miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW I / Latviešu strēlnieki 1.PK un tam sekojošajos konfliktos
<< 1 ... 27 . 28 . 29 . 30 . 31 . 32 . 33 . 34 . 35 . 36 . 37 ... 43 . 44 . >>
Autors Ziņa
Aigarcix
Lietotājs




# Nosūtīts: 7 Jūl 2009 21:28:47
Atbildēt 


Quoting: latishskij strelok
Iespējams, Jūs zināt vēl kādus avotus par Krievu 5 armijas / Vācu karaspēka daļām ar akcentu uz Jēkabpils placdarmu.

Paskaties šeit gan jau kas noderēs. http://www.1914-18.info/erster-weltkrieg-orte-index.php?finden=Jakobst adt No vāču puses diezgan jauki hronoloģiski viss salikts.




latishskij strelok
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Jūl 2009 10:50:38
Atbildēt 


Liels paldies par informāciju. Daži komentāri un papldinājumi;

- V. Bērziņš ir pensijā un dživo kaut kur Ādažos. Kara Muzejā viņa koordinatus neizdevās iegūt. Ja kāds var palīdzēt, būšu bezgala pateicīgs

- Jānis Hartmanis. Ir daudz dzirdēts par šo vīru. Vai kāds var palīdzēt arī ar viņa tel. numuru vai e-pasta adresi?

- Par arhīviem [varbūt kādam noderēs nākotnē]. Latvijas Valsts Vēstures Arhīvs glabā tikai tās 'civilos' papīrus. Tur ir daudz papīru par mobilizāciju. Bet ja nav uz rokas cilvēku sarakstu, no šīs informācijas ir maz jēgas. Pilsētās uz vietas arhīvu nav, tāpēc šo to var uziet muzejos

- Par muzejiem. Kara muzējā ir tikai no V.Bērziņa grāmatas pārzīmētā shēma (ko viņš savukārt pārzīmēja no kādas 1917 gada vācu kartes (domāta plašai publikai, kā vēsturiskais meteriāls) un dažas bildes... Ne dokumentu, ne atmiņu...

J-pills, D-pils, Preili, Rezekne, Viesīte, utt. Šie muzeji ir samērā 'jauni'. Ekspēdīcijas pa tuvo apkārtni bija samērā zemā kvalitātē.

Pārsvarā visus vērtīgākos eksponātus tur atnes paši iedzīvotāji. Loģiski, ka to tur nav daudz. Bet trāpas interesanti atradumi.

Arī fotoarhīvi par to laiku ir samērā trūcīgi. Es apsekoju praktiski visus fondus tai apkārtne. Šis tas top skaidrs, bet ļoti fragmentāri, kopaina nelīmejas kopā pagaidām.

- Par periodiku. HASO, vai vari mēģināt atcerēties gadu un laikrakstu, kur redzēji šo rakstu? Es tieši meklēju informāciju par to aizsprostu uz Ziemeļsusejas upes. Ja tikšu pie šī raksta un atradīšu izejas avotu, uztaisīšu rakstu par to lietu ar to laiku karšu skaniem

Vēl reiz liels paldies un labprāt uzklausīšu vēl padomus kur meklēt informāciju - grāmatas, www, raksti, utt.

Apsolu, kad beigšu darbu, apkopoto informāciju ar foto, kartēm un avotiem izlikšu visiem interesentiem

________________________
Nu, čto? Povojujem?


Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Jūl 2009 11:50:39 - Laboja Haso
Atbildēt 


Quoting: latishskij strelok
- Par periodiku. HASO, vai vari mēģināt atcerēties gadu un laikrakstu, kur redzēji šo rakstu?

Diemžēl neatceros precīzi, bet laikam to lasīju laukos pie sievassmātes 'pirms kādiem 5- 8 g. Varēja būt Latvijas Avīze vai J-pils rajona avīze Brīvā Daugava. Toraiz viņa tādas abonēja.
PS Varbūt ar Google kaut ko krievu valodā var izrakt.

Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Aug 2009 14:15:36
Atbildēt 


Quoting: Derevjanskis
Как писал пролетарский поэт Демьян Бедный...

Kamrāds V.Majakovskis šamējo parasti sauca par "bednij Demjan"

Aigarcix
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Aug 2009 21:05:29
Atbildēt 


Quoting: latishskij strelok
Apsolu, kad beigšu darbu, apkopoto informāciju ar foto, kartēm un avotiem izlikšu visiem interesentiem

Nu tiešām neaiuzmirsti to izdarīt,gribētos šo to uzzināt.

