miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
<< 1 ... 54 . 55 . 56 . 57 . 58 . 59 . 60 . 61 . 62 . 63 . 64 ... 161 . 162 . >>
Autors Ziņa
Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2008 11:47:42
Atbildēt 


Quoting: Smic_
Nevar viennoziimiigi teikt, ka Niedra bija PRET LR ... Tur taada diivaina taa Niedras poziicija sanaak...

Pamatā jau viņš tiešām neticēja, ka tāda maza valstiņa var pastāvēt. Viņš drīzāk atbalstīja autonomiju kādas lielākas valsts sastāvā. Par demokrātiju arī viņam apmēram bija viedoklis, ka vēlēt jālauj tikai mantīgajiem, nu tiem, kas maksā nodokļus (respektīvi uztur valsti).




Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Nov 2008 00:41:11
Atbildēt 


Niedra vispār ir neviennozīmīga un traģiska personība Latvijas vēsturē.
Bet viņš jau nekad nav bijis pret latviešu tautu...
Neizprata tekošo momentu un pēcāk zaudējušajā pusē nostājās...
Nomaldījies patriots? Tāpat kā sarkanie latviešu strēlnieki?

________________________
Židoģitļerovci.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Nov 2008 10:02:27
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Tāpat kā sarkanie latviešu strēlnieki?

...nu strēlniekiem lielinieki vismaz solīja Latvijas neatkarību...bet vai Golcs to solīja Niedram?

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Nov 2008 10:18:28 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
...nu strēlniekiem lielinieki vismaz solīja Latvijas neatkarību...bet vai Golcs to solīja Niedram?

Neatceros, Niedras memuārus pasen lasīju. Laikam ir, kā kamrādi saka, ka viņš neticēja tam, ka tāda maza tauta varēs savu valsti nodibināt un pastāvēt. Un attiecīgi arī rīkojās, ieejot vēsturē kā nodevējs vai tml...
Kaut gan pati tauta šo par nodevēju nemaz neesot uzskatījusi...

________________________
Židoģitļerovci.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Nov 2008 10:36:48
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Neatceros, Niedras memuārus pasen lasīju.

...domāju, ka "Tautas nodevēja atmiņās" nebūs šāda apgalvojuma, jo Niedras valdība bija atkarīga no Golca un Golcs savukārt bija cieši saistīts ar Baltijas vācu muižniecību, kurai nebija pieņemama neatkarīgu Baltijas valstu ideja, jo tas solīja viņu ietekmes beigas...kas arī notika Latvijas valstī...pat ja visi vācu baroni būtu karojuši kopā ar latviešiem pret lieliniekiem, tas viņus neglābtu no agrārās reformas, jo zeme Latvijā galvenokārt piederēja muižniekiem...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Nov 2008 21:18:04
Atbildēt 


Bet Niedras dēli vai tikai Skolnieku rotā nebija?

________________________
Židoģitļerovci.


Yojimbo
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Nov 2008 21:25:10 - Laboja Yojimbo
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Niedra vispār ir neviennozīmīga un traģiska personība Latvijas vēsturē.
Bet viņš jau nekad nav bijis pret latviešu tautu...
Neizprata tekošo momentu un pēcāk zaudējušajā pusē nostājās...
Nomaldījies patriots? Tāpat kā sarkanie latviešu strēlnieki?


Neviens jau skolās neies skaidrot viņa traģiski izvēlēto psiholoģiski-ģeopolitisko stratēģiju. Vēl jau mūsdienās smagi tiek propagandēta toreizējo uzvarētāju (mūsējo ) vienīgā patiesība.

Ka tik kaut ko līdzīgu par saviem "varoņdarbiem" mūsdienās dara TP

________________________
Visu ar mēru!

http://www.thereligionofpeace.com


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Nov 2008 22:41:15 - Laboja Arbalets
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Bet Niedras dēli vai tikai Skolnieku rotā nebija?

