| Autors |
Ziņa |
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 24 Dec 2005 00:37:13
Atbildēt
Stuka
Patšautenes ir tās kur navajag raustīt aizsēgu lai dabūtu kārtējo patronu stobrā.
Tās, kurām nevajag aizslēgu raustīt ir vai nu pašlādējošās (samozarjadnije / self-loading) vai automātiskās (iespēja šaut nepārtrauktām kārtām) šautenes.
Par patšautenēm LR v1.0 laikos sauca vieglos rokas ložmetējus (Bren, Lewis, Chauchat, Madsen u.c. kas nu šiem bija).
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 24 Dec 2005 00:42:00
Atbildēt
Maarrutku Jums
ZH-29 nav automātiskā, bet pašlādējošā šautene. Līdz 30-to gadu sākumam plašāk ražotās automātiskās (no kurām varēja šaut kārtām) šautenes bija āmju BAR1918, franču RCS un meksikāņu Mondragon. Iespējams vēl kāda. Fjodorovs ar ~ 3000 saražotu devaisu grūti pieskaitāms pie sērijveida modeļiem, drīzāk tas ir tjipa Rolssroiss uz toijotu fona.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 24 Dec 2005 10:50:21
Atbildēt
Raksts par RKKA 1. virspavēlnieku Jukumu Vācieti.
http://www.apollo.lv/portal/news/73/articles/44360
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Dec 2005 22:56:29
Atbildēt
Nu Jēkabsonam izskatās jau tas Vācietis tāds balts un pūkains...bet te viens cits avots(bija sarkanajiem tāds glavkoms Kameņevs - arī no biušajiem virsniekiem) savās atmiņās par Vācieti izsakās skarbi
...Идти к Вацетису в подчинение я решительно не хотел. Я не ладил с ним ни будучи начальником штаба Ставки, ни сделавшись военным руководителем Высшего Военного Совета. К тому же я был значительно старше его по службе. В то время, когда я в чине полковника преподавал Тактику в Академии генерального штаба, поручик Вацетис был только слушателем и притом мало успевавшим. Позже, уже во время войны, мы соприкоснулись на Северном фронте, и разница в нашем положении оказалась еще более ощутимой: я, как начальник штаба фронта, пользовался правами командующего армией, Вацетис же командовал батальоном и в самом конце войны одним из пехотных полков
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2006 14:53:08
Atbildēt
Brāļu kapos ceturtdien notiks piemiņas brīdis Ziemassvētku kaujās kritušajiem strēlniekiem. Ziemassvētku kaujas risinājās 1916.gada Ziemassvētku laikā - pēc vecā stila kalendāra 23.-29.decembrī, kas pēc mūsdienu kalendāra atbilst 5.-11.janvārim. Ziemassvētku kaujas Pirmajā pasaules karā bija pirmā veiksmīgā frontes līnijas pārraušana pie Rīgas, ko ar lielu patriotismu un cīņas sparu veica latviešu strēlnieki un kas prasīja daudzu kareivju dzīvību....tik tālu oficiozs, bet svētdien raidījumā "Laiks vīriem?" bija dzirdams, ka viss iuzbrukums ir bijis slikti izplānota sīka vienas XII armijas operācija...vāciešu pusē bijis trīs reizes mazāk karaspēka nekā uzbrucēju...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
courlander
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jan 2006 18:33:09
Atbildēt
Ģeneralis A. Auzāns
Ziemassvētku un janvara kauju upuri
Niknās un ilgstošās 1916. gada Ziemassvētku un 1917. gada janvara kaujas Lielupes krastos un Tīreļa purvā radija prāvus upurus krievu un latviešu karaspēka daļās.
Šinī aprakstā pakavēšos tikai pie VI Sibirijas korpusa un latviešu zaudējumiēm. Ziņu par kritušiem un ievainotiem XLIII korpusā, kas uzbruka gar Lielupes kreiso krastu, un II Sibirijas korpusā, kas cīnijās Olaiņes virzienā, manā rīcībā nav.
Nav arī noteiktu ziņu par VI Sibirijas korpusa krievu pulku zaudējumiem janvara kaujās.
