| Autors |
Ziņa |
Eriks Jekabsons
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Nov 2009 22:53:09
Atbildēt
Par latviešiem somu Pilsoņu karā: vienā no Kara muzeja gadagrāmatām ir somu vēsturnieka raksts par latviešu tautības gūstekņiem Somijā, bija nedaudzi, taču bija, 1917.-1918. gadā pilna armija Somijā bija ar latviešu komunistiem. Nav jau būtiski, cik - pulks vai tā daļa, būtisks te ir pats fakts.
Par Spānijas Pilsoņu karu - tas pats. Gribēju teikt, ka lielvalstis (Vācija - PSRS) ieinteresētas, taču arī latvieši, tāpat kā poļu, vācu, čehu komunisti un citi kreisie ierauti. Saskaņā ar Latvijas sūtniecības datiem no Parīzes - vismaz 150 no Latvijas (viens no šiem - Žanis Folmanis-Grīva, saka, ka vairāk), savukārt vismaz vairāki desmiti - no PSRS, taču kādi - Pumpurs (pēc pakāpju ieviešanas - ģen.-ltn.), Tiltiņš (majors), vēl vairāki instruktori ģenerāliem atbisltošajās SZSA pakāpēs, nu un, protams, Voldemārs Ozols. Labi, nav jau šeit runa par skaitu, tas bija tikai un vienīgi blakusfaktors, kas mums, kā latviešiem, ir interesants piemērs. Starp citu, Spānijā bija arī somu komunisti un anarhisti.
P.S. Savukārt somu labējo un vienkārši piedzīvojumu meklētāju bija ļoti daudz 1919.-1920. g. Alūksnē - Bulak-Balahoviča vienībā (arī zviedru, latviešu, igauņu utt.) 
________________________
Eriks
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Nov 2009 23:16:38
Atbildēt
Quoting: Eriks Jekabsons Par latviešiem somu Pilsoņu karā: vienā no Kara muzeja gadagrāmatām ir somu vēsturnieka raksts par latviešu tautības gūstekņiem Somijā, bija nedaudzi, taču bija, 1917.-1918. gadā pilna armija Somijā bija ar latviešu komunistiem.
...nu jāpaskatās...nu ar tiem gūstekņiem ir tā, ka ir viedoklis, ka baltie savējos sarkanos īpaši neesot saudzējuši...nu bet krievus uzreiz esot atšāvuši...vai latvieši lielinieki bija liels izņēmums???...nu ir lasītas Oskara Rihtera(īstajā vārdā Joasa) atmiņas par diversiju reidiem somu Karēlijā...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Kverkagambo
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Nov 2009 23:38:57
Atbildēt
Te drīzāk svarīgāks jautājums, vai Padomju Latvija ir neatkarīga karojošā puse, vai ne. Man ir aizdomas, ka nekas vairāk par autonomu Padomju Krievijas provinci nesanāk, un tāpēc nesanāk arī Latvijas iekšējā kariņa.
________________________
no jelgawas peenak zinas tada pasa gara ka pedejas deenas 24 15 18 9 17 15 14 11 1 11 9 2 11 22 18 21 23 19 7...
|
Eriks Jekabsons
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Nov 2009 23:45:59
Atbildēt
Tur jau tā lieta, ka Padomju Latvijas Soc. Republika de iure bija absolūti neatkarīgs un Pad. Krievijas atzīts valstisks veidojums (PadLatvijas vadītājs P. Stučka bij nepatīkami pārsteigts, kad Ļeņins viņam šito taktisku apsvērumu dēļ pieprasīja). Cita lieta - de facto, par ko varētu daudz runāt. Taču, piemēram, Igaunija patiesi skaitījās tikai autonoma "komūna" Krievijas sastāvā!
________________________
Eriks
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Nov 2009 23:53:33 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Quoting: Eriks Jekabsons vadītājs P. Stučka bij nepatīkami pārsteigts, kad Ļeņins viņam šito taktisku apsvērumu dēļ pieprasīja
Latvieši - revolūcijas priekšpulki...
Vajag veidot paraugrepubliku...
Quoting: Eriks Jekabsons Padomju Latvijas Soc. Republika de iure bija absolūti neatkarīgs un Pad. Krievijas atzīts valstisks veidojums
Kuras valstis vēl 1919.gada Padlatviju atzina?
Vai nebija arī Nīderlande (ja ko nejaucu)? Tīri buržujisku mērķu vārdā - jo Padlatvija neaiztika viņu atzinušo valstu buržuju īpašumus...
