miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
<< 1 ... 81 . 82 . 83 . 84 . 85 . 86 . 87 . 88 . 89 . 90 . 91 ... 161 . 162 . >>
Autors Ziņa
Derevjanskis
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2009 10:29:40 - Laboja Derevjanskis
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
pretuzbrukumu Kurzemē pēc Rīdigera fon der Golca pavēles sāka vācu spēki, kuros ietilpa Dzelzs divīzija un Landesvērs, kura bija Kalpaka bataljons...un kas tad bija vēl tie, kas atbrīvoja visu Vidzemi no sarkanajiem?

Es tikai uzskaitīju latviešu spēkus, lai parādītu, ka tie uzbrukuma sākumā nekādi lielie nebija.

Quoting: Arbalets
bet Landesvērs ir vietējie vācieši, kas tāpat kā vietējie krievi, karo par to, lai sarkanie nepārņemtu varu.

A ja uzvarētu Golcs vai lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa (latvieši) būtu noteicēji savā zemē?
Šis posms no 1918. gada decembra sākuma līdz pat Cēsu kaujām bija 2 svešu varu cīņa par Latvijas teritoriju un abās pusēs vairāk vai mazāk karoja savs procents latviešu.

Johaidī par pilsoņu karu to varētu uzskatīt tad, ja pretējās pusēs karotu balto (da kaut vai orandžo) latviešu armija pret sarkano(da kaut melno) latviešu armiju. Un abas armijas būtu noteicošais spēks teritorijā. Un uzvaras gadījumā kāda no pusēm iegūtu neatkarīgu melno vai orandžo varu. Ja karš būtu ar eksekūcijām un represijām, kurās vieni latvieši ar prieku likvidētu otrus, bez žēlastības.Un savā starpā būtu mežonīgs naids vēl ilgus kadus pēc kara. Nu līdzīgi kā somiem.

Tā kā tā nebija, tad tālāk man šai jautājumā varat skaidrot ko gribat, bet es Latvijas pilsoņu karu neatzīšu. Iecirtīšos un malšu savu gluži kā Marienburgas lielais N
Un es kā profāns to varu atļauties

________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.





Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2009 10:47:13
Atbildēt 


Quoting: Derevjanskis
Es tikai uzskaitīju latviešu spēkus, lai parādītu, ka tie uzbrukuma sākumā nekādi lielie nebija.

...nu tur jau tas sunc arī ir aprakts, ka kara sākuma posmā bija daži simti latviešu zem Landesvēra un jaunformējamās latviešu
daļas pie igauņiem Tērbatā...
Quoting: Derevjanskis
A ja uzvarētu Golcs vai lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa (latvieši) būtu noteicēji savā zemē?

...būtu tāpat kā bija līdz 1721.gadam, kad Livonijā valdīja vācu baroni...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 5 Nov 2009 10:51:04 - Laboja waffen ss
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
..būtu tāpat kā bija līdz 1721.gadam, kad Livonijā valdīja vācu baroni...


Un pie moskaļu krieveniekiem bija labāk?

Nebūtu tāpat, Eiropā jau bij XX nevis XVIII gadsimts.

Nākamajā Lielajā karā mums būtu pašiem savas īstās SS panzerdivīzijas ar ko sist utainos kamuņagas.

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Vecais _Strelnieks
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 5 Nov 2009 10:57:40
Atbildēt 


Quoting: waffen ss
Nākamajā Lielajā karā mums būtu pašiem savas īstās SS panzerdivīzijas ar ko sist utainos kamuņagas

nu ja - eži jau arī lido. Nu vismaz tad ja viņiem kārtīgi iesper.

