Autors |
Ziņa |
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Apr 2008 12:02:03
Atbildēt
pitinhs Tās jau ir bermontiādes beigas. Varbūt, to var saukt arī par Liepājas aizstāvēšanu; neesmu iedziļinājies.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
pitinhs
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Apr 2008 12:21:41
Atbildēt
Nju, oki tad vnk kļūdījos, kam negadās
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Apr 2008 19:12:31
Atbildēt
Quoting: Neainars Tās jau ir bermontiādes beigas. Varbūt, to var saukt arī par Liepājas aizstāvēšanu; neesmu iedziļinājies. ..nu, nu ...tā var rakstīt grāmatas par nenotikušiem notikumiem...Liepājas aizstāvēšana Bermontiādes laikā bija nopietns pasākums...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Duums
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 12 Mai 2008 17:01:08
Atbildēt
Galvenais ka visus sakāvām lupatās
________________________ MgDuums
|
Kverkagambo
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 12 Mai 2008 17:50:02
Atbildēt
Lūk, tā ir laba doma.
________________________ no jelgawas peenak zinas tada pasa gara ka pedejas deenas 24 15 18 9 17 15 14 11 1 11 9 2 11 22 18 21 23 19 7...
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 12 Mai 2008 19:56:53
Atbildēt
Duums Kverkagambo
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Zabbo
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Mai 2008 23:12:55
Atbildēt
Visiem labi zināms, ka Rietumeiropas valstu centieni pēc Baltijas, Somijas un Polijas neatkarības bija izveidot buferzonu starp Vāciju un Krieviju.... Lai nodrošinātu tādu kā buferzonu pret Krieviju, domāju, ka Latvijai vajadzēja sisties tālāk un iet līdz pat Vitebskai vai Lielajiem Sīpoliem. Protams, ar poļu un somugru atbalstu flangos. Izveidot kaut kādu tādu Vitebskas vai kādu citu republiku, pievienot nelielu Krievijas austrumu daļu Latvijas Republikai, tā nodrošinot ar zemi citus bezzemniekus.... Uzbūru tādu ainiņu, bet nu cik reāli, tā cita lieta Būtu iespējamie nemieri, jo latviešus krievu zemniecība atbalstītu kā pašus pēdējos aiz baltajiem un sarkanajiem, tādēļ būtu ilgi jātur kāds garnizons paliels. Latvijas Republikai kā lielajai Vitebskas Republikas māsai būtu grūti to atbalstīt, jo pašiem letiņiem bija tā pašvakāk....
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 13 Mai 2008 23:27:12 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Nu, ja no tādas parallēlās vēstures viedokļa, tad domāju, ka būtu 2 risinbājumi, izgriezt visus vai arī ļaut viņiem veidot autonomiju.
|
Karlowich
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Mai 2008 00:07:15
Atbildēt
Problēma jau būtu tādā aspektā, ka arī tiem vitebskiešiem būtu balstiesībās un viņi, protams ar SPSR atbalstu arī izmantotu. Izbalsotu letiņus no Saeimas un tad tiešām nekāda okupšcija nebūtu notikusi. Paši pievienotos lielajai. Tie kas saka, ka tā nebūtu, ka vitebskieši kvēli veletos dzīvot LV, varu atbildēt, ka tur bija visai zems izglītības līmenis un ka gadījies kāne, tieši šādos sabiedrības slaņos ļoti veiksmīgi iesakņojas sarkanīgs idejas.
________________________ Vilks paēdis, aitas dzīvas un ganam - mūžīga piemiņa...
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Mai 2008 08:41:50
Atbildēt
Zabbo Talaika Latvijas armijas staba komandieris, gen. P. Radzins savas atminas raksta ta:"Turpretim, ja mēs ar pamieru nebūtu steigušies un nebūtu slēguši to slepeni no mūsu sabiedrotās Polijas, tad Krievijai būtu jābaidās, ka mēs kopīgi ar Poliju varam turpināt uzbrukumu un ieņemt Pleskavu, Ostrovu..." Lieta ta, ka daudzviet aiz musu robezas dzivoja pareizticiba pargajusi - piespiedu karta - latgali. Aptuveni 60-100 km uz austrumiem robezu toreiz vareja novilkt, un nekas briesmigs nebutu noticis.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 14 Mai 2008 09:09:57 - Laboja Maarrutku Jums
Atbildēt
Quoting: Neainars Talaika Latvijas armijas staba komandieris, gen. P. Radzins savas atminas raksta ta:"Turpretim, ja mēs ar pamieru nebūtu steigušies un nebūtu slēguši to slepeni no mūsu sabiedrotās Polijas, tad Krievijai būtu jābaidās, ka mēs kopīgi ar Poliju varam turpināt uzbrukumu un ieņemt Pleskavu, Ostrovu..." Vispār jau tas izskatās pēc mēģinājuma, piedod, pagarināt krānu. Tipa - scukas politiķi izrāva mums, karakungiem, no rokām reālu iespēju parādīt visiem ŠITĀ.
