| Autors |
Ziņa |
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Okt 2009 10:39:15 - Laboja Arbalets
Atbildēt
Quoting: Haso Igauņiem bija tāds pats pilsoņu kaŗš kā latviešiem, kur sarkano pusē bija igauņu divīzija.
...bija gan...unn bija šamiem savs Vācietis, tobišs zemnieka dēls, cara armijas ģenerālštāba pulkkvedis Augusts Korks, kurš no 1918.gada decembra līdz 1919.gada maijam Igaunijas darba komūnas(Eesti Töörahwa Kommuna),jeb Igaunijas padomju republikas, militārais konsultants un šīs komūnas armijas štāba priekšnieks...nu joks bija tāds, ka Petrogradas pusē no igauņu bēgļiem saformētie sarkano igauņu pulki gāja atbrīvot Igauniju no fričiem, kuri lēnām evakuvējās uz savu fāterlandi, un igauņu nacionālistiem...pirmās kaujas bija jau 1918.gada novembra beigās pie Narvas..te friči pat izmantoja bruņu vilcienu...
P.S. 22. novembra kauju pie Narvas igauņi ir atzinuši par sava Neatkarības kara sākumu...un visu cieņu igauņiem un krievu Ziemeļu korpusam(komandieris ģenerālis Rodzjanko), kuri sarkanos īpaši tālu savā valstī neielaida, jo lielākās pilsētas, kuras sarkanie ieņēma, bet uz brīdi, bija Narva, Rakvere unn Tartu...jau 1919.gada februārī sarkano daļas bija izspiestas no Igaunijas...
Quoting: Haso Igauņiem 1919. ziemā Muhu un Sāmsalā izcēlās sarkano dumpis. Laidoners, nebūdams drošs par armijas vēlēšanos nomierināt savu tautu, uz salām nosūtīja Bulahu Bulahoviču.
...Kuresārē ir palicis piemineklis nošautajiem (apmēram 300) un sodītajiem (apmēram 1000) sacelšanās dalībniekiem...taču igauņu gids par Bulahu Bulahoviču neteica ne vārda
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Okt 2009 11:02:01
Atbildēt
Ka šeit pie Brīvības cīņām tagad ir piekabināts "Latvijas pilsoņu kaŗš", par kuŗu neviens saprātīgs vēsturnieks nekad nav ne domājis, ne runājis, liecina par ... khm, - trūkst vārdu.
Kaut ko tik ... sen neesmu šeit redzējis.
Romānus par vēsturi sākat sacerēt, biedri un biedrenes!
(Un šis ir kārtējais pierādījums tam, ka Krievijas paņēmieni latviešu apstulbošanā iedarbojas.)
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Okt 2009 11:53:29
Atbildēt
Quoting: Neainars Romānus par vēsturi sākat sacerēt, biedri un biedrenes!
...nu vai tad Marienburgā vien dzīvo sapņotāji un lasītpratēji ...bet, ja jau jūs tik gudrs, tad pasakat mums, neizglītotiem, kamdēļ somi savu karu sauc par Pilsoņu karu...varbūt, ka varat pakonsultēties pie sava pulkveža...
P.S. Man, bet tas ir mans personīgs viedoklis, liekas, ka termins Pilsoņu karš tikai apliecina to cīņu, kas notika tajā laikā Latvijā, nozīmīgumu...jo bija jākaro ne tikai ar ārējiem ienaidniekiem, bet arī savā starpā...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Derevjanskis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Okt 2009 14:02:49 - Laboja Derevjanskis
Atbildēt
Quoting: Arbalets kamdēļ somi savu karu sauc par Pilsoņu karu..
Somiem jau tas tomēr bija daudz plašāk un izteiktāk, jo kopumā gāja bojā ap 35k somu, no kuriem 8k-12k tika izpildīts nāvessods dažādās eksekūcijās, bet vēl ap 11k-13k sarkano nomira nometnēs. Tur rīvēšanās bijušo sarkano un balto starpā norisinājās līdz pat Ziemas karam, jo sarkanie nespēja aizmirst balto nežēlību. Vot tas ir īsts pilsoņu karš. Vai par pilsoņu karu varam runāt Latvijā nezinu, neesmu vēsturnieks, bet IMHO Pagaidu valdība un tās armija cīnijās pret ārēju ienaidnieku, kura pusē cīnijās arī latvieši un i Sučkas, i Niedras valdības bija tikai izkārtnes. A somiem tomēr baltie un sarkanie bija tīri somiski formējumi, ar pavisam nelielu vācu un krievu piejaukumu, bet toni visur noteica somi.