Neesmu dzīvojis pagājušā gadsimta sākumā un tādēļ pilnīgi objektīvi nevarēšu spriest,
Bet tas ar kādu prieku streļķi stājās brīvprātīgajos un tas ar kādu prieku strēlnieki rāvās uz fronti lai karotu pret sen nīsto vācieti, tas cik strauji un brīžiem pat paniski bēga kurzemnieki no uzbrūkošā vācieša mani tomēr vedina uz domām, ka Krievu cars un monarhija bija latviešiem daudz vairāk pa prātam nekā vācu kaizers ar visiem saviem baroniem un baltvāciešiem.

________________________
Nebeigs cīnīties Latvijas dēli,
Ellē pašā tie gatavi nokāpt,
Droši sist ar dūri uz galda,
Prasīt Latvijas tiesu un daļu.


Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 5 Nov 2009 11:07:30
Atbildēt 


Quoting: Vecais _Strelnieks
Bet tas ar kādu prieku streļķi stājās brīvprātīgajos un tas ar kādu prieku strēlnieki rāvās uz fronti lai karotu pret sen nīsto vācieti, tas cik strauji un brīžiem pat paniski bēga kurzemnieki no uzbrūkošā vācieša mani tomēr vedina uz domām, ka Krievu cars un monarhija bija latviešiem daudz vairāk pa prātam nekā vācu kaizers ar visiem saviem baroniem un baltvāciešiem.


Jo bija pierasts, tad bija drošums un miers, nu akurāt kā mums šodien atceroties sovdepu laikus...Bet laiki mainās un sarkaniecilvēkēdāji izdarīja visu, lai latviešu domas mainītos par labu vāciešiem...

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


Derevjanskis
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2009 11:12:37 - Laboja Derevjanskis
Atbildēt 


Quoting: Haso
Mums par laimi Bermontam nebija peldlīdzekļu ar kuriem celties pāri Daugavai.

Un ja būtu, tad vārgie latvieši pa viņiem nešautu, kamēr šamie pāri celtos?
Tādas forsēšanas operācijas ir ļoti pagrūts uzdevums. Tas prasa spēcīgu artpotgotovku (kāda Bermontiešiem neapšaubāmi bija), kā arī precīzu artilērijas un trieciengrupu sadarbību forsēšanas laikā(ja pretinieks ir ar augstu morāli un artpotgotovka nav visu savā ceļā noslaucījusi, ko ar vieglajiem lauka puškoniem un gaubicēm ir visai pagrūti izdarīt). Tālāk otrā krastā jau trieciengrupām ir jādarbojas strauji, agresīvi, profesionāli (ko bezšaubām vecie vācu frontes vilki prata), lai izsistu aizstāvjus no savām pozīcijām. Bet ja aizstāvji ir ar augstu morāli, ieņēmuši labas pozīcijas un šo to sajēdz, tad šamie ne vella neaties, bet saķersies tuvējā ugunskaujā, lai pretinieks nevar izmantot artilēriju. Tālāk jau gaidam, kuram pirmajam izbeidzas munīcija.
Tā kā ar to forsēšanu var visādi gadīties. Karot reālā kaujaslaukā laikam neesot tas pats, kas bīdīt karodziņus uz kartes.
Un ja vēl ar tiem augstākajiem virsniekiem ir kā ir.

________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.


Vecais _Strelnieks
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 5 Nov 2009 11:26:14
Atbildēt 


Quoting: Alis
Bet laiki mainās un sarkaniecilvēkēdāji izdarīja visu, lai latviešu domas mainītos par labu vāciešiem...



________________________
Nebeigs cīnīties Latvijas dēli,
Ellē pašā tie gatavi nokāpt,
Droši sist ar dūri uz galda,
Prasīt Latvijas tiesu un daļu.


Bandava
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2009 11:46:44
Atbildēt 


Quoting: Haso
Mums par laimi Bermontam nebija peldlīdzekļu ar kuriem celties pāri Daugavai.


Pie Jaunjelgavas plūcās ap tiltu, bet arī tur internacionālie draugi neko nepanāca.

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2009 11:53:15
Atbildēt 


Quoting: waffen ss
Un pie moskaļu krieveniekiem bija labāk?