Ziņas sniegšu atsevišķi par Ziemassvētku un janvara kaujām. Lai gan pēdējās ir pirmo turpinājums, tomēr šīs kaujas viena no otras krasi atšķiras. Ziemassvētku kaujās, kas ilga no 1916. g. 23. dec. līdz 29. dec. pēc vecā stila1), no 5. līdz 11. janv. pēc jaunā stila, uzbrucēji bija krievi un latvieši, kas arī kaujas laikā iniciativu visumā paturēja savās rokās; janvara kaujās no 23. līdz 31. janv. uzbrucēji bija vācieši.
VI Sibirījas korpusa Ziemassvētku kauju zaudējumi
Ziemassvētku kauju laikā VI Sibirijas korpuss ietilpa tā saucamajā Babītes grupā un uzbruka dienvidos no Babītes ezera. Babītes grupā bez VI Sibirijas korpusa ietilpa vēl 1. un 2. latv. strēlnieku brigāde ar saviem astoņiem pulkiem (1. Daugavgrīvas, 2. Rīgas, 3. Kurzemes, 4. Vidzemes, 5. Zemgales, 6. Tukuma, 7. Bauskas un 8. Valmieras). 4. atseviškā kavaleriias
brigāde, 5 jātnieku Gorždinas pulks
____________________________________
1) Tālāk visi datumi pēc jaunā stila.
Kaujas laikā armijas komandieris VI korpusa komandiera rīcībā pakļāva arī 4. Sibīrijas divīzijas 16. Sibīrijas strēln. pulku.
VI Sibīrijas korpusa zaudējumi šinīs kaujās rādīti tāļākajā tabulā. Tā savā laikā pievienota korpusa kaujas aprakstam un glabājas Maskavas miļitarizinātniskajā arhīvā.
VI Sibīrijas korpusa zaudējumi Ziemassvētku kaujās no 5.11. janvārim:
(Pēc ziņām, kas pievienotas korpusa kaujas aprakstam.)
Karaspēka Durkļu V i r s n i e k i K a r e i v j i
Daļa skaits | ievainoti | | | ievainoti |
krituši| un Kontuzēti | Pazuduši | krituši | un Kontuzēti | Pazuduši |
3. Sib. str. divīzija: 13.080
9. Sib. str. Pulks 3 15 1 102 923 593
10. 4 8 8 86 403 405
11. 3 5 86 329
12. 2 7 83 374 32
14. Sib. str. divīzija: 12.992
53. Sib. str. Pulks 4 22 142 794 182
54. 4 18 192 646 173
55. 5 20 157 634 202
56. 4 14 6 56 566 601
4. Sib. str. divīzija:
16. Sib. str. Pulks 1 6 187 621 62
Kopā krievu pulkos 30 115 15 1091 5290 2250
1. latviešu brigādē 5.917 10 49 3 562 1897 398
2. latviešu brigādē 6.240 18 41 2 390 1852 213
Kopā krievu un
latviešu pulkos 38.229 58 205 20 2043 9039 2861
Kopā abās latviešu
Brigādēs 12.157 28 90 5 952 3749 611
Vislielākie zaudējumi 5. janvāri :
1. latv. strēln. Brigādē 8 42 3 440 1466 368
2. latv. strēln. Brigādē 7 9 2 164 808 84
Blakus cilvēku upuriem šīs kaujas rādija arī lielus artilērijas materiālu zaudējumus. VI Sibīrijas korpusa kaujas iecirknī pavisam izlietoja 58.429 dažāda kalibra parasto artilērijas šāviņu (no tiem 38.352 smago) un 8170 indīgo šāviņu. Pārmērīgajā darbībā kļuva nelietojami 27 lielgabali, no tiem 9 pārplīsa.
Par latviešu Ziemassvētku kauju zaudējumiem, blakus VI Sibīrijas korpusa kaujas aprakstā ievietotajām ziņām, tādas rodam 1. un 2. latviešu brigādes kauju aprakstos, pulku kauju žurnālos, pulku pavēlēs un ārstu sarakstos, kas uzglabājušies pie viena otra kauju dalībnieka. Minētie dokumenti sakopoti armijas stabā un latviešu veco strēlnieku biedrības arhīvā.
Šo atsevišķo avotu ziņas bieži vien nesakrīt, dažas no tām stipri vien arī atšķiras no tabulā ievietotajām, tāpēc apstāšos tuvāk pie šo ziņu iztirzāšanas, lai pēc iespējas precīzāk konstatētu, kādi īsti bija mūsu tautas upuri Ziemassvētku kaujās. Tas īpaši nepieciešams tamdēļ, ka tautā par šo kauju upuriem klīst fantastiskas baumas.