Panzerschreck
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Aug 2009 04:06:37 - Laboja Panzerschreck
Atbildēt 


Respekts kamerādam!

Latviešu strēlnieku cīņu gaitas

Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 23 Aug 2009 13:12:50
Atbildēt 


Quoting: Panzerschreck
Respekts kamerādam!


Labs

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Aug 2009 13:15:20
Atbildēt 


Quoting: Panzerschreck
Respekts kamerādam!

Derētu pa vienam tādam angļu un krievu valodās arī...

________________________
Židoģitļerovci.


Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 23 Aug 2009 13:20:28
Atbildēt 


Kad bijām BLR, tad viens taksists mūs uzreiz iesauca par "latišskije strelki" Atcerās tātad.

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)





dzelzskrusts



# Nosūtīts: 23 Aug 2009 21:44:15
Atbildēt 


Vai drīkstu izteikt savu pārliecību? Varbūt kāds iebilst, bet es domāju ka latviešu strēlnieki bija vislabākā latviešu paaudze.

Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Aug 2009 21:56:40
Atbildēt 


Quoting: dzelzskrusts
Varbūt kāds iebilst, bet es domāju ka latviešu strēlnieki bija vislabākā latviešu paaudze.

Tāda tolaik bija situācija, kad viss sakrita, un radās visas iespējas sevi parādīt...Un pēcāk izcīnīt neatkarību un valsti savai tautai...

Bet to strēlnieku dēli jau arī sevi vēlāk parādīja...tikai ne savu tēvu izkarotās valsts armijā...

________________________
Židoģitļerovci.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Aug 2009 14:14:46
Atbildēt 


Quoting: Panzerschreck
Respekts kamerādam!


Tā arī vēl neesmu atkodis kurš tieši!

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Aug 2009 14:21:34
Atbildēt 


Quoting: dzelzskrusts
Varbūt kāds iebilst, bet es domāju ka latviešu strēlnieki bija vislabākā latviešu paaudze.


Nu strēlnieku fenomenam bija daudz un dažādi veicinoši faktori, gan sociālie, gan ekonomiskie gan demogrāfiskie (īsi pirms 1.p.k. latvieši bija sasnieguši savu demogrāfisko maksimumu kuram vairs nekad nav pat pietuvojušies).
Līdz ar to latviešu strēlnieki radās no daudzu faktoru sakrītības un principā bija unikāls pasākums, jo tādi nebūs vairs nekad.
Un puiši tiešām zināja par ko kaujas un darīja to lieliski. Tiešām lepojos, ka arī viens mans radinieks ir bijis Ziemassvētku kauju dalībnieks.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Panzerschreck
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Aug 2009 14:45:29
Atbildēt 


Quoting: Atis
Tā arī vēl neesmu atkodis kurš tieši!


Rihards R.

Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Aug 2009 14:56:24
Atbildēt 


Quoting: Atis
Nu strēlnieku fenomenam bija daudz un dažādi veicinoši faktori, gan sociālie, gan ekonomiskie gan demogrāfiskie (īsi pirms 1.p.k. latvieši bija sasnieguši savu demogrāfisko maksimumu kuram vairs nekad nav pat pietuvojušies).
Līdz ar to latviešu strēlnieki radās no daudzu faktoru sakrītības un principā bija unikāls pasākums, jo tādi nebūs vairs nekad.

Un vēl, ja fronte 1915.g. būtu apstājusies pirms latvisko guberņu robežām, tad varbūt strēlnieku bataljoni netiktu veidoti un mūsu tautas zieds būtu izkaisīts pa n-tajiem krieviskiem pulkiem. Paldies Golgmanim un Co, kas pie cara tētiņa izdīca atļauju latviešiem pulcētie zem saviem karogiem.

Panzerschreck
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Aug 2009 15:00:44 - Laboja Panzerschreck
Atbildēt 


Quoting: Haso
tad varbūt strēlnieku bataljoni netiktu veidoti un mūsu tautas zieds būtu izkaisīts pa n-tajiem krieviskiem pulkiem.


Pēc vieniem datiem, ko man šķiet dod Blūzma, kopā cara armijā tika iesaukti ap 120 000 latviešu. Vai nesanāk, ka kāda puse vai tuvu tam neatradās daudz kur citur, ne latviešu strēlniekos.