...pēc 1721.gada virs latviešiem bija divi kungi - krievu cars un viņa uzticamie kalpi Baltijas baroni...un bija vienošanās starp pirmajiem un otrajiem par sadarbību....

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"





Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2009 11:58:00
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
...a kas tad tie bija kas klopējās te savā starpā?...Krievijas impērijas pilsoņi - Liflandijas un Kurlandijas guberņu iedzīvotāji?...bet Krievijas impērija tajā brīdī, 1918.gada rudenī, 1919.gada sākumā, jau sen bija ķu-ķū...

Liflandijas u.c. guberņas tika likvidētas 1917., kad Kerenskis to vietā pasludināja Estladijas, Latvijas u.c. nomaļu autonomiju vai kautko tamlīdzīgu. Vai Par pilsonību tur kas tika lemts nezinu. Pamatā jau Kerenska likumi darbojās laikam līdz 1920.g.

Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2009 11:59:31
Atbildēt 


Quoting: Bandava
Pie Jaunjelgavas plūcās ap tiltu, bet arī tur internacionālie draugi neko nepanāca.

Par J-jelgavas tiltu neesmu lasījis.

Bandava
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2009 12:07:52
Atbildēt 


Quoting: Haso
Par J-jelgavas tiltu neesmu lasījis.


Te uz ātro Googlē atradās,

http://www.lacplesis.com/BRUNOTAIS_VILCIENS/CINAS_PIE_JAUNJELGAVAS.htm

Tilts tur ir bijis un cīņas arī.

waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 5 Nov 2009 12:09:38
Atbildēt 


Quoting: Vecais _Strelnieks
cik strauji un brīžiem pat paniski bēga kurzemnieki no uzbrūkošā vācieša mani tomēr vedina uz domām, ka Krievu cars un monarhija bija latviešiem daudz vairāk pa prātam nekā vācu kaizers ar visiem saviem baroniem un baltvāciešiem.


Mana vecfātera ģimene nekur nebēga un palika dzīvot pie <nīstajiem vāciešiem> Jelgavas apriņķī. Un kad šamais ~ 1917/18. saslima ar tīfu, ta pateicoties <nīsto vāciešu> kara ārstam tika izārstēts un piedzīvoja pat pašreizējo židokomūnistu uzurpatoru kliķi. Būtu bēguši, nez vai krievenieku sanitāri šamo uz kājām dabūtu. Vispār šams nekad par vāčiem nevienu sliktu vārdu nav teicis, atšķirībā no moskaļiem, tos gan gānīja.

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Vecais _Strelnieks
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 5 Nov 2009 12:25:10
Atbildēt 


Arī latviešu kara ārsti nevienu vien ievainotu vācieti dabūja uz pekām un izglāba - bet nevis tādēļ lai glābtu "krietno" vāciešu dzīvības, bet gan tādēļ ka tāds bija viņu profesionālais pienākums.

Manam vecvectēvam arī laikam sanāk vācieši rados, un arī viņš bija no Jelgavas apriņķa, kur vāci bija pat vairāk savākušies kā citos novados, bet tas viņam neliedza kā vienam no pirmajiem iestāties streļķu rindās un tas viņam neliedza arī kā vienam no pirmajiem pievienoties Ulmaņa Latvijas Armijai.
Viņš arī vienmēr bija slavējies Ulmani, un aizstāvējis - kā arī piedalījies 34 gada apvērsumā - bet tas nenozīmē, ka es tagad skriešu apkārt skaļi bļaudams -"krietnais Ulmanis" un "krietnie Ulmaņlaiki".

________________________
Nebeigs cīnīties Latvijas dēli,
Ellē pašā tie gatavi nokāpt,
Droši sist ar dūri uz galda,
Prasīt Latvijas tiesu un daļu.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2009 12:30:09
Atbildēt 


Quoting: waffen ss
Vispār šams nekad par vāčiem nevienu sliktu vārdu nav teicis, atšķirībā no moskaļiem, tos gan gānīja.