Pretējā gadījumā mums arī Ziemas karš ir jāsauc par somu pilsoņu karu v2.0 vai par Ziemas pilsoņu karu jo bija Manerheima/Ryti/Kallio un Kūsinena/Terijoki/ūsainā valdības un arī sarkano pusē cīnijās daži somi.
________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Okt 2009 15:16:03
Atbildēt
Quoting: Derevjanskis Pagaidu valdība un tās armija cīnijās pret ārēju ienaidnieku
Tieši tā!
Šoreiz esat uzrakstījis ļoti gudri un pareizi.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Okt 2009 16:51:57 - Laboja Arbalets
Atbildēt
Quoting: Derevjanskis Pagaidu valdība un tās armija cīnijās pret ārēju ienaidnieku, kura pusē cīnijās arī latvieši un i Sučkas, i Niedras valdības bija tikai izkārtnes
...bet ja skatāmies hronoloģiski, tad vispirms Latvijā bija friču regulārā armija un landesvērs...un arī Ulmanis ar savu nearmiju bija tikai izkārtne, jo masu atbalsts bija minimāls...nu taisnības labad ir jāsaka, ka masas arī nestutēja Ulmaņa balstītājus - fričus un landesvēru...un Dzelzs divīziju + Landesvērs, kurus klapēja no Krievijas atnākušie strēlnieki 1918.gada beigās un 1919.gada sākumā, man kaut kā negribas saukt par Latvijas armiju...reāli skatoties, Latvijas teritorijā par savām intereresēm karoja citas valstis, jo fričus balstīja Vācija, kurai bija ieintersētība saglabāt savu ietekmi reģionā, kur bija liela vācu minoritāte; tad Antante, kura savā karagājienā pret sarkano mēri izmantoja visus spēkus un līdzekļus...un tamdēļ arī deva gan ieročus gan mundierus, gan naudu, un atbalstīja politiski...tā pa īstam latvieši par sevi sāka karot pēc Cēsu kaujām, kad sarkanie, bet ar Landesvēra spēkiem, bija aiztriekti uz Latgali, un nedaudz vēlāk pats Landesvērs pie Cēsīm bija smagi dabūjis pa mici no igauņiem un latviešiem(bet ne ''balodīšiem'')...
Quoting: Derevjanskis A somiem tomēr baltie un sarkanie bija tīri somiski formējumi, ar pavisam nelielu vācu un krievu piejaukumu, bet toni visur noteica somi. Pretējā gadījumā mums
..nu ja par somu karotājiem, tad Pilsoņu kara sākumā,1918.gada janvārī-februārī, šamiem bija kādi 20 000 vīru, bet aprīlī jau kādi 65-80 000 vīru...svešo tajā pusē tiešām bija maz...izņemot kādu tūskstoti krievu, kuri tad arī bija galvenie vojenspoeci, jo somu sarkangvardiem no militārām lietām bija maza jēga...un tas laikam arī ir viens no somu sarkano sakāves cēloņiem...
...jo pretējā pusē bija gan visai labi sagatavoti vietējie virsnieku kadri, kuru pamatu veidoja 1901.gadā izformētās somu armijas bijušie virsnieki, kā arī bijušie somu izcelsmes cara armijas virsnieki, ķipa Manerheims un citi...plus vēl ir teiciens, ka kaujās bijis karavīrs atsverot vismaz trīs neapmācītus karavīrus...un somiem bija tādi,jeb apmēram divi tūkstoši somu jēgeru, kas bija piedalījušies WWI vācu armijas pusē...un tad vēl pieskaitam 12 tūkstošus vācu karavīrus(kuri visu karu bija cīnījušies Austrumu frontē)...paši somi saka, ka balto armijas lielums 1918.gada martā - aprīlī esot bijis apmēram 75 000....un, kā jau minēju, tad apmēram 14 tūkstoši no tiem bija ar reālu kauju pieredzi...
Quoting: Derevjanskis kopumā gāja bojā ap 35k somu, no kuriem 8k-12k tika izpildīts nāvessods dažādās eksekūcijās,
...nu liekas, ka tas nogalināto skaits tāds varētu būt , jo sarkanie esot nogalinājuši kādus 1650 buržuīnus, bet baltie savukārt kādus 8400 sarkanos...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
andzs
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Okt 2009 18:14:38
Atbildēt
Quoting: Arbalets somi savu karu sauc par Pilsoņu karu
tieši tā,  nav ko piebilst
Quoting: Arbalets ...nu taisnības labad ir jāsaka, ka masas arī nestutēja Ulmaņa balstītājus - fričus un landesvēru...un Dzelzs divīziju + Landesvērs, kurus klapēja no Krievijas atnākušie strēlnieki 1918.gada beigās un 1919.gada sākumā, man kaut kā negribas saukt par Latvijas armiju..