________________________
Židoģitļerovci.
|
Eriks Jekabsons
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Nov 2009 00:26:22
Atbildēt
Tā ir. Šķiet, arī Dānija, jo Rīgā atļāva pilnā sparā darboties Dānijas Sarkanajam Krustam, kurā, gods kam gods, patvērās arī vairāki potenciālie padvaras upuri.
________________________
Eriks
|
andzs
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Nov 2009 12:03:34
Atbildēt
Interesanti vai kāds ir pētijis nu ļoti interesanto Voldemāra Ozola dzīvesstāstu
________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Nov 2009 12:25:14
Atbildēt
Quoting: andzs Interesanti vai kāds ir pētijis nu ļoti interesanto Voldemāra Ozola dzīvesstāstu
...ir...Heniņš A. Čiekurkalna Volda akselbantes. - Rīga, Medols, 1998....bet tur noteikti, ka nav viss par viņu...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Eriks Jekabsons
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Nov 2009 13:22:27
Atbildēt
Pilnīgi piekrītu par Ozolu. To, ka šī cilvēka biogrāfiju vēl jāpēta, apliecina kaut vai sekojšs fakts, ko Heniņš nemin plašāk, bet kas apgriež visu'lielā mērā kājām gaisā: Pirms kara un Pasaules kara II laikā viņš bija PSRS (SZSA) militārā izlūkdienesta rezidents Francijā (sakari ar Oskaru Stigu SZSA Izlūkpārvaldes amatpersonu, no 30. gadu sākuma Latvijā jau). 1941. g. personiski izveidoja un vadīja grupu kā rezidents "Zolā". Šķiet, grupa spēlēja lomu "centra" "spēlē" ar Gestapo, jo pēdējā par to zināja (garš stāsts, kas parādās oficiālajās krievu izlūkdienesta vēsturēs). Pēc Francijas atbrīvošanas viņu ares'tēja franču pretizlūkošana, taču drīz, ēc padomju pieprasījuma, atbrīvots, kādu laiku strādāja padomju tirdzn. pārstāvniecībā Parīzē, tad kopā ar sievu atgriezās Latvijā... Interesanti. Par viņa darbību Latvijā 1919. gadā sk. viņa 1940. gadā arestētā brāļa Pētera (pltn.) liecību čekā: Latvijas Arhīvi, 1997, 2, daļēji pieejams arī: : www.historia.lv/alfabets/D/DE/dem_latv_saraksts/dok/1940.10.22.ozols.h tm
________________________
Eriks
|
Eriks Jekabsons
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Nov 2009 13:24:47
Atbildēt
Apskatījs, publicētajā dokumentā diemžēl nav tas, par ko te runājam, jāskatās žurnāls. Viņa brāli Pēteri Ozolu, starp citu, čeka nošāva 1941. g.!
________________________
Eriks
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 18 Nov 2009 14:56:40
Atbildēt
Pa LTV1 kāreiz stāsta par šo periodu.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Nov 2009 14:57:58
Atbildēt
...nu ir dzirdēts pastāsts, ka tieši Krievijas Ģenerālštāba akadēmijā Ozols esot iemācījies izlūkošanas un pretizlūkošanas pamatgudrības...sarkanajiem tikai atlika paņemt sagatavotu kadru...un latvieti atrada latvieši.....pirmais, nu pēc Krievijas Pilsoņu kara, miera laika sarkanarmijas izlūkošanas pārvaldes priekšnieks bija latvietis Arvīds Jāņa dēls Zeibots, sociāldemokrāts no 1912.gada...un pēc viņa, no 1924.gada, jau bija Pēteris Ķuzis...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Eriks Jekabsons
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Nov 2009 15:13:20
Atbildēt
Pirms Zeibota bija Lencmanis. Ja šis jautājums interesē, decembrī iznāks Kara muzeja gadagrāmatā, kurā būs raksts "Latvieši SZSA vadībā 1921.-1938.g.", kurā sīki, uz lapām 40 aprakstītas šīs lietas. SZSA uz 1935. g. bija kopumā vismaz 104 latvieši pakāpēs, ko vēlāk pielīdzināja ģenerāļu pakāpēm (neskaitot tos, kas bija jau atvaļināti vai miruši). Tur - arī vairāki simti pulkvežu utt., kā arī uzskaitīti Izlūkošanas pārvaldē dienošie ar amatiem.
