| Autors |
Ziņa |
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 15:04:34
Atbildēt
Arbalets
Draugs Arbalet, arī man, kad biju vēl tikai students, tā šķita, ka par manis izvēlēto studiju priekšmetu tie, kas nestudē vai nav studējuši, neko nejēdz. Pasliktā valodā to mēdz arī dēvēt par profesionālo snobismu.
Ilgāku laiku padzīvojis, nu redzu, ka tie, kuŗi nav kādu lietu augstskolā mācījušies, spēj tomēr to saprast ne sliktāk par augstskolu beigušajiem.
Derevjanska kungs laikam nav gan mācīts vēsturnieks, taču kādu laiku atpakaļ viņš uzrakstīja, kā mēdz teikt, trāpot naglai uz galvas.
Nestīvēsimies tikai tāpēc, ka vieni esam vēsturi mācījušies augstskolā, bet otri nē. Stīvēsimies tikai pret to, kas ir par sliktu mūsu valstij, - un pilsoņu kaŗa koncepts neapšaubāmi tāds ir.
Labākajā gadījumā - muļķīgs.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 15:12:33
Atbildēt
Quoting: Ahmeds Varbūt vēl citus piemērus( bez neatkarības kara) nosauc. Gaidu ar patiesu interesi!
Gaidiet, gaidiet vien.
Es negribu iet kaŗā ar vēsturnieku cunfti, un ir lietas, par kuŗām māku klusēt.
(Bet kāpēc Jūs izvēlējāties Ahmeda vārdu par savu segvārdu?)
Quoting: Ahmeds Tev liekas, ka toreizējie latviešu vēsturnieki bija objektīvāki un patiesāki?
Noteikti. Krievijas lietai viņi nekalpoja. (Lai gan, piemēram, par Robertu Viperu ir dzirdēti arī pretēji apgalvojumi.)
Quoting: andzs vakar pēc sava darba laika beigām un jau krietni pēc Jēkabosna kunga darba laika beigām viņš joprojām bija fakultātē konsultēja studentus -arī mani.
Ak, laimes diena! Bet es savukārt varu palepoties, ka reiz viņu redzēju Iekšrīgā.)
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
andzs
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 15:19:17
Atbildēt
Quoting: Neainars Tā ir gan, ka mūsu vēsturnieki aizklīst neceļos. Kuŗai polītikai tagad kalpo vēstures kalpone?...
Quoting: Neainars Stīvēsimies tikai pret to, kas ir par sliktu mūsu valstij, - un pilsoņu kaŗa koncepts neapšaubāmi tāds ir. Labākajā gadījumā - muļķīgs.
tur jau tā problēma
vēsturei nav jākalpo politikai,
tas ir lielais vēstures filozofijas jautājums, ko līdz šim neviens līdz galam nav atrisinājis
vēsture diemžēl nespēj būt objektīva, vienmēr ir subjektīva
tādēļ dažās R-Eiropas valstīs vēsturi nošķir no humanitārās zinātnes un ieskaita mākslas lauciņā
tomēr tas nenozīmē, ka uz vēsturi ir jāraugās no tā, kādai politikai piekrītu
Latvijā pietiekami ilgi jau vēsture ir kalpojusi ideoloģijai, patriotiskai audzināšanai" utt. un citiem murgiem
bet vēsturei nav jābūt ideoloģijas daļai, tas nestrādā, ir pretējs efekts
precīzāk, vēsturei ir jāstāsta to kas bija, bez emocijām, nevis - ko mēs gribam saredzēt, vai to ko vēlētos, kas lai būtu bijis,
patiesība demokrātiskā sabiedrībā nekad nevar nākt par sliktu, mums ir pietiekami daudz patiesa kam līdzināties un lepoties
Quoting: Derevjanskis vēl neviens nav uzrakstījis ko tādu, kas mani pārliecinātu par Pilsoņu karu
diemžēl neesmu dzirdējis argumentētu versiju neatkarības karam
________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !
|
Derevjanskis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 15:29:37
Atbildēt
Quoting: andzs diemžēl neesmu dzirdējis argumentētu versiju neatkarības karam
Kā jau te kamrāds Maschinengewehr 42 dažkārt piesauc - pierādijumi jāmeklē tam kas apsūdz. Šajā gadījumā - pamatoti jāargumentē tam, kurš grib mainīt visu laiku lietoto apzīmējumu. 