Quoting: Arbalets tā pa īstam latvieši par sevi sāka karot pēc Cēsu kaujām, kad sarkanie, bet ar Landesvēra spēkiem, bija aiztriekti uz Latgali, un nedaudz vēlāk pats Landesvērs pie Cēsīm bija smagi dabūjis pa mici no igauņiem un latviešiem(bet ne ''balodīšiem'')...
atkal nav ko piebilst, viss kā no vēstures hrestomātijas
________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Okt 2009 18:27:28
Atbildēt
Quoting: Arbalets bet baltie savukārt kādus 8400 sarkanos...
Tāda attieksme ir krietna!
Somiem laikam bijusi tāda krietna doma - šaut kamuņagus nost uzreiz, lai nemokās paši un citus neapgrūtina pa kaut kādām gūstekņu nometnēm dzīvojot...
________________________
Židoģitļerovci.
|
Aigars_P
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Okt 2009 18:38:48
Atbildēt
Quoting: Arbalets ...nu atkārtošos - ...nu par definīciju - Latvijas pilsoņu karš, var diskutēt...nu manuprāt, ja jau tas, kas notika Somijā 1918.gadā, no šamo pašu puses tiek saukts par Pilsoņu karu, tad jau mums nav ko kautrēties....šamiem bija gandrīz viss tieši tāpat kā mums - paralēli sarkanā un baltā valdība, un sarkano un balto armijas, un to ārzemju atbalstītāji...
Atklāti sakot, man šķiet jūs neesat kārtīgi lasījuši Somijas vēsturi. Atšķirībā no Latvijas, Somijā nepiedzīvoja to kara postu, kas vēlās pāri Latvijai. Latviešu strēlnieku piesliešanās komunistiem bija izmisuma solis, nevis masveida fanātiska ticības izvēle. Savukārt Stučka nekad nav bijis proletārietis vai ideālists. Atcerēsimies, kādēļ tik daudzi latvieši ar cerībām lūkojās uz lieliniekiem pēc tam, četrus gadus Latvija bija burtiski pārvērsta par kara lauku, jo te bija frontes līnija. Nekā tamlīdzīga nebija ne Somijā, kurā starp lieliniekiem bija milzīgs skaits etnisko somu, ne Igaunijā (kurā Maskavai izdevās katalizēt boļševiku apvērsuma mēģinājumu), ne Lietuvā.
Pilsoņu kara definīcija pēc būtības neatbilst 1918./1920. gada stāvoklim. Bija divas savstarpēji naidīgas lielvaras- Vācija un Padomju Krievija, kuras ekspansīvos nolūkos izvērsa karadarbību Latvijas teritorijā, iesaistot savās interesēs arī etniskos iedzīvotājus. Sākot ar Latvijas Republikas proklamēšanu, sākās valsts un tās likumisko iestāžu cīņa par valsts neatkarību. Te var gari un plaši diskutēt, cik labi vieni vai otri. Bet pirms to sākt, iesaku izlasīt Ādolfa Šildes grāmatu "Pasaules revolūcijas vārdā", kur spilgti aprakstīti boļševiku varas darbi. Tostarp vietējo latviešu noziegumi.
Quoting: Arbalets ...nu lieta tāda, ka 1919.gadā mums bija Sučkas padlatvijas valdība un Agranoma Pagaidu valdība...Otrā pasaules kara laikā Latvijas Pagaidu valdības nebija kā tādas vispār ...bet bija tikai Ķirķīša marionešu valdība...
Baidos, ka tu kļūdies. P.Stučkas Padomju Latvijas valdība pēc būtības bija Padomju Krievijas ekspansīvais interešu orgāns, nevis institūcija, kas kaut kādu politiski- ekonomisko uzskatu dēļ proponēja citādu Latvijas valstiskā veidojuma attīstību perspektīvā. Pats Stučka ir atzinis, ka bijis pret Padomju Latvijas kā autonomas republikas izveidi, taču pakļāvies Ļeņina iniciatīvai par fiktīvu pašnoteikšanos tiesību piešķiršanu latviešiem, lai panāktu to atbalstu boļševikiem, kuru liktenis uz to brīdi karājās mata galā.
________________________
Die Straße frei den braunen Bataillonen.
Die Straße frei dem Sturmabteilungsmann!
Es schau'n aufs Hakenkreuz voll Hoffnung schon Millionen.
Der Tag für Freiheit und für Brot bricht an!
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Okt 2009 18:43:40 - Laboja Arbalets
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Tāda attieksme ir krietna!