...nu te var teikt, ka dēli par tēvu grēkiem neatbild...un arī līdz 1934.gadam vēstures mācību grāmatās, nu gluži tāpat kā mūslaikos, bija vairāki ''pareizie'' viedokļi par Niedras valdības sūtību - viena grāmata skolniekiem stāstīja, ka mācītājs Niedra, esot sadarbojies ar vāciešie un fon der Golcu, tikai gribēdams panākt drīzāku Rīgas atsvabināšanu no lieliniekiem...bet cita grāmata atkal vēstīja, ka Liepājas puča rīkotāji, fon der Golcs un Baltijas muižnieki, bija tikai ielikuši par marionešu valdības vadītāju Niedru, bet rīkojušies paši...nu otrā versija izklausās ticamāk, jo milītārais spēks jau bija fričiem...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Derevjanskis
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Nov 2008 20:11:53
Atbildēt 


Tiko no Tv3 uzzināju, ka bermontiādes laikā Daugavā ir bijuši arī Īru karakuģi

________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.





waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 10 Nov 2008 20:26:04
Atbildēt 


Quoting: Derevjanskis
Tiko no Tv3 uzzināju, ka bermontiādes laikā Daugavā ir bijuši arī Īru karakuģ


Nez vai tā varēja būt, ibo Īrija pati neatkarību ieguva 1920. gadā. Varbūt uz tiem britu kuģiem bij daudz īru matrožu?

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Derevjanskis
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Nov 2008 20:44:43
Atbildēt 


Quoting: waffen ss
Nez vai tā varēja būt, ibo Īrija pati neatkarību ieguva 1920. gadā. Varbūt uz tiem britu kuģiem bij daudz īru matrožu?

Tā vienkārši atkal bija žurnaļugu (ne) kompetence militāri vēsturiskos jautajumos.

________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Nov 2008 16:08:56 - Laboja Arbalets
Atbildēt 


Quoting: waffen ss
Varbūt uz tiem britu kuģiem bij daudz īru matrožu?

...te laikam jau tiešām ir runa par īru tautības Lielbritānijas kara flotes jūrniekiem...pirmajos gados, pēc 1991.gada, uz pasākumu ieradās tikai Lielbritānijas un Francijas pārstāvji....

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Bandava
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Nov 2008 21:28:57
Atbildēt 


Armijas virspavēlnieka štaba ziņojums par 11 novembri.

Rītā:
Mūsu uzvarošā armija, pilnīgi satriecot ienaidnieka sīvo pretestību Torņakalna rajonā un izvirzoties līdz Rīgas-Jelgavas šosejai pie Lindeciema, ieņemdama namu pēc nama, iztīrīja no pretinieka Pārdaugavas priekšpilsētas. Pretinieks cieta lielus zaudējumus, atstādams kritušus uz ielām. Mēs ieguvām 1 smago un 1 vieglo ienaidnieka batareju, daudz dažādu sistēmu mīnu metēju un ložmetēju. Ieguvumu skaits vēl nav noskaidrojies. Mēs turpinām spiest pretinieku un ieņemam tāļākus punktus visā mūsu līnijā. Angļu un franču flotes palīdzība ir ļoti liela.

Vakarā:
Pēc Torņkalna atsvabināšanas turpinājas ienaidnieka atpakaļspiešana visā frontē. Jelgavas virzienā mēs izsitām ienaidnieku no līnijas Sprance-Pļavnieki. Doles-Ikšķiles rajonā mēs ieņēmām Ķekavu, Sikaini un Šlossbergu. Starp kaŗa materialu, kuŗš iegūts Torņakalna kaujās, atrodas 11 lielgabali. Pārējā ieguvuma skaits vēl grūti noskaidrojams. Starp citu atzīmēts ap 80 ložmetēju. Liepajas rajonā labprātīgi pārnāca vācu patruļa.

No 1923. gada grāmatas "Daugavas sargi".

Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 15 Nov 2008 22:57:21
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
1919.gada 6.marta kauju Airītēm...

Apšaudi pie Airītēm...

________________________
Židoģitļerovci.


Derevjanskis
Lietotājs




# Nosūtīts: 15 Nov 2008 23:56:49
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Apšaudi pie Airītēm...

Par šo lietu ir daudz strīdu. Vidusskolas laikā izstrādāju pētniecisko darbu par šo tēmu. Konsultants bija vecs vēstures skolotājs + vēl intervēju vienu aculiecinieku un 3 aculiecinieku pēcnācējus, pēc intervijām nonācu pie secinājuma, ka tā bija vācu sazvbērestība, jo krita tikai virsnieki, un visi neatkarības bataljona karavīri bija M16 ķiverēs. Sarkanie ķiveres nenēsāja, bet galvenais vācu attaisnojums bija, ka apšudītā vienība bijusi adriana tipa bruņucepurēs, kuras bija krievijas armijas ekipējuymā WWI laikos.

________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.


Karlowich
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Nov 2008 00:47:04 - Laboja Karlowich
Atbildēt 


Kurā gadā tad tad pētījums ir veikts? Būtu interesanti ar to iepazīties. Man gan šķiet, ka friču sazvērestības teorija ir muļķības. Starp kritušajiem bija arī piekomandetais vācietis artilerijas leitnants Šrinders, kurš lodi dabūja ar ķīķeri blenžot kur sūtīt šāviņus. Grundmanis pats nošāvās, jo pēc neveiksmīga mēģinājuma piecelt savus studentus dabūja lodi un bija smagi ievainots. Kalpaks vispār pat vel nebija ticis līdz priekšējai līnijai. Pretinieka ložmetejs deva uguni bez tiešas mērķēšanas pa ceļu, kas gāja aiz mežmalas, cerot trāpīt vezumniekus un neveismīgi trāpīja Kalpakam. To aculiecinieki rakstījuši, ka viņš un vel pāris gājuši pa ceļu. Kalpaks esot bijis visai nelāgā noskaņojumā - tipa dusmīgs par studentu rotu, kas necelās uzbrukumam. Šie gājuši pa ceļu un tur sākušas lodes svilpt, pārējie ielikušies grāvī, bet šis nesies uz priekšu, līdz saļimis.
Par ietērpu - studentiem bija Adriānenes un puskažociņi. Savukart pārējiem tie paši krievu šinelīši. Jātniekiem - friču parauga formas. Par M-16 nav skaidras infas, vai bija, vai nebija. Katrā ziņā pirmie uzrāvās izlūki kas bija krievu šinelīšos. Tiem pieslēdzās studenti, kas tālāk par mežmalu netika, bet pēc tam kājniekoti jātnieki. Friču pusē arī bija kritušie.

Pēc tam ievainoto Kalpaku veda uz aizmuguri. Bija iekšējie ievainojumi. Veda ltn. Jānis Ķīselis. Ceļš bijis grumbuļains, tāpec Kalpaks esot teicis "Ķīsel, brauc lēnāk" un tad atslēdzies. Pēc 20 min satika Balodi, kas veda savu rotu. Tad arī storijs par "Balodi, paliec manā vietā" Reāli, gan sķiet, ka Kalpaks tobrīd jau ir atslēdzies. Balodim pēc amata un činas pienācas būt Kalpaka vietā.