________________________
Eriks
|
Eriks Jekabsons
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Nov 2009 15:18:48
Atbildēt
Te, fragments:
[..] Latviešu izcelsmes personu loma bija patiesi izcila Izlūkošanas pārvaldē. Minētājā struktūrā jeb padomju militārajā izlūkdienestā jau no tā izveidošanas brīža 1918. gada novembrī (toreiz Reģistrācijas pārvalde") priekšnieka vietnieks bija Valentīns Pāvulāns (pēc atsevišķām ziņām 1920. gadā gājis bojā Turkestānā, kur bija 1. armijas Kara Revolucionārās padomes pilnvarotais pie armijas Sevišķās pārstāvniecības), daļu vadītāji Vilis Šteinhards (1888 Rīgā1938, represēts) un vēl vairāki latvieši. 1920. gada augustā par pārvaldes priekšnieku iecēla Jāni Lencmani (1881 Naudītes pagastā1937, represēts), 1921. gada aprīlī Arvīdu Zeibotu (1894 Rīgā1934 Maskavā), 1924. gadā Jāni Bērziņu (īstajā vārdā Pēteris Ķuzis), kurš vadīja šo struktūru vairāk par 11 gadiem. Daudzi no padomju militārās izlūkošanas latviešu izcelsmes balstiem savu karjeru šajā institūcijā bija aizsākuši vēl Pilsoņu kara laikā un viņu dzīvesstāsti varētu kalpot spiegu romāna sižeta izveidei. Piemēram, pulkvedis Konstantīns Zvonarjovs (īstajā vārdā Kārlis Zvaigzne) militārajā izlūkošanā strādāja no 1920. gada, 1921.1922. gadā bija kara atašeja palīgs Lietuvā, pēc tam 2 gadus kara atašejs Turcijā, no 1924. gada štāba Izlūkošanas daļas Aģentūras nodaļas priekšnieka palīgs, Izlūkošanas pārvaldes priekšnieka palīgs, 2. daļas priekšnieks, visbeidzot no 1933. gada Frunzes Kara akadēmijas Izlūkošanas katedras priekšnieks un pārvaldes 8. daļas priekšnieka v. i., pārvaldē dienēja kombrigs Aleksejs Vītoliņš (2. daļas priekšnieka palīgs), komdivs Oskars Stiga (nodaļas priekšnieks), kombrigs Augusts Vaļins (īstajā vārdā Gailis; nodaļas priekšnieks), kombrigs Ernests Pērkons (īstā uzvārdā Janbergs) 20. gadu sākumā viņš bija rezidents Rīgā, no 1935. gada pārvaldes Speciālās daļas priekšnieka vietnieks), viņa brālis, brigādes komisārs Aleksandrs Lozovskis (īstajā vārdā Vilhelms Janbergs; daļas priekšnieks).
Padomju Savienībā, iespējams, vairāk nekā citās zemēs, militārie atašeji ārvalstīs vienlaicīgi bija arī izlūki. 20. gados kara atašejs Persijā bija Aleksandrs Apinis (Apens), kurš vēlāk, līdz 1934. gadam bija Izlūkošanas pārvaldes nodaļas vadītāja vietnieks, bet 1934.1937. gadā Baltkrievijas Kara apgabala Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks (pulkvedis), Itālijā Kirils Jansons, 30. gados Polijā Eduards Liepiņš, Japānā bijušais cara armijas štābkapteinis (virsnieks jau pirms pasaules kara) Jānis Rinks.