..nu tie somu sarkanie bija tādi panaivi jefiņi, jeb strādnieku puiši no valsts dienvidu daļas, kur arī bija lielākie rūpniecības uzņēmumi...un šamiem tie priekšnieki bija tādi pat naivuļi, kuri neļāvuši īpaši daudz slaktēt nepareizos ....nu a baltie, kas vairākumā bija zemnieki un viņu dēli, no valsts dienviddaļas, bija paraduši kaut lopus...nu un arī Manerheims tikai pēc kara beigām aizliedza nokaut sarkanos bez tiesas lēmuma...
...bet par friču palīdzību somiem bija jāmaksā...un dārgi - jau 1920.gadā bija Vācijai jāatdod 18,5 milj. Somijas marku un jau 1918.gadā Somija parakstīja sev ne visai izdevīgu tirdzniecības līgumu ar Vāciju...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Derevjanskis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Okt 2009 19:33:34 - Laboja Derevjanskis
Atbildēt
Quoting: Arbalets bet ja skatāmies hronoloģiski, tad vispirms Latvijā bija friču regulārā armija un landesvērs...un arī Ulmanis ar savu nearmiju bija tikai izkārtne, jo masu atbalsts bija minimāls...nu taisnības labad ir jāsaka, ka masas arī nestutēja Ulmaņa balstītājus - fričus un landesvēru...un Dzelzs divīziju + Landesvērs, kurus klapēja no Krievijas atnākušie strēlnieki 1918.gada beigās un 1919.gada sākumā, man kaut kā negribas saukt par Latvijas armiju...reāli skatoties, Latvijas teritorijā par savām intereresēm karoja citas valstis, jo fričus balstīja Vācija, kurai bija ieintersētība saglabāt savu ietekmi reģionā, kur bija liela vācu minoritāte; tad Antante, kura savā karagājienā pret sarkano mēri izmantoja visus spēkus un līdzekļus...un tamdēļ arī deva gan ieročus gan mundierus, gan naudu, un atbalstīja politiski...tā pa īstam latvieši par sevi sāka karot pēc Cēsu kaujām, kad sarkanie, bet ar Landesvēra spēkiem, bija aiztriekti uz Latgali, un nedaudz vēlāk pats Landesvērs pie Cēsīm bija smagi dabūjis pa mici no igauņiem un latviešiem(bet ne ''balodīšiem'')...
Tieši tāpēc nav jau nekāda pamata runāt par pilsoņu karu, jo no sākuma sarkanie streļķi sita vācu regulāro armiju, landesvēru un saujiņu vietējo snubžļu Kalpaka vadībā, pēc tam Landesvērs, dzelsdivīzija un kKalpaka bataljons( vēlāk balodīša brigāde) sit sarkanos, kuru sastāvā sarkano streļķu jau mazāk, jo šamie nosūtīti pret igauneru ofensīvu. Tad atkal Igauneri un vietējie Zemitāna snubžļi sit Landesvēru, pēc Strazdumuižas izveidojas Latvijas armija, kurai jau nu ir arī liels vietējo iedzīvnieku atbalsts. Pēc tam sitam Bermontu un visbeidzot triecam ārā sarkanos no Latgales, kuru sastāvā ir latviešu sarkanie strēlnieki, bet maz. Cīņas Latgalē varētu vēl aiz ausīm pievelkot saukt par pilsoņu karu, ja vien Sučka nebūtu tik atkarīgs no Ļeņintētiņa un sarkano karaspēks Latgalē vismaz par 70% sastāvētu no latviešiem.
Tāpēc, ja mēs somu Ziemas karu nesaucam par Ziemas pilsoņkaru, tad nesauksim arī Brīvības cīņas par pilsoņu karu.
________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Okt 2009 20:22:38
Atbildēt
Quoting: Derevjanskis no sākuma sarkanie streļķi sita vācu regulāro armiju,
...kādu regulāro friču armiju 1918.gada decembrā beigās -1919.gada sākumā Latvijā???...Quoting: Derevjanskis visbeidzot triecam ārā sarkanos no Latgales, kuru sastāvā ir latviešu sarkanie strēlnieki, bet maz
...nu ja jau jums gribas 15.armijas dažus desmitus internacionālistu pulka latviešus saukt par strēlniekiem...man gan likās, ka strēlniekus aizsūtīja no Latgales uz Krievzemi..
Bet vispār jau jums taisnība, ka sākumā par Latviju karoja citi...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Vecais _Strelnieks
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 24 Okt 2009 20:49:32
Atbildēt
Quoting: Arbalets ..nu jau par augstiem amatiem, tad lūdzu piemērus...
