| Autors |
Ziņa |
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Jan 2007 21:51:09
Atbildēt
Stuka
Vēja nav, viss stav uz vietas ......tur jau tā lieta, ka stāv uz vietas...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Jan 2007 21:58:14
Atbildēt
Ideāli , gāze netiek aizpūsta ar vēju
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 3 Jan 2007 08:49:52
Atbildēt
Stuka
Ideāli , gāze netiek aizpūsta ar vēju
===
Man domāt, ka tais laikos ķīmisko ieroču izmantošanai neliels vējelis tomēr bija vajadzīgs. Gāzīti palaida pie savām pozīcijām ar aprēķinu, lai vējš to aizpūš pretinieka virzienā...
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 3 Jan 2007 21:00:29
Atbildēt
Maarrutku Jums
Gāzīti palaida pie savām pozīcijām ar aprēķinu, lai vējš to aizpūš pretinieka virzienā...
Cik atceros, tad gāzīte atradās speciālos lādiņos, kuri tika izšauti no dižgabaliem vai mīnmetējiem.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 10:11:04
Atbildēt
waffen ss
Man domāt, ka gāzes palaišanas veidi bija vairāki, gan ar vienkāršu difūziju, gan ar šāviņiem. TIKAI uz šāviņiem pārgāja vēlāk...
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 14 Jan 2007 19:10:48
Atbildēt
puuce
20.gados cilvēkiem bija pašcenzūra, labā atmiņā padomju varas nodibināšanas mēģinājumi
===
Btw spriežot pat pēc šābrīža oficiālās vēstures kursa, padomju varas nodibināšanas mēģinājumi nebija diži baisāki par Ostlandes v.1.0. nodibināšanas mēģinājumiem bikuc vēlāk landesvēra un dzelzsdivīzijas izpildījumā, kuri tajā brīdī bija tās pašas Ulmaņa valdības sabiedrotie.
Tajā brīdī gluži vienkārši 3 dažādi grupējumi vilka deķīti uz savu pusi un tas grupējums, kurš (un kura ideoloģija) uzvarēja, tas arī uzrakstīja savu vēsturi...
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Jan 2007 22:33:14
Atbildēt
Maarrutku Jums
Tajā brīdī gluži vienkārši 3 dažādi grupējumi vilka deķīti uz savu pusi un tas grupējums, kurš (un kura ideoloģija) uzvarēja, tas arī uzrakstīja savu vēsturi...
Pēc Brīvības cīņām, arī Ulmanis&Co, tobiš nacionālisti varēja pazust no politiskās skatuves, ja nebūtu veicis zemes reformu.
________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Jan 2007 23:04:42
Atbildēt
Vadonis
Pēc Brīvības cīņām, arī Ulmanis&Co, tobiš nacionālisti varēja pazust no politiskās skatuves, ja nebūtu veicis zemes reformu.
Vai esat pilnīgi pārliecināts, ka tieši Agrārā reforma bija galvenais, kas noturēja? Es gan nezinu, vai līdzīgas reformas veica arī igauņi un lietuvieši. Slinkums meklēt biezās grāmatās.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Jan 2007 23:08:33
Atbildēt
Neainar, tā ir. Ja Ulmanis&Co neveiktu zemes reformu, t.i., vācu baroniem neatņemtu zemi, viņu gāztu nost. Jo Brīvības cīņu dalībnieku nospiedošais vairākums bija parasti zemnieki un tā lielākā daļa arī šo karu uztvēra kā cīņa pret baroniem un to līdzskrējējiem un cīņa pret sarkanajiem.
________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Jan 2007 23:15:17
Atbildēt
Maarrutku Jums
Mani drusciņ mulsina tas fakts, ka t.s. `Brīvības cīņās` latviešu īpatsvars (un līdz ar to nozīme) nemaz nebija tik liels. Ja ticēt LPE (Latvijas Padomju Enciklopēdijai), tad pret lieliniekiem cīnījās ~20 000 ļamporta vāciešu, 3800 vietējo vāciešu un tikai 3000 latviešu
3000 latviešu Brīvības cīņās krita.
Bet LPEēdijai, protams, joprojām jātic!
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Tofiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Jan 2007 23:37:43
Atbildēt
Sakotnēji tā arī bija, pret lieliniekiem cīnijās galvenokārt vācieši, par - galvenokārt latvieši.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Jan 2007 23:54:32
Atbildēt
, tad pret lieliniekiem cīnījās ~20 000 ļamporta vāciešu, 3800 vietējo vāciešu un tikai 3000 latviešu ...padumjie vēsturnieki jau arī nemaz tik stipri nemelo, jo pašā sākumā (1918.gada beigās un 1919.gada sākumā) gandrīz tā arī bija..
