Autors |
Ziņa |
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 6 Mai 2008 13:45:25
Atbildēt
Quoting: Haso Ir viedoklis, ka A-Prūsijā krita vairāk latviešu kā Ziemassvētku kaujās. Nekāds brīnums tas nebūtu, jo Austrumprūsijā tak bija niknākas un ilgākas kaujas nekā Ziemassvētkos...
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 6 Mai 2008 13:58:27
Atbildēt
Quoting: Alis Izdevās iegūt 1 PK. enciklopēdiju pdf. formātā, angļu valodā. Tur ir kartes ar visām kauju shēmām! Tas nebūs pie citas tēmas?
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 6 Mai 2008 20:35:15
Atbildēt
Quoting: Haso Ir viedoklis, ka A-Prūsijā krita vairāk latviešu kā Ziemassvētku kaujās.
A kas tur, ko viedokļot? Mazākais skaitlis, ar ko esmu saskāries ir 14 000, bet lielākais 20 000 Prūsijā, bet Ziemassvētku kaujās tika zaudēti ~9000 strēlnieku.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Mai 2008 20:39:40
Atbildēt
Quoting: Haso Jā, vezumnieku kapteinis. ..nežēlīgi
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 15 Mai 2008 13:22:25
Atbildēt
Quoting: Neainars Tas bija pilsonu kars. Latviesiem bija Pasaules kara pieredze. Somi arī karoja WW1... vai tik nebija tepat kaut kur latviešiem pretī stāvējuši...
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Mai 2008 13:56:58
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Somi arī karoja WW1... vai tik nebija tepat kaut kur latviešiem pretī stāvējuši... ...tieši pretīm latviešiem nebija, bet Slokas-Ķemeru rajonā bija...nav gan ziņas, ka būtu īpaši izcēlušies....Klapkalnciemā ir somu karavīru kapi, kur apglabāti pieci kritušie...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 15 Mai 2008 22:22:23
Atbildēt
Quoting: Neainars Mes tacju apspriedam karotaju skaitu Pasaules kara! Labs jautājums... ir kādi cipari, CIK latviešu izgāja cauri WW1 gaļas mašīnai?
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Mai 2008 12:18:27
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Piemēram - Latviešu strēlniekiem pēc Perekopa un Krimas ieņemšanas bija uzticēts nodevīgi iznīcināt tobrīd sabiedrotos mahnovcus ...strīdīgs jautājums par tiem latviešiem un viņu brīvprātību...protams, ka ne jau par smukām acīm mahnieši 1920.gada 22.novembrī, jau pēc Krimas ieņēmšanas, sakapāja 2.latviešu strēlnieku brigādes komandieri Labrenci un viņa pavadoņus...bet sarkanie uzbrukt mahniešiem sāka tikai pēc tam, kad viņi, mahnieši, 26.novembrī, sakarā ar kauju izbeigšanos, atteicās uzsākt savu daļu izformēšanu...un nebija nekāda latviešu brīvprātība, jo bija armijā ir pavēles...
Quoting: Maschinengewehr 42 Pat Dzeržinskis un daudzi krievu boļševiki ...nu Dzeržinskis, pirmkārt nebija krievs, un otrkārt, ar saudzību pret citiem neizcēlās...tas tāds padomju laiku māns - domīgais Fēliks Edmundovičs...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Mai 2008 15:49:26
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 A par to, no kurienes pavēle nākusi, nav ne vārda - vienkārši, atbrauca latvietis Stucka un lika doties Sivašā. ..Sarkanajiem 6.armiju komandēja igaunis Korks...Dienvidu frontes pavēlnieks bija krievs Frunze...latvietis Stucka tajā brīdī komandēja Latviešu strēlnieku divīziju, kura uzbrukuma sākumā, 1920.gada 7.novembrī, bija 6.armijas rezervē, un kaujās iesaistījās tikai 10.novembrī pēc tam,kad Šivašs bija forsēts un Turku valnis ieņemts...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 17 Mai 2008 15:53:16
Atbildēt
Nu un Smilga tur nebija?
p.s. Latdivīzijā jau maz to latviešu bija palicis
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Mai 2008 16:06:10
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar p.s. Latdivīzijā jau maz to latviešu bija palicis Par to Perekopa šturmu/Krimas ieņemšanu tad materiāli/statistika jāmeklē, bet cik atceros no dažādos avotos lasītā, "Latdivīzija" tur nebūt nefigurēja kā kāda "visvairāk cietusī", vismaz "dzīvā spēka" zaudējumos - ne skaitliski, ne procentuāli. Tas, ka tieši latvieši to Perekopu ir pārrāvuši, ir pārāk patrejotizķi noskaņotu tautiešu "no pirksta izzīsts" "bājāns".