Ne visi protams bija lieli čiekuri - bet vairāk vai mazos amatos jau nu bija salikti savējie...
Padomju Latvijas Armijas (PLA) štāba administratīvās daļas priekšnieks Ezeriņš - vēlāk Latvijas Armijas (LA) ģenerālis
PLA komandieris P. Avens - vēlāk Talsu aizsargu pulka komandiera palīgs
Tevis jau pieminētais Mangulis PLA Vidzemes-Kurzemes grupas komandieris, kara padomes loceklis - vēlak Tukuma apriņķa priekšnieks
Latviešu strēlnieku Padomju divīzijas 3. brigādes komandieris Šteins - Vēlāk apmācīja LA jaunos virsniekus karaskolā.
V. Holcmanis Padomju Latvijā Rīgas un apriņķa vispārējo krimināllietu izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja biedrs - vēlāk Latvijas tieslietu ministrs
A. Resgals - lieliniekiem ienākot Latvijā pārņēma visas dzelzceļus un sveica visus dzelzceļniekus ar telegramu "Lai dzīvo sarkanā Latvija" - Vēlāk bija Latvijas dzelzceļa virsvaldē kādā lielā činā. Apbalvots arī ar 3zvaigžņu ordeni.
P. Grīnvalds militārās čekas priekšnieks Kijevā - vēlāk Rīgas muitā kādā lielā činā. (šitas frukts vispār ir pamanījies i monarhistus atbalstīt un Deņikiniešiem pieslieties, gan komunjagām bija uzticīgs, gan brīvajā Latvijā atrada sev siltu vietu).
Klīve - Lielinieku soda ekspedīcijas komandieris, Bruņukuģa "Gromoboj" komandieris - Vēlāk Latvijas Flotē kuģa komandieris
Lobe - aktīvs lielinieks, piedalījies šķiet ka arī Brest-Ļitovskas mierizlīgumā - vēlāk LA kapteinis
J. Vinters - Komunistu partijas biedrs, Valmieras apriņķa pārtikas nodaļas vadītājs - vēlāk Saeimas deputāts
Ludiņš - lielinieku atbalstītājs (ir bilde kur šams gājienā ar sarkano karogu pa priekšu cilpo) - vēlāk IeM adminstratīvā departamenta vice-direktors
Fr. Sproģis - Lielinieku laikā juridiskās nodaļas vadītājs Jaunjelgavā. Jaunjelgavas tribunāla priekšsēdētāja vietnieks - vēlāk Alūksnes policijas iecirkņa priekšnieks
Skamberģis - Jaunjelgavas tribunāla priekšsēdētājs - vēlāk administratīvais virsnieks Vidzemes divīzijas štābā
Tevis pieminētais Lielbiksis - Sarkano Lielinieku komandieris - vēlāk Saeimas komandants.
Ceplītis viens no Brestas miera slēdzējiem - vēlāk LA štāba sakaru priekšnieks
J. Opincāns Komunistu avīzes TAISNĪBA atbildīgais redaktors - vēlāk saeimas deputāts
Komunistu partijas biedrs J. Pabērzs - vēlāk Tieslietu ministrs, Saeimas deputāts
J. Grandauss - Načaļņik finansov 15. armiji, PLA kancelejas priekšnieks - vēlāk piešķirts 3. zvaigžņu ordenis 3. pakāpes. Valsts prezidenta sekretārs.
Nu tie lūk pāris lielinieku atbalstītāji kas Latvijas laikā bija ok iekārtojušies, savukārt neviens vien brīvības cīņu dalībnieks un patriotisks virsnieks mira badā, jo nevarēja dabūt sev darbu - jo visur priekšā bija jau sarkanās utis.
________________________
Nebeigs cīnīties Latvijas dēli,
Ellē pašā tie gatavi nokāpt,
Droši sist ar dūri uz galda,
Prasīt Latvijas tiesu un daļu.
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Okt 2009 20:53:20
Atbildēt
Quoting: Vecais _Strelnieks Nu tie lūk pāris lielinieku atbalstītāji kas Latvijas laikā bija ok iekārtojušies, savukārt neviens vien brīvības cīņu dalībnieks un patriotisks virsnieks mira badā, jo nevarēja dabūt sev darbu - jo visur priekšā bija jau sarkanās utis.
Ir taads teiciens - savus uzskatus nemaina tikai beigtie un idioti. Aciimredzot Tevis atziimeetie lielinieku atbalstiitaaji taadi nebija.
Aciimredzot vinju PROFESIONAALAAS speejas bija pietiekamas. Un labi, ka taas tika izmantotas.
