| Autors |
Ziņa |
Dr Josef Mengele
|
# Nosūtīts: 29 Jūn 2009 19:43:49 - Laboja Dr Josef Mengele
Atbildēt
Danke!
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Jūn 2009 01:30:43 - Laboja Arbalets
Atbildēt
Quoting: Dr Josef Mengele Bijis baigi varonīgs vai virsniekos jau pie Līvena dienot izsitās?
...par to man nav precīzu ziņu...bet ņemot par pamatu to, ka ar Valsts prezidenta 1927.gada 8.februārā Nr. 242. rezerves leitnants Meletijs Kaļistratovs, kā valsts valodas nepratējs(pārbaudījumu neizturējis), ir pārskaitīts kareivjos, ir pamats domāt, ka Latvijas armijas vadība bija atzinusi viņa leitnanta pakāpi, kas laikam jau ir iegūta cara laikā...nu es saku laikam, jo šajā pat pavēle ir minēts kapteinis Didorovs, kurš cara armijā karjeru beidza kā kapteinis...viņa pēdēja dienesta pakāpe - pulkvedis, kuru viņš dabūja Judeniča armijā, šeit nav ņemta vērā... pēc sava vecuma, (dzimis 1896.gadā), šamais varēja iegūt cara laika virsnieka pakāpi, jo Pirmajā pasaules karā šamais esot piedalījies jau kā brīvprātīgais...izglītība to arī ļāva, jo šamais pirms kara bija beidzis Ilūkstes skolotāju semināru...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Jūl 2009 14:20:02
Atbildēt
Latgales partizānu pulkam 90
6.jūlijā pulksten 13.00 Balvos pie pieminekļa Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem notiks piemiņas pasākums Latgales partizānu pulkam 90". Karavīri un zemessargi pasākumā nodrošinās godasardzi un salūta zalvju šaušanu.
________________________
Židoģitļerovci.
|
Elly
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Jūl 2009 16:58:38
Atbildēt
Viļakā, Jaškovas kapos arī ir piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem.
________________________
Mīliet Latviju - citas nebūs!
Pasaule bez striķa ir haoss.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Jūl 2009 17:39:10 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Par to 50 km frontes turēšanu nedaudz rakstā pārspīlēts.
Tādas frontes līnijas klasiskajā izpratnē tur nemaz nebija (sākotnēji).
Vienkārši - pēc tam kad mūsējie vācieši bija Rīgu atbrīvojuši no boļševikiem, sarkanie bēga baigā panikā un tālu...Nedaudz vēlāk atjēdzās, ka aizbēguši parāk tālu un neviens pakaļ nedzenas, šie sāka pamazām nākt atpakaļ nodarboties ar savām ierastajām kamuņagu lietām (slepkavībām, laupīšanām, izvarošanām etc.), jo nekādu Latvijas armijas vienību tur tolaik nebija, kas varētu pasargāt no sarkanajiem...Tad nu arī vietējiem tas diezko nepatika un tie sāka paši organizēties bandās un rādīt kamuņagiem ceļu atpakaļ uz Austrumiem...
________________________
Židoģitļerovci.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Jūl 2009 19:48:46
Atbildēt
Cēsu kaujās 3. igauņu divīziju komandēja šāds šis te cilvēks->
Ernsts Peders
Labojumi, papildinājumi?
________________________
Židoģitļerovci.
|
Wehrwolf
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 10 Jūl 2009 09:38:05
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Cēsu kaujās 3. igauņu divīziju komandēja šāds šis te cilvēks-> Ernsts Peders Labojumi, papildinājumi?
 Bija prieks iepazīties ar informāciju.
________________________
Uzskatu, ka ienaidnieku Latvijai nav, ja neskaita Kolorādo vaboles... (Māra Zālīte, 2011. gads)
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 11 Jūl 2009 20:52:07
Atbildēt
vēl viens krievu variants par bermontiādi. Cik var spriest, šie vairs nav nekādi tā saucamie sovokstiski bet gan monarhistiski noskaņoti krievi, kuri mēģina izcelt jau Bermontu kā varonīgu cīnītāju pret lieliniekiem. 