Vecais labais jautājums: kā Radziņa kungs būtu motivējis latviešu vīrus un iet mirt kaujās par Lielajiem Sīpoliem, KĀ vārdā?
Quoting: Neainars Aptuveni 60-100 km uz austrumiem robezu toreiz vareja novilkt, un nekas briesmigs nebutu noticis. Ugu, ja neskaita to, ka PSRS (kura izveidotos ŠĀ KĀ TĀ) automātiski un pie tam pelnīti ierakstītu mūs agresoru sarakstā un tad jau 1940. gadā atdarītu daudz leģitīmāk...
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Mai 2008 09:29:20
Atbildēt
Maarrutku Jums
Quoting: Maarrutku Jums kā Radziņa kungs būtu motivējis latviešu vīrus un iet mirt kaujās par Lielajiem Sīpoliem, KĀ vārdā? Savads jautajums. Bet iedomajieties to laiku. Vel jau valsts robeza austrumos nav nosprausta un nav pat isti zinama. Un ja Latvijas armijas karaviri - vairakuma ne no Vitebskas gubernas - ir jau karojusi par Vitebskas gubernas zemes atnemsanu Krievijai, tad tacju vini turpinatu klausit pavelem un virzitos uz prieksu.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 14 Mai 2008 09:38:40
Atbildēt
Quoting: Neainars Bet iedomajieties to laiku. Vel jau valsts robeza austrumos nav nosprausta un nav pat isti zinama. Un ja Latvijas armijas karaviri - vairakuma ne no Vitebskas gubernas - ir jau karojusi par Vitebskas gubernas zemes atnemsanu Krievijai, tad tacju vini turpinatu klausit pavelem un virzitos uz prieksu. Nu tādā gadījumā viss ir atkarīgs no tā, CIK viegla vai grūta ir tā virzīšanās uz priekšu. Ja tā ir relatīvi <pastaiga>, tad virzītos bez īpašām problēmām. Ja turpretī nāktos virzīties ar smagām kaujām un zaudējumiem, tad karavīros agri vai vēlu rastos filozofiskas pārdomas par šī pasākuma lietderību.
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Mai 2008 10:11:45
Atbildēt
Jāņem vērā, ka mēs bijām noguruši no kara. Visi gribēja ātrāk atjaunot valsti! Karavīri arī nebija vakarējie, zināja veco guberņu robežas. Attiecīgi, nebūtu tik viegli pateikt: "Aiziet veči, vēl 100 km un tad viss!"
________________________ Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
Ahmeds
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Mai 2008 12:02:14
Atbildēt
Quoting: Karlowich ka vitebskieši kvēli veletos dzīvot LV, varu atbildēt, ka tur bija visai zems izglītības līmenis un ka gadījies kāne, tieši šādos sabiedrības slaņos ļoti veiksmīgi iesakņojas sarkanīgs idejas.