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jan 2007 00:04:03
Atbildēt
Nu pašā sākumā jau bija tikai knapi viena latviešu rota!! Tā pati kurai Kalpaks bija komandieris!!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 15 Jan 2007 08:48:40
Atbildēt
Neainars
Mani drusciņ mulsina tas fakts, ka t.s. `Brīvības cīņās` latviešu īpatsvars (un līdz ar to nozīme) nemaz nebija tik liels. Ja ticēt LPE (Latvijas Padomju Enciklopēdijai), tad pret lieliniekiem cīnījās ~20 000 ļamporta vāciešu, 3800 vietējo vāciešu un tikai 3000 latviešu
3000 latviešu Brīvības cīņās krita.
===
Runa ir par situāciju līdz 1919. gada rudenim, kad sākās konfrontācija starp Ulmanistiem un vāciešiem, jeb, rupji runājot, līdz Bermontiādei.
Tie 3000 latviešu, kas cīnījās pret lieliniekiem plecu pie pleca ar landesvēra masām, attiecas uz šo laika sprīdi.
Vakarā paskatīšos nepadomju vēstures grāmatās, kā tās vērtē situjovinu uz 1919. gada vasaru.
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 15 Jan 2007 08:53:44
Atbildēt
Neainars
Lai cik tas būtu nepatriotiski un prosovjetiski, bet diemžēl lielākā daļa latviešu karoja boļševiku pusē pa visu Krieviju nevis cīnījās pret sarkanajiem un zilpelēkajiem savā dzimtenē. Kā dēļ palīgos nācās saukt igauņus ar saviem bruņuvilcieniem un poļus ar ulānu pulkiem.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jan 2007 09:34:45
Atbildēt
diemžēl lielākā daļa latviešu karoja boļševiku pusē pa visu Krieviju
Lai cik tas nebūtu nepatriotiski, bet tur varēja nesodīti laupīt, izvarot un slepkavot. Ne jau par velti baltajiem bija pateiciens ka komunistus un latviešus gūstā neņemt. Savā zemītē tāda brīva padzīvošana nebūtu iespējama.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jan 2007 13:38:46
Atbildēt
Tofiks
Sakotnēji tā arī bija, pret lieliniekiem cīnijās galvenokārt vācieši, par - galvenokārt latvieši.
Slideni, slideni atsaukties uz "sākotnēji". Kuŗš tad būs tas sākuma punkts? Varbūt, jau latviešu sociāldēmokratiskās partijas sadalīšanās 1903. gadā - lieliniekos un maziniekos?
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 15 Jan 2007 13:41:44
Atbildēt
Neainars
Slideni, slideni atsaukties uz "sākotnēji". Kuŗš tad būs tas sākuma punkts?
===
Man domāt, ka cik necik par Brīvības cīņām varam sākt runāt ar 1918. gada novembri. Līdz tam tas vairāk vai mazāk bija WW1 vai Krievijas pilsoņu kara atbalsis Latvijā - tobrīd vēl Krievijas guberņas teritorijā.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jan 2007 13:44:03
Atbildēt
waffen ss
Lai cik tas būtu nepatriotiski un prosovjetiski, bet diemžēl lielākā daļa latviešu karoja boļševiku
1) Tas izskaidrojams pavisam vienkārši un neliecina par latviešu īpašām tieksmēm kaŗot Krievijā - strēlnieku pulku atkāpšanās, ķeizariskās Vācijas kaŗaspēkam uzbrūkot, no Latvijas šos pulkus aiznesa uz Krieviju vai tuvu Krievijai (Valka, Ziemeļvidzeme, Austrumlatgale) , nevis kaut kāda ideoloģija.
2) Bet vai tiešām pirmā vietā un visur jāuzsveŗ tieši tas, kas mums runā par sliktu?
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jan 2007 13:45:53
Atbildēt
Maarrutku Jums
Man domāt, ka cik necik par Brīvības cīņām varam sākt runāt ar 1918. gada novembri.
, un pretargumentiem par 1918. gada novembŗa cīnītāju mazo skaitu ir - vēl mazāks svars.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jan 2007 13:50:13
Atbildēt
Vadonis
Neainar, tā ir. Ja Ulmanis&Co neveiktu zemes reformu, t.i., vācu baroniem neatņemtu zemi, viņu gāztu nost. Jo Brīvības cīņu dalībnieku nospiedošais vairākums bija parasti zemnieki un tā lielākā daļa arī šo karu uztvēra kā cīņa pret baroniem un to līdzskrējējiem un cīņa pret sarkanajiem.