________________________ Židoģitļerovci.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 17 Mai 2008 16:15:00
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Tas, ka tieši latvieši to Perekopu ir pārrāvuši, ir pārāk patrejotizķi noskaņotu tautiešu "no pirksta izzīsts" "bājāns".
Kas tad viņu pārrāva? Tavi t.s. vietējie patrioti tā dziedāja jau padomju laikos
Quoting: Maschinengewehr 42 Par to Perekopa šturmu/Krimas ieņemšanu tad materiāli/statistika jāmeklē, bet cik atceros no dažādos avotos lasītā, "Latdivīzija" tur nebūt nefigurēja kā kāda "visvairāk cietusī", vismaz "dzīvā spēka" zaudējumos - ne skaitliski, ne procentuāli.
Nu es runāju par nacionālo sastāvu.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Mai 2008 16:22:37
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Kas tad viņu pārrāva? Latvieši katrā ziņā bija rezervē. Pirmajās līnijās gājušo divīziju nosaukumus/numurus var atrast, "pagooglējot" ar kādiem vārdiem "Перекоп", "разгром Врангеля" etc...
Quoting: kurlandlegionar Nu es runāju par nacionālo sastāvu. Nu, tas vai tikai nebija "sabojāts" jau agrāk? Jau pēc Orlas/Kromu un citām kaujām.
________________________ Židoģitļerovci.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 17 Mai 2008 16:26:35 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Latvieši katrā ziņā bija rezervē. Pirmajās līnijās gājušo divīziju nosaukumus/numurus var atrast, "pagooglējot" ar kādiem vārdiem "Перекоп", "разгром Врангеля" etc...
Internets. Ko ta padomju laikos tur izdomāja, vai arī tā ir tā jaunlaiku Krievijas vēsture?
P.S. Prasās pēc Arbaleta komentāra...
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Mai 2008 16:32:23
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar P.S. Prasās pēc Arbaleta komentāra...
Lai mēs te "pa tukšo" "plēsties" nesākam, katrs savus visai atšķirīgos avotus uzrādot.
________________________ Židoģitļerovci.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Mai 2008 17:08:39
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Nu un Smilga tur nebija? ...jā, jā, protams, ja ne Stucka, tad Smilga, bet svoloč-latiš, ir jāatrod...Smilga tajā laikā bija Sarkanās armijas Kara revolucionārās padomes Politpārvaldes priekšnieks, un vienlaikus arī Rietumu, Dienvidu un Kaukāza frontes frontes Kara revolucionārās padomes loceklis...vispar jau padomju avotos, grāmatās, par Ivaru Teņa dēlu Smilgu, nav gandrīz nekā, jo šamais esot bijis tabu līdz 1987.gadam, kad šo reabilitēja...līdz tam atminos viņa uzvārdu manījis tikai Pilsoņu kara enciklopēdijā, kur šamais bija pieminēts kā kara padomes loceklis...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Mai 2008 17:11:39 - Laboja Arbalets
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar p.s. Latdivīzijā jau maz to latviešu bija palicis ...nu par to jau esma diskutējuši citā sadaļā, bet varam atkārtoties - pēc kaujām Krimā divīziīā latvieši vēl bija 48 procenti...divīzijas kaujas daļās latvieši bija 65 procenti...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Mai 2008 17:30:05 - Laboja Arbalets
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Prasās pēc Arbaleta komentāra... ...es jau nokliedzos grāmatu sadaļā, bet varu atkārtot...pēc kaujām krimā divizijā latviešu bija apmēram 8000 karavīru, jeb 48 procenti no karavīru kopskaita...bet kaujas daļās latvieši bija 65 procenti...avots gan ir padomju laiku izdevums, bet vai tad ir kas jaunāks... ...un to, ka latvieši 1920.gada 7.novembrī negāja triecienā ne Turku valnim, ne arī neforsēja Sivašu stāsta šī pati grāmata...latviešu divīzija bija rezervē un kaujās iesaistījās 11.novembra naktī , kad nomainīja 51.divīzijas labā flanga daļas un cīnījās pie Jušuņas nocietinājumiem...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 29 Mai 2008 22:11:14 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Aicinājums atbalstīt strēlnieku grāmatas-fotoalbuma izdošanu
2007.gadā apritēja 90 gadi, kopš 1. pasaules kara leģendārajām Ziemassvētku kaujām, kurās pirmo reizi vienkopus cīnījās visi astoņi latviešu strēlnieku pulki .