________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
Vecais _Strelnieks
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 24 Okt 2009 21:00:57
Atbildēt
Quoting: Aigars_P Pilsoņu kara definīcija pēc būtības neatbilst 1918./1920. gada stāvoklim. Bija divas savstarpēji naidīgas lielvaras- Vācija un Padomju Krievija, kuras ekspansīvos nolūkos izvērsa karadarbību Latvijas teritorijā, iesaistot savās interesēs arī etniskos iedzīvotājus. Sākot ar Latvijas Republikas proklamēšanu, sākās valsts un tās likumisko iestāžu cīņa par valsts neatkarību. Te var gari un plaši diskutēt, cik labi vieni vai otri.
agree - Karoč kabiniet to pilsoņu karu nost! Nu šā vai tā tas bija karš kur cīnījās gan krievi par savām interesēm gan friči par savām - bet rezultātā dzima brīva Latvija - kuru atbrīvoja no visiem snubžļiem!
________________________
Nebeigs cīnīties Latvijas dēli,
Ellē pašā tie gatavi nokāpt,
Droši sist ar dūri uz galda,
Prasīt Latvijas tiesu un daļu.
|
Vecais _Strelnieks
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 24 Okt 2009 21:06:17
Atbildēt
Quoting: Smic_ Ir taads teiciens - savus uzskatus nemaina tikai beigtie un idioti. Aciimredzot Tevis atziimeetie lielinieku atbalstiitaaji taadi nebija. Aciimredzot vinju PROFESIONAALAAS speejas bija pietiekamas. Un labi, ka taas tika izmantotas.
Negribēšu piekrist - iesaku palasīt Jāzepa Pošeikas grāmatu "Latvijas Grāvēji" kur smuki ir aprakstīts komunistu pagrīdes darbība Latvijā. Tur smuki ir aprakstīts kā Latvijā tika stutēti sarkanie un kā viņi savējos iestutēja visādos siltos un svarīgos amatos - un cepuri nost Ulmaņa un Baloža priekšā par apvērsumu. (par tālāko Ulmaņa darbību nediskutēsim tagad)
Šķiet ka šī grāmata ir kautkad nesen pārizdota.
Tāpat ja palasām manis jau vairākkārt pieminēto "Melno grāmatu" tur ir publicēti arī visādi materiāli un spriedumi ko šie cilvēki parakstījuši. Nedomāju ka viņi visi tik pēkšni no sarkaniem ir kļuvuši balti un pūkaini.
________________________
Nebeigs cīnīties Latvijas dēli,
Ellē pašā tie gatavi nokāpt,
Droši sist ar dūri uz galda,
Prasīt Latvijas tiesu un daļu.
|
Vecais _Strelnieks
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 24 Okt 2009 21:09:51 - Laboja Vecais _Strelnieks
Atbildēt
Quoting: Derevjanskis saujiņu vietējo snubžļu Kalpaka vadībā
Quoting: Derevjanskis balodīša brigāde
Quoting: Derevjanskis vietējie Zemitāna snubžļi
Nekādi nespēju saprast kamdēļ mēs šādi visu laiku izsakāmies par saviem īstenajiem patriotiem - kuri bija tie, kas sāka Latvijas atbrīvošanu, un tie kas saliedēja un izveidoja Latvijas armiju...
Un iet pirmajiem un sākt šādu bezcerīgu cīņu tiešām ir vajadzīga drosme un varonība. Drosme un varonība, kas vēlāk pārauga uzvarā gan pār lieliniekiem, gan bermontiešiem.
Tā jau mums šo varoņu ir maz.
________________________
Nebeigs cīnīties Latvijas dēli,
Ellē pašā tie gatavi nokāpt,
Droši sist ar dūri uz galda,
Prasīt Latvijas tiesu un daļu.
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Okt 2009 21:21:39
Atbildēt
Quoting: Vecais _Strelnieks Negribēšu piekrist - iesaku palasīt Jāzepa Pošeikas grāmatu "Latvijas Grāvēji" kur smuki ir aprakstīts komunistu pagrīdes darbība Latvijā. Tur smuki ir aprakstīts kā Latvijā tika stutēti sarkanie un kā viņi savējos iestutēja visādos siltos un svarīgos amatos
Bet tieshi Tevis nosauktie ljauzhi shai graamataa ir mineeti ?
________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 24 Okt 2009 21:32:49
Atbildēt
Quoting: Aigars_P Bija divas savstarpēji naidīgas lielvaras- Vācija un Padomju Krievija, kuras ekspansīvos nolūkos izvērsa karadarbību Latvijas teritorijā, iesaistot savās interesēs arī etniskos iedzīvotājus.