Quoting: Haso
izdīca atļauju latviešiem pulcētie zem saviem karogiem.


Ja viss būtu atkarīgs tikai no cara tētiņa, tad nekādu latviešu bataljonu nemaz nebūtu, bet virsniekiem frontes štābos bija arī liela nozīme šajā pasākumā.

Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Aug 2009 15:23:57 - Laboja Atis
Atbildēt 


Quoting: Panzerschreck
Rihards R.


To es zinu, nezinu tik kā viņš šeit saucas!

Quoting: Panzerschreck
Pēc vieniem datiem, ko man šķiet dod Blūzma, kopā cara armijā tika iesaukti ap 120 000 latviešu. Vai nesanāk, ka kāda puse vai tuvu tam neatradās daudz kur citur, ne latviešu strēlniekos.


Tā bija, lielākā latviešu karavīru daļa karoja dažādās krievu daļās. Visus kurus mobilizēja jau 1914.gadā un kuri atradās dienestā jau no agrākiem iesaukumiem bija dažādās krievu divīzijās.Strēlnieki jau no sākuma bija brīvprātīgs pasākums izveidots no Latvijas iedzīvotājiem un tikai 1915-16 gadā pamazām latvieši no citām vienībām sāka pāriet uz streļķu bataljoniem, bet pārgāja arī salīdzinoši nedaudzi. Arī mans vecvectēvs kā 1914.gadā mobilizēts tā arī visu karu nokaroja kādā krievu divīzijā.
Vai nebija tā, ka vēlāko 1916-1917 gadu mobilizācijas iesaucamos no Latvijas jau automātiski neiskaitīja strēlniekos?

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Panzerschreck
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Aug 2009 15:31:46 - Laboja Panzerschreck
Atbildēt 


Quoting: Atis
To es zinu, nezinu tik kā viņš šeit saucas!


Rihards alias Fubar88

Quoting: Atis
Vai nebija tā, ka vēlāko 1916-1917 gadu mobilizācijas iesaucamos no Latvijas jau automātiski neiskaitīja strēlniekos?


Izklausās loģiski, jo savādāk pēc kaujām sastāvam būtu jāpaliek arvien krieviskākam.

--- --- --- --- ---

Brīvprātības princips pastāvēja pašā sākumā, šķiet ka liela daļa pat bija tieši tie, kas bija mobilizēti, jo mobilizēšana aizstāja brīvprātības principu vēl pirms pulku izveides, ja nemaldos.

Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Aug 2009 15:40:56
Atbildēt 


Quoting: Panzerschreck
Brīvprātības princips pastāvēja pašā sākumā, šķiet ka liela daļa pat bija tieši tie, kas bija mobilizēti, jo mobilizēšana aizstāja brīvprātības principu vēl pirms pulku izveides, ja nemaldos.


Brīvprātīgo pieplūdums beidzās diezgan ātri un jau 1916.gadā strēlniekos cilveki tika mobilzēti.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Aug 2009 17:51:41 - Laboja Haso
Atbildēt 


Quoting: Panzerschreck
Pēc vieniem datiem, ko man šķiet dod Blūzma, kopā cara armijā tika iesaukti ap 120 000 latviešu. Vai nesanāk, ka kāda puse vai tuvu tam neatradās daudz kur citur, ne latviešu strēlniekos

Tas tā aptuveni varētu būt, jo nesen mēnešrakstā "Sejējs" lasīju 1936. g. esošo kara invalīdu biedrības statistiku sadalījumā: atbrīvošanas kara, strēlnieku, WWI un pārējos.
Precīzus ciparus neatceros, bet WWI un strēlnieku cipari bija diezgan līdzīgi.
PS Bērnu dienās kaimiņos dzīvoja onka, kas visu WWI bija karojis Galīcijas frontē.

Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Aug 2009 19:29:25 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Quoting: Panzerschreck
Pēc vieniem datiem, ko man šķiet dod Blūzma, kopā cara armijā tika iesaukti ap 120 000 latviešu. Vai nesanāk, ka kāda puse vai tuvu tam neatradās daudz kur citur, ne latviešu strēlniekos.

Tieši tā. Arī mans vectēvs no tēva puses bija cara armijā Austrumprūsijā...
Cik tur tolaik tūkstošu latviešu gāja bojā vai krita gūstā?
Un tolaik vēl tādu latviešu strēlnieku pulku nemaz nebija....