šeit būs links
________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 11 Jūl 2009 21:02:38 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Quoting: motors vēl viens krievu variants par bermontiādi. Cik var spriest, šie vairs nav nekādi tā saucamie sovokstiski bet gan monarhistiski noskaņoti krievi, kuri mēģina izcelt jau Bermontu kā varonīgu cīnītāju pret lieliniekiem.
Nu, Bermontu šie sauc par "pārliecinātu germanofilu"....un notikumus Liepājā sauc par "apvērsumu"...
Tad jau labāk Volfganga Akunova kreatīvus par freikorpiem un Golcu/Bermontu palasīt, šis tiešām ir to adorētājs...
http://www.proza.ru/avtor/valpoorgy
________________________
Židoģitļerovci.
|
Erhards Rauss
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Jūl 2009 14:56:20
Atbildēt
Quoting: Arbalets vai kāds zina kādi bija Landesvēra friču un krievu daļu kopējie zaudējumi, kaujoties ar sarkanajiem 1918.gada beigās un 1919.gadā - nu līdz Rīgas ieņemšanai 22.maijā?
LVVA Landesvēra fondā glabājas vairāki kritušo un mirušo saraksti. Tie gan nav pilnīgi, jo tur nav ne latviešu, ne krievu un droši vien arī dažu atsevišķu landesvēra daļu zaudējumi. Salīdzinot sarakstus, sanāk, ka no 1918.gada decembra līdz 1919.gada maijam Landesvērs zaudēja 171 cilvēku kritušu, mirušu, nogalinātu gūstā. Pa mēnešiem: decembrī 45, janvārī 27, februārī 27, martā 33, aprīlī 15, maijā 24. Var arī pa atsevišķām kaujām, piemēram, 22.maijā zaudēja 12 (7 krituši, 5 miruši no ievainojumiem). Vēl reiz atkārtoju, ka tie nav pilnīgie dati, bet minimālie pilnīgi drošie zaudējumi.
________________________
Manšteins ir pārvērtēts
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Jūl 2009 15:07:36
Atbildēt
Interesanti, kā bija ar Brīvības cīņās piedalījušamies baltvāciešiem Agrārreformas likumu pieņemšanas laikā...
Varbūt cilvēks landesvērā cīnījās, bet viņam pēc tam muižu/zemi atņēma...
Quoting: Erhards Rauss Salīdzinot sarakstus, sanāk, ka no 1918.gada decembra līdz 1919.gada maijam Landesvērs zaudēja 171 cilvēku kritušu, mirušu, nogalinātu gūstā.
Viņi ir oficiālajos Brīvības cīņās kritušo sarakstos, vai Landesvēram bija atsevišķa "grāmatvedība"?
________________________
Židoģitļerovci.
|
Erhards Rauss
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Jūl 2009 15:29:52
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Viņi ir oficiālajos Brīvības cīņās kritušo sarakstos, vai Landesvēram bija atsevišķa "grāmatvedība"?
Par "oficiālajiem" īsti nezinu, neesmu skatījies. Bet šī ir "atsevišķā grāmatvedība".
________________________
Manšteins ir pārvērtēts
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jūl 2009 14:48:35 - Laboja Haso
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Interesanti, kā bija ar Brīvības cīņās piedalījušamies baltvāciešiem Agrārreformas likumu pieņemšanas laikā... Varbūt cilvēks landesvērā cīnījās, bet viņam pēc tam muižu/zemi atņēma...
Piemēram A.Līvenam, kas karoja pret lieliniekiem viepirms Latvijā zem fon der Golca un vēlāk pie Judeniča atņēma Mežotnes muižu, kurā tika ierīkota laikam lauksaimniecības skola. Atstāja viņam Mazo Mežotni - nelielu muižu Lielupes pretējā krastā.