Tur jau tā problēma! Polijas okupētajā Rietumukrainā un Rietumbaltkrievijā tā arī notika. Kad1939.gadā tur iebruka Sarkanarmija, ukraiņi steidzās atriebties poļiem. Ja mums būtu <60 - 100km josla>, 1940.gadā tur dzīvojošajiem latviešiem būtu ļoti slikti
________________________ Dievs radīja cilvēkus, bet Kolts viņus padarīja vienlīdzīgus
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Mai 2008 12:10:14
Atbildēt
Quoting: Ahmeds Ja mums būtu <60 - 100km josla>, 1940.gadā tur dzīvojošajiem latviešiem būtu ļoti slikti Ne sliktak, ka Daugavpili. Maarrutku Jums
Quoting: Maarrutku Jums Ja tā ir relatīvi <pastaiga>, tad virzītos bez īpašām problēmām. Ja turpretī nāktos virzīties ar smagām kaujām un zaudējumiem, tad karavīros agri vai vēlu rastos filozofiskas pārdomas par šī pasākuma lietderību. Jauzver velreiz, ka toreiz karaviri nezinaja, KUR tiks novilkta jaunas valsts nenovilkta robeza. No Vitebskas (un Pleskavas) gubernu zemem vini jau bija atkarojusi zemi Latvijas valstij. Kur vini ienaca, tur nedzivoja tikai nelatviesi. Otrkart, ari nelatviesiem sarkano rezims nepatika.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Mai 2008 13:51:42 - Laboja Arbalets
Atbildēt
Quoting: Neainars Tas bija pilsonu kars. Latviesiem bija Pasaules kara pieredze. ...nu somi gan to sauc visādi..Sisällissota, Punakapina, Luokkasota, Vapaussota. Suomen itsenäisyyden ajan ensimmäisellä sodalla on monta nimeä. Riippumatta siitä mitä nimitystä sodasta käytetään, yksi on varmaa: veli taisteli veljeä vastaan ja ystävä ystävää vastaan...Civil War, Red Revolt, Class War, Liberation War. The very first war of Finland is called with many names. No matter what name you use, one thing is sure: Brother fought against brother and friend fought against friend. ...un ar ko gan atšķiras latviešu Pirmā pasaules kara pieredze no somu Brīvības kara pieredzes...somiem arī bija profesionāli Pirmā pasalues kara karotāji no vācu puses, jeb tā sauktie jēgeri, un arī tie, kas karoja cariskās Krievijas armijā, kā tas pat Manerheims...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Mai 2008 14:49:34
Atbildēt
Quoting: Arbalets ...nu somi gan to sauc visādi.. Ne tikai somi to tā sauca. No bērnības atceros, ka omīte mūsu Neatkarības karu sauca par Brāļu karu un nekā citādi.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Mai 2008 15:33:52
Atbildēt
Arbalets
Quoting: Arbalets Brother fought against brother and friend fought against friend. Tiesi ta. Tas bija ieksejais, Pilsonu kars, nevis Pasaules kars, un tatad ta bija cita veida pieredze.
Quoting: Arbalets ...un ar ko gan atšķiras latviešu Pirmā pasaules kara pieredze no somu Brīvības kara pieredzes... Latviesi salidzinosi vairak karoja par somiem. (Procentuali, ka jau tiku uzsveris svesvardu cienitajiem, kuri sava valoda pateikto jau vairs nespej atzit par pietiekami gudri pateiktu. Pietuka Krustini - muzam dzivi! )
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Mai 2008 15:35:00
Atbildēt
Haso Bet tas nebija bralu kars, jo tika karots pret vaciesiem un krieviem, ne jau tikai pret latviesiem-lieliniekiem.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 15 Mai 2008 15:53:12
Atbildēt
Quoting: Neainars Tiesi ta. Tas bija ieksejais, Pilsonu kars, nevis Pasaules kars, un tatad ta bija cita veida pieredze. Vai kara izpausmes taktiskā līmenī mainās no tā, vai notiek Pasaules vai Pilsoņu karš?