Līdz 1937.1938 gadam pārvaldē dienēja pulkveži Eduards Kasvands (daļas priekšnieka vietnieks, no 1936. gada pārvaldes centrālās komandieru sagatavošanas skolas nodaļas priekšnieks, nomainot šajā amatā Jāni Puriņu), Rūdolfs Kirhenšteins (rezidents un izlūks Vācijā, Itālijā, Austrijā, Lielbritānijā, Čehoslovākijā, daļas priekšnieka vietnieks), Jānis Ašnevics, Gustavs Bārs, Jānis Skrastiņš (Mongolijas Tautas Republikas Ģenerālštāba Izūkošanas daļas instruktors, daļas priekšnieka palīgs), Džons Tālbergs (2. daļas slepenais pilnvarotais), 1. ranga kara inženieris Jēkabs Pols (1. daļas slepenais pilnvarotais un nodaļas priekšnieks), majori Francis Graudiņš (1893 Tukuma apriņķī 1938, represēts, bijušais cara armijas štābkapteinis; īstajā vārdā Jānis Kalniņš; daļas priekšnieka vietnieks, slepenais pilnvarotais), Arturs Rīters (1899 vai 1902 Vidzemes guberņā1938, represēts; kara atašeja palīgs Zviedrijā un Dānijā), kapteinis Jānis Bērziņš (19001938, represēts; pārvaldes kancelejas priekšnieks, 3. daļas bibliotēkas pārzinis, sevišķiem rīkojumiem u. t. t.), pulka komisāri (pakāpe atbilda pulkvedim) no Latvijas 1920. gadā apmaiņas kārtā uz Krieviju izsūtītais Jānis Birkenfelds (pārvaldes Aģentūras nodaļas priekšnieks, no 1930. gada strādājis" Itālijā un Francijā), Konstantīns Basovs (īstajā vārdā Jānis Āboltiņš; daļas priekšnieks, rezidents Vācijā, Austrijā), Voldemārs Gruzdups (nodaļas priekšnieks, konsuls Ķīnā, Lietuvā un Japānā), bijušais 5. latviešu strēlnieku pulka komisārs Jānis Dains-Lunders (1928.1938. gadā formāli firmas Vostvag" pilnvarotais Mongolijas Tautas Republikā), Antons Zvirgzdiņš (formāli firmas Vostvag" līdzstrādnieks), Eduards Ozoliņš (Šifrēšanas nodaļas priekšnieks), bataljona komisāri (atbilda kapteinim) Arnolds Ikals (19061942 soda nometnē, represēts; 1932.1937. gadā rezidents ASV), bijušais 7. latviešu strēlnieku pulka komisārs Pēteris Lazdiņš (18901938, represēts; militārais padomnieks Mongolijā), Jānis Freimanis (18991938, represēts; 1926.1928. gadā militārā atašeja palīgs Latvijā, strādāja" arī Vācijā, 30. gados Ļeņingradas kara apgabala štāba Izlūkošanas daļas nodaļas priekšnieks), 2. ranga intendanti (atbilda majoram) Augusts Manšeits (1899 Slokā1938, represēts; rezidents ASV), Kārlis Mihelsons-Arvis (1885 Kuldīgā1938, represēts; viņš arī Augusts Millers; strādājis Vācijā un Austrijā, pēc tam nodaļas priekšnieks) u. c. Interesanti, ka pārvaldē dienēja arī latvietes vecākie poļitruki (atbilda vecākajam leitnantam) Marija Dāvidsone (1899 1937, represēta), jau no 1925. gada ieņemot kancelejas priekšnieces, pēc tam nodaļas priekšnieka palīdzes, bet pēc Kara sakaru akadēmijas beigšanas 1935. gadā pārvaldes priekšnieka vietnieka sekretāres amatu, un Marija Volgina (18971938, represēta), no 1920. gada ieņemot pārvaldes lietvedes, šifrētājas, kancelejas ierēdnes, 1. daļas priekšnieka palīdzes un no 1935. gada pārvaldes 1. nodaļas sekretāres amatu [..]
Bija vēl arī NKVD ārējās izlūkošanas daļa, arī daudz latviešu, par to u.c.-skaties minētajā raxtā!
________________________
Eriks
|
andzs
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Nov 2009 15:26:53
Atbildēt
Quoting: Eriks Jekabsons Te, fragments:
nu re, kā es jau iepriekš minēju Ēriks Jēkabsons ir ieinteresēts un inovatīvs, atšķirībā no citiem
________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !
|
Eriks Jekabsons
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Nov 2009 15:29:35
Atbildēt
Paldies par augsto vērtējumu.
________________________
Eriks
|
Kverkagambo
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Nov 2009 15:57:17
Atbildēt
Spriežot pēc tās intervijas Latvijas avīzē, Ēriks Jēkabsons taisās veltīgi šķiest spēkus noskaidrojot, kā pareizi jāsauc Brīvības cīņas un pierādot, ka tās bijušas Pilsoņu karš.
________________________
no jelgawas peenak zinas tada pasa gara ka pedejas deenas 24 15 18 9 17 15 14 11 1 11 9 2 11 22 18 21 23 19 7...
|
Eriks Jekabsons
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Nov 2009 15:59:04
Atbildēt
Kverkagambo
Lūdzu izlasiet E.Jekabsona komentāru iepr. lpp. Tur viss šajā sakarībā ir paskaidrots vienā rindkopā!
________________________
Eriks
|
Kverkagambo
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Nov 2009 18:09:29
Atbildēt
Tur Jēkabsons raksta, ka Jēkabsona teikto žurnālisti uzrakstījuši nepareizi. Nu labi tas kaut ko maina, gan jau Jēkabsonam var ticēt.