Un muižas jau apcirpa ne tādēļ ka baltvācietis, bet tādēļ ka īpašums par lielu.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jūl 2009 14:54:17
Atbildēt
Quoting: Haso Un muižas jau apcirpa ne tādēļ ka baltvācietis, bet tādēļ ka īpašums par lielu.
Jaa, bet brivibas ciinju dalibniekiem par to vareeja gan kompensaacijas pieshkirt...
________________________
Židoģitļerovci.
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jūl 2009 15:04:45
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Jaa, bet brivibas ciinju dalibniekiem par to vareeja gan kompensaacijas pieshkirt...
Laikam jau firsts Anatols uzskatīja zem sava goda tirgošanos ar valdību, kurā vairākums bija zociķu partijai, par kadu istabiņu Mežotnes pilī un zemi jaunsaimniecībai.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jūl 2009 15:41:59
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Jaa, bet brivibas ciinju dalibniekiem par to vareeja gan kompensaacijas pieshkirt...
...viens izņēmums radītu citus....un agrārā reforma bija liels trieciens vācbaltiešu (no kuriem viena daļa 1919.gadā ar lielu baudu būtu latviešu valsti nolikvidējuši) pašapziņai, jo tā iznīcināja gan vāciešu varu laukos, gan arī pašos pamatos sagrāva vācbaltiešu politisko ietekmi, kas zināmā mērā balstījās uz muižnieku zemes īpašumu...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
andzs
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Jūl 2009 11:43:52
Atbildēt
Quoting: waffen ss visus peiseinos represēt. Tad i ameriem nebūtu Opeinhaimara ar A-bomb rasējumiem. Žīdi ir vēl briesmīgāki par kamuņakiem, visi tie DF centieni izkļjančīt šamējo valsti Palestīnā vai Magadaskarā beigās atspēlējās pret Reihu
atvainojiet par of topu, bet nevarēju atturēties:
līdzsvaram ir jāuzraksta arī kauktas labs,
Ebreji Latvijas Brīvības cīņās
1919. gada otrajā pusē, it īpaši Bermonta un fon der Golca armijas uzbrukuma dienās, apmēram tūkstoti Latvijas ebreju iesauca Latvijas armijā, bet ap 200 ebreju tur iestājās brīvprātīgi, tādi bija jau Kalpaka bataljonā. Virsnieka pakāpe bija 31 ebrejam. Par varonību četri Latvijas ebreji tika apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni: Josifs Hops, Roberts Maleckis un Maksis Grīnguts " par dalību pārdrošās izlūkoperācijās Sarkanās armijas aizmugurē 1920. gadā, bet Josifa brālis Zāmuels Hops " par divu smagi ievainotu latviešu virsnieku iznešanu no kaujaslauka, cīnoties pret bermontiešiem. Slavenā latviešu kapteiņa Hugo Helmaņa varoņdarbu atkārtoja 5. Cēsu kājnieku pulka leitnants Beiness Bērmans, kurš komandēja 25 izlūkkareivju reidu Krievijā, Ostrovas virzienā, 1920. gada 12. "13. jūnijā, saņemot gūstekņus un trofejas. Par to B. Bērmanu apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeni. Varonīgi karoja arī kareivji Hiršs Berkovičs, Eljass Rihters, Filips Farbmans, Jāzeps Binders, Mozus Špungins, Leo Blumbergs un citi. Ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvots arī Landesvēra kavalērijas kapteinis Vācijā dzimušais ebrejs Oto Goldfelds, kurš pārgāja Latvijas nacionālās armijas rindās un vēlāk pieņēma latvisku uzvārdu " Zeltiņš.
Kaujās par Latvijas neatkarību krita vai no ievainojumiem mira vairāk nekā 50 ebreju. Ebreju kopienai bija morālas tiesības uzskatīt sevi par Latvijas Brīvības cīņu dalībnieci.