Ja reiz etniskie iedzīvotāji karoja viens pret otru, tad kāpēc lai to nesauktu arī par pilsoņu karu?
Nosaukums paliks, tas tikai papildina tēmu nemainot tās galveno mērķi - runāt par Atbrīvošanās/Brīvības kaujām.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Derevjanskis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Okt 2009 21:33:27 - Laboja Derevjanskis
Atbildēt
Quoting: Arbalets ...kādu regulāro friču armiju 1918.gada decembrā beigās -1919.gada sākumā Latvijā???...
Nu kas tad bija 8. armijas atliekas?
Quoting: Arbalets nu ja jau jums gribas 15.armijas dažus desmitus internacionālistu pulka latviešus saukt par strēlniekiem.
Ir aizdomas, ka 15. armijas atsevišķu uzdevumu pulkā, latviešu komūnistu rotā(100 cilv.) un Atsevišķā latviešu lielinieku rotā( Latgales atbrīvošanas cīņu sākumā ap 520 vīru) kopā jau nu bija vairāk par pārdesmit latviešiem. Tiesa gan, par latviešu sarkanajiem strēlniekiem tos nebūtu īsti korekti saukt, bet gan jau ka kādam procentam arī bija Lielā kara pieredze.
Quoting: Vecais _Strelnieks Nekādi nespēju saprast kamdēļ mēs šādi visu laiku izsakāmies par saviem īstenajiem patriotiem - kuri bija tie, kas sāka Latvijas atbrīvošanu, un tie kas saliedēja un izveidoja Latvijas armiju...
Tas jau tika rakstīts ar ironiju tādā Latvijas pilsoņkara piekritēju garā
________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.
|
Vecais _Strelnieks
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 24 Okt 2009 22:32:23
Atbildēt
Quoting: Smic_ Bet tieshi Tevis nosauktie ljauzhi shai graamataa ir mineeti ?
Manis nosauktie ir minēti O. Vīcupa 'Melnā grāmatā" - tur arī klāt ir publicēts ne viens vien asiņains dokuments zem kura liela daļa no šiem kungiem ir likuši savu parakstu.
Arī šī grāmata ir tikusi pagājušajā gadā pārizdota.
Un ja atmiņa neviļ tad kāds no šiem bija minēti arī "Latvijas grāvējos".
________________________
Nebeigs cīnīties Latvijas dēli,
Ellē pašā tie gatavi nokāpt,
Droši sist ar dūri uz galda,
Prasīt Latvijas tiesu un daļu.
|
Vecais _Strelnieks
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 24 Okt 2009 22:33:25
Atbildēt
Quoting: Derevjanskis Tas jau tika rakstīts ar ironiju tādā Latvijas pilsoņkara piekritēju garā
oki  ja lasa bez tvaika - tad ironiju var salasīt
________________________
Nebeigs cīnīties Latvijas dēli,
Ellē pašā tie gatavi nokāpt,
Droši sist ar dūri uz galda,
Prasīt Latvijas tiesu un daļu.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Okt 2009 22:33:52 - Laboja Neainars
Atbildēt
Quoting: Alis tas tikai papildina tēmu
Nevis papildina, bet rada sajukumu.
Quoting: Vecais _Strelnieks Un iet pirmajiem un sākt šādu bezcerīgu cīņu tiešām ir vajadzīga drosme un varonība. Drosme un varonība, kas vēlāk pārauga uzvarā gan pār lieliniekiem, gan bermontiešiem.
Zelta vārdi. Var redzēt, ka Jūs domājat pats ar savu galvu un Jūs neiespaido Krievijas psīchologjiskā kaŗa paņēmieni un viltības.
Ja pret Latviju netiktu vests aukstais kaŗš un ja šeit tik liela noteicēja nebūtu Krievijas vara, tad es arī šad un tad šo un to pakritizētu no mūsu armijas vai valstsvīriem.
Bet tagadējos apstākļos tā būtu pēdējā muļķība, ūdens liešana uz ienaidnieka dzirnavām, sevis sišana ar paša rokām.
Latvijas pilsoņu kaŗš....  To vajadzētu piespēlēt SC vai PCTVL kantoŗiem. Viņi priecāsies.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Okt 2009 09:36:14
Atbildēt
Quoting: Derevjanskis Nu kas tad bija 8. armijas atliekas?
..bet šamie taču nekaroja ar sarkanajiem streļķiem...karoja Freikorpa Dzelzs divīzija un Baltijas Landesvērs...Quoting: Derevjanskis Tiesa gan, par latviešu sarkanajiem strēlniekiem tos nebūtu īsti korekti saukt
..nu tur jau tas sunc arī aprakts, ka tie bija lielinieki, bet ne strēlnieki...jo strēlniekus aizveda uz Krieviju...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Derevjanskis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Okt 2009 12:03:58 - Laboja Derevjanskis
Atbildēt
Quoting: Arbalets .bet šamie taču nekaroja ar sarkanajiem streļķiem...karoja Freikorpa Dzelzs divīzija un Baltijas Landesvērs...