________________________
Vilks paēdis, aitas dzīvas un ganam - mūžīga piemiņa...


Derevjanskis
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Nov 2008 01:45:36
Atbildēt 


Quoting: Karlowich
Kurā gadā tad tad pētījums ir veikts? Būtu interesanti ar to iepazīties. Man gan šķiet, ka friču sazvērestības teorija ir muļķības. Starp kritušajiem bija arī piekomandetais vācietis artilerijas leitnants Šrinders, kurš lodi dabūja ar ķīķeri blenžot kur sūtīt šāviņus. Grundmanis pats nošāvās, jo pēc neveiksmīga mēģinājuma piecelt savus studentus dabūja lodi un bija smagi ievainots. Kalpaks vispār pat vel nebija ticis līdz priekšējai līnijai. Pretinieka ložmetejs deva uguni bez tiešas mērķēšanas pa ceļu, kas gāja aiz mežmalas, cerot trāpīt vezumniekus un neveismīgi trāpīja Kalpakam. To aculiecinieki rakstījuši, ka viņš un vel pāris gājuši pa ceļu. Kalpaks esot bijis visai nelāgā noskaņojumā - tipa dusmīgs par studentu rotu, kas necelās uzbrukumam. Šie gājuši pa ceļu un tur sākušas lodes svilpt, pārējie ielikušies grāvī, bet šis nesies uz priekšu, līdz saļimis.
Par ietērpu - studentiem bija Adriānenes un puskažociņi. Savukart pārējiem tie paši krievu šinelīši. Jātniekiem - friču parauga formas. Par M-16 nav skaidras infas, vai bija, vai nebija. Katrā ziņā pirmie uzrāvās izlūki kas bija krievu šinelīšos. Tiem pieslēdzās studenti, kas tālāk par mežmalu netika, bet pēc tam kājniekoti jātnieki. Friču pusē arī bija kritušie.

Pēc tam ievainoto Kalpaku veda uz aizmuguri. Bija iekšējie ievainojumi. Veda ltn. Jānis Ķīselis. Ceļš bijis grumbuļains, tāpec Kalpaks esot teicis "Ķīsel, brauc lēnāk" un tad atslēdzies. Pēc 20 min satika Balodi, kas veda savu rotu. Tad arī storijs par "Balodi, paliec manā vietā" Reāli, gan sķiet, ka Kalpaks tobrīd jau ir atslēdzies. Balodim pēc amata un činas pienācas būt Kalpaka vietā.

Pētijums tika veikts 1996. gadā. Ar visu to ko tu rakstīji, es iepazinos pirms ZPD uzņemšanās, un ir nedaudz uzlabots Baloža kreatīvs. Pēc aculiecinieka teiktā( studentu rotas virseržanta) pirmais tika ievainots Kalpaks, pēc tam Leitnants P. Krievs itkā uzņēmis sakarus ar vācu priekšgrupām, bet mirkli vēlāk nolaists no kājas kopā ar Ķīseli. Grundmanis patiešām nošāvies pēc smaga ievainojuma, un studenti nav gājuši triecienā, jo Krievs pavēlējis neatklāt uguni pa sabiedrotajiem( Borha bataljonu). Par Šinderu neko sīkāk neuzzināju un iespējams, ka šis laikam ticis aizlaists pa zaļo ķīķerējot. Studentu rotas ietērpā ir bijuši tie puskažoki, bet adriani gan tikuši nomainīti pirms tam ar M16, kādas valkāja arī pārējais bataljons. Kāpēc visiem zināmajā gleznā studenti ir ar adrianiem - nezinu.

________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.


Derevjanskis
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Nov 2008 02:30:17
Atbildēt 


Quoting: Karlowich
Pēc tam ievainoto Kalpaku veda uz aizmuguri. Bija iekšējie ievainojumi. Veda ltn. Jānis Ķīselis. Ceļš bijis grumbuļains, tāpec Kalpaks esot teicis "Ķīsel, brauc lēnāk" un tad atslēdzies. Pēc 20 min satika Balodi, kas veda savu rotu. Tad arī storijs par "Balodi, paliec manā vietā" Reāli, gan sķiet, ka Kalpaks tobrīd jau ir atslēdzies. Balodim pēc amata un činas pienācas būt Kalpaka vietā.