________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !
|
Derevjanskis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Jūl 2009 16:44:04
Atbildēt
Quoting: andzs bet ap 200 ebreju tur iestājās brīvprātīgi
Piedodiet par oftopu, bet šamie droši vien pieteicās orķestrī un čīgāja vijoli  .
________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.
|
Yojimbo
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Jūl 2009 17:45:03
Atbildēt
Quoting: andzs bet ap 200 ebreju tur iestājās brīvprātīg
Pieņemu, ka latviešu asinis tur bija vairāk par ēbreju.
Quoting: andzs Ebreju kopienai bija morālas tiesības uzskatīt sevi par Latvijas Brīvības cīņu dalībnieci.
Kad viņi beigs izcelt savu īpašo un izredzēto statusu, tad arī runāsim. Pieminekļi neatkarības kara dalībniekiem ir. Speciālus necelsim.
________________________
Visu ar mēru!
http://www.thereligionofpeace.com
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Jūl 2009 18:35:13
Atbildēt
Quoting: Yojimbo Speciālus necelsim.
...diemžēl aizmirsa pavaicāt atļauju, jo jau 1992. gada beigās Šmerļa kapos ar valdības pārstāvju piedalīšanos svinīgi atklāja pieminekli 1918.1920. gada Latvijas Brīvības cīņās bojā gājušajiem ebrejiem...
P.S. Ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvots arī Landesvēra kavalērijas kapteinis Vācijā dzimušais ebrejs(citi gan saka, ka šamais bijis vācietis) Oto Goldfelds, kurš pārgāja Latvijas nacionālās armijas rindās un vēlāk pieņēma latvisku uzvārdu " Zeltiņš....bet tas nekas, ka nav skaidra tautība, jo šamo nošāva 1941.gada 28.jūlijā Maskavā kā Latvijas armijas pulkvežleitnantu, Brīvības cīņu dalībnieku....
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Yojimbo
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Jūl 2009 19:20:23 - Laboja Yojimbo
Atbildēt
Quoting: Arbalets jo jau 1992. gada beigās
Ātri gan paspēja. Tauta mocījās ar posttraumatisko stresu piedzīvoto PSRS impērijā, bet šie jau sev pieminekļus cēla. Manuprāt visi viņi bija ieroču brāļi, nebija taču ēbreji pielīdzināmi angļu karaflotes jūrniekiem. Viņi nebija algotņi, bet cīnījās par tiem pašiem ideāliem, par kuriem latvieši (kā viena tuta pat). Atsevišķu izcelšana ir zināms pazemojums tām latviešu masām, kas krita zem sarkano un friču lodēm. Šeit rabīni galīgi garām nošāvuši. Varbūt tā labāk.
Quoting: Arbalets jo šamo nošāva 1941.gada 28.jūlijā Maskavā kā Latvijas armijas pulkvežleitnantu, Brīvības cīņu dalībnieku
Ja brīvības cīnas bija viens no nošaušanas iemesliem, tad moskaļi gan bija cūkas. 50 gadus mums bāza batonu ausī par vācu laiku paverdzināšanu, par sliktajiem fričiem, pat cēla Lāčplēsi kā pretvācu propagandas simbolu, bet, rau, mēs paši viņiem iedevām bietē pirms krieviem, bet tas neskaitās. Tā bija sliktā uzvara un sarkanajai propagandai netīkama, tāpēc tās dalībnieki likvidējami. Idejoti augstākajā necivlēcisma pakāpē.
________________________
Visu ar mēru!
http://www.thereligionofpeace.com
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Jūl 2009 08:52:41 - Laboja Haso
Atbildēt
Quoting: Yojimbo jo jau 1992. gada beigās... Ātri gan paspēja. Tauta mocījās ar posttraumatisko stresu piedzīvoto PSRS impērijā, bet šie jau sev pieminekļus cēla. Manuprāt visi viņi bija ieroču brāļi, nebija taču ēbreji pielīdzināmi angļu karaflotes jūrniekiem...