Vispirms iepazīsimies ar ziņām, kas pievienotas 1. un 2. latv. brigādes kauju aprakstiem. Pēdējos sastādīja pēc kauju beigšanās un iesniedza korpusa stabam. Tā tad brigādes stabiem un pulkiem bija laiks ziņas pārbaudīt. Sniedzam šīs ziņas tabulā.
Latviešu pulku zaudējumi Ziemassvētku kaujās:
(Pēc ziņām, kas pievienotas 1. un 2. latv. brigādes kauju aprakstiem.)
Karaspēka V i r s n i e k i K a r e i v j i
Daļa_ _____________ krituši | ievainoti | Kontuzēti | Pazuduši | krituši | ievainoti | Kontuzēti | Pazuduši |
1. latv. str. Brigādē 5. janvāri :
1. latv. str. Pulks 3 14 1 2 97 386 19 89
2. 2 9 1 43 423 139 99
3. 3 7 3 1 166 372 126 34
4. 7 171 391 137
5. janvāri kopā 8 37 5 3 477 1572 284 359
no 6. līdz 14. janvārim:
1. latv. str. Pulks 1 6 42
2. 1 50 16 12 12
3. 1 13 97 1
4. 1 6 38 7
6.14. janv. Kopā 1 2 1 75 193 13 19
5.14. janv. Kopā 9 39 6 3 552 1765 297 378
2. latv. str. brigādē no 13. dec. līdz 13. janvārim :
5. latv. str. Pulks 6 16 100 395 7 110
6. 2 11 1 71 404 111
7. 3 7 1 2 57 365 5 97
8. 7 7 105 474 15 89
Kopā 18 41 2 2 333 1638 27 407
Tabulā uzrādītiem skaitļiem pievienoti arī zaudējumi, kas radās pozīcijas aizstāvot:
1. latviešu strēln. brigādei no 11. līdz 14. janvārim.
2. latviešu strēln. brigādei no 13. decembra līdz 5. janvārim un no 11. līdz 13. janvārim.
Zaudējumi šajos laika sprīžos, pozīciju aizstāvot, nebija lieli. 1. latviešu brigādē, cik zināms no kauju žurnāliem, vienīgi 4. pulkā bija 4 ievainoti kareivji. 2. latviešu brigādē pēc brigādes ārsta ziņām 1 ievainots virsnieks, kareivji krituši 2 un ievainoti 19.
Ja šos zaudējumus atskaitīsim no tiem, kas uzrādīti iepriekšējā tabulā un pēc tam salīdzināsim ar skaitļiem VI Sibīrijas korpusa aprakstā, redzēsim, ka tie nesakrīt.
Pēc brigādes apraksta 1. brigādē: virsnieki krituši 1, ievainoti un kontuzēti 4 , kareivji krituši 10, pazuduši 20 mazāk kā VI Sibīrijas korpusa sarakstā, bet kareivju ievainotu un kontuzētu par 166 vairāk.
2. latviešu brigādē kritušo un pazudušo virsnieku skaits abos sarakstos sakrīt. Ievainotu un kontuzētu virsnieku par 1 un pazudušu kareivju par 194 vairāk, kritušu kareivju par 55 un ievainotu par 168 brigādes aprakstā mazāk, kā VI Sibīrijas korpusa sarakstā.
Rodas jautājums: kuras no ziņām pareizākas. Vai tās, kas pievienotas brigāžu aprakstiem, vai tās, kas rodamas VI Sibīrijas korpusa sarakstā.
Pēc kaujas žurnāliem to nav iespējams noskaidrot, jo kaujas žurnālu ziņas par zaudējumiem ir nepilnīgas un bieži vien pārspīlētas. Ja piegriezīsimies pulku un brigāžu stabu ziņojumiem, arī tur atradīsim diezgan lielas pretrunas. Tā 1. Daugavgrīvas pulka 10. (28. dec.) janvāra 970. ziņojumā brigādes stabam teikts, ka 5. janvāri minētajā pulkā krituši 97, ievainoti 344 un pazuduši 25 strēlnieki. Brigādes aprakstā 5. janvāri uzrādītais kritušo skaits sakrīt. Ievainoto un kontuzēto skaits par 6 un pazudušo skaits par 64 lielāks nekā pulka 970. ziņojumā.