________________________
Židoģitļerovci.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Aug 2009 19:54:05
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Cik tur tolaik tūkstošu latviešu gāja bojā vai krita gūstā?

...entie tūkstoši....
Quoting: Maschinengewehr 42
Un tolaik vēl tādu latviešu strēlnieku pulku nemaz nebija....

...bet bija karaspēka daļas, kura komplektēja ar Kurlandijas un Liflandijas guberņu vīriešu kārtas personām...1915.gada janvārī un februārī Austrumprūsijā, Augustovas mežos un purvos ielenca krievu armijas 20.korpusu, kurā dienēja ļoti daudz latviešu, jo šamais pirmskara laikā dislocējās Rīgas apriņķi un Kurzemē...nu un liela daļa no Rīgas apriņķī un Kurlandijā mobilizētajiem nokļuva dienēt tajā un palika Augustovas mežos, vai arī krita gūstā... saskaņā ar īsi pirms kara ievieto kārtību, jauniesaucamos un rezervistus ieskaitīja tajās daļās, kas bija tuvāk...nu zināms racionālais kodols tur arī bija, jo kamdēļ vest, ja daļa ir blakus...bet, protams, ka bija arī izņēmumi un daudzus nosūtīja dienēt karaspēka daļās, kas bija izvietotas Pleskavā, Lugā, Petrogradā u.c. vietās....nu bet pēc minētā principa kurzemnieki un rīdzinieki varēja nokļūt 20.korpusā, bet savukārt vidzemnieki un igauņi 18.korpusā, kas bija dislocēts Liflandijas un Estlandijas guberņās....

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Aug 2009 20:01:55
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
...bet bija karaspēka daļas, kura komplektēja ar Kurlandijas un Liflandijas guberņu vīriešu kārtas personām...

Nu, mans vectēvs tika no Latgales (Vitebskas guberņas?) iesaukts, bet tad arī tur ticis pie latviešiem un Austrumprūsijas operācijas bēdīgās beigas izbaudījis...un no gūsta arī tur latviešu grupā bēdzis...

________________________
Židoģitļerovci.


Derevjanskis
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Aug 2009 20:09:43 - Laboja Derevjanskis
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
nu bet pēc minētā principa kurzemnieki un rīdzinieki varēja nokļūt 20.korpusā

Ja pareizi atceros, tad 20. korpusā tika mobilizēti pāri par 30k latviešu, no kuriem ap 70-80% beidza savas šīssaules gaitas pie Mazuru ezeriem Augustovas mežos vai arī tika sagūstīti.

________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Aug 2009 20:12:04
Atbildēt 


Quoting: Derevjanskis
Ja pareizi atceros, tad 20. korpusā tika mobilizēti pāri par 30k latviešu, no kuriem ap 80% beidza savas šīssaules gaitas pie Mazuru ezeriem Augustovas mežos vai arī tika sagūstīti.


Bail pat iedomāties kāds spēks būtu latviešu strēlnieki, ja šis korpuss nebūtu iznīcināts. Varbūt tieši uz viņa bāzes arī izveidoto streļku formējumus.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Derevjanskis
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Aug 2009 20:26:13
Atbildēt 


Quoting: Atis
Varbūt tieši uz viņa bāzes arī izveidoto streļku formējumus.

IMHO diez vai. Jo tā jau tomēr skaitījās kaujas vienība, bet latviešu strēlnieku bataljoni tak sākumā tika atļauti dibināt ar domu, ka būšot palīgvienības, izlūki un vietējo apstākļu pārzinātāji. Realitātē tik sanāca savādāk, šamie kļuva par izlases vienībām . Bet ja 20. korpuss nebūtu gājis bojā, tad diez vai tur dienošajiem latviešiem atļautu pāriet uz strēlnieku vienībām, jo tad jau 20. korpuss būtu no jauna jāveido. A cara ģenerāļi zināja, ka latvietis ir lietaskoks un nelabrāt no tā šķīrās. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc uz strēlnieku vienībām pārgāja tik salīdzinoši nedaudzi.
Nu bet kas zin, kā būtu ja būtu...

________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Aug 2009 20:33:28
Atbildēt 


Interesantās diskusijas par latviešu strēlniekiem dēļ, iepostēšu nelielu izvilkumu no tā laika laikrakstiem. Kāda bija tautas attieksme pret karu tā pirmajās dienās.