Tā izskatās, ka esi krietns ''jūsējais'' jau trešajā paaudzē!

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Vecais _Strelnieks
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 5 Nov 2009 12:33:02
Atbildēt 


Quoting: Atis
Tā izskatās, ka esi krietns ''jūsējais'' jau trešajā paaudzē!



________________________
Nebeigs cīnīties Latvijas dēli,
Ellē pašā tie gatavi nokāpt,
Droši sist ar dūri uz galda,
Prasīt Latvijas tiesu un daļu.


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2009 12:33:32
Atbildēt 


Quoting: Vecais _Strelnieks
brīžiem pat paniski bēga kurzemnieki no uzbrūkošā vācieša

Bija arī krievu rīkojumi par piespiedu evakuāciju...

Quoting: Maschinengewehr 42
Kā WW1 bija ar tiem Kurzemes bēgļiem?
Tā civilo bēgšana bija vairāk brīvprātīga, vai tomēr kādi oficiālās varas rīkojumi/pavēles bija evakuēties?


Quoting: motors
Cik var saprast no 1936.gada kareivja rokasgrāmatas, tad šo evukuāciju veica piespiedu kārtā, jo krievi rēķināja, ka viņiem agri vai vēlu izdosies padzīt vāciešus prom, un tukšajās teritorijās (Kurzemē un Zemgalē) varētu ievest krievu kolonistus, kamēr latvieši varētu nīkt kautkur tālu Sibīrijā


________________________
Židoģitļerovci.


Vecais _Strelnieks
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 5 Nov 2009 12:37:40
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Bija arī krievu rīkojumi par piespiedu evakuāciju...

šī par ko mēs sākām runāt gan man šķiet ir cita tēma nevis Latvijas brīvības cīņas, Bet jā bija rīkojums - un daudzi būtu ar lielāko prieku palikuši savās mājās, lai tur nāk vācietis vai turks. Jo Latviešu zemnieks nespēja pamest savus laukus un iekoptos tīrumus - īpaši jau ražas laikā. Un kā lasāms no cilvēku atmiņu stāstiem, tad tanī gadā raža esot bijusi padevusies ļoti laba un roka nav cēlusies saimniekiem iznīcināt iekoptos laukus un doties svešumā.
Bet tajos pašos atmiņu stāstos tikpat bieži figurē atmiņas (īpaši gados jaunāku cilvēku) kuri paši bēguši vācietim tuvojoties.

________________________
Nebeigs cīnīties Latvijas dēli,
Ellē pašā tie gatavi nokāpt,
Droši sist ar dūri uz galda,
Prasīt Latvijas tiesu un daļu.


Vecais _Strelnieks
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 5 Nov 2009 12:40:32
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
un tukšajās teritorijās (Kurzemē un Zemgalē) varētu ievest krievu kolonistus, kamēr latvieši varētu nīkt kautkur tālu Sibīrijā

hmmm, par to gan es neko nezinu un neesmu lasījis.
Vairāk nācies saskarties ar to ka lauki tika iznīcināti - lai nepaliktu "krietnajiem" vāciešiem. Tā sacīt jāsaka - ne pašam, ne Sašam.
Tieši tāpat kā kara sākumā vāči rīkojās prūsijā atkāpjoties, bet pēcāk to pašu visās teritorijās darīja arī krievi.

________________________
Nebeigs cīnīties Latvijas dēli,
Ellē pašā tie gatavi nokāpt,
Droši sist ar dūri uz galda,
Prasīt Latvijas tiesu un daļu.


andzs
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2009 12:41:54 - Laboja andzs
Atbildēt 


Quoting: Derevjanskis
Johaidī par pilsoņu karu to varētu uzskatīt tad, ja pretējās pusēs karotu balto (da kaut vai orandžo) latviešu armija pret sarkano(da kaut melno) latviešu armiju. Un abas armijas būtu noteicošais spēks teritorijā. Un uzvaras gadījumā kāda no pusēm iegūtu neatkarīgu melno vai orandžo varu. Ja karš būtu ar eksekūcijām un represijām, kurās vieni latvieši ar prieku likvidētu otrus, bez žēlastības.Un savā starpā būtu mežonīgs naids vēl ilgus kadus pēc kara. Nu līdzīgi kā somiem.


