miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
<< 1 ... 81 . 82 . 83 . 84 . 85 . 86 . 87 . 88 . 89 . 90 . 91 ... 160 . 161 . >>
Autors Ziņa
Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Okt 2009 23:49:10
Atbildēt 


Quoting: Haso
Kad V.O. 49. pavasarī devās uz labākiem kaujas laukiem, neklātienes studenti to bija saistījuši ar marta deportācijam un uzskatīja, ka viņš ir rupji novākts.

...domāju, ka visu par viņu mēs tā arī nekad neuzzināsim...bet šai versijai ir tiesības dzīvot...jo zināja jau nu viņš visai daudz...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"





Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 09:40:53 - Laboja Arbalets
Atbildēt 


....Varbūt kādam rosinājums par jaunu pārskatīt 1919. gada notikumus šķitīs radikāls un kaitīgs, tomēr fakts, ka par Latvijas neatkarības karu patiešām ne tikai nav mūsdienīga, fundamentāla darba, bet nav pat vispārpieņemta tā laika posma nosaukuma. Vieni saka ''brīvības cīņas'', citi ''neatkarības karš'', vēl citi ''atbrīvošanās cīņas''. Jēkabsons spriež, ka korektākais būtu ''neatkarības karš'', jo runāt par ''brīvības cīņām'' varētu tikai pēc 1919. gada jūnija Cēsu kaujām: ''Ja tiem pārsimts pagaidu valdībai uzticīgajiem puišiem, kas 1919. gada sākumā, Stučkas karaspēkam uzbrūkot, atkāpās no Rīgas, sacītu, ka šīs ir ''brīvības cīņas'', viņi ļoti izbrīnītos, jo ielās dzirdēja latviešus sev nopakaļ saucam: ''Vācu pakalpiņi!'' Viņiem tā toreiz drīzāk bija izdzīvošanas cīņa, jo tauta būtībā bija pret viņiem. Tas bija ļoti sarežģīts laiks.'' ...tā šodienas "Latvijas Avīze" saka profesors Jēkabsons....

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 10:24:41 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
...tā šodienas "Latvijas Avīze" saka profesors Jēkabsons....

Te tas rakstiņš ->

1919. gadā Pāvela Bermonta armijas rindās dienēja arī vairāki simti latviešu...

Pārsteidzoši skan, bet tieši bermontiādi un Latvijas neatkarības karu var uzskatīt par vienu no mūsu zemes vēstures puspelēkajiem plankumiem. ''Nav izpētīts gandrīz nekas,'' skarbi vērtē Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Ēriks Jēkabsons...

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/vesture.un.sodie na/?doc=66700

Patiesībā tas bija pilsoņu karš, jo tajā mēs redzam latviešu–vācu attiecības, abpusējo naidu... (c) E.Jēkabsons...

________________________
Židoģitļerovci.


Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 10:28:31
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Te tas rakstiņš

Manuprāt tāds svaigāks kumosiņš rakstā ir Cēsu kauju saistība ar vācu neapmierinātību ar Versaļas miera noteikumiem.

Vecais _Strelnieks
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 11:13:03
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/vesture.un.sodie na/?doc=66700

labs rakstiņš.

________________________
Nebeigs cīnīties Latvijas dēli,
Ellē pašā tie gatavi nokāpt,
Droši sist ar dūri uz galda,
Prasīt Latvijas tiesu un daļu.


Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 4 Nov 2009 11:28:09 - Laboja Alis
Atbildēt 


Patiesībā tas bija pilsoņu karš, jo tajā mēs redzam latviešu–vācu attiecības, abpusējo naidu. ...tā saka pat E.Jēkabsons.

p.s. raksts super.

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


andzs
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 11:30:10
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
E.Jēkabsons...