Kalpaku no ceļa( kurš bija vācu ložmetēju komandas tiešas redzamības attālumā) iznesa studentu rotas sanitāru komanda, un Balodi vispār nesatika, jo šamais ar savu rotu pārsimts metrus tālāk mēģināja Borhu apiet no flanga. Izlūki vispār aizgāja pa kreisi( salīdzinot ar vācu ieņemtajām pozīciām), un pirmā kaujas saskare notika starp studentiem un Borha ložmetēju komanbdu. Populārā versija visos sīkumos radās Baloža Kara ministra laikā.

________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.


Karlowich
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Nov 2008 02:45:04
Atbildēt 


Ķīseli jau neķēra! Viņš no sadursmes tika ārā sveiks un vesels. Kā virsseržantam vārds un uzvārds? Šaubos vai adriankas nomainīja ar M-16. Tobrīd daudz kas trūka, tāpēc ja kaut ko dabīja, tad deva tiem kam nebija, īpaši nemainot ekipējuma piederumus.
Studentiem Krievs nebija jāklausa. Viņus vadīja Grundmanis. Un viņa pavēlei neklausīja. Tipa studenti bija no korporācijām - daudzi filistri, kas ir korporāciju vecākie pārstāvji, bet Grundmanis bija fuksis - jauniņais. Vecie tad neklausīja jauniņajam, lai gan realitātē viņš bija viņu koamandieris. Pēc tam kad viņš cēla šos kaujai, bet pats dabūja lodi, džekam zb viss. Aptuveni tāda basņa.

Es uzskatu, ka fričiem nebija iespējams speciāli aplasīt virsniekus un tas nav bijis arī pavēlets. Saušanās bija stipra, karavīri gulēja zemē un tā kā neko nevarēja saprast, kas un kāpēc šauj, virsnieki vazājās apkārt meģinot skaidrot un vest savus karavīrus uzbrukumā un iznākums mums ir zināms. Lai aplasītu virsniekus nepieciešama optika, vai vismaz pietiekoši neliels attālums, bet tur neviens no šiem līdzekliem nebija. Pie tam Kalpakam laikam bija trīs lodes - no lozmeteja.

________________________
Vilks paēdis, aitas dzīvas un ganam - mūžīga piemiņa...


Karlowich
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Nov 2008 02:46:43
Atbildēt 


Nu es skatos pēc Ķīseļa memuāriem.

________________________
Vilks paēdis, aitas dzīvas un ganam - mūžīga piemiņa...


Karlowich
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Nov 2008 02:47:47
Atbildēt 


Quoting: Derevjanskis

Kalpaku no ceļa( kurš bija vācu ložmetēju komandas tiešas redzamības attālumā)

Sniedzamības, ne redzamības.

________________________
Vilks paēdis, aitas dzīvas un ganam - mūžīga piemiņa...


Derevjanskis
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Nov 2008 03:16:13
Atbildēt 


Pēc Arvīda Guras vārdiem, ložmetēju komanda bija izvietojusies apvidus vasldošajā paaugstinājumā, un lieliski pārskatīja apvidu uz vismaz 800m( līrdz pašai mežmalai, un daļeji arī ceļu). Krievs bija atbildīgais par bataljona avangardu( tātad par izlūkiem un studentu rotu). Adriani tika nomainiti divu iemeslu dēļ: lai neizceltos no pārējā bataljona un, tā bija kā simboliska apgāde no Landesvēra puses. Daļa no adrianiem nonāca Jātnieku ekipējumā. Principā tie ir Baloža vārdi pret Guras vārdiem. Pēdējam ticu vairāk, jo dabūju ar viņu reāli parunāt. Pārējo(neatkarības bataljona karavīru pēcnācēju) viedoklis lielā mēra saskanēja ar A.Guras teikto. Es, protams, saprotu, ka Baloža populārais viedoklis ir cilvēkos iesakņojies, un liekas vienīgais pareizais.