Vai Tev kāds 1992. g. liedza savas draudzes kapsētā celt pieminekli karā kritušajiem draudzes locekļiem? Manuprāt tāda iniciativa pat ir atbalstāma.
|
Elly
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Jūl 2009 11:04:22
Atbildēt
Quoting: Haso Vai Tev kāds 1992. g. liedza savas draudzes kapsētā celt pieminekli karā kritušajiem draudzes locekļiem? Manuprāt tāda iniciativa pat ir atbalstāma.
Vispār pareizi. Necēla taču pašā Rīgas centrā.
________________________
Mīliet Latviju - citas nebūs!
Pasaule bez striķa ir haoss.
|
Panzerschreck
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Aug 2009 03:54:38
Atbildēt
Varbūt Arbalets varētu pastāstīt, kas te rakstīts kaut pāris vārdos?
Alfred Fletcher
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Aug 2009 13:12:24 - Laboja Arbalets
Atbildēt
Alfreeds Fletchers dzimis 1875.gada 28.janvaarii Lampesdorfaa(nu palaboshu, ka taa vieta shobriid ir Zaborow Polijaa), kas tobriid bija frichiem piederiigajaa Sileezija...miris 1959.gada 20.septembrii Herzogenuarachaa, kas netaalu no Nirnbergas...bija vaacu virsnieks un politikis...
Pec divu gimnaziju (nosaukumi es ceru, ka nav jaatulko) beigshanas Frnkfurtee pie Oderas, shamais saaaka savu militaaro karjeru un 1893.gada 22.martaa kaa briivpraatiigais pieteicaas 8.lauku artileerijas pulkaa. Izgaaja kadetu sagatavoshanas kursus Vahlstatt (shobriid polu Legnickie) un Gross-Licterfeldee(netaalu no Berliines). 1894.gada 14.augustaa kluva par virsnieku. No 1900.gada 13.juulija liidz 1901.gada 15.juulijam piedaliijaas Kinas ekspediicijaa (nu preciizaak buutu teikt, ka "Bokseru sacelshanaas" apspieshanaa, kura no frichu puses piedaliijas tikai juuras kaajnieku vieniibas). Pec tam shamais iisu briidi celojis pa Dienvidkinu, Japanu, Havaju salaam un Ziemelameriku. No 1901.gada novembra dieneeja kaa virsnieks 52.lauku artileerijas pulkaa (veel to sauca par 2.Austrumpruusijas artileerijas pulku un tas piedereeja 1.lauku artileerijas brigaadei, kas bija didloceeta Austrumpruusijaa)
Pirmajaa Pasaules karaa piedaliijas no 1914.liidz 1918.gadam un ieneema dazaadus komandeejoshos postenus. Bijis pat ievainots. No 1919.gada 1.februaara liidz 25.juulijam komandeeja Baltijas Landesveeru, kaa arii vienu briidi biija Riigas militaarais gubernators. Peec tam, laikam jau peec 1919.gada 25.juulija, tika kaa majors no Reihsveera atbriivots. 1919.gada rudenii bija viens no nacionaali konservatiivaas Austrumpruusijas Dzimtenes savieniibas dibinaataajiem (kopaa ar Kappu, kas sariikoja t.s. Kappa putschu). Un palika tai piederiigs lidz Veimaaras republikas beigaam, jeb Hitlera naakshanai pie varas.
Nu un Veimaaras republikas laikaa vienu briidi shamais ir bijis arii Reihstaaga deputaats no konservatiivaas Vaacu nacionaalas tautas partijas, kura sludinaaja nacionaalismu, nacionaalliberaalismu, antisemiitismu, nedaudz monarhismu un vaacu tautas vienotiibu.