Jēkabsons ir vienīgais pētnieks fakultātē, viņš ir vienīgais kurš strādā līdz vēlam vakaram un atšķirībā no konferenču tūristiem- strangas, feldmaņa, pat noguris uzklausa visus studentus

________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 11:34:30
Atbildēt 


Quoting: andzs
Jēkabsons ir vienīgais pētnieks fakultātē, viņš ir vienīgais kurš strādā līdz vēlam vakaram un atšķirībā no konferenču tūristiem- strangas, feldmaņa, pat noguris uzklausa visus studentus


It sevišķi sesijā ir bail uz viņu paskatīties. Caurām naktīm neguļ, lai tikai izskatītu visus studentu darbus. Milzīga pretīmnākšana studentiem. Tāpēc arī viņš ir viens no studentu viscienījamākajiem pasniedzējiem. Citi tiešām jau sešos iet mājās un iepūtiet viņiem, viss pārējais vienalga.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Derevjanskis
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 13:01:11 - Laboja Derevjanskis
Atbildēt 


Pēc Jēkabsona domām, no kara vēstures viedokļa nav izpētīti pat notikumi saistībā ar svinamo 1919. gada 11. novembri – Lāčplēša dienu. Tas ir tikai aplams stereotips, ka viss par neatkarības cīņām sīki izskatīts un salikts pa plauktiņiem vēl pirmskara Latvijā. Jā, ir ģenerāļa Mārtiņa Peniķa redakcijā 1938. gadā izdotā un pēc tam vairākkārt pārizdotā grāmata ''Latvijas Atbrīvošanas kara vēsture'', taču tā tapa tikai 15 gadus pēc brīvības cīņām. Nodaļu autori paši bija piedalījušies šajās cīņās, taču daudzi līdz mūsdienām lielā skaitā saglabājušies arhīvu materiāli – pavēles, štābu dokumenti – toreiz viņiem nebija pieejami; kaut ko noklusēja personīgu, kaut ko politisku iemeslu dēļ.

Bet kur tad paliek 1921. gadā sarakstītais Radziņa kreatīvs Latvijas atbrīvošanas kaŗš, kurš sākas ar Bermontiādi? Varbūt tas tomēr ir romāns? Man kā vēstures diletantam šķiet tīri objektīvs darbs. Vācieši un lielinieki netiek pārāk lamāti, latviešus ar saulītē neceļ, nopietni vērtē sabiedroto palīdzību. Pie tam, šams sarakstīts gadu pēc kara un itkā izmantoti dokumenti un pavēles.

Radziņa priekšvārds:
Pirmo daļu no šī sava darba esmu sastādījis pēc pulkveža Ed. Kalniņa atmiņām, kuŗas viņš man ļoti laipni darīja pieietamas. Sākot no otras daļas, rakstīju pats pēc savām atmiņām, kā arī pēc ziņām, ko man laipni sniedza daži citi kaŗa līdzdalībnieki. Gandrīz visi grāmatā pievestie fakti ir dibināti uz dokumentiem, t. i. pavēlēm un ziņojumiem. Bez tam esmu izlietojis arī mūsu bijušo ienaidnieku rakstus: grāfa fon der Golca "Meine Sendung in Finnland und Baltikum" un Vagenera "Von der Heimat geächtet". Savās atmiņās esmu centies patiesīgi uzzīmēt arī to, kā es sapratu apstākļus tanī laikā, kad vēl nebij pārzināmi ne ienaidnieka spēki, nedz nolūki, kad ne visai pazīstami bij arī mūsu pašu armijas spēki un kad darbība bij jāvada puslīdz kā pa tumsu.
Autors.
Rīgā, 27. aprīlī 1921. g.

===============================================
ko bermontiādē darīja vācu zemessargi jeb landesvērs? Tur ir visādas leģendas. Paskatieties, ko viņi darīja 1919. gada jūlijā Latgalē! Tur viņi cieta vislielākos zaudējumus un guva vislielākos panākumus karā pret lieliniekiem.

Beidzot kāds krietnos vācus piemin.

