Autors |
Ziņa |
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 14 Nov 2006 15:49:16
Atbildēt
9. oktobrī vakara stundās bija notikušas liktenīgas lietas. Mūsu armija bija sākusi atkāpties. Ulmanis un valdība nolēma atstāt Rīgu. Pavēlēja to darīt arī ministrijām un citām valsts iestādēm. Sekoja dienvidfrontes pavēlnieka, pulkv. Zemitāna rīkojums mūsu kaŗaspēkam atkāpties pāri Daugavai, atstāt Rīgu un aiziet aiz Juglas līnijas. Naktī bija liels sajukums. Atsevišķi kareivji pameta savas vienības un bēga uz Rīgu un pat tālāk. Stāvokli glāba virspavēlnieks ģen. Sīmonsons. Viņš pavēlēja radīt jaunu aizstāvēšanās fronti Daugavas labajā krastā, un Rīgu neatstāt. 10. oktobrī stāvoklis pamazām nostabilizējās. Nākamo mēnesi Rīga bija frontes pilsēta. Pārdaugavā bija bermontieši, kas apšaudīja pilsētu, bet Rīgas centrā un pārējā daļā bija Latvijas armija. Drīz valdība atgriezās. Tāpat arī visas pārējās evakuētās iestādes. 13. oktobrī Tautas Padome, pēc īsas sēdes Cēsīs, nolēma pārcelties atpakaļ uz galvaspilsētu. Taču Ulmanis uzskatīja par vajadzīgu sodīt vainīgos: 16. oktobrī viņš atcēlano amatiem Sīmonsonu un Zemitānu, un viņu vietā iecēla Balodi par virspavēlnieku un pulkv. M. Peniķi par dienvidfrontes pavēlnieku. Šie valdības lēmumi nebija taisnīgi. Zemitāns gan pavēlēja atstāt Rīgu, bet to pašu taču darīja arī Pagaidu valdība. Tieši ģen. Sīmonsons bija tas, kas apturēja atkāpšanos. Nekādā ziņā viņš nebija vainojams Latvijas armijas atkāpšanās jautājumā. Vēlāk pēc kaŗa neviens negribēja ar šo nepatīkamo lietu nodarboties. Nekāda tuvāka izmeklēšana netika izdarīta. Atstumts un sarūgtināts, 1927. gadā Zemitāns nomira. 1933. gadā viņam sekoja ģen. Sīmonsons.
Vēl dažas piebildes par evakuāciju uz Cēsīm. Tautas Padomes vilciens pienāca Cēsīs agrā rīta stundā. Zvanījām uz Rīgu, lai uzzinātu, kas tur notiek. Kaŗa satiksmes priekšnieka, pulkvežleitnanta Ozola stābs paskaidroja, ka Rīga latviešu rokās un pavēlēja mums ar vilcienu atgriezties Rīgā. To arī darījām. Pa ceļam gandrīz katrā stacijā uzņēmām izklīdušus kareivjus, lai vestu atpakaļ uz fronti. Vilcienu nodevām Ozolam vakarā, vēlākajā Zemitāna stacijā, bet otrā rīta agri devāmies uz Rīgu. Pulkvežleitnants Ozols mani atlaida līdz vakaram, kad man bija jāpiedalās Rīgas brīvostas evakuācijā. Ar kādu smago mašīnu iebraucu pilsētā, aizgāju uz savu dzīvokli un pēc tam devos apskatīt stāvokli Daugavmalā. Tur valdīja nāves klusums. Nebija redzams neviens cilvēks. Kaŗavīri atradās tālāk no krasta, pirmajās mājās Vecpilsētā.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 14 Nov 2006 15:51:53
Atbildēt
EKSPORTOSTAS OPERĀCIJA
Brīvostā man bija jāierodas plkst. 22.00, kad būs iestā-jusies pilnīga tumsa. Citādi bermontieši varētu pamanīt mūsu vilcienu un sāktos tā apšaude. Gāju pa Valdemāra ielu līdz Daugavmalai un tad meklēju ceļu uz eksportostu. Ielas tumšas,saredzēt nevar gandrīz neko. Pēkšņi dzirdu soļus. Tuvojas kāda kaŗaspēka nodaļa. Pēc brīža atskan sauciens krievu valodā "Kto idjot?" (Kas nāk?). Ko tas nozīmē, vai tiešām bermontieši pārcēlušies pāri Daugavai? Turpinu soļot uz priekšu. Taddzirdu, ka noklaudz šauteņu aizslogi. Tātad gatavojas šaut. Vēl daži mirkļi, un man pretī stāv kāda igauņu patruļa! Divi igauņu bruņotie vilcieni šai dienā iebrauca Rīgā un palika tur līdz 22. oktobrim. Seko savstarpēja apsveicināšanās, bet sarunāties nespējam, jo krievu valodas prasme igauņiem gaužām vāja.