2. Rīgas pulka 10. (28. dec.) janvāra 1057./c. ziņojumā brigādes stabam teikts, ka 2. Rīgas latv. strēln. pulkā 5. janvāri krituši 25, ievainoti 246, kontuzēti 18 un pazuduši 98 strēlnie
|
courlander
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jan 2006 18:46:10
Atbildēt
Nepareiz iznācz . Pirma rind krituši | ievainoti | Kontuzēti | Pazuduši | krituši | ievainoti | Kontuzēti | Pazuduši |
otrā rinda 1. latv. str. Brigādē 5. janvāri :
treša rinda 3, 14, 1, 2, 97, 386, 19, 89 ,
un talāk
Es nezinu cik no jums ir redzējuši grāmatas "Latviešu Strēlnieki" kas bija izdot no 1931 līdz 1940 gadu, 34 grāmatas, 35 neiznāca jo Krievi apturēja.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 15 Jan 2006 20:30:37
Atbildēt
courlander
Šodien Latvijas TV raidījumā `Laiks vīriem` vēsturnieki apglavoja, ka Ziemassvētku kaujās latviešu vienības kopā zaudējušas 2000 kritušos un 8000 ievainotos.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jan 2006 21:18:07
Atbildēt
Maarrutku Jums
....un vēl viņi apgalvoja, ka vāciešiem bijuši trīs(lai gan dažreiz saka, ka visas piecas) reizes mazāk spēku, kas turējuši fronti...laikam jau taisnība, ka sabiedrotie prasīja, lai krievi veiktu kādu lielāku operāciju, kura atvieglotu situāciju pie Verdenas...taču krievi gatavojās ilgi, un kad notika uzbrukums, tad kauja pie Verdenes jau bija beigusies...Latvijas TV ļoti laikam ļoti "mīl" raidījumu "Laiks vīriem?", jo tagad tas ir skatāms LTV7 kanālā...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 15 Jan 2006 21:37:20
Atbildēt
Arbalets
un vēl viņi apgalvoja, ka vāciešiem bijuši trīs(lai gan dažreiz saka, ka visas piecas) reizes mazāk spēku, kas turējuši fronti
===
Kas tur brīnumu, ņemot vērā vāciešu nocietinājumus.
===
laikam jau taisnība, ka sabiedrotie prasīja, lai krievi veiktu kādu lielāku operāciju, kura atvieglotu situāciju pie Verdenas
===
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jan 2006 00:29:11
Atbildēt
Maarrutku Jums
Bet krievi jau tik ilgi jūdza savus zirgus, ka Verdenas kauja, kas ilga no 1916.gada februāra līdz novembrim, jau bij beigusies...krieviem vajadzēja uzbrukt jau septembrī, bet viņi novilka gumiju līdz decembrim...un ja pavisam nopietni, tad Rīgas frontē jau nebija nekādas nopietnās elites karaspēka vācu daļas, kuras varētu(vajadzētu) nosūtīt uz Rietumu fronti...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
courlander
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jan 2006 01:41:37
Atbildēt
Takā es dzīvo ASV , mana informācija nāk no vecām grāmatām. Es būtu priecīgs ja es varēt Latvijas TV progrāmu redzēt, bet man ir jāskata ASV sistēma .Tas priekšējais raksts nāk no Ģen. Auzāņa rakstu no 31 grāmata " Latviešu Strēlnieki" un ir par to laiku 5-13 janvārim. Man būtu jāsaliek visas 34 grāmatas kopa lai dabūt īsto skaitu par cik daudz kritusi par tām kaujām jo ja es sāku salikt visas skaitļus tad vairāk par 2000 Strēlniekiem pazuda nāvi par šo laiku. Par 4. Vidzemes pulka zaudējumiem kauju žurnāla rakstīts, ka 25. janvāra pretuzbrukumā Maztīreļa purvā krituši, ievainoti un pazuduši 884 kareivji un 12 virsnieki. Tieši kurā laika šīs kaujas apstājās un saka jaunas skaitļus es atstāju mākoņos jo, kamēr vel kaujas iet uz priekšu tad tie kritušie ir jāskaita līdz.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 16 Jan 2006 09:29:20 - Laboja Maarrutku Jums
Atbildēt
courlander
Es būtu priecīgs ja es varēt Latvijas TV progrāmu redzēt, bet man ir jāskata ASV sistēma
===
Skaties šeit, te ir šādi tādi LTV raidījumi skatāmi onlainā. Pēdējais `Laiks vīriem` vismaz vēl vakar tur nebija redzams...