________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.
|
andzs
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 15:33:30
Atbildēt
ok. ja netkarības karš,
no kā neatkarība? okupācijas vara Latvijā pēc 1918. 11. novembra?
________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !
|
Derevjanskis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 15:36:16
Atbildēt
Quoting: andzs no kā neatkarība
Neatkarība no tiem, kas gribēja mums neļaut būt neatkarīgiem. Golca, Ļeņinsučkas un viņu pakalpiņiem.
________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 15:40:36
Atbildēt
Quoting: andzs no kā neatkarība?
Nu taču ka no Krievijas un Vācijas.
(Cik tas jauki, ka varu Jums palīdzēt ar atbildi uz tik grūtu jautājumu.)
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Derevjanskis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 15:42:41
Atbildēt
Quoting: Neainars Nu taču ka no Krievijas un Vācijas.
 , ja skatamies plašākā mērogā.
________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 15:58:29
Atbildēt
"Ļeņinsučka" -  
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Wehrwolf
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 16:21:11
Atbildēt
Quoting: Derevjanskis Visā šajā diskusijā Atbrīvošanas karš vai pilsoņkarš, vēl neviens nav uzrakstījis ko tādu, kas mani pārliecinātu par Pilsoņu karu.
Par Latvijas pilsoņu karu laikam varētu runāt tad, ja būtu sakāvušās Baloža brigāde ar Zemitāna brigādi.
________________________
Uzskatu, ka ienaidnieku Latvijai nav, ja neskaita Kolorādo vaboles... (Māra Zālīte, 2011. gads)
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 16:27:11
Atbildēt
Quoting: Wehrwolf Par Latvijas pilsoņu karu laikam varētu runāt tad, ja būtu sakāvušās Baloža brigāde ar Zemitāna brigādi.
...laikam jau tamdēļ dienvidnieki tikai noskatījās, kā ziemeļnieki kopā ar igauņiem pie Cēsim iekāva Landesvēru....
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
andzs
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 16:29:55
Atbildēt
Quoting: Arbalets ...laikam jau tamdēļ dienvidnieki tikai noskatījās, kā ziemeļnieki kopā ar igauņiem pie Cēsim iekāva Landesvēru....
Igaunijas armijas sadāvā, igauņu virspavēlniecības pakļautībā
________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !
|
Ahmeds
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 16:44:27
Atbildēt
Quoting: Neainars Noteikti. Krievijas lietai viņi nekalpoja.
1934.-1940.g. arī nekāda izcili lielā objektivitāte nebija.
Vai tad mūsdienās kāds latviešu vēsturnieks kalpo Krievijas interesēm? Atkal gaidu piemērus, pats neesmu pamanījis, lai kā arī censtos.
Quoting: Neainars Bet kāpēc Jūs izvēlējāties Ahmeda vārdu par savu segvārdu?
Man šis vārds patīk. Šai segvārda izvēlei nav liela sakara ar attieksmi pret islamu. Es arī citādāk diez vai lietotu latvisku segvārdu - kad reģistrējos panzerkampfā, neks labāks neienāca prātā. Un varat būt mierīgs - savu īsto (pasē rakstīto) latvisko vārdu nekad nemainīšu pret Ahmedu.
________________________
Dievs radīja cilvēkus, bet Kolts viņus padarīja vienlīdzīgus
|
Karlowich
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 17:20:39
Atbildēt
Tur jau tā lieta, ka savā starpā karoja šeit Latvijā dzīvojošie iedzīvotāji - vietējie letiņi, baltfriči, russi u.c. Vienīgie, kas bija ienācēji bija fāterlandes friči un 1919.gada beigās un 1920.gada sākumā arī sarkanā armija. Plus vēl igauņi, briti, franči, somi, dāņi, leiši, poļi.
Un sauc to kā gribi, bet kad 3.janvārī Kalpaks ar savējiem atstāja Rīgu - pa viņiem šāva - un tie nebija nedz krievi, nedz vācieši - tie bija latvieši, kuri gaidīja savus radus un draugus - sarkanos strēlniekus - latviešus.