2008.gadā Latvijas Republikai ir deviņdesmitā dzimšanas diena. Mūsu Valsts izcīnīšanā strēlniekiem ir vislielākie nopelni.
Godinot šo kauju dalībnieku piemiņu jubileju gadadienās vīru kopa VILKI ir nolēmuši izdot latviešu strēlnieku grāmatu-fotoalbumu: Pulcējaties zem latviešu karogiem!
Grāmatai- fotoalbumam paredzēts izmantot ap 1000 fotogrāfijas no Latvijas muzeju un privātām kolekcijām. Grāmatai-fotoalbumam paredzētā tirāža 4000, formāts 230 x 300, apjoms - 400 lpp
Katrai grāmatai- fotoalbumam tiks pievienota strēlnieku dziesmu izlase vīru kopas VILKI izpildījumā - CD formātā, šo dziesmu vārdi, notis.
Dziesmas jau ir ierakstītas Rīgas skaņu ierakstu studijā.
Ir uzrakstītas arī visas nodaļas( 4) un savāktas visas fotogrāfijas, kuras jau ir anotētas un apstrādātas.
Visas nodaļas un paraksti zem fotogrāfijām būs latviešu un angļu valodās.
Divi tūkstoši grāmatu- fotoalbumu dāvāsim Latvijas skolu un augstskolu bibliotēkām.
Ja tiks iegūti līdzekļi grāmatas ražošanas darbiem, tad to varētu izdot 2008.gada 11. novembrī.
Projekts jau ir saņēmis Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonda un LR Aizsardzības Ministrijas naudas piešķīrumu grāmatas-fotoalbuma sagatavošanai izdošanai.
Vīru kopas VILKI pašfinansējums ir vairāk kā Ls 7000.
Ir arī citi līdzfinansētāji un ziedotāji, kas visi tiks minēti grāmatā-fotoalbumā.
Ir saņemti Ls 1000 tipogrāfijas darbiem no Latvijas Kultūrkapitāla fonda.
Tomēr vēl ir nepieciešami līdzekļi ražošanas darbu apmaksai Ls 13000.
Vīru kopa VILKI aicina visus pulcēties zem latviešu karogiem! un sniegt atbalstu fotoalbuma izdošanā.
Iespējamos naudas līdzekļus lūdzam pārskaitīt uz zemāk minēto kontu, ar norādi: strēlnieku grāmatai
Biedrība VILKI
Sīmaņa iela 11-13, Rīga, LV-1005
Reģistrācijas Nr.40008050993
SEB Latvijas Unibanka
Kods: UNLALV2X
Konts LV81UNLA0002056469090
Projekta vadītājs Andris Balcers
mob. tālr.: 26708952
e-pasts: a.balcers@inbox.lv"
Jau iepriekš vēlamies pateikties par atsaucību!
2008.29.5 21:21
http://www.vilki-kopa.lv/aicinam_ziedot.html
|
DQP
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Mai 2008 22:12:17
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar 2008.gadā Latvijas Republikai ir deviņdesmitā dzimšanas diena. Mūsu Valsts izcīnīšanā strēlniekiem ir vislielākie nopelni.
Nu nu...
________________________ Si Vis Pacem, Para Bellum
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 29 Mai 2008 22:16:25
Atbildēt
Arī man tas acīs iekrita...Bet strēlniekiem vairāk foto un vairāk dziesmu
Vajadzētu jaunu un nopietnu grāmatu par godu Atbrīvošanās karam, jo es pat tā īsti nezinu, kas mums ir, izņemot Radziņa vai Peniķa grāmatām, kas pārpublicētas no starpkaru Latvijas perioda.
|
DQP
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Mai 2008 22:19:42
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Bet strēlniekiem vairāk foto un vairāk dziesmu
Nu savs zināms pluss. Arī Rīgas Sargos (iespējams tas ir par iemslu aicinājumam) strēlniekiem ir izšķiroša loma.