________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.


Derevjanskis
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Nov 2008 03:34:42
Atbildēt 


Quoting: Karlowich
Es uzskatu, ka fričiem nebija iespējams speciāli aplasīt virsniekus un tas nav bijis arī pavēlets. Saušanās bija stipra, karavīri gulēja zemē un tā kā neko nevarēja saprast, kas un kāpēc šauj, virsnieki vazājās apkārt meģinot skaidrot un vest savus karavīrus uzbrukumā un iznākums mums ir zināms. Lai aplasītu virsniekus nepieciešama optika, vai vismaz pietiekoši neliels attālums, bet tur neviens no šiem līdzekliem nebija. Pie tam Kalpakam laikam bija trīs lodes - no lozmeteja.

Nu to jau arī Gura teica, ka Kalpaks norāvies no ložmetēja, bet Krievs un Ķīselis- pēc sakaru uzņemšanas ar vācu priekšgrupām( no tuva attāluma). Vai neliekas dīvaini tas, ka krita tikai virsnieki? Vēlākajās kaujās nekas tāds nav sastopams. Kāpēc Borha bataljona kreisais flangs( nevis tikai izlūki, bet vesela rota ar bataljona ložmetēju komandu) ieņēma valdošās pozīcijas ar fronti pret Kalpaku, ja kopējais kaujas pklāns bija zināms?Parasti viena bataljona rota tika atstāta rezervē, bet pozīcijās tika izvietota kritiskos gadījumos, vai arī tad, ja pretinieka izvietrojums ir par 99.9% zināms.

________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Nov 2008 09:28:11
Atbildēt 


Quoting: Derevjanskis
Kāpēc Borha bataljona kreisais flangs( nevis tikai izlūki, bet vesela rota ar bataljona ložmetēju komandu) ieņēma valdošās pozīcijas ar fronti pret Kalpaku, ja kopējais kaujas pklāns bija zināms?

...bet varbūt, ka kaujas plāna nemaz nebija, jeb tas mainījās laika gaitā, saņemot ziņu, ka flangā, iespējams, parādījušies sarkanie strēlnieki...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Derevjanskis
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Nov 2008 12:18:13
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
..bet varbūt, ka kaujas plāna nemaz nebija, jeb tas mainījās laika gaitā, saņemot ziņu, ka flangā, iespējams, parādījušies sarkanie strēlnieki...

Varbūt, bet varbūt arī nē.

________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Nov 2008 12:43:15 - Laboja Arbalets
Atbildēt 


Derevjanskis
..nu mans pieņēmums balstās uz atmiņām, kurās bija versija, ka Kalpaka vienība steidzās uz priekšu,uz Skudru mājām, kur bija jāsatiek vācu vienība, jeb Dzelzs divīzijas bataljons, bet tas bija ātrāk iznācis no Skudru mājām un noturējis latviešus par lieliniekiem..un ķiveres abām pusēm esot bijušas vienādas, jo pēc tām tikai noprasts, ka ugunskauja notiek savējo starpā...tas pats Ķīselis savās atmiņās raksta, ka friči ir šāvuši ļoti sparīgi - no kreisās puses ar diviem, bet frontāli pat ar trim ložmetējiem..un Kalpaks pa ceļa vidu...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Derevjanskis
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Nov 2008 13:04:44
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
nu mans pieņēmums balstās uz atmiņām, kurās bija versija, ka Kalpaka vienība steidzās uz priekšu,uz Skudru mājām, kur bija jāsatiek vācu vienība, jeb Dzelzs divīzijas bataljons, bet tas bija ātrāk iznācis no Skudru mājām un noturējis latviešus par lieliniekiem..un ķiveres abām pusēm esot bijušas vienādas, jo pēc tām tikai noprasts, ka ugunskauja notiek savējo starpā...tas pats Ķīselis savās atmiņās raksta, ka friči ir šāvuši ļoti sparīgi - no kreisās puses ar diviem, bet frontāli pat ar trim ložmetējiem..un Kalpaks pa ceļa vidu...