Igauņu virsnieks spiež man draudzīgi roku un saka "Beibaronov!" [Kausim baronus!]. Ar šiem vārdiem šķiramies un pēc kāda laika nonāku pie vilciena, kas apstājies pie lielas preču noliktavas. Mūsu uzdevums bija klusi savākt vērtīgās pārtikas vielas - konservus, šokolādi u.c., kas noderētu armijai un pārnesttās uz vilciena preču vagoniem izvešanai. Tad vilciens preces izvestu no frontes joslas uz aizmuguri. Noliktavas atradās pašā krastmalā un tikai aiz tām atradās mūsu armijas daļu tranšejas. Nakts klusumā vilciena kustības bija sadzirdamas arī Daugavas otrā krastā. Bermontieši sāka mūs apšaudīt. Lodes spindzēdamas atsitās pret noliktavu jumtiem. Tomēr mēs savu uzdevumu veicām un zem ienaidnieka uguns izvedām lielus pārtikas un drēbju krājumus uz aizfrontes joslu.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 14 Nov 2006 15:55:06
Atbildēt
Tālāk Ulmanis ziņoja, ka viņš, telegrāfiski caur Vladivostoku, aicinājis atgriezties Latvija pulkvežus Bangerski un Gopperu, bet no abiem saņemtas noraidīgas atbildes. Abi tolaik bija divīziju komandieri baltajā Kolčaka armijā, kas neatzina Baltijas valstu neatkarību. Izšķirīgajā brīdī uzticība cara armijai viņiem bija svarīgāka nekā Latvijas ministru prezidenta aicinājums stāties mūsu armijas rindās, un cīnīties par Latvijas valsti.
Pirmais lūzums sākās ar 15. oktobŗa uzbrukumu. Mūsu armija pārgāja Daugavai un ieņēma Daugavgrīvas cietoksni un Bolderāju. Galīgais uzbrukums plašā frontē sākās 3. novembrī. 11. novembrī atbrīvoja Pārdaugavu. 21. novembrī Jelgavu, un 28. novembrī Latvijas armija pārgāja Lietuvas robežu. Novembrī un decembrī biju pārcelts uz virspavēlnieka stāba izlūkošanas nodaļu. Mans darbs bija pratināt vācu gūstekņus.Kaŗš bija nežēlīgs. Bermontieši parasti nemēdza ņemt gūstekņus, bet tos nošāva. Dažkārt tas izraisīja līdzīgu rīcību arīmūsu kareivjos. Reiz ieradās kāds kaprālis un ziņoja, ka atvedis 6 gūstekņus. Teicu, lai ieved tos nopratināšanai. Kaprālis man tad paskaidroja, ka gūstekņu vairs neesot. Ceļā viņi esot miruši.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 14 Nov 2006 16:01:07
Atbildēt
Kas šinī laikā notika otrā pusē frontei, pie latviešu komūnistiem? Latvijas padomju valdība pēc Rīgas krišanas bija pārcelta uz Rēzekni. Padomju iestādes, partijas komitejas unprese darbojās Latgalē. Sarkano strēlnieku vienību lielākā daļa tomēr bija pārsviesta vispirms uz rietumu fronti un, pēc tam oktobrī, uz dienvidu fronti. Tur sarkanie strēlnieki izcīnīja smagas kaujas Orlas-Kromu rajonā, atvairot Deņikina uzbrukumu Maskavai. Tas notika tai pašā laikā, kad Bermonts uzbruka Rīgai. Liktenīgi, kā šīs cīņas dienas sakrita laika ziņā.
