija tas pats Bērziņš, kurš vēlāk par GRU šefu kļuva vai cits Jan Berzin?

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Sep 2010 21:22:56
Atbildēt 


Quoting: waffen ss
Tas Bērziņš bija tas pats Bērziņš, kurš vēlāk par GRU šefu kļuva vai cits Jan Berzin?

Nē, tas ir cits.

________________________
Židoģitļerovci.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Sep 2010 21:31:10
Atbildēt 


Quoting: waffen ss
Tas Bērziņš bija tas pats Bērziņš, kurš vēlāk par GRU šefu kļuva vai cits Jan Berzin?

..GRU-rušņiks bija Jānis Bērziņš(īstajā vārdā Pēteris Ķuzis)....šitas bija Eduards Bērziņš...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Sep 2010 21:34:17
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
itas bija Eduards Bērziņš...


Tas pats kas Daļstroj šefs un viens no Gulaga izveidotājiem?

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Panzerschreck
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Sep 2010 21:42:59 - Laboja Panzerschreck
Atbildēt 


Quoting: Atis
Tas pats kas Daļstroj šefs un viens no Gulaga izveidotājiem?


Tas bija Fjodors (Teodors) Eihmanis Vismaz, ja nemaldos.

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Sep 2010 22:50:40 - Laboja Arbalets
Atbildēt 


Quoting: Panzerschreck
Vismaz, ja nemaldos.

...sorry...šitas pats Bērziņš tas arī bija ...un par to 1935.gadā dabūja Blanka-Ļeņina ordeni ...šamais bija Daļstroija priekšnieks no 1931.gada novembra, kaв Daļstroiju izveidoja, līdz 1937.gada decembrim, kad šamo arestēja kā angļu un japāņu spiegu...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


<< 1 ... 27 . 28 . 29 . 30 . 31 . 32 . 33 . 34 . 35 . 36 . 37 ... 43 . 44 . >>
Panzerkampf Forums / WW I / Latviešu strēlnieki 1.PK un tam sekojošajos konfliktos
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 2
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.060
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2024