________________________ Si Vis Pacem, Para Bellum
|
Karlowich
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Mai 2008 22:25:03
Atbildēt
Strēlnieki jau veidoja vēlākās brīvības cīņu LA virsnieku un instruktoru kodolu.
________________________ Vilks paēdis, aitas dzīvas un ganam - mūžīga piemiņa...
|
DQP
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Mai 2008 22:28:09
Atbildēt
Quoting: Karlowich Strēlnieki jau veidoja vēlākās brīvības cīņu LA virsnieku un instruktoru kodolu.
Kam principā nebija vairs izšķiroša nozīme. Kur bija strēlnieku komandieri, kad vajadzēja uzsākt cīņu, nevis pieslieties acīmredzamam uzvarētājam?
________________________ Si Vis Pacem, Para Bellum
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Mai 2008 22:37:43
Atbildēt
Quoting: DQP Kur bija strēlnieku komandieri, kad vajadzēja uzsākt cīņu, nevis pieslieties acīmredzamam uzvarētājam? ...manuprāt,Latvijas armijas rindās...pašķirstot grāmatu ''Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918.-1940.'' nevar nepamanīt, ka gandrīz vai katrs otrais savu militāro karjeru ir sācis strēlniekos......jā, bija tādi,kas savā apziņā bija monarhisti, vai kadeti un palika kopā ar tiem...bet daļa no tiem arī atgriezās Latvijā ...un dienēja Latvijas armijā...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
DQP
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Mai 2008 22:40:39
Atbildēt
Quoting: Arbalets ...manuprāt,Latvijas armijas rindās...pašķirstot grāmatu ''Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918.-1940.'' nevar nepamanīt, ka gandrīz vai katrs otrais savu militāro karjeru ir sācis strēlniekos......
Neapšaubu šo apgalvojumu. Bet vai šim faktam ir izšķiroša nozīme Valsts izcīnīšanā ?
________________________ Si Vis Pacem, Para Bellum
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Mai 2008 22:51:51
Atbildēt
Ir tāds teiciens, ka kadri izškir visu...un tajā, 1918.gada novembrī katrs virsnieks ar kaujas pieredzi bija liela vērtība...tamdēļ arī uzlēca Kalpaka zvaigzne, jo daudz tādu, vecāko virsnieku, tobrīd nebija, kas atnāktu un teiktu - ņemiet mani, es varu komandēt...Apsardzības ministrijas pārvaldnieks un ministra biedrs, tobrīd bija bijušais cariskās Krievijas intendantūras apakšpulvedis Dambītis...bez kauju pieredzes... ...Latvijas armijas virsnieku pamatu veidoja jau Pirmā pasaules kara laika cara virsnieki - praporščiki, podporučiki, poručiki, štabaskapteiņi...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Kverkagambo
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Mai 2008 23:01:50
Atbildēt
Kara ministram jau nav jāved karapūļi kaujas laukā. Intendanta darbs vien ir.
________________________ no jelgawas peenak zinas tada pasa gara ka pedejas deenas 24 15 18 9 17 15 14 11 1 11 9 2 11 22 18 21 23 19 7...
|
DQP
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Mai 2008 23:04:25
Atbildēt
Quoting: Arbalets ...Latvijas armijas virsnieku pamatu veidoja jau Pirmā pasaules kara laika cara virsnieki - praporščiki, podporučiki, poručiki, štabaskapteiņi...
Un atkal. Protams, Tev taisnība! Bet ne visi bija strēlnieku virsnieki. Tur tā sāls!
________________________ Si Vis Pacem, Para Bellum
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Mai 2008 23:51:51 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Quoting: Arbalets Ir tāds teiciens, ka kadri izškir visu...un tajā, 1918.gada novembrī katrs virsnieks ar kaujas pieredzi bija liela vērtība...tamdēļ arī uzlēca Kalpaka zvaigzne Un Jukuma Vācieša zvaigzne. Dažos avotos par viņu saka, ka bijis uz cara valdību apvainojies karjerists. Jūsmojis par Napoleonu. Viņa rakstudarbā par to latviešu strēlnieku vēsturisko nozīmi ievadrecenzijā teikts, ka šis vienmēr esot bijis nacionālists.
________________________ Židoģitļerovci.
|