20. gadu sākumā Latvijas armijas kara tiesa apžēloja kādu Lāčplēša kara ordeņa kavalieri un vēl trīs virsniekus par to, ka viņi 1919. gada novembrī pēc kādas vācu muižas ieņemšanas izvaroja un pēc tam mežā nogalināja muižnieci un divas viņas meitas, lai arī šīm sievietēm ar bermontiešiem nebija nekāda sakara. Vainīgie tiesā atklāti sacīja, ka neieredzēja vāciešus, ''kas daudz mums pāri darījuši''. Kāds karavīrs atmiņās rakstīja, ka komandieris viņiem pavēlējis nošaut bermontiešu gūstekņus, bet tikai no aizmugures, it kā bēgot. Nabaga vācietis neparko nav gribējis griezt muguru, jo sapratis, kas būs.

Nu šito es tiem bauriem nekad nepiedošu, nevienas citas tautas pārstāvji tā nemūžam nav rīkojušies un nekad nerīkosies.

Nav šaubu, 11. novembris Latvijai bija izšķirošs datums. Ja nāktos zaudēt bermontiešiem, neatkarīgas Latvijas nebūtu. Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvijai neatkarību nācās izcīnīt visgrūtākajos apstākļos, jo te krustojās daudzu ieinteresēto spēku plāni.

Nu jau bišk pārspīlē

P.S. Bet vispār jau raksts labs, lai gan šur tur nepiekrītu. Bet kā diletantam kādas gan man tiesības nepiekrist...

________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.





Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 13:41:44
Atbildēt 


Quoting: Derevjanskis
Nu šito es tiem bauriem nekad nepiedošu, nevienas citas tautas pārstāvji tā nemūžam nav rīkojušies un nekad nerīkosies.


Pat sarkanie nē??

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Kverkagambo
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 13:52:48
Atbildēt 


Doma, ka Brīvības cīņas ir jāturpina pētīt, ir ļoti pareiza.
Detaļās tomēr nepiekrītu.
Ceru, ka Jēkabsons netērēs laiku, meklējot īsto nosaukumu Brīvības cīņām (kuras var saukt arī par Neatkarības karu, Neatkarības cīņām, Brīvības karu) un pierādot, ka tas bija pilsoņu karš (tikai tāpēc, ka bija naids starp vāciešiem un latviešiem?).
Par to Bermonta apstāšanos pie Daugavas - man liekas, Peniķim diezgan labi viss uzrakstīts.

________________________
no jelgawas peenak zinas tada pasa gara ka pedejas deenas 24 15 18 9 17 15 14 11 1 11 9 2 11 22 18 21 23 19 7...


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 14:07:04
Atbildēt 


Quoting: Atis
Tāpēc arī viņš ir viens no studentu viscienījamākajiem pasniedzējiem. Citi tiešām jau sešos iet mājās un iepūtiet viņiem, viss pārējais vienalga.

...nu viņš jau studiju laikā esot bijis klusais darba rūķlis...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 15:32:14
Atbildēt 


Quoting: Haso
Manuprāt tāds svaigāks kumosiņš rakstā ir Cēsu kauju saistība ar vācu neapmierinātību ar Versaļas miera noteikumiem.

...nu te ir tas, ko studentiem centās iemācīt nu jau nelaiķis Pjotrs Jakovļevičs Krupņikovs - ''jaunieši, meklējiet kopsakarības, un skataties uz lietām plašāk"....nu lai arī cik mums to negribētos, nebijām mēs tajā brīdī Eiropas uzmanības centrā...bet mēs arī nebijām arī galīgi Dieva aizmirsta nomale, ja jau friči izmantoja Baltijas kārti Versaļas sarunu procesā....
Quoting: Derevjanskis
Beidzot kāds krietnos vācus piemin.

...nu bet šamo nopelnus sāka aizmirst uzreiz pēc karadarbības beigām....tāpat kā pēc kāda laika sagāja naidā ar igauņiem par Cēsu kaujām....
Quoting: Maschinengewehr 42
Patiesībā tas bija pilsoņu karš, jo tajā mēs redzam latviešu–vācu attiecības, abpusējo naidu...