Ja tā ir, tad tā tiešām ir. Pareizāk sakot, bija. Taču kas gan ir laiks?.... Vai tas IR? Vai tagad un vakar nav tepat un šeit - kā viens, teiksim, mirklis?
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 15 Jan 2007 14:00:34 - Laboja Maarrutku Jums
Atbildēt
Neainars
1) Tas izskaidrojams pavisam vienkārši un neliecina par latviešu īpašām tieksmēm kaŗot Krievijā - strēlnieku pulku atkāpšanās, ķeizariskās Vācijas kaŗaspēkam uzbrūkot, no Latvijas šos pulkus aiznesa uz Krieviju vai tuvu Krievijai (Valka, Ziemeļvidzeme, Austrumlatgale) , nevis kaut kāda ideoloģija.
===
Pulkus uz Krieviju aiznesa objektīvā vēsturiskie apstākļi, simpātijas pret ideoloģiju (kuras neapšaubāmi lielai daļai patiešām bija) savukārt radās tieši tādu pašu objektīvu vēsturisku apstākļu dēļ: 1. atmodas laikā bija radusies ideja par Latvijas valsti, kuru boļševiki tobrīd bija ar mieru atbalstīt, bet kas monarhistiem (baltajiem) nebija pieņemama principā - kā var sadalīt gabaliņos Impēriju??? Plus naids pret baroniem/muižkungiem, kuri bija vācieši un balto atbalstītāji. Rezultāts likumsakarīgs.
===
un pretargumentiem par 1918. gada novembŗa cīnītāju mazo skaitu ir - vēl mazāks svars.
===
Mēs atkal nonākam pie loģiskiem un objektīviem argumentiem par to, kāpēc latviešu bruņoto vienību skaits 1919. gada pirmajā pusē bija tik neliels.
1) Izejot no augstāk minētā, galvenā regulāro latviešu strēlnieku masa bija nonākusi Krievijā un karoja tur pamatā sarkano pusē.
2) Latvijas/Baltijas teritorijā bija palikusi relatīva neliela regulāro latviešu spēku daļa - tā rota vai kas nu tur par vienību, ko momandēja Kalpaks, kā arī Ziemeļvidzemes brigāde Zemitāna vadībā.
3) Jaunās Latvijas armija, kas izcīnīja Brīvības cīņas, formējās no neprofesionāļiem un tiem, kas bija dezertējuši no izjukušās krievu armijas 1918. gada sākumā. Attiecīgi arī formēšanās tempi ar visām skolnieku un studentu rotām bija tādi, ka līdz vasarai t.i. Cēsu kaujām armija sasniedza 3000 cilvēku atzīmi... Savukārt Bermontiādes laikā mēs lasām jau par 15 000 vīriem zem sarkanbaltsarkanā karoga.
Īsāk sakot, nevis tāpēc, ka neviens negribēja karot zem sarkanbaltsarkanā karoga, bet gan tāpēc, ka lielākā daļa pieredzējušo karotāju karoja austrumos un atlikušajiem nācās veidot armiju no `0`, kas nebija un nevarēja būt dikti ātrs process.
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jan 2007 16:15:37
Atbildēt
Nu pašā sākumā jau bija tikai knapi viena latviešu rota!! Tā pati kurai Kalpaks bija komandieris!!
Droshi vien izskatiisos absoluuti nepatriotisks  , bet - manupraat Kalpaks ar savu pirmo rotu un bojaaeju nejaushaa apshaudee ar tai briidii sabiedrotajiem ir paaraak glorificeets.
________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jan 2007 16:51:23
Atbildēt
Droshi vien izskatiisos absoluuti nepatriotisks , bet - manupraat Kalpaks ar savu pirmo rotu un bojaaeju nejaushaa apshaudee ar tai briidii sabiedrotajiem ir paaraak glorificeets.
Iespējams, to es neapstrīdu es vienkārši konstatēju faktu!!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 15 Jan 2007 20:57:12
Atbildēt
Atis
Nu pašā sākumā jau bija tikai knapi viena latviešu rota!! Tā pati kurai Kalpaks bija komandieris!!
===
Par prieku Zelča kungam, pievedu informāciju no apgāda `Grāmatu draugs` 1930. gadā izdota folianta `Pasaules vēsture`. Līdz Rīgas krišanai lielinieku rokās (1919. gada 3. janvārī) Ulmaņa pagaidu valdības rīcībā bija sekojoši spēki:
- Instruktoru rezerve jeb vēlākā Latvijas neatkarības rota;
- atsevišķā studentu rota;
- 3 Rīgas aizsardzības rotas;
- Latgales virsnieku un apakšvirsnieku rota;
- Cēsu rota.