Rudenī un ziemā LKP valdīja liels satraukums, jo Ļeņins gatavojās slēgt pamieru un pēc tam mieru ar Latviju un pārējām Baltijas valstīm. Tas nozīmēja, ka kaŗš izbeigsies, un līdz ar to būs jālikvidējas arī Stučkas valdībai. Kā tagad no komūnistu publicētiem dokumentiem redzams, Stučka 1920. gada 3.janvārī ticies ar V.Ļeņinu, L. Trocki un G. Čičerinu un izteicis viņiem protestu un iebildumus pret pamiera un miera sarunām ar Latviju. Tomēr Padomju Krievijas vadītāji viņa iebildumus noraidījuši, Ļeņins noteikti uzsvēris, ka tagad nepieciešams miers, lai vārētu uzsākt saimniecisko jaunuzbūvi. Par visu to Stučka no Maskavas rakstīja LKP CK 1920. gada 4. janvāri. Tad CK Rēzeknē pieņēmusi gaŗāku protesta rezolūciju, kuŗai tomēr nav bijis nekādu panākumu. Maskava turpināja sarunas ar Latvijas Sarkanā Krusta delegāciju, kas bija ieradusies Maskavā. Tur ļoti aktīvi darbojās F. Menders, lai panāktu pamiera noslēgšanu, kas arī beigās izdevās. Latviešu komūnistiem nācās piekāpties, un 17. janvārī viņi savā CK nolēma izbeigt Padomju Latvijas valdības darbību un aizbēga no Latgales uz Krieviju. Tā beidzās viņu pirmais diktatūras posms Latvijā. Par savu lielo neveiksmi P. Stučka pēc tam visādi taisnojās brošūrā "Padomju varas pieci mēneši Latvijā".
|
Tofiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Nov 2006 21:54:42 - Laboja Tofiks
Atbildēt
Par to Kabanova rakstu: Negribās gan man ticēt ka Ulmanis provocēja sadursmes ar Bermontu, kad vēl notika karš pret bolševikiem. Divās frontēs karot tomēr nav viegli. Un Golcs kurš jau vienreiz bija veicis naidīgas darbības pret Ulmaņa valdību jau arī bija sastīts ar Bermontu. Un pirmais uzbruka Bermonts, tur domāju šaubu nav jo mūsējie galīgi nebija gatavi karadarbībai Zemgalē
P.S.
Kā ir ar armiju skaitliskajiem sastāviem Rīgas kauju laikā. Kaut kā neticās, ka latvieši būdami pieckārtīgā mazākumā spēja veiksmīgi uzbrukt kā to es šur tur esmu lasījis.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Nov 2006 22:12:54
Atbildēt
Es domāju, ka tas ir tāds pats nepieciešams mīts kā Kalpaka varonīgā nāve...Bermontam bija daudz karavīru, bet latviešus atbalstīja igauņu bruņuvilcieni un angļu-franču flote...un plus vēl Rietumu politiskais atbalsts...Bermontam nebija ne viens, ne arī otrs, ne trešais...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Tofiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Nov 2006 22:16:26
Atbildēt
Arbalets
Bruņuvilcieni esot aizbraukuši jo igauņi par palīdzību esot prasījuši pārāk daudz, laikam jau teritorijas...
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Nov 2006 22:39:12
Atbildēt
jo igauņi par palīdzību esot prasījuši pārāk daudz, laikam jau teritorijas...