''Par vakardienas manifestāciju:

Todlebena bulvāra stūrī manifestanti sastop kādu oficieri, paceļ to gaisā, un šalcin šalc vispārēji saucieni- Lai dzīvo krievu armija!- Nomalēs pamana dažus ar cepurēm galvā. Atskan saucieni:- Cepuri nost!-, bet kad nepaklausa, manifestantu pulciņš piesteidzas un norauj tiem cepures. Nost ar vāciešiem!- manifestanti sauc un grib doties tālāk, kad viņiem tuvojas no pilsētas otras puses otrs manifestantu pulks. Abi savienojas. Tūkstoši 15 uzgavilē patriotiskām runām. Tad dodas uz Anglijas konsulātu. Tur sauc urravas sabiedrotajiem. Tad atpakaļ uz Pētera Lielā pieminekli. Tagad jau ir līdz 20 000 liels ļaužu pulks. Nodziedot:- Spasi, Gospoģi, ļuģja tvoja!- nepārredzams pulks plūst pa Aleksandra bulvāri un Tērbatas ielu, Vērmanes parku, kur piespiež lievenī sēdošos visus piecelties. Dzied valsts himnu un sauc: -Lai dzīvo Krievija! Lai dzīvo krievu armija! Lai dzīvo Serbija! Lai dzīvo Anglija un Francija! Nost ar Austriju un Vāciju!- Bet ārpus lieveņa 3 jaunekļi un jaunava pie dzērieniem bagātīgi apkrauta galdiņa nāk sadursmē ar manifestantiem par to, ka tie bij palikuši sēdam un nosaukuši manifestantus par Wahnsinnige Kerle. Šos savādniekus piespieda kāpt krēslos un dziedāt valsts himnu un Serbijas kara maršu, kuru spēlēja kara mūzika manifestantu jūsmīgā pavadībā. Ap pulksten 10 vakarā manifestanti izklīda mazākos pulciņos pa pilsētu, kur atsevisķas manifestācijas vēl turpinājās....''

Dzimtenes Vēstnesis Sestdiena. 19.jūlijs. (1.augusts) 1914.

Forši redzams, ka tobrīd latviešiem vēl nekāda neatkarības ideja nebija ne prātā un visus vienoja milzu naids pret vāciešiem.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Derevjanskis
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Aug 2009 20:42:45
Atbildēt 


Quoting: Atis
Forši redzams, ka tobrīd latviešiem vēl nekāda neatkarības ideja nebija ne prātā un visus vienoja milzu naids pret vāciešiem.

Un nevienam nebija ne jausmas par gaidāmajām kara šausmām, par fronti-gaļasmašīnu.

________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.


Derevjanskis
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Aug 2009 21:23:18
Atbildēt 


Vai kāds nezin, kā tur īsti bija ar strēlniekiem un Arisakām. Cik zināms, tad strēlnieki no sākuma pa lielam bija bruņoti ar M1985 winčesteriem. Vēlāk šamos pārapbruņoja ar Arisakām, kurām magazīnas-lādēšanas mehānisms pa lielam bija aizgūts no Mauzera, kas tolaik bija magazīnšauteņu etalons un pārāks par Mosinu. Tad nu ir dzirdēts viedoklis, ka strēlnieki ar šamām apbruņoti, jo bija slaveni ar savām kaujasspējām, tad nu labākajiem labāko. Vai kamrādi ir ko tādu dzirdējuši? Un vai tās Arisakas bija kapčurētās no 1904./1905. gada vai vēlāk iegādātās?

________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Aug 2009 22:02:19 - Laboja Arbalets
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Nu, mans vectēvs tika no Latgales (Vitebskas guberņas?) iesaukts

...nu ja pareizi esmu izpratis tās lietas, tad Latgales pusē(Vitebskas guberņā) bija krievu armijas 3.korpuss, kuru vēlāk arī iekļāva 1.armijā, kuras sastāvā arī bija 20.korpuss...nu un pirmskara laikā Kurzeme, Rīga ar apriņķi un Latgale skaitījās Viļņas kara apgabalā, bet Estlandijas un Vidzemes guberņa, bez nelielas dienvidaustrumu daļas(laikam jau latviešu daļas), ir bijusi Pēterburgas kara apgabalā...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


<< 1 ... 27 . 28 . 29 . 30 . 31 . 32 . 33 . 34 . 35 . 36 . 37 ... 43 . 44 . >>
Panzerkampf Forums / WW I / Latviešu strēlnieki 1.PK un tam sekojošajos konfliktos
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 2
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.040
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2020