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Mai 2008 16:14:16
Atbildēt
Quoting: Neainars Tiesi ta. Tas bija ieksejais, Pilsonu kars, nevis Pasaules kars, un tatad ta bija cita veida pieredze. ...nu tad ar ko atšķirās mūsu karavīru, latviešu strēlnieku, sēdēšana Pirmā pasaules kara ierakumos, no somu karošanas, kad viņi veica lielus pārgājienus, apiešanas manevrus, un uzbruka lielām un mažamapdzīvotām vietām,kuras aizstāvēja lieli garnizoni no tā, kas varētu būt 1940.gadā Latvijā, kad nekāds īpašais ierakumu karš nebūtu bijis iespējams....kaujas par Helsinkiem starp somu sarkangvardiem un Manerheima vīriem ilga četras dienas, no 1918.gada 11.līdz 15.aprīlim...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Mai 2008 16:15:25 - Laboja Haso
Atbildēt
Quoting: Neainars Bet tas nebija bralu kars, jo tika karots pret vaciesiem un krieviem, ne jau tikai pret latviesiem-lieliniekiem Lielinieki mobilizēja un LR mobilizēja. Ar to jau pietika lai sauktu par Brāļu karu vismaz tajos reģionos, kur ar vāciem neiznāca kauties. Kautiņs ar vāciem jau bija tikai tādas divas epizodes tajā 19-20.g karā.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Mai 2008 16:26:22 - Laboja Arbalets
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Vai kara izpausmes taktiskā līmenī mainās no tā, vai notiek Pasaules vai Pilsoņu karš? ...kad jūs, kamrād, uzrakstīsit paralēlo romānu par paralēlo karošanu, tad arī sapratīsit lielo atsķirību...nu tas tā, bet ja nopietni, tad somi savu armiju varēja sākt veidot ar apmēram 1900 vīriem ,kas bija vācu armijas 27.jēgeru bataljonā un nedaudz vairak par 500 vīriem, kas Pirmā pasaules kara laikā dienēja cara armijā...bet ne visi bija karotāji...piemēram, no minētajiem 1900 jēgeriem, apmēram 450 karavīri 1918.gada februārī atteicās braukt uz Somiju un karot ar saviem tautas brāļiem - sarkangvardiem....taču jau ātrāk, 1917.gadā sāka veidoties pašaizsardzības, jeb vēlākās šuckora vienības, kas arī bija somu baltās armijas kodols...un ne vairāk un ne mazāk, kā 70 tūkstoši vīru...savukārt somu sarkano skaitu lēš uz apmēram 100 tūkstošiem...un līdz ar to salīdzināt Latvijas armijas un somu pieredzi nebūs īsti labi...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Mai 2008 19:53:11
Atbildēt
Arbalets
Quoting: Arbalets somi savu armiju varēja sākt veidot ar apmēram 1900 vīriem ,kas bija vācu armijas 27.jēgeru bataljonā un nedaudz vairak par 500 vīriem, kas Pirmā pasaules kara laikā dienēja cara armijā... Pareizi. Un vel tagad Jus negribetu atzit, ka latviesiem bija lielaka pieredze Pasaules kara?... Latviesu karaviru tacju bija daudz vairak.
Quoting: Arbalets mūsu karavīru, latviešu strēlnieku, sēdēšana Pirmā pasaules kara ierakumos No comments. Maarrutku Jums
Quoting: Maarrutku Jums Vai kara izpausmes taktiskā līmenī mainās no tā, vai notiek Pasaules vai Pilsoņu karš? Pienemsim, ka ne. Un tomer pilsonu kars nav, ta teikt, 1. skiras kars. Arbalets
Quoting: Arbalets ...kad jūs, kamrād, uzrakstīsit paralēlo romānu par paralēlo karošanu Romans "1940" patiesam izdevies iespaidigs. Arbalets laikam to redz pat sapnos. Starp citu, pie Valtera un Rapas vairs nav ari nevienas gramatas no papildu metiena. Vajadzeja vienu "1940" sutit uz ASV, tad pie Rozes tomer dabuju.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Mai 2008 20:24:04
Atbildēt
Quoting: Neainars No comments. beidzot...
Quoting: Neainars Latviesu karaviru tacju bija daudz vairak. ...ja par karotāju skaitu, tad latviešiem Brīvības cīņās to beigu posmā piedalījās 65 000 vīru...somiem vismaz 70 tūkstoši...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Mai 2008 22:06:23
Atbildēt
Arbalets
Quoting: Arbalets Latviesu karaviru tacju bija daudz vairak. ...ja par karotāju skaitu, Mes tacju apspriedam karotaju skaitu Pasaules kara!
Quoting: Arbalets No comments. beidzot... Beidzot Jus pamanijaties uzrakstit kaut ko tadu ... ka, atvainojiet, trukst vardu, lai taadas domu peerles novertetu. No Jusu rakstita izriet, ka latviesi to vien darija, ka sedeja ierakumos.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Mai 2008 16:07:40
Atbildēt
...šajā dienā, pirms 89 gadiem, 1919.gada 22.maijā landesvērs iešturmēja Rīgu...un sākās latviešu atšaušanas orģijas...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 23 Mai 2008 23:35:07
Atbildēt
Līvānu atbrīvotāju pieminekļa fotogrāfijas. http://www.pvg.edu.lv/datori/konkursi/2006_web/vsk/livanuatbrpiem/foto .htm
Te arī Bangerska foto
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Mai 2008 14:47:48 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Latvijas atbrīvošanas cīņas. 1918. 1920.
Fotoreportāža
________________________ Židoģitļerovci.
|