Cik zinu tad igauņi esot prasījuši lielu daļu Vidzemes, kas mūsējiem protams nav bijis pieņemami!!
________________________ Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Nov 2006 08:33:13
Atbildēt
Cik zinu tad igauņi esot prasījuši lielu daļu Vidzemes, kas mūsējiem protams nav bijis pieņemami!!...nu bet tas jau ir tīri normāli, jo malka lokomotīvēm un patronas lbruņuvilcienu ložmetējiem maksāja dārgi...un cilvēku dzīvības...Ziemeļvidzemē ir visai daudz igauņu karavīru kapu...bet, ja nopietni, tad nedaudz alkatīgi tas bija, jo Bermonts jau tāpat būtu gājis tālak uz Igauniju, lai palīdzētu Judeņičam...un tajā laikā, ka letiņi pie Rīgas klapējās ar Bermontu, igauņi piebeidza Judeņiča armijas atliekas, kas bija atkāpušas uz Igauniju...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 15 Nov 2006 09:03:08 - Laboja Maarrutku Jums
Atbildēt
Tofiks
Par to Kabanova rakstu: Negribās gan man ticēt ka Ulmanis provocēja sadursmes ar Bermontu, kad vēl notika karš pret bolševikiem. Divās frontēs karot tomēr nav viegli.
===
Ulmanis ar fon der Golcu gluži vienkārši cīnījās par varu, neviens nevienu īpaši neprovocēja.
===
Kā ir ar armiju skaitliskajiem sastāviem Rīgas kauju laikā. Kaut kā neticās, ka latvieši būdami pieckārtīgā mazākumā spēja veiksmīgi uzbrukt kā to es šur tur esmu lasījis.
===
Ja godīgi, es ar precīziem cipariem neesu saskāries, ja kaut kur figurē, tad tikai durkļu kopskaits. Tādas lietas kā pulku vai bataljonu kauju žurnāli/ackaites naf redzēti figurējam, par to saturu nemaz nerunājot.
Arbalets
Bermontam bija daudz karavīru, bet latviešus atbalstīja igauņu bruņuvilcieni un angļu-franču flote...un plus vēl Rietumu politiskais atbalsts...Bermontam nebija ne viens, ne arī otrs, ne trešais...
===
Vēl nianse - Bermonta karaspēks tomēr bija vairāk līdzīgs bandformējumam, nekā armijai un baidos, ka tur varēja klibot karaspēka vadība un organizācija. Pieņemu, ka nacionālajā armijā ordnungs uz to brīdi varēja būt lielāks, līdz ar to arī darbība koordinētāka.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Nov 2006 11:36:00
Atbildēt
Maarrutku Jums
nacionālajā armijā ordnungs uz to brīdi varēja būt lielāks, līdz ar to arī darbība koordinētāka....bet ja ticēt rakstiem, tad zināmi partizanščinas elementi ir bijuši...lai gan, lietas būtību tas nemainīja...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 15 Nov 2006 11:46:01
Atbildēt
Arbalets
Es vairāk par to, ka nacionālā armija bija monolītāks veidojums, jo:
1) pamatā sastāvēja no viena etnosa pārstāvjiem (latviešiem);
2) cīnījās par vairāk vai mazāk skaidri definētu mērķi (jaunā, neatkarīgā valscveidojuma ar Ulmaņa kabinetu vadībā nosargāšana).
Savukārt Bermonta - Avalova `profesionālā` armija sastāvēja no etniski (krievi, vācieši, gan jau kāds latvietis (Niedras aģitpropa upuris) arī bija pa vidam) un politiski daudzveidīga sumasbroda, kura atsevišķu vienību mērķi varēja būt daudz un dažādi, es te uzreiz redzu sekojošus:
1) Boļševiku un šķeltnieku (aka Ulmaņa valdības) iznīcināšana un Krievijas impērijas atjaunošana;
2) WW1 turpināšana zem vācu karoga;
3) ļoti iespējams, ka acsevišķas algotņu daļas karoja vienkārši par naudu.