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jan 2006 09:55:31
Atbildēt
Maarrutku Jums
Pēdējais `Laiks vīriem` vismaz vēl vakar tur nebija redzams...
...un nezin vai arī būs, jo LTV vadība no 1.janvāra raidījumu ir pārvietojusi uz LTV7, kur tas būšot skatāms katru svētdienu 11.00...1,janvāra raidījums, un tā atkārtojums pēc nedēļas, 8.janvārī, vispār netika parādīts un bez komentāriem no LTV puses....vakardien bija pirmais šā gada raidījums, bet jau LTV7...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 16 Jan 2006 10:08:46
Atbildēt
Es gan negribētu piekrist tam raidījumā izskanējušam vēsturnieku viedoklim, ka `latviešu strēlnieku panākumus esot nodrošinājusi dzimtenes mīlestība un cerības iegūt savu valsti`. 1915-1916. gadā par `savu valsti` vēl nekas neliecināja, drīzāk manuprāt panākumu atslēga bija tajā, ka latviešu vienības sākotnēji tika sagatavotas kā krievu divīziju izlūkbataljoni, tātad, attiecīgi, saņēma labāku apmācību un sagatavošanu, kā jau to rakstīju šīs tēmas 1. lpp.. `Dzimtenes mīlestība` bija tikai sekundārs faktors.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jan 2006 19:25:37
Atbildēt
...un te mīlestības pilns izteiciens par latviešu strēlniekiem, kuri sarkanajiem 1919.gadā pie Orlas un Kromiem paliīdzēja sasist Deņikina vienības ...
"После захвата армией Деникина Курска, обеспокоенное сложившейся ситуацией большевистское руководство и командование Красной Армии начали срочную переброску войск с других участков фронта. В скором времени сюда прибыли Латышская стрелковая дивизия [латышские отморозки были предпочтительнее для большевиков, нежели обычные красноармейские полки, поскольку отличались особым фанатизмом] {11}, кавалерийская бригада Червонного казачества и другие. "
...kāds nu gan tur fanātisms, ja zini, ka latviešus gūstā neņem...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
courlander
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jan 2006 21:34:40
Atbildēt
http://www.lacplesis.com/Briwa_Latvia.htm bus labāk 
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 16 Jan 2006 21:40:04
Atbildēt
courlander
Redzēta bilde, vēl padomju laikā es šo fotku redzēju vienā no tālaika žurnāliem pie raksta par latviešu strēlniekiem.
Kā tad tur īsti bija? Mēs noskaidrojām, ka cara piekritēji (monarhisti) par nekādu Latvijas autonomiju i dzirdēt negribēja, boļševiki šo brīvību solīja, bet kā tad bija ar buržuāziskajiem revolucionāriem, tipa demokrātiem? Spriežot pēc kamrāda courlander iepostētās bildītes, demokrāti principiālus šķēršļus Latvijas autonomijai neradīja.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jan 2006 23:04:55
Atbildēt
Runā, ka strēlnieku pamatmasai neatkarīgās Latvijas valsts ideja ir bijusi visai sveša...demokrāti jau arī bija gatavi tam, ka Pēterpils kungi padalīsies varā ar viņiem pēc Somijas parauga...tajā laikā vistrakākais esot bijis Leons Paegle, kurš pēc dažām versijām esot viens no pirmajiem skaļi saucis pēc neatkarīgas valsts...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 16 Jan 2006 23:15:10
Atbildēt
Arbalets
demokrāti jau arī bija gatavi tam, ka Pēterpils kungi padalīsies varā ar viņiem pēc Somijas parauga...
===
Es gan vairāk biju domājis nevis latviešu demokrātus, bet gan pašus Pēterpils kungus (demokrātus)...
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 17 Jan 2006 09:20:05
Atbildēt
Kā tur īsti bija ar Nāves salu - kāda bija tās ilgās turēšanas stratēģiskā nozīme?
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 17 Jan 2006 11:23:53
Atbildēt
Maarrutku Jums
Placdarms Daugavas kreisajā krastā tika turēts ar mērķi avosj sanāks pret kaizeru pretuzbrukums.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
courlander
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Jan 2006 17:32:20
Atbildēt
Maarrutku Jums
Paldies par manu jauno vārdu "Komrāda" . Katram notikumam ir divas puses un lai varēt saprast kas notika, cilvēkam ir jāsaprot to. Es nekad nemēģināt izvākt mušas sūdus no piparu trauku, bet man piederas visas 34 "Latviešu Strēlnieki" grāmatas un vel dažas citas no komunista okupācijas laika. Kā es lasu šīs grāmatas , pus no strēlniekiem ticēja komunistu propagandu un ap 1919.g. sāka mainīt domu pret viņiem.