Kungi

naids bija, un bija likvidācija bez mazākas žēlastības, kaut vai- zaļie partizāni un sarkano plīntnieku kaujas

bet šoreiz ne pa to

iepriekš atvainojos- atbilde būs gara, lai gan centīšos izteikt pēc iespējas kodolīgāk

Apskatīšos uz komplicēto jautājumu kopu no kungu viedokļa- neatkarības karš

Tātad, kā jau Jūs piekritāt, pilsoņu karš ir karš starp vienas tautas, vienas sabiedrības pārstāvjiem,
bet
mums ir neatkarības karš
neatkarības karš ir tautas cīņa pret okupācijas varu - labi, meklēsim okupantus

tā kā sadaļas nosaukumā ietverti gadskaitļi 1918 -1920 aplūkosim šo laiku

līdz 1918. gada 11. novembrim ir vienkārši – okupācijas vara ir Vācijas Impērija,
tālāk jau ir grūtāk,
pēc pamiera noslēgšanas, sākas miera sarunas, Antante diktē nosacījumus Vācijai un izvirza pagaidu rīkojumus, Vācijas armijai noliek pagaidām palikt ieņemtajā Austrumeiropas teritorijā, arī Latvijā.
Tātad, pēc pamiera noslēgšanas okupācijas vara Latvijā de jure – Antantei, de facto Antante deleģē Vācijai

Un te sākās problēmas, jo Vācija (revolūcijas un sakāves dēļ ) atļauj vietējiem pārņemt varu, labs piemērs Liepāja -

16. novembrī, divas dienas pirms Latvijas Republikas proklamēšanas, Liepājas pilsētas valdē cita pēc citas notiek trīs vēsturiskas sēdes.
Pirmā sēde ¬ vācu valodā. Tajā vācu okupācijas varas ieceltais pilsētas priekšnieks Heidemanis nodod cara laikos vēlētajai pilsētas domei pilsētas komunālo pārvaldi.
Otrā sēde ¬ krievu valodā. Domnieki noliek savas pilnvaras, lai dotu vietu laika garam vairāk piemērotai pārvaldei.
Trešā sēde ¬ latviešu valodā. Liepājas Pagaidu saimnieciskā komisija pārņem pilsētas valdi. No 60 komisijas locekļiem puse pārstāvju ir no pilsonības aprindām, otra puse ¬ no Strādnieku deputātu padomes, kas izveidojusies 14.-15. novembrī. Tās priekšsēdētājs ir Ansis Rudevics. Liepājas republika ¬ tā lepni un gandarīti nodēvē pilsētu komisijas padomes priekšsēdētājs Andrejs Bērziņš.
Jaunajai republikai vēl nav nekādu likumu par pašvaldību vēlēšanām, un Liepājas Pagaidu saimnieciskā komisija kļūst par pirmo Latvijā, kas izstrādā un pieņem attiecīgus vēlēšanu noteikumus. Vēlēt drīkst visi pilsētas iedzīvotāji, kas ir vecāki par 20 gadiem un ir Latvijas pilsoņi.