________________________
no jelgawas peenak zinas tada pasa gara ka pedejas deenas 24 15 18 9 17 15 14 11 1 11 9 2 11 22 18 21 23 19 7...
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Nov 2009 18:33:30 - Laboja Arbalets
Atbildēt
Quoting: Eriks Jekabsons par to u.c.-skaties minētajā raxtā!
...nu pagaidīsim to gadagrāmatu...cerams, ka būs visi SZSA(RKKA) latvieši uzskaitīti...
Quoting: Eriks Jekabsons SZSA uz 1935. g. bija kopumā vismaz 104 latvieši pakāpēs, ko vēlāk pielīdzināja ģenerāļu pakāpēm (neskaitot tos, kas bija jau atvaļināti vai miruši). Tur - arī vairāki simti pulkvežu utt.
...es jau te vienreiz minēju, ka mazajai latviešu tautai starpkaru periodā laikam karavīru nepietiktu, lai visiem tiem, kas bija izvēlējušies militāro karjeru gan Latvijā, gan Krievijā, pietiktu ko pakomandēt dzimtajā valodā...
..nu bet ar to sarkanās armijas izlūkdienestu ir tā, ka sākumā laikam bija visai liels paralēlisms un LKP bija savs izlūkdienests un savi teroristi, ķipa Rihters-Joass, Gricmanis un citi, ko iesūtīt Latvijā...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Nov 2009 11:00:49
Atbildēt
Quoting: Eriks Jekabsons Stučka bij nepatīkami pārsteigts, kad Ļeņins viņam šito taktisku apsvērumu dēļ pieprasīja
Kātad. Taktiski apsvērumi vai kas cits, bet nekādā gadījumā ne neatkarība. Latvijā, ar Stučku priekšgalā (un daudziem citiem latviešiem pa vidu un pakaļgalā), iebruka padomju Krievijas kaŗaspēks.
Bet tiesību zinātnēs mācītajam Stučkam tāds Ļeņina priekšlikums (par "neatkarību") varēja šķist ļoti dīvains. Šī ir patiesi daiļrunīga liecība par "Padomju Latvijas neatkarību".
No līdz šim rakstītā var secināt, ka arī Jūs nedomājat, ka Neatkarības kaŗa (vai Brīvības cīņu) nosaukums - lai Dievs atpestī! -jāmaina (vai jāpapildina).
Par laikmetu līdz 1919. gada maijam runājot, - to nevar izraut no Neatkarības kaŗa, līdz ar to šis laikmets tas pats kaŗš par neatkarību vien ir.
Jo vairāk rakstāt, jo vairāk pārliecinos, ka patiesi nekāda pilsoņu kaŗa Latvijā tolaik nebija.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Nov 2009 11:05:18
Atbildēt
Arbalets
Quoting: Arbalets mazajai latviešu tautai starpkaru periodā laikam karavīru nepietiktu
Atkal mazajai...  Mēs neesam mazi!
Par komandēšanu Jums ir taisnība.
Kā reiz man teica viens Latvijas armijas virsnieks, tad virsnieku jau bija tik daudz, ka īpaši tika ieviesta kapteiņa-leitnanta pakāpe, priekš tiem, kam nebija savu rotu, ko komandēt.
Un tas bija labi. Virsnieki armijai ir ļoti vajadzīgi, un to mums bija daudz.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Nov 2009 11:57:27
Atbildēt
Quoting: Neainars No līdz šim rakstītā var secināt, ka arī Jūs nedomājat, ka Neatkarības kaŗa (vai Brīvības cīņu) nosaukums - lai Dievs atpestī! -jāmaina (vai jāpapildina).
Runa jau šeit neiet par to kā mēs to Brālu karu saucam bet diskusija par tā būtību. Nosaukumu vairs nemainīsim, lai gan pēc būtības tas bija Pilsoņu karš. Nebija jau toreiz latvieši tādi balti jēriņi vien. Bija starp mums arī melnas un sarkanas avis.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Nov 2009 12:16:35
Atbildēt
Haso
Quoting: Haso lai gan pēc būtības
Pēc būtības tas bija kaŗš pret Krieviju un Vāciju.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Nov 2009 12:43:42
Atbildēt
Quoting: Neainars Pēc būtības tas bija kaŗš pret Krieviju un Vāciju.