Par to nevar turēt viņiem pretim jo ja apskata visu pasauli no 1917. g. līdz 1940. g. tas notika vis caur . Komunisti, KKK, Nacionāļ Sociālist grupas arī bija iekš ASV. Charles Lindburgh ASV aviators bija NAZI un gribēja būt prezidents un turēt mieru ar Hitleru, bet japāņi to apstādīja dec. 7. 1941. Pasaule nav melns un balts, tur ir ļoti daudz pelēks
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Jan 2006 20:58:19
Atbildēt
Vait,kāds to apstrīd?
|
courlander
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Jan 2006 20:59:00
Atbildēt
Man nav nekāds iebildums par ko man cilvēki sauc. Es tikai rūpējos kad es katru rītu lasu avīzē mirušo sarakstu lai zināt vai man ir jāiet tālāk. Es šodienu uzliku par Latvijas atbrīvošanu karu
http://www.lacplesis.com/Ziemelvidzemes_atbrivosanu_1919.htm
Šis mēnesis ir labs jo pirmā reiz iekš trīs gadiem kad vairāk Latvieši ir apmeklējuši lacples.com nekā citas tautas. Vis slavenāka vieta pagaidama ir "Ikkatru Sesdiens Vakaru.mp3"
http://www.lacplesis.com/Ikkatru_Sesdien%27s_Vakaru.mp3
Es tagad apmeklēsu rakstus par Nāves Sala un ja mans vārds nava avīzē tad drīz bus uz manu lapu.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Jan 2006 21:58:25
Atbildēt
courlander
Mani interesē viena lieta - kādā mēlē sabiedrotie - latvieši un igauņi, sazinājās Latvijas Brīvības cīņu laikā?... Un tas pats arī būtu attiecībā uz lietuviešiem...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Jan 2006 22:28:27
Atbildēt
Arbalets
Un mani interesē vēl viena lieta - padomju laikā kādā no sarkanajiem strēlniekiem veltītā grāmatā, vai atmiņās, lasīju, ka slikti estipiosi, jeb Estijas iedzīvotāji igauņi, 1919.gada ziemā esot savā teritorijā, kādā muižā, nakts laikā, pēc īsas kaujas, ielenkuši un saņēmuši gūstā kādus pārdesmi strēlniekus...nu tad šie visi izģērbti līdz apakšveļai un nošauti...saprotama lieta, ka jaunajos pēcpadomju laikos pie mums par to nav pieklājīgi runāt, bet tomēr varbūt kādā avotā par šo gadījumu ir kāda ziņa...varbūt, ka tas ir padomju laika propogandas "ūdens", lai parādīti sliktos igauņu baltgvardus...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
courlander
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Jan 2006 02:17:30
Atbildēt
pirms es iešu talāk es uzlikšu uz manām lapām rakstu par Strēlnieku notikumiem caur 1917 gada revolucija. Tad varēšu runāt.
Mans komputers ļoti labi lasīja latviski veco grāmatu un es esmu uzlicis lapu par Nāves Salu pirmām kaujām.
http://www.lacplesis.com/Latvijas_Brivibas_Kaujas.htm
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Feb 2006 00:01:12
Atbildēt
Sovka
Esmu dzirdējis, ka pagājušajā vasarā tur bija izrakumi strēlnieku cīņu vietās un ticis preparēts arī t.s. vācu valnis...nu iztaisīts kontrolrakums lai izpētītu uzbūvi...šajā vasarā esot doma to lietu turpināt...loģiski jau tas arī ir - viena lieta ir stāstīt, bet otra lieta ir uzkatāmi pārādīt - cik augsts un plats tas valnis ir bijis, un no kā būvēts...esmu skatījies un brīnījies kā krievinieki ļāva vāciešiem sev acu priekšā tādu uzbūvēt...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Feb 2006 20:31:01
Atbildēt
Par latviešu strēlniekiem.
===============
Pagaidām nestrādā...
The requested URL /w/wolkow_nikolaj_wladimirowich/text_0490.shtml was not found on this server.
|