tālāk,
ņemam pirmavotus - Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes ārlietu nodaļas vadītāja vietnieka Arveda Berga vēstule Zigfrīdam Meierovicam par Nacionālās padomes un Tautas padomes attiecībām (melnraksts)
"Ap to pašu laiku okupācijas vara, acīmredzot ar blakus nolūku kompromitēt latviešu uzsākumu, sāka izrādīt gatavību nodot varu un zemes valdīšanu kādai vietējai varai, Tam ar prieku gāja pretim Tautas Padome un 18.nov. pasludināja Latvijas republikas neatkarību ar Ulmani kā ministru priekšnieku, Valteru kā iekšlietu ministru utt. Par Tautas Padomes priekšsēdētāju iecēla Čaksti, kurš par to dabūja zināt tikai no avīzes savās mājās Kurzemē. Tas atbrauca Rīgā, nepaspēja orientēties, sajūsmā un drusku arī lētticībā viņu tūliņ ar Zemgalu aizsūtīja uz Stokholmu, lai stātos sakaros ar sabiedrotiem, bet laikam arī, lai viņš te nevarētu sākt atjēgties"

„Jāsaka, ka Tautas Padomei un jaunai valdībai klājas diezgan grūti. Vācu okupācijas vara rīkojas ļoti perfidi. Lai gan viņa pate forsēja jaunās valdības rašanos, viņa to visādi šikonē ...."

Un šeit ir izšķirošs moments -
Vācija nodod varu vietējiem (kuri avotos to pareizi dēvē par okupācijas varu)
Antante atzīst Tautas Padomi, kā Latvijas varu, latviešu pārstāvi
Vācijas armija saglabā tikai militāro varu
Vācijas armija saglabā tikai ierobežotu administratīvo varu, jo vienlaikus sadarbojas un konkurē ar vietējām latviešu padomēm/pašvaldībām
Okupācija de jure Latvijā izbeidzas, Latvijā vairs nav okupācijas varas ir okupācijas karaspēks kurš atkāpjas

ņemam atkal pirmavotu
1918. gada 29. decembra līgumu starp A. Vinnigu un Latvijas Pagaidu valdību - par Latvijas pavalstniecību piešķiršanu ārzemniekiem, kuri piedalījušies cīņās pret lieliniekiem.

šajā gadījumā mums interesē forma-
Latvijas Pagaidu valdība ir ar mieru pēc pieprasījuma piešķirt pilnīgas Latvijas pilsoņu tiesības visiem ārzemju karavīriem, kas ne mazāk kā četras nedēļas piedalījušies brīvprātīgo korpusu cīņās par Latvijas atbrīvošanu no lieliniekiem.
3. Pagaidu valdība noteikti garantē Baltijas vāciešiem saskaņā ar 7. decembra konvenciju piešķirtās tiesības izveidot landesvēra sastāvā 7 nacionālās rotas un 2 baterijas arī tad, ja šī līguma 2. paragrāfs novestu pie Baltijas karaspēka daļu pārejošas izformēšanas.


un skatoties formu redzam,



Latvijas Pagaidu valdība ir ar mieru... piešķirt pilnīgas Latvijas pilsoņu tiesības visiem ārzemju karavīriem
Pagaidu valdība noteikti garantē...

Vācija un Antante par Latvijas varu atzīst Tautas Padomes izvirzīto Pagaidu Valdību
Jo Pagaidu valdība apsolās piešķirt Latvijas pilsonību

Tātad 1919. gada janvārī Latvijā neeksistē okupācijas vara
Ir Antantes atzītā Tautas Padome, vietējā vara
ir Padomju Savienības atzītā Latvijas Padomju Republika- vietējā vara


Tātad karš starp divām Latviešu varām
jo

kopsavilkums
VĀCIEŠI BEZ KARA ATZINA LATVIJAS SUVERENITĀTI –
ATZINA TAUTAS PADOMI KĀ LATVIJAS VARU
slēdza līgumus ar LATVIJAS VALDĪBU
JA VĀCIJA BŪTU „KAROJUSI" JEB AR MILITĀRU SPĒKU IZDzINUSI TAUTAS PADOMI AR ARGUMENTU KA VĀCIJA IR VIENĪGĀ VARA LATVIJĀ 1918. GADA NOVEMBRĪ
tad tas būtu klasisks neatkarības karš
bet, piedodiet
ir pilsoņu karš pēc satura, atbrīvošanas karš pēc formas