...nu Vācijai Liellatvija karu pieteica...tas ir fakts....nu ar to Krieviju gan ir tā, ka oficiālu papīru nav....izņemot 1920.gada 11.augusta miera Līgumu...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
CaMaRo
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 19 Nov 2009 12:48:31
Atbildēt
Quoting: Arbalets izņemot 1920.gada 11.augusta miera Līgumu...
Tad jau vispirms ir jākaro lai slēgtu miera līgumu.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Nov 2009 12:55:10
Atbildēt
Quoting: Arbalets nu ar to Krieviju gan ir tā, ka oficiālu papīru nav....izņemot 1920.gada 11.augusta miera Līgumu...
Ar Krieviju Miera līgumā ir frāze "Latvija, no vienas puses, un Krievija, no otras, nopietni vēlēdamās izbeigt starp viņām izcēlušos karu..." Karš nebija pieteikts, bet bija "izcēlies" un agresors vai tas, kurš "pirmais sāka" delikāti nav minēts...
________________________
Židoģitļerovci.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Nov 2009 13:39:59
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Karš nebija pieteikts, bet bija "izcēlies" un agresors vai tas, kurš "pirmais sāka" delikāti nav minēts...
...delikāti gan, jo sarunas ar Krieviju (Maskavas posms) sākās 1920.gada janvārī, kad sākās arī latviešu un poļu kopējais uzbrukums Latgales frontē....un sarkanie atkāpās...bet 1920.gada vasarā - jūlijā un augustā (kad notika sarunu Rīgas posms) sarkanie tuvojās Varšavai...protams, ka varēja vēl dažas dienas ''patirgoties'', un sagaidīt sarkano sakāvi pie Varšavas, bet kas zināja, ka notiks tas, ko paši poļi sauc par ''cudem nad Wisłą''....un tad jau latvieši būtu varējuši ar Joffi strīdēties sekmīgāk ...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Nov 2009 14:25:36
Atbildēt
Quoting: Neainars Pēc būtības tas bija kaŗš pret Krieviju un Vāciju.
Karš ar neatzīto lieliniecisko Krieviju vai precizāk ar lielinieku bandformējumiem 1918. (pēc Padlatvijas pasludināšanas un tās valdības un sarkano strēlnieku ierašanas Valkā) sākās kā tipisks pilsoņu karš - uz mūsu Dievzemīti pretendēja divi politiskie spēki. Noslēgumā miera līgums ar Padkrieviju, kā rezultātā viņi kā vienīgo likumīgo varu mūsu teritorijā atzīst LR pagaidu valdību t.i. tiek atzīta mūsu NEATKARĪBA. Tāpēc atļaušos vēlreiz atkārtoties - nosaukums tam nav jāmaina, lai arī būtībā tas bija pilsoņu karš.
Pret Vāciju karš sākās pēc tam, kad tika atzīta Ulmaņa pagaidu valdība un no vācu karaspēka puses netika ievēroti Strazdmuižas pamiera noteikumi. Kad Landesvērs devās uz Latgales fronti pret lieliniekiem, pilsoņu karš pret vietējiem vāciešiem norima un tālākas domstarpības tika risinātas demokrātiskā ceļā.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Nov 2009 14:59:21
Atbildēt
Quoting: Haso Karš ar neatzīto lieliniecisko Krieviju vai precizāk ar lielinieku bandformējumiem 1918. (pēc Padlatvijas pasludināšanas un tās valdības un sarkano strēlnieku ierašanas Valkā) sākās kā tipisks pilsoņu karš - uz mūsu Dievzemīti pretendēja divi politiskie spēki.
...Vācijā 1918.gada novembrī bija revolūcija un 11.novembrī friči parakstīja Kompjenas pamieru ar sabiedrotajiem...un jau 13.novembrī Pad-Krievija, sakarā ar to, ka friči noslēguši pamieru, lauza (anulēja) Brestas miera līgumu...un tad arī strēlnieki sāka pilnīgi likumīgi doties uz mājām, jeb Latvijas pusi, kur šamiem, nu šitie īstie friči pat nepretojās, jo krāmēja mantas lai dotos uz Vāciju..tā, piemēram, streļķi ieņēma Daugavpili, bet friči no cietokšņa aizvācās tikai pēc mēneša...karošana srēlniekiem bija ar Baltijas Landesvēru, kurā bija Latvijas vācieši, Latvijas krievi un Latvijas latvieši, kuru Pagaidu valdība bija sasolījusi Latvijas zemi un pilsonību visiem, kas ir gatavi par šo karot....
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