Nu lielos vilcienos tā arī bija, tikai sīkumos domas dalās.

________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.


Derevjanskis
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Nov 2008 13:22:03
Atbildēt 


Sazvērestības teorija nav tikai mans izdomājums:
Jau februāra beigās viss bija sagatavots lielam kopējam uzbrukumam pret lieliniekiem. Fon der Golca vadībā bija koncentrēts ap 8 000 vīru liels karaspēks, pēc citiem datiem - 12 000-14 000 vīru, no kura Kalpaka bataljons ar saviem 600 vīriem deva tikai 5-7,5 procentus. Izmantojot apmēram divkārtēju pārspēku karavīru un bruņojuma ziņā, šis karaspēks ar 3.martu izvērsa plašu uzbrukumu, aizsteidzoties priekšā sarkanarmijas līdzīgajam nodomam.[44] Kalpaka bataljona uzdevums šīs operācijas (pirmajā posmā), ko dēvēja par "atkusni" (Tauwetter), bija ieņemt apdzīvotas vietas gar Skrundas-Saldus ceļu, kur tam pretī stāvēja 2.Padomju Latvijas strēlnieku pulka 5. un 6.rota. Kalpaka bataljons un vācu dzelzsdivīzijas spēki, cenšoties pie Airītēm nogriezt atkāpšanās ceļu sarkanajiem strēlniekiem, starp Engurnieku un Skudru mājām nonāca savstarpējā sadursmē. Apšaudīšanās laikā 6.marta pēcpusdienā no gūtajiem ievainojumiem mira bataljona komandieris O.Kalpaks, studentu rotas komandieris kapteinis N.Grundmanis un jātnieku nodaļas virsleitnants P.Krievs, kā arī vācu baterejas pārstāvis leitnants H.Šrinders. Arī vācu pusē bija kritušie. Vai šī sadursme ar tik smagiem komandējošā sastāva zaudējumiem bija nejaušība vai vācu puses iepriekš ieplānota sazvērestība? Šāds jautājums izvirzījās jau pirms 70 gadiem. Pagaidu valdība ierosināja šo lietu sīkāk izmeklēt, vācieši uz to reaģēja ļoti nervozi. Tāpēc pēc pāris dienām, kaut bija jau uzklausīti notikuma dalībnieki, tomēr nolēma pagaidām no tālākas izmeklēšanas atturēties, lai nesaasinātu attiecības ar sabiedrotajiem.[45] Raugoties uz šiem notikumiem no samērā lielas vēsturiskas distances, ir skaidrs, ka noteiktā un drošā Kalpaka rīcība vācu pusei īpašas simpātijas neradīja. Šāds latviešu rotu komandieris viņiem varēja kļūt pat bīstams.[46] Tāpēc ticami šķiet K.O.Štifta[47] militārās dabas apsvērumi (pretrunīga informācija par kaujas norisi, karu reglamenta neievērošana, vāciešu nekritiskā uzticēšanās gūstekņu liecībām), ka uz Skrundas ceļa notika iepriekš iecerēta, izplānota un sagatavota politiska slepkavība, nevis pārpratuma kauja.[48] Parastais šīs sadursmes skaidrojums ir tāds, ka, lūk, vāciešu dzelzsdivīzijas kaujinieki kalpakiešus noturējuši par kādu sarkanarmiešu karaspēka daļu. Tomēr te jāņem vērā, ka iepriekšējā dienā kalpakiešu pārstāvis J.Ķīselis[49] bija ieradies Pampāļos pie vācu hauptmaņa Borha (Borkes), lai, kā viņš raksta, "norunātu kopējās nākošās operācijas sīkumus". Taču Borha kaujinieki, kas ar saviem 10 smagajiem ložmetējiem stāvēja uz Skrundas ceļa, pēc vēlāku gadu izteikuma[50] it kā nav zinājuši, ka viņu pusē cīnoties arī latviešu daļas krievu armijas tipa mundieros. Un viens no Borha kaujiniekiem savās atmiņās dižodamies pavēstīja, kā viņš no sava ložmetēja ar optisko tēmekli raidījis ap 1000 šāviņu uz Skrundas ceļu vietā, kur ceļš izgājis no meža klajumā. Tieši tajā vietā arī krita Kalpaks un viņa karabiedri.