________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !


Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2009 13:09:14
Atbildēt 


Quoting: andzs
r pilsoņu karš pēc satura, atbrīvošanas karš pēc formas



Derevjanskis
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2009 13:15:41 - Laboja Derevjanskis
Atbildēt 


Quoting: andzs
VĀCIEŠI BEZ KARA ATZINA LATVIJAS SUVERENITĀTI –
ATZINA TAUTAS PADOMI KĀ LATVIJAS VARU
slēdza līgumus ar LATVIJAS VALDĪBU
JA VĀCIJA BŪTU „KAROJUSI" JEB AR MILITĀRU SPĒKU IZDINUSI TAUTAS PADOMI AR ARGUMENTU KA VĀCIJA IR VIENĪGĀ VARA LATVIJĀ 1918. GADA NOVEMBRĪ
tad tas būtu klasisks neatkarības karš

Tu runā tā, itkā nezinātu vācu patiesās intereses šeit. Itkā tā pati Niedras valdība, Bermonts vai Sučka būtu kalpojuši latviešu tautas interesēs. Ko tad viņi lai citu oficiāli būtu darījuši, ja ne to, ko Antante diktē?
Jeb varbūt vācu(Golca) patiesais mērķis bija cīnīties pret boļševismu? Un šie no brīva prāta atdzina to valdību? Un tad kad Latvija būtu brīva, tad Niedras valdība šeit kalpota latviešu interesēs? Un netiktu veidotas sazinkādas Baltijas hercogistes, kurās valdītu vācu baroni un kas būtu Vācijas vasaļvalsts?
Vienīgā valdība, kas kalpoja latviešu tautas interesēm bija Pagaidu valdība un Pagaidu valdība cīnijās pret ārēju ienaidnieku, kurš maskējās zem visdažādākajām izkārtnēm (Sučka, Niedra, Bermonts). Un punkts. IMHO viss pārējais ir suņa murgi

Quoting: Derevjanskis
man šai jautājumā varat skaidrot ko gribat, bet es Latvijas pilsoņu karu neatzīšu. Iecirtīšos un malšu savu gluži kā Marienburgas lielais N
Un es kā profāns to varu atļauties



Ja vēl Cēsu kaujās Baloža brigāde būtu kāvusies pret Igauņiem un Ziemeļniekiem, tad es vēl spētu aiz matiem pievelkot to pilsoņkaru piesaukt.

________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.


CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 5 Nov 2009 13:20:31
Atbildēt 


Quoting: andzs
Apskatīšos uz komplicēto jautājumu kopu no kungu viedokļa- neatkarības karš

Neesmu redzējis, ka kāds šeit kaut ko vervelētu par neatkarības karu. Runa ir par nosaukumu pilsoņu karš.
Quoting: andzs
Vēlēt drīkst visi pilsētas iedzīvotāji, kas ir vecāki par 20 gadiem un ir Latvijas pilsoņi.

Pag pag, līdz 1919. gadam nekādu pilsoņu nav bijis...
andzs
Un arī tu ņem pēc formas nevis pēc būtības....
Quoting: andzs
ir pilsoņu karš pēc satura, atbrīvošanas karš pēc formas

Nu pēc satura nu galīgi nesanāk, pēc formas tieši sanāk. Tikai un vienīgi pēc juridiskās formas.

Vai tad tiešām ir tik grūti paņemt loģiku palīgā?

Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2009 13:20:49
Atbildēt 


Quoting: Bandava
Tilts tur ir bijis un cīņas arī.

Ar to "tiltam pozīcija" vēlāk "priekštilta pazīcija" tā laika militārajā terminoloģijā sauca placdarmu, kas varēja būt bez tilta.
Es to tekstu saprotu, ka uzzinot par bermontiešu koncentrāciju Birzgales-Valles telpā, mūsējie izveidoja placdarmu Daugavas kreisajā krastā J-jelgavā. Artilērijas atbalsts no bruņuvilciena labā krasta Skrīveru stacijā...

Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2009 13:30:35
Atbildēt 


Quoting: Derevjanskis
Ja vēl Cēsu kaujās Baloža brigāde būtu kāvusies pret Igauņiem un Ziemeļniekiem, tad es vēl spētu aiz matiem pievelkot to pilsoņkaru piesaukt.

Landesvērs (Dienvidnieki) kāvās pret Igauņiem un Ziemeļniekiem. Ar to pilnīgi pietiek pilsoņu karam. Baloža brigāde no Landesvēra atšķirās tikai ar to ka tajā bija vairāk brīvprātīgo, bet Balodim vairāk mobilizēto. Landesvers bija vairāk motivēts pilsoņu karam, jo tam vairāk bija ko zaudēt. Tieši tāpat kā USA Dienvidniekiem. Un neviens USA pilsoņu karu nesauc par nigu Atbrīvošanas karu.

andzs
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2009 13:35:19
Atbildēt 


Quoting: CaMaRo
Quoting: andzs
Vēlēt drīkst visi pilsētas iedzīvotāji, kas ir vecāki par 20 gadiem un ir Latvijas pilsoņi.
Pag pag, līdz 1919. gadam nekādu pilsoņu nav bijis...
andzs
Un arī tu ņem pēc formas nevis pēc būtības....

Quoting: andzs
ir pilsoņu karš pēc satura, atbrīvošanas karš pēc formas

Nu pēc satura nu galīgi nesanāk, pēc formas tieši sanāk. Tikai un vienīgi pēc juridiskās formas.

Vai tad tiešām ir tik grūti paņemt loģiku palīgā?



bingo
līdz 1919. nav kara - arī neatkarības kara
pēc 1919 ir tikai viens karš – pilsoņu karš

________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2009 13:53:24
Atbildēt 


Quoting: CaMaRo
Vai tad tiešām ir tik grūti paņemt loģiku palīgā?

Visi cilvēki ir mirstīgi. Sokrāts ir cilvēks. Tātad Sokrāts ir mirstīgs.
Normāla loģika, kādu māca skolās...trešās klases bērneļiem gan tā ir paredzēta...bet nekas...

________________________
Židoģitļerovci.


Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 5 Nov 2009 13:58:41
Atbildēt 


Quoting: Haso
Un neviens USA pilsoņu karu nesauc par nigu Atbrīvošanas karu.


Labs salīdzinājums.

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


Bandava
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2009 14:10:49
Atbildēt 


Quoting: Haso
Ar to "tiltam pozīcija" vēlāk "priekštilta pazīcija" tā laika militārajā terminoloģijā sauca placdarmu, kas varēja būt bez tilta.


Esot tur bijis "plostu tilts", par tāda placdarma noturēšanu Lāčplēša ordeņu būtu aptrūcies

CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 5 Nov 2009 14:23:33 - Laboja CaMaRo
Atbildēt 


Nu bet vajadzētu tomēr just starpību starp 90 gadīgas valsts pilsoņu savstarpējo konfliktu un 3pusīgu konfliktu jaundibinātas valsts teritorijā.
Labi, ja patīk pēc formas, tad pēc formas. Iedomājamies situāciju, tagad mūsdienu latvija, bariņš nepilsoņu izdomā veikt valsts apvērsumu, ar saujiņas pilsoņu un krievijas palīdzību viņiem tas arī izdodas, militāra konflikta ceļā tiek nodibināta jauna valsts, kur bijušie nepilsoņi tiek pie pilsonības. Pēc jūsu juridiskās loģikas pilsoņu karš... ibio nekas neliedz ar atpakaļejošu datumu visus pataisīt par pilsoņiem...

<< 1 ... 81 . 82 . 83 . 84 . 85 . 86 . 87 . 88 . 89 . 90 . 91 ... 161 . 162 . >>
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 1
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.112
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2024