...nu bet tomeer pamaz...un ne vaarda par to, ka shamais pec 1919.gada maija bija Riigaa veelreiz 1939.gada maijaa, kad shamo pieneema kara ministrs Jaanis Balodis...un Fletchers ari piedaliijaas 23.maija pasaakumaa, kad pie Pinku bazniicas atklaaja pieminekli Balozha brigaadei veltiito pieminekli...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Elly
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Aug 2009 13:19:49 - Laboja Elly
Atbildēt
Quoting: Arbalets Alfreeds Fletchers dzimis 1875.gada 28.janvaarii Lampesdorfaa(nu palaboshu, ka taa vieta shobriid ir Zaborow Polijaa), kas tobriid bija frichiem piederiigajaa Sileezija...miris 1859.gada 20.septembrii Herzogenuarachaa, kas netaalu no Nirnbergas...bija vaacu virsnieks un politikis...
dzimis 1875. g. un miris 1859. g.??? Iesaku pārbaudīt.
________________________
Mīliet Latviju - citas nebūs!
Pasaule bez striķa ir haoss.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Aug 2009 13:23:07 - Laboja Arbalets
Atbildēt
Quoting: Elly dzimis 1875. g. un miris 1859. g.??? Iesaku pārbaudīt
...pardon...luudzu labotam ticcet...varbuut, ka veel kaada kluuda ir maniita?
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Aug 2009 09:09:18 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Quoting: Arbalets Riigas militaarais gubernators.
Vot par to, ka tādi te bijuši, man bija pirmā dzirdēšana...
Varbūt latviski komandants būtu pareizāk?
________________________
Židoģitļerovci.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Aug 2009 10:06:28
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Vot par to, ka tādi te bijuši, man bija pirmā dzirdēšana...
...nu taa tur staav rakstiits...Militärgouverneur...nesanaak komandants...shamais jau ta arii bija tas, kursh, kaa landesveera virspaveelnieks, izdeva riikojumu par izneemuma staavokla pasludinaashanu Riga....publiceets aviizee "Rigasche Zeitung" 1919.gada 24.maijaa...uz shii rikojumu pamata ari notika likumiiga aizdomiigo (galvenokaart latvieshu) atshaushana...
P.S. Vienaa citaa avotaa par Flecheru atradu, ka shamais Pirmaa pasaules kara laika komandeejis jeegeru(speciaali sagatavotu kaajnieku) brigaadi Rietumu frontee....
..un veel - Niedras valdiiba 1919.gada 6.juunija seedee izskatiija jautaajumu (darba kaartibas IV.punkts) par Latvijas pavalstnieciibas pieshkirshanu Alfreedam Fletcheram peec vina luuguma. Niedras valdiiba vienbalsiigi atzina, ka ir jaapilda Ulmana valdiibas 1918.gada 29.decembrii sleegtais liigums ar vaacu karspeeka virspaveelnieciibu...piebilde tikai bija taada, ka ja Flethers dod reversalu(''soliijumu'' fr.val.)par to, ka vins izpildiis visus Latvijas pavalstnieka pienaakumus, veelams uznemt vinu Latvijas pavalstnieciiba un izdot vinam vajadziigos dokumentus...vot taa...a iedeva, vai neiedeva, par to man zinu naf...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Aug 2009 10:08:58 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Quoting: Arbalets ...nu taa tur staav rakstiits...Militärgouverneur...nesanaak komandants...
Es to lapu angļu valodā pārtulkotā versijā lasīju...
Fletcher took from 1914 to 1918 as a soldier onWWI participate. He was department commander of the first replacement section 52, suffered on 12 October 1914 and was a wound on the 15th May 1915 to the Division Commander in the Field Artillery Regiment No. 201 appointed. In this role he lived through the war years, most recently as a regimental officer. From 1 February until the 25th July 1919 he was a commander of theBaltic country's defense inBaltics. As such, he was at times the military governor ofRiga. Thereafter, he was appointed Major of theReichswehr dismissed. After theNovember Revolution He was one of the founders of the German homeland in East PrussiaKönigsbergWhose Board during the period ofWeimar Republic belonged.
________________________
Židoģitļerovci.
|