Kalpaks parasti nav baidījies no vietējās apšaudes un, lai iedvesmotu sev pakļautos, stāvējis nesaliecies, bet īsi pirms nāves karavīrus esot cēlis uzbrukumā ar vārdiem: "Puļa - dura, kur vajadzīgs ķert, tur neķer, bet, kur slēpjas, tur viņa lien."[51] Taču šoreiz Kalpaku pievīla viņa fatālā ticība savai karavīra laimei, uz kuru viņš bija paļāvies garajos kara gados; viņš saļima no divām lodēm - krūtīs un vēderā - un pēc īsas agonijas mira. Pēc šī starpgadījuma izvirzījās apakšpulkvedis Jānis Balodis, it kā pēc paša Kalpaka pirmsnāves novēlējuma, lai gan agrāk Balodis nav gribējis uzņemties latviešu daļu vadību, jo, lūk, viņam neesot piešķirta īpaša lauku virtuve.[52] Arī vēlāk Balodis ar savu brigādi izšķīrējos brīžos, piemēram, Cēsu kauju laikā 1919.gada jūnijā, necīnījās pret vāciešiem, ieņēma neitrālu stāvokli.


________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.


kurlandlegionar



# Nosūtīts: 16 Nov 2008 13:42:49 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt 


Pulkveža Kalpaka ievainošana bija notikusi šādos apstākļos. Dzirdot savā priekšā kaujas troksni, pulkvedis tūliņ skriešus devies pa lielceļu uz priekšu, lai ātrāk piekļūtu priekšējām līnijām un varētu uzņemties kaujas vadību. Taisni šis lielceļš atradās zem labi tēmētas vācu ložmetēju uguns. Pulkveža Kalpaka pavadoņi, redzot, ka kaujas aizrautībā iededzies viņu vadonis par daudz riskē ar savu dzīvību to brīdina par draudošām briesmām un aicina doties mežā, kurš labi slēpj no lodēm. Pulkvedis Kalpaks beidzot ari paklausa šim aicinājumam un pārlecot grāvi, grib doties mežā, bet lodes ķerts, saļimst. Ievainojums ir nāvīgs, cauršauts vēders. Nepaiet pusstunda, kad pulkvedis Kalpaks jau ir miris.

http://www.latvietislatvija.com/Marta_uzbrukums.htm

Bet tas ir no Kulmaņrežīma grāmatas, kur protams arī par Balodi stāstiņš figurē utt., bet pat pie lielās antivāciskās noskaņas, tomēr šeit nav ne vārda par kaut kādu vācu vēlmi speciāli nošaut latviešu virsniekus utt.

Vācu bataljona zaudējumi ari bija prāvi: 4 krituši un 5 ievainoti.

Kverkagambo
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Nov 2008 14:56:21
Atbildēt 


Un kā ar to, ka sākumā esot pamanījuši ne bruņucepures bet tipiskās jērenīcas un uz tām atklājuši uguni?
Vispār - par to Kalpaka bīstamību vāciešiem nekādu pierādījumu nav, pašu izdomāts.

________________________
no jelgawas peenak zinas tada pasa gara ka pedejas deenas 24 15 18 9 17 15 14 11 1 11 9 2 11 22 18 21 23 19 7...


<< 1 ... 54 . 55 . 56 . 57 . 58 . 59 . 60 . 61 . 62 . 63 . 64 ... 161 . 162 . >>
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 2
Lietotāji - 1 [ foxterjer ]
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.223
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2024