Un tie, kas aktīvi iebilst - lūdzu nodefinējiet, kas ir pilsoņu karš.
Nav iespējams nepamanīt, ka šajā karā bija vērojamas pilsoņu kara iezīmes, lai arī kā tas zāģētu mūsu patmīlībai.
________________________
Vilks paēdis, aitas dzīvas un ganam - mūžīga piemiņa...
|
CaMaRo
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 18:14:58 - Laboja CaMaRo
Atbildēt
Pie tā arī paliksim:
Formāli (juridiski) - pilsoņu karš,
Pēc būtības - brīvības cīņas.
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 18:29:09
Atbildēt
Quoting: CaMaRo Pēc būtības - brīvības cīņas.
Peec buutiibas tas bija dazhaadu speeku atbalstiito grupeejumu ciinja par varu Latvijas teritorijaa. Varas noformeejums - neeatkariiba, protektoriaats, citas valsts sastaavdalja 80 % bija atkariigs no aareejiem apstaakljiem.
________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 18:44:29 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Quoting: Derevjanskis Kā jau te kamrāds Maschinengewehr 42 dažkārt piesauc - pierādijumi jāmeklē tam kas apsūdz. Šajā gadījumā - pamatoti jāargumentē tam, kurš grib mainīt visu laiku lietoto apzīmējumu.
Nu, tajā Brīvības cīņu/ Latvijas pilsoņu kara kontekstā par laimi vēl te neviens nevienu neapsūdzam... Tikai ir diskusijas par piemērotāko tā bruņotā konflikta apzīmējumu...
________________________
Židoģitļerovci.
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 18:49:18
Atbildēt
Karlowich
Quoting: Karlowich Un sauc to kā gribi, bet kad 3.janvārī Kalpaks ar savējiem atstāja Rīgu - pa viņiem šāva - un tie nebija nedz krievi, nedz vācieši - tie bija latvieši, kuri gaidīja savus radus un draugus - sarkanos strēlniekus - latviešus.
Smic_
Quoting: Smic_ Peec buutiibas tas bija dazhaadu speeku atbalstiito grupeejumu ciinja par varu Latvijas teritorijaa. Varas noformeejums - neeatkariiba, protektoriaats, citas valsts sastaavdalja 80 % bija atkariigs no aareejiem apstaakljiem.
Tas viss atsaucās 1940 gada , kad bija jaizvēlas.
Latvieši nepretojās
|
Matjis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 18:53:31
Atbildēt
Sveiki!
Negribēju cept jaunu tēmu dēļ tikai viena jautājuma, tādēļ jautāšu visatbilstošākajā topikā.
Nonācu mazās domstarpības ar savu vēstures skolotāju runājot par latviešu strēlniekiem un sarkanajiem strēlniekiem, respektīvi, es uzskatu, ka sarkanie strēlnieki ir valsts nodevēji un nekas vairāk, taču skolotāja pastāvēja uz to, ka sarkanie strēlnieki vēlējās tikai labu karojot pret saviem brāļiem. Lieki neizplūdīšu viņas viedoklī, jo ne tas man svarīgs, vairāk es vēlētos uzzināt jūsu viedokli par sarkanajiem strēlniekiem un par to cik ļoti viņi vispār saucami par latviešiem.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 18:58:47
Atbildēt
Quoting: Matjis Nonācu mazās domstarpības ar savu vēstures skolotāju runājot par latviešu strēlniekiem un sarkanajiem strēlniekiem, respektīvi, es uzskatu, ka sarkanie strēlnieki ir valsts nodevēji un nekas vairāk, taču skolotāja pastāvēja uz to, ka sarkanie strēlnieki vēlējās tikai labu karojot pret saviem brāļiem.
Iesaki skolotājai šā foruma kādas 3-4 pēdējās lapas palasīt...
________________________
Židoģitļerovci.
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 19:01:44
Atbildēt
Quoting: Stuka Tas viss atsaucās 1940 gada , kad bija jaizvēlas.