T.i. bija ļoti iespējams, ka Bermonta armijā vairāki subgrupējumi vilka deķīti uz savu pusi, kas nevarēja ietekmēt šīs armijas kaujasspējas pozitīvā virzienā.
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Nov 2006 17:48:33
Atbildēt
igauņi piebeidza Judeņiča armijas atliekas, kas bija atkāpušas uz Igauniju
Vai sākumā Judeničs nepalīdzēja igauņiem tikt galā ar sarkanajiem? Un par to šamie vēlāk visus baltos sadzina nometnēs.
________________________ mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 15 Nov 2006 18:00:29
Atbildēt
Sturmgevers
Vai sākumā Judeničs nepalīdzēja igauņiem tikt galā ar sarkanajiem? Un par to šamie vēlāk visus baltos sadzina nometnēs.
===
Tak balto plānos ietilpa Krievijas impērijas atjaunošana, nevis neatkarīgas Igaunijas valsts dibināšana, tāpēc šie droši vien nebija visai apmierināti ar iznākumu un diez vai bija tam lojāli.
|
Tofiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Nov 2006 19:13:54
Atbildēt
Maarrutku Jums
Ulmanis ar fon der Golcu gluži vienkārši cīnījās par varu, neviens nevienu īpaši neprovocēja.
Kabanovs tak raksta ka Ulmanis esot provocējis Bermontu, kas kā jau tecu man šķiet maz ticams.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 15 Nov 2006 19:22:21
Atbildēt
Tofiks
Kā ir ar armiju skaitliskajiem sastāviem Rīgas kauju laikā.
===
Tātad, 30. gadu izdevums `Pasaules vēsture` dod šitādu ainu:
- no nacionālistu puses Rīgas rajonā - 5000 kājnieku, 9 lielgabali, 1 bruņuvilciens, 3 bruņu automobiļi un 2 lidmašīnas.
- Bermontiešu kopskaits - 50 000 vīru (no tiem tipa ~5000 sargājuši aizmuguri, lai nesākas nacionālistu partizanščina), 100 lielgabalu, 600 ložmetēju, 50 mīnmetēju un 120 lidmašīnu.
Cik īsti bermontiešu spēki bija stipri Rīgas rajonā, vēsture klusē. Bez tam, neaizmirsīsim, ka oktobrī-novembrī forsēt Daugavu nav triviāls uzdevums 20. gs. sākuma vieglajiem kājniekiem.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 15 Nov 2006 21:03:25
Atbildēt
Augstāk minētā grāmata apgalvo, ka Bermonts nemaz nav pārāk centies forsēt Daugavu. Gluži otrādi - pienācis pie Daugavas un panācos nacionālistu daļu atkāpšanos uz labo krastu, Bermonts meklējis iespējas noslēgt pamieru (pat caur aliensiem, t.i. pindobritiem un frančiem), argumentēdams, ka gribējis doties karā pret lieliniekiem, odnako nacionālisti patraucējuši. Aliensi no vidutāja goda esot atteikušies un piedāvājuši Bermontam doties palīgā Judeņičam (hmm, sanāks ļaps aka loģiskā cilpa, bet tā grāmatā. Acšķiras tikai uzbrukumu virzieni) Narvas rajonā. Tomēr pac Judeņičs pasludinājis Bermontu par nodevēju, tipa lai igauņi nedomātu, ka šis ir tāds pats kā Bermonts (bet formāli Judeņičs skaitījies Bermonta priekšnieks).
14. oktobra rītā Siguldas pulks veica uzmanības novēršanas uzbrukumu Rīgas tiltu un Katlakalna rajonā ar bruņu automobiļa palīdzību. Uzbrukums tika atsists. 15. oktobra rītā pa dzelzceļa tiltu pāri devās igauņu bruņuvilciens un Daugavpils bataljons. Vilcienu ar negantu uguni esot ātri piespieduši atkāpties, bet bataljons izlauzies līdz Torņkalnam, no kurienes tomēr drīz izsists un cietis, loģiski, zaudējumus.