Nu bet šamie atkāpās uz velna paraušanu un gan jau, ka kādas apšaudītes bija (aļa Masļenku lielkauja).
________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Okt 2009 17:02:59
Atbildēt
Quoting: Arbalets ...bet par friču palīdzību somiem bija jāmaksā...un dārgi - jau 1920.gadā bija Vācijai jāatdod 18,5 milj. Somijas marku un jau 1918.gadā Somija parakstīja sev ne visai izdevīgu tirdzniecības līgumu ar Vāciju...
 Un vēl vini uzreiz nedibināja Somijas republiku, bet no friču ķeizara atkarīgu hercogisti. Tikai kad Vilhelms atteicās no troņa somi atļāvās pasludināt republiku. Ar leišiem jau 1918. bija līdzīgi.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Okt 2009 18:03:29
Atbildēt
Quoting: Haso Un vēl vini uzreiz nedibināja Somijas republiku, bet no friču ķeizara atkarīgu hercogisti. Tikai kad Vilhelms atteicās no troņa somi atļāvās pasludināt republiku. Ar leišiem jau 1918. bija līdzīgi.
...značit vēl stulbāks gadījums kā mums...mums friču zoldateni tikai apsargāja valsts proklamēšanas aktu...a somi aiz pateicības par lielo friču palīdzību bija gatavi ziedot savu 1917.gada 6.decembrī proklamēto valsti Vācijai...Pilsoņu kara laikā visī citādi domājošie(gan lielinieki, gan sociāldemokrāti) ar friču palīdzību bija apsisti, kas kā te minēja kamrāds MG42m krietni darīts, un somu parlamenta atlikusī daļa, jeb monnarhisti, bija gatavi celt Somijas tronī Hesenes princi Friedrich Karl Ludwig Konstantin von Hessen-Kassel-Rumpenheim...un šamais 1918.gada nogalē divus mēnešus, lai arī nomināli, bet bija, Somijas karalis Väinö I....
P.S. Nu man, palasot avotus, liekas, ka pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados somi oficiāli ne visai labprāt atminējās šo epizodi...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Okt 2009 18:06:04
Atbildēt
Quoting: Vecais _Strelnieks Ne visi protams bija lieli čiekuri - bet vairāk vai mazos amatos jau nu bija salikti savējie...
...nu kamrād, labs darbs, jeb apkopojums...nu tad jau nav ko brīnīties par 1939. un 1940.gadu...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Vecais _Strelnieks
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 25 Okt 2009 18:11:55 - Laboja Vecais _Strelnieks
Atbildēt
Quoting: Arbalets nu tad jau nav ko brīnīties par 1939. un 1940.gadu...
Par 39-40 neņemos spriest,
Bet ja Ulmanis ar Balodi nebūtu uztaisījis apvērsumu 34. tad SSS kopā ar daļu no šiem vīriem būtu sarīkojuši sarkano apvērsumu (ja atmiņa neviļ tad Pošeika savās atmiņās minēja, ka uz 35 gadu "siseņi" gatavojās apvērsumam) , un krietni veiksmīgāku nekā Igaunijā.
________________________
Nebeigs cīnīties Latvijas dēli,
Ellē pašā tie gatavi nokāpt,
Droši sist ar dūri uz galda,
Prasīt Latvijas tiesu un daļu.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Okt 2009 18:14:38
Atbildēt
Quoting: Derevjanskis Nu bet šamie atkāpās uz velna paraušanu un gan jau, ka kādas apšaudītes bija (aļa Masļenku lielkauja).
...tik ļauni nebija...nenoniecināsim pretinieku...gan Landesvērs, gan Dzelzs divīzija bija gatavi kauties, bet šamiem bija nedroša aizmugure...latviešiem viņi bija svešinieki, un tie viņus nebalstīja...pie Inčukalna fričus neglāba ne WWI ierakumi, ne arī bruņuvilciens...vietējie parādīja 2.brigādes 1.un 4.pulku strēlniekiem ceļu un šie aizgāja fričiem aizmugurē....pēc Inčukalna kaujām 1918.gada decembra beigās Landesvērs ilgi negribēja kauties ar strēlniekiem, jo šamie te(pēc sarkano datiem) pazaudēja apmēram pāris simtus vīru, jeb pāris rotas...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