Tie, ar kuru atbalstu 1918. tajaa tapa Latvija (kaada taa bija tos 20-mit) muus taapat bija paardevushi. Taapeec, lai peec gadiem nebuutu striidu - taa bija okupaacija/aneksija u.t.t - cilveeku dziivibas ir vairaak veertas.
________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 19:03:54
Atbildēt
Matjis
Quoting: Matjis skolotāja pastāvēja uz to, ka sarkanie strēlnieki vēlējās tikai labu karojot pret saviem brāļiem.
Nevis pret "brāļiem" bet pret kolonizatoriem, respektīvi toreiz pret baltgvardiem.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 19:08:46
Atbildēt
CaMaRo
Quoting: CaMaRo Pie tā arī paliksim: Formāli (juridiski) - pilsoņu karš, Pēc būtības - brīvības cīņas.
Nepaliksim vis pie tādas neskaidrības.
Pilsoņu kaŗa Latvijā no 1918.-1920. gadam nebija.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 19:13:12 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Quoting: Neainars Pilsoņu kaŗa Latvijā no 1918.-1920. gadam nebija.
Nu kā tad nebija, ja kādos piemēram Bolvos vietējie vienā sādžā dzimušie kaimiņi šauj viens otram virsū...viens milics vai aktīvists, otrs "zaļais" mežabrāls...Tas ir tieši 1919.gads...
________________________
Židoģitļerovci.
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 19:14:03
Atbildēt
Smic_
Quoting: Smic_ Tie, ar kuru atbalstu 1918. tajaa tapa Latvija (kaada taa bija tos 20-mit) muus taapat bija paardevushi
Interesanti. Cik zinu tad atbalsts bija tikai no angļu puses pašaudoties Daugavā pa Golca pozīcijām
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 19:20:33
Atbildēt
Quoting: Stuka Cik zinu tad atbalsts bija tikai no angļu puses pašaudoties Daugavā pa Golca pozīcijām
Tas nemilitaarais ex Antantes valstu atbalsts tolaik bija daudz svariigaaks.
________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 19:25:00
Atbildēt
Smic_
Quoting: Smic_ Tas nemilitaarais ex Antantes valstu atbalsts tolaik bija daudz svariigaaks.
Labi, bet ko nozīmē "muus taapat bija paardevushi"
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 19:36:31
Atbildēt
Maschinengewehr 42
Quoting: Maschinengewehr 42 Nu kā tad nebija, ja kādos piemēram Bolvos vietējie vienā sādžā dzimušie kaimiņi šauj viens otram virsū...viens milics vai aktīvists, otrs "zaļais" mežabrāls...Tas ir tieši 1919.gads...
Bet viņi bija katrs citas valsts bruņotajos spēkos.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 20:00:49 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Quoting: Neainars Bet viņi bija katrs citas valsts bruņotajos spēkos.
Kādos bruņotajos spēkos? Varbūt tikai tie miliči bija tās tolaik Latgalē valdījušās varas pārstāvji, jo par cīņām pret Bermontu oficiāla informācija jau tikai vēlāk pienāca Latvijas austrumu pusē...jo TV un interneta tolaik nebija un "svaigākā" avīze lielinieku okupētajā teritorijā visbiežāk bija pāris mēnešus veca labākajā gadījumā...
Kamrād, nerunājiet taču muļķības, vai tad pats nezināt, kāda Latvijas ziemeļaustrumu daļā bija situācija 1918.gada beigās un 1919.gada sākumā? Un arī 1919.gada beigās...
________________________
Židoģitļerovci.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Nov 2009 20:03:08
Atbildēt
Quoting: Stuka Interesanti. Cik zinu tad atbalsts bija tikai no angļu puses pašaudoties Daugavā pa Golca pozīcijām
...nu nebija gan nekāda pašaudīšana...mūsu jūrnieki katru gadu 10.novembrī piemin 1919.gada kaujās kritušos britu un franču jūrniekus, jo tajā laikā Daugavgrīvā atradās franču un britu kara kuģi...bermontiešiem traucēja kuģu artilērijas atbalsts latviešiem un šie atrada iespēju apšaudīt arī sabiedroto kuģus ...un visai veiksmīgi.... un briti zaudēja deviņus jūrniekus, bet franči - divus jūrniekus...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