Pretuzbrukums Bermonta pozīcijām sākās 15. oktobra pēcpusdienā, kad 9. Rēzeknes pulks pulkveža Bolšteina vadībā un ar sabiedroto flotes artilērijas atbalstu pie Bolderājas forsēja Daugavu un esot ātri ieņēmis Daugavgrīvas cietoksni, sagūstīdami vairākus simtus krievu. 16. oktobrī viņiem tādā pašā veidā sekoja Siguldas un Daugavpils pulku atliekas, tādā veidā sakoncentrējot Bolderājā visu Latgales divīziju.
Tālāk līdz pat oktobra beigām abas puses esot izturējušās visai pasīvi, bet oktobra beigās nacionālistu vienības jau bija sasniegušas 15 000 vīru atzīmi un liegabalu skaits tika davests līdz 26 (acīmredzot no Ziemeļvidzemes ieradās papildspēki).
Īsāk sakot, teorija 1:5 vai 1:10 izrādījās nekas cits kā kārtējais mīts...
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 15 Nov 2006 21:17:50 - Laboja Alis
Atbildēt
Avalova-Bermonta sakarā ir interesanti palasīt šo kreatīvu П.Р.Бермонт-Авалов. Документы и воспоминания
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 15 Nov 2006 21:23:00
Atbildēt
Citos avotos ir lasīts, ka Avalovam-Bermontam nav bijis vairāk par 10 000 vīriem.
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Nov 2006 21:48:07
Atbildēt
Alis
Citos avotos ir lasīts, ka Avalovam-Bermontam nav bijis vairāk par 10 000 vīriem
..kārtigs latviešu nacionālists tam nevar piekrist, jo kur tad paliek cīņa ar slikto krievu un vāciešu pārspēku...a to tak, boi mestnogo značeņija...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Nov 2006 00:02:05 - Laboja Atis
Atbildēt
Dīvainā kārtā, gan pats vaininieks Bermonts baigi ilgi nodzīvoja!! Man liekas tikai kādos 70tajos gados šamējais nolika karoti!
________________________ Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 16 Nov 2006 00:07:01
Atbildēt
Vispār jau latviešiem nevajadzētu īpaši lepoties ar Bermonta (tāpat kā igauņiem ar Judeniča) bandformējumu atdauzīšanu, jo tādājādi šamējie ir paglābuši vienu otru sarkano cilvēkēdāju komisāru no uzraušanas laternu stabā ....
________________________ Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 16 Nov 2006 09:07:45
Atbildēt
Alis
Citos avotos ir lasīts, ka Avalovam-Bermontam nav bijis vairāk par 10 000 vīriem.
===
Gan jau ka tas cipars 50 000 ir tuvu īstenībai, tikai ņemsim vērā, ka visa šī armija sedza fronti no Daugavgrīvas līdz Jaunjelgavai, plus nodrošināja ordnungu aizmugurē. Līdz ar to nebūtu brīnums, ka uz Rīgas iecirkni tiešām vairāk par 10 000 nebūtu. Lai nu kā, bet fakts, ka saujiņa strēlnieku ir situsies ar 5...10x pārspēku ir paliek mīts.
No tā vēstures grāmatas teksta pārstāsta izriet interesanti secinājumi:
- kādiem ībļiem bija jābūt bermontiešiem, lai pāris stundu laikā pakāstu Daugavgrīvas cietoksni? Tātad, vai nu jamie padevās praktiski bez kaujas (par ko netieši, ja viens tas nav bajāns, liecina tie gūstekņu simti), vai arī Bermontiešiem Bolderājā nemaz ievērojamu spēku nemaz nebija - pretī strēlniekiem stājās kaut kāda dežūrrota, kura, loģiski, pret pulku nespēja ilgi noturēties.