...un tā naida pagales gruzdēja ilgi...jau no 1905.gada, kad vieniem bija dota vara baurus pērt, kārt un nošaut bēgot ....un tie vietējie Latvijas friči, WWI sākoties, jau nekur nepazuda...pat 1915.gadā strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja nedaudz baidījās no šamo, jeb Rīgā mītošo friču, provokācijām...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 18:44:11
Atbildēt 


Quoting: Kverkagambo
Ceru, ka Jēkabsons netērēs laiku, meklējot īsto nosaukumu Brīvības cīņām (kuras var saukt arī par Neatkarības karu, Neatkarības cīņām, Brīvības karu) un pierādot, ka tas bija pilsoņu karš (tikai tāpēc, ka bija naids starp vāciešiem un latviešiem?).

Nesaprotu, kādēļ tādas bailes no vārdiem "pilsoņu karš"?
Kā no kāda mēra...
Pilsoņu karš - karš starp dažādu politisko spēku pārstāvjiem kādā valstī (tā tāda visvienkāršākā definīcija)...
ASV un Krievijā no tā jēdziena nebaidās...

________________________
Židoģitļerovci.


Yojimbo
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 18:57:28
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Nesaprotu, kādēļ tādas bailes no vārdiem "pilsoņu karš"?


Tas nebija Latvijas pilsoņu karš. Karš bija kā sastāvdaļa no brūkošās austrumslāvu impērijas pilsoņu kara, bet nebija pilsoņu karš latviešu starpā.

________________________
Visu ar mēru!

http://www.thereligionofpeace.com


CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 19:02:14
Atbildēt 


Maschinengewehr 42
Ibio, lai butu pilsoņu karš, vispirms ir jābūt pilsoņiem, kas tur karo. Ja kādai pusei nebija pilsonības, tad tur ir bez variantiem.

Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 19:05:05
Atbildēt 


Quoting: Yojimbo
Karš bija kā sastāvdaļa no brūkošās austrumslāvu impērijas pilsoņu kara, bet nebija pilsoņu karš latviešu starpā.

Kā tad, neviens latvietis uz otru tolaik nešāva, visi latvieši draudzīgi apkampās, nodziedāja "Dievs svētī Latviju", uzslavēja Ulmaņa krietnumu un devās vispirms sakaut vācus un pēc tam krievu boļševikus!

________________________
Židoģitļerovci.


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 19:07:03
Atbildēt 


Quoting: CaMaRo
Ibio, lai butu pilsoņu karš, vispirms ir jābūt pilsoņiem, kas tur karo. Ja kādai pusei nebija pilsonības,

1918.gada 18.novembrī visiem bija viena pilsonība - Krievijas impērijas...
Vai jau nākošajā dienā pēc 18.novembra Latvijas pilsoņu pases Tautas Padome sāka izsniegt?

________________________
Židoģitļerovci.


CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 19:29:09
Atbildēt 


Maschinengewehr 42
Taisnība, bet
Quoting: Maschinengewehr 42
Pilsoņu karš - karš starp dažādu politisko spēku pārstāvjiem kādā valstī (tā tāda visvienkāršākā definīcija)...

neiekļaujas definīcijā, jo galu galā tas karš jau vairāk bija starp dažādu tautībām par kontroli noteiktā teritorijā. PS tad jau par pilsoņu karu jāsauc arī spartaka sacelšanās un visi pārējie iekšējie Romas kā arī visu citu impēriju konflikti

Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 19:35:37 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Quoting: CaMaRo
karš jau vairāk bija starp dažādu tautībām par kontroli noteiktā teritorijā.