Atgriežoties pie jautājuma par lielinieku diktatūru Latvijā 1919. gada pirmajā pusē, minētā grāmata min 1000...1500 padomju varas nošautos. Tiek pieminēts arī bads, kuram pierakstīti 500 mirušo.
Autors pieskaras arī `baltajam teroram`, kuru izveda vācu daļas (formāli pakļautas Ulmaņa valdībai saskaņā ar 1918. gada 7. decembra līgumu) un, balstoties uz lielinieku aprēķiniem (citu datu acīmredzot jamam nebija), tā upuru skaitu vērtē uz 4500.
Vadonis
Pēc Brīvības cīņām, arī Ulmanis&Co, tobiš nacionālisti varēja pazust no politiskās skatuves, ja nebūtu veicis zemes reformu.
===
Zemes reformu nevarēja neveikt - pēc Brīvības cīņām jau visi bijušie zemju lielīpašnieki aka vācu baroni un muižnieki bija vai nu nogalināti, vai aizbēguši, un kaut kas jau ar to zemi bija jādara, tukšu vai bezsaimnieka statusā jamo vnk nevarēja atstāt. Zemes reforma bija objektīvās vēsturiskās situācijas diktēts iznākums, nevis nacionālistu valdības mērķtiecīga darbība.
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 15 Jan 2007 20:59:19
Atbildēt
Atis
manupraat Kalpaks ar savu pirmo rotu un bojaaeju nejaushaa apshaudee ar tai briidii sabiedrotajiem ir paaraak glorificeets.
Nu tak protams. Šamējo Stučkas sarkanie latvieši un ķīnieši aizdzina pāri Ventai un vēl nokillēja sabiedrotie landesvērieši.
Diez kāpēc LR v1.0 ideoloģija tieši no Kalpaka uztaisīja Varoni nr.1? Tai pašā laikā taču kopā ar igauņiem kombatantiskas darbības izvērsa arī Jorģis Zemitāns, pie tam ar lielākiem panākumiem nekā Kalpaks.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jan 2007 21:03:01
Atbildēt
Diez kāpēc LR v1.0 ideoloģija tieši no Kalpaka uztaisīja Varoni nr.1? Tai pašā laikā taču kopā ar igauņiem kombatantiskas darbības izvērsa arī Jorģis Zemitāns, pie tam ar lielākiem panākumiem nekā Kalpaks.
Acīmredzot Zemitāns kaut kādā ziņā nebija valsts varai īsti pieņemams! Diemžēl gan šo jautājumu neesmu pētijis un par Zemitāna un Ulmaņa valdības attiecībām neko sīkāk nezināšu!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jan 2007 21:15:19
Atbildēt
Tas izskaidrojams pavisam vienkārši un neliecina par latviešu īpašām tieksmēm kaŗot Krievijā
Ir dzirdēts, ka krievu staņicās latvieši bieži pieminējuši kazakiem 1905 gadu. Un protams, ka ne jau ar citātiem no avīzes ''Pravda''.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 15 Jan 2007 21:22:34
Atbildēt
waffen ss
Diez kāpēc LR v1.0 ideoloģija tieši no Kalpaka uztaisīja Varoni nr.1?
===
`Un pašiem pirmajiem, ko lodēs sadragās,
Tiks garantēta vieta skolu programmās.
Ar dievu meitenes...` ©
===
Tai pašā laikā taču kopā ar igauņiem kombatantiskas darbības izvērsa arī Jorģis Zemitāns, pie tam ar lielākiem panākumiem nekā Kalpaks.
===
7. decembrī Zemitāns pieņēmis komandēšanā augstāk minētās 3 Rīgas apsardzības rotas, kuras 29-30. decembrī ņem un sadumpojas, kā rezultātā landesvērs jamās apcietina, bet pats Zemitāns tiek aizkomandēts un Igauniju īpašu uzdevumu veikšanai. Īpašie uzdevumi izrādās Ziemeļvidzemes brigādes formēšana, pēdējā gan nonāk igauņu armijas pakļautībā.
Nežēlastībā kritis par to, ka sākoties Bermonta avantūrai, bijs atbildīgs par Rīgas iecirkņa aizsardzību. Armijas virspavēlnieks Sīmansons uzskatījis, ka Zemitāns nav pienācīgi izpildījis savus pienākumus, t.i. nav adekvāti organizējis Pierīgas aizstāvēšanu vai, ļaunākajā gadījumā, organizētu atkāpšanos.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jan 2007 22:56:13
Atbildēt
waffen ss
poļus ar ulānu pulkiem....un franču tankiem...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