- Mēs redzam, ka pēc nonākšanas līdz Daugavai Bermonts nemaz īpaši netaisījās ofensīvu turpināt vai cīnīties par iniciatīvu, un frontē no 15-16. oktobra līdz kaut kādam tur laikam 3. novembrim (kad strēlnieki acsāka izšķirošo uzbrukumu, kurš beidzās 11. novembrī ar Rīgas finālu atbrīvošanu) valdīja klusums un praktiski nekas nenotika.
waffen ss
Vispār jau latviešiem nevajadzētu īpaši lepoties ar Bermonta (tāpat kā igauņiem ar Judeniča) bandformējumu atdauzīšanu, jo tādājādi šamējie ir paglābuši vienu otru sarkano cilvēkēdāju komisāru no uzraušanas laternu stabā
===
Nu tam īsti nevar piekrist. Ja jau mēs uzskatam ulmanistus par pareizo valdīšanu, tad jāsaka, ka labāk vien ir, ka ulmanisti tika pie varas, nekā tas, ka Bermonti & Judeņiči būtu sakāvuši komuņagas un atjaunojuši monarhiju, nu tipa Balto Krieviju (nejaukt ar Baltkrieviju). Tādā gadījumā raudājusi būtu brīvā un neatkarīgā Latvijas valsts.
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 16 Nov 2006 09:18:06
Atbildēt
Maarrutku Jums
labāk vien ir, ka ulmanisti tika pie varas, nekā tas, ka Bermonti & Judeņiči būtu sakāvuši komuņagas un atjaunojuši monarhiju, nu tipa Balto Krieviju (nejaukt ar Baltkrieviju). Tādā gadījumā raudājusi būtu brīvā un neatkarīgā Latvijas valsts.
Brīvā Latvija dabūja pastāvēt tikai 20 gadus, pēc kā tāpatās nonāca sarkano cilvēkēdāju anticivilizācijas varā. Taču ja 1918-1920 gados būtu apšauti visi sarkanie un atjaunota Krievija (nav īpašas nozīmes, kā republika, federācija vai konstitucionāla monarhija), tad arī Latvijā būtu turpinājies normāls civilizācijas evolūcijas process un domājams gadu 20 laikā tā tāpatās būtu tikusi pie neatkarības, jo visdrīzākais Krievija reformētos par ko līdzīgu Britu Sadraudzībai, kur tjipa Kanādā, Jaunzēlandē, Austrālijā u.c. nominālais valsts galva ir Lielbritānijas karalis (-iene) kuru uz vietas pārstāv ģenerālgubernators, kurējam gan nav praktiski nekādu reālu pilnvaru un kurš veic tikai tīri simboliskas funkcijas.
________________________ Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 16 Nov 2006 09:24:35
Atbildēt
waffen ss
Taču ja 1918-1920 gados būtu apšauti visi sarkanie un atjaunota Krievija (nav īpašas nozīmes, kā republika, federācija vai konstitucionāla monarhija), tad arī Latvijā būtu turpinājies normāls civilizācijas evolūcijas process un domājams gadu 20 laikā tā tāpatās būtu tikusi pie neatkarības, jo visdrīzākais Krievija reformētos par ko līdzīgu Britu Sadraudzībai
===
Nezinu nezinu, neliekas man tāds scenārijs ticams. Bez tam - pat līdz Cēsu kaujām un pat vēl brīdi pēc tām Ulmanis un Golcs bija sabiedrotie un kā smejies kopā klapēja `anticivilizantus`.
Te laikam būs tā, ka šīs vietējās ģeopolitikas likteni izšķīra tie paši briti, kuri nosvērās par labu Ulmanim, jo arī šo interesēs nebija ne Krievijas impērijas, ne KFPSR tālāka eksistence un briti atbalstīja visus tos, kas varēja reāli rasčļeņīt Krieviju. Ja briti būtu nosvērušies Golca & Bermonta pusē, droši vien arī ģeopolitika būtu sanākusi savādāka - man domāt, ka Brīvības cīņās tomēr britu atbalsts spēlēja visai ievērojamu lomu.