Karš tieši arī bija starp politisku spēku pārstāvjiem...
1919.gadā bija gan sarkanie latvieši ar Stučku priekšgalā, kas otro sociālistisko valsti Pasaulē nodibināja (daudzi pat nezin, kur tika otrās sociālistiskās valsts konstitūcija pieņemta, un min visādas Mongolijas, Ķīnas), gan arī valdība ar latvieti Niedru priekšgalā...gan Tautas Padome...
Trīs dažādi politiskie spēki ar latviešiem priekšgalā!

________________________
Židoģitļerovci.


F22raptor
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 19:37:06
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Kā tad, neviens latvietis uz otru tolaik nešāva,

Šava gan jo daļa strelnieku jau karoja sarkano pusē un tikai vēlāk pievienojās mūsējiem

________________________
Izķepurošos ar uzviju!!!
"Mūsu Dievs, mūsu ticība, mūsu dzīves jēga, mūsu mērķi ir latviešu tauta, kas viņas labklājību mūsu zemē neveicina, ir mūsu pretinieks." /G. Celmiņš/
Jūs par mani vēl dzirdēsiet, lai tikai pienāk Mans laiks!/A. Hitler


CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 19:54:15
Atbildēt 


Maschinengewehr 42
Nu sākumā varbūt, bet tad jau mums ir jāizdala 3 posmi. 1PK cīņas, pilsoņu karš un neatkarības karš.

Derevjanskis
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 19:56:39
Atbildēt 


Nu tad būsim godīgi un taisnīgi pret visiem. Sauksim Brīvības cīņas par Latvijas pilsoņu karu. Un Ziemas karu sauksim par Somijas ziemas pilsoņu karu, ibo tur arī bija baltā Ryti valdība un sarkanā Terijoki valdība. Un abu valdību pusē karoja somi. Ja pārrakstam vēsturi, tad pārrakstam godīgi un nepiemērojam dubultkritērijus.

________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 19:57:24
Atbildēt 


Quoting: CaMaRo
Nu sākumā varbūt, bet tad jau mums ir jāizdala 3 posmi. 1PK cīņas, pilsoņu karš un neatkarības karš.

Nu, katrā posmā (izņemot WW1) tomēr varēja būt lielākas vai mazākas pilsoņu kara pazīmes...

________________________
Židoģitļerovci.


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 19:59:27
Atbildēt 


Quoting: Derevjanskis
Un Ziemas karu sauksim par Somijas ziemas pilsoņu karu, ibo tur arī bija baltā Ryti valdība un sarkanā Terijoki valdība.

Nu, Somija tolaik jau bija daudzus gadus starptautiski de iure atzīta valsts...

________________________
Židoģitļerovci.


Yojimbo
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 20:15:22
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Kā tad, neviens latvietis uz otru tolaik nešāva, visi latvieši draudzīgi apkampās, nodziedāja "Dievs svētī Latviju", uzslavēja Ulmaņa krietnumu un devās vispirms sakaut vācus un pēc tam krievu boļševikus!


NEPĀRSPĪLĒ! Pilsoņu kara latviešu starpā nebija. Sākumā lielākā daļa nezināja, kas notiek, kamēr vīri atbrīvoja Latviju no netīrībām. Un sarkanie latviešu strēlnieki neskaitās kā pilsoņi, jo pārstāvēja jau pavisam citu necilvēku varu un vispār neorentējās par Latvijā notiekošo. Tie pāris latvieši "bermontieši" arī neskaitās, jo nereprezentēja praktiski nekādu daļu. Bermontu pilnīgi neviens neatbalstīja, bet sarkanos tikai tie, kas pilnīgi neorentējās, kas valstī notiek. Kad kļuva skaidrs, kurš ir kurš, tad arī beidzot atbalsts nonāca mūsējo pusē. Pilsoņu karš būtu tad, ja abas latviešu "armijas", kas nāca no dažādām pusēm, sāktu sisties savā starpā.

________________________
Visu ar mēru!

http://www.thereligionofpeace.com


Yojimbo
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 20:19:51
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
gan arī valdība ar latvieti Niedru priekšgalā...gan Tautas Padome...
Trīs dažādi politiskie spēki ar latviešiem priekšgalā!