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 16 Nov 2006 09:38:46 - Laboja Moderators
Atbildēt
Maarrutku Jums
šo interesēs nebija ne Krievijas impērijas, ne KFPSR tālāka eksistence un briti atbalstīja visus tos, kas varēja reāli rasčļeņīt Krieviju.
Te arī bija lielākā Rietumu demokrātiskās civilizācijas XX gadsimta kļūda, ka šamējie reāli necīnījās ar visiem iespējamiem līdzekļiem pret sarkano cilvēkēdāju anticivilizāciju. Komunistu izpūstais mīts par ārvalstu interventu piedalīšanos pilsoņu karā ir tīra ūdeņa bullšits, tā intervence lielākoties izpaudās kā pāris interventu rotu izsēdināšana dažās pilsētās lai aizsargātu savus pilsoņus un tiem piederošos īpašumus.
_____
Kamerād, nepeldēsim offtopā, šis jau attiecas uz Krievijas Pilsoņu karu.
M.
________________________ Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 16 Nov 2006 12:15:43
Atbildēt
Un cik tad bija to tautiešu padomnieku kuri ņēma rokās plintes un cīnījās pret bermontiešiem vai komuņagām?
________________________ Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Tofiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Nov 2006 20:21:10 - Laboja Tofiks
Atbildēt
Krievijas patriotu varsija par to kāpēc notika Latviešu un Bermonta armijas sadursme:
"Теперь Бермондт и фон дер Гольц располагали солидными силами: до 55 тысячи штыков и сабель. Численность Северо-Западной армии ген. Н. Н. Юденича, для сравнения, составляла к началу октябрьского наступления на Петроград всего 17 960 человек. Последний, однако, был антантофилом и Западную армию Бермондта "союзники" решили не допустить до соприкосновения с большевиками, используя для этого вооруженные силы своих марионеточных, никогда доселе невиданных, карликовых государств. Антанта боялась, что Петроград возьмет армия Бермондта. Ведь хозяин положения сможет оказать существенное влияние и на будущее государственное устройство России.
Эта противоестественная ориентация Юденича приводила к переходу офицеров его Северо-Западной армии в Западную добровольческую армиюxlii.
Служившие в армии Бермондта популярно объясняли офицерам, задумавшимся над тем, кто "стоит не на жестком раздорожье, а на настоящем пути"xliii, кто такой Юденич: "Да ведь его со всех сторон прессуют, кому как хочется: эстонцы по-своему, латыши по-своему, ну а про англичан нечего говорить - те просто диктуют
- Диктуют? Ого
"xliv
Отрезая возможности к самостоятельным действиям, Бермондту предлагали "путь" - подчиниться Юденичу. "Главнокомандующий Северо-Западным фронтом генерал Юденич назначил полковника Бермондта командующим всеми русскими военными частями, сформированными в Курляндии и Литве"xlv, - говорилось в адресованном ему официальном извещении.
|
Tofiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Nov 2006 20:22:20
Atbildēt
Для людей вдумчивых и хорошо информированных не было секретом, что "по английскому плану подготавливается заключение мира между советской Россией, с одной, и Эстляндией, Латвией и Литвой, с другой стороны. Цель этого временного мира - освобождение прибалтийских военных сил для борьбы против" входивших в состав армии Бермондта германских сил и прохладно относящихся к "союзникам" русскихxlvi. "
http://www.rv.ru/content.php3?id=5857
|
puuce
Moderators
|
# Nosūtīts: 16 Nov 2006 21:05:56
Atbildēt
Varbūt šis materiāls par Bermontu te jau postēts, tad atvainojos, katrā ziņā nekas jauns materiālā nav, bet ņemiet par labu - http://www.hrono.ru/biograf/bio_b/bermondt_avalov.html
Un vispār links hrono.ru ir tīri neko
________________________ Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu
|