Tikai viens spēks pārstāvēja latvijas tautu, kamēr abus pārējos stūrēja visādi ārvalstu bandīti. Stučka un Niedra bija tikai izkārtnes

________________________
Visu ar mēru!

http://www.thereligionofpeace.com


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 20:24:23
Atbildēt 


Quoting: CaMaRo
Ibio, lai butu pilsoņu karš, vispirms ir jābūt pilsoņiem, kas tur karo. Ja kādai pusei nebija pilsonības, tad tur ir bez variantiem.

...nu 1919.gada "Pavalstniecības likums" noteica, ka "par Latvijas valsts pilsoni skaitās ikkatrs agrākās Krievijas valsts pavalstnieks bez tautības un ticības izšķirības, kurš dzīvo Latvijas robežās, ir cēlies no Latvijas robežās ietilpstošiem apgabaliem, vai uz Latvijas likumu pamata bija jau pirms 1.augusta 1914.gada piederīgs pie šiem apgabaliem un nav līdz šā likuma izsludināšanas dienai pārgājis citā pavalstniecībā." ...un značit arī visi vācu tautības lauku baroni un pilsētu birģeri bija tādi paši Latvijas pilsoņi kā latvieši...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Derevjanskis
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 20:27:41
Atbildēt 


Es saprotu, ka pilsoņu karš ir karš kur kādas teritorijas pamatiedzīvotāji ar dažādiem politiskajiem uzskatiem karo savā starpā par varas iegūšanu.

Karš, kurā nepamatiedzīvotāji karo ar citiem nepamatiedzīvotājiem par kādu citu teritoriju, kuras pamatiedzīvotāji savukārt mazā skaitā karo abās pusēs nav uzskatāms par pilsoņu karu. Vēl jo vairāk tad, ja vienas vai otras puses uzvaras gadījumā pamatiedzīvotāji pie varas netiks.
Par pilsoņu karu arī nav uzskatāms karš, kurā pamatiedzīvotāju atbalstīta pamatiedzīvotāju valdība karo pret ārēju ienaidnieku, kura pusē mazā skaitā karo pamatiedzīvotāji, kuri tāpat vie varas netiks ārējā ienaidnieka uzvaras gadījumā.

Tā man liekas tāda loģiska saviem vārdiem uzrakstīta Pilsoņkara/Nepilsoņkara definīcija. Bet var jau būt, ka es ne sūda no tā nejēdzu.

________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Nov 2009 20:32:28
Atbildēt 


Quoting: Yojimbo
Stučka un Niedra bija tikai izkārtnes

Kulmanis arī bija izkārtne...Antantes izkārtne...
Quoting: Arbalets
...nu 1919.gada "Pavalstniecības likums" noteica, ka "par Latvijas valsts pilsoni skaitās ikkatrs agrākās Krievijas valsts pavalstnieks bez tautības un ticības izšķirības, kurš dzīvo Latvijas robežās, ir cēlies no Latvijas robežās ietilpstošiem apgabaliem, vai uz Latvijas likumu pamata bija jau pirms 1.augusta 1914.gada piederīgs pie šiem apgabaliem un nav līdz šā likuma izsludināšanas dienai pārgājis citā pavalstniecībā." ...un značit arī visi vācu tautības lauku baroni un pilsētu birģeri bija tādi paši Latvijas pilsoņi kā latvieši...

Jā, es tikai to likumu nepostēju - gaidīju, varbūt kāds patrejoc ko samuldēs, lai tad šam to likumu ar to 1914.gadu liktu priekšā...

________________________
Židoģitļerovci.


<< 1 ... 81 . 82 . 83 . 84 . 85 . 86 . 87 . 88 . 89 . 90 . 91 ... 160 . 161 . >>
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 3
Lietotāji - 1 [ Stuka ]
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.086
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2020