miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
<< 1 ... 45 . 46 . 47 . 48 . 49 . 50 . 51 . 52 . 53 . 54 . 55 ... 160 . 161 . >>
Autors Ziņa
Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Mar 2008 11:45:14 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 



Стрелки полка особого назначения. Участники боев в районе
ст.Пыталово, Носово и под Мариенгаузеном /Виляка/. 1919 год.

Vai tikai šeit nav šamējo kauja aprakstīta:

"7.decembrī (1919.) pretīm 2. rotas rajonam Orlovas virzienā ieradās latviešu komūnāru pulks (polk osobago nažnačeņija pri 15. armiji).
8.decembrī šis pulks uzbruka 2.rotai. Jau agri bija vērojama sarkano rosība. Tie pavirzīja uz priekšu artilēriju, pie Briņķinas mājām novietojās lielinieku baterijas novērotāji, un no ierakumiem lēni sāka virzīties uz priekšu kājinieku ķēdes. Sarkanie latvieši sev pa priekšu dzina 95.pulka atliekas. Atpogātām frenču apkaklēm, ar saucieniem „Biedri, virsū, virsū!", tie lēni virzījās pretim 2.rotas pirmajai pusrotai"....

Tālāk seko kaujas apraksts, un nobeigums – viena daļa partizānu sarkanos „apgāja" caur purvu, otra komūnārus pielaida tuvu klāt, un atklāja tādu uguni, kādu „lielinieki nebija gaidījuši". Kuri nekrita kaujā, tie "dabūja galu" pusaizsalušajā upē zem ledus (bēgot).

„Dārgi maksāja sarkaniem latviešu komūnāriem šis mēģinājums „Ziemassvētku eglīti dedzināt Rīgā", ko viņi bija solījušies, iedami uzbrukumā".

Fragu attiecība: 53 kritušie un 89 ievainotie pret 1 kritušo un 3 ievainotajiem mūsu pusē.

Avots: „Lāčplēsis" 1934.g. Nr. 2.37. – 39.lpp.; publicēts arī dokumentu un atmiņu kopojumā „Latgales partizānu pulks".

________________________
Židoģitļerovci.





Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 15 Mar 2008 22:30:56 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


No "Latvijas Avīzes" 15.marta numura:
Robežlietas jeb Kā «leišu jūgu» nokratīja (Autors: V.Sprūde).
Kad sākas robežu vilkšana, tad kaimiņu draudzība var piemirsties – tā gadās gan starp cilvēkiem, gan valstīm. Veids, kādā pēc neatkarības iegūšanas aprises ieguva Latvijas – Lietuvas sauszemes robežas, diemžēl tam ir labs piemērs. Tagad to atceras nelabprāt, taču toreiz skanēja pat ļoti nikni vārdi, tika šauts un bija kritušie.
Cara laikos starp Kurzemes guberņas iedzīvotājiem netrūka lietuviešu, bet starp Kauņas guberņas iemītniekiem gadījās daudz latviešu saimnieku. Tāpēc jau 1919. gada sākumā Lietuvas valdība bija gatava pat uz tādām prasībām kā robežlīnija līdz Liepājai, ar domu paņemt arī pašu pilsētu vai vismaz panākt atļauju izmantot par brīvu tās ostu. Otrs pretenziju objekts bija Ilūkstes apriņķa daļa Daugavpils pusē. 1919. gada rudenī, izmantojot latviešu aizņemtību citur, lietuviešu karaspēks šajā novadā sasniedza Daugavu, koncentrēja spēkus pie Subates un meta skatus uz Daugavpili, kas vēl atradās lielinieku rokās. Ne jau velti 23. decembrī Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics izteica Lietuvai oficiālu protestu, kurā runāja par ''Latvijas zemes okupāciju'' no lietuviešu puses. Lietuvas ārlietu ministrs Augustīns Voldemars 1919. gada 30. decembrī latviešu partneriem skaidri pateica, ka uzskata par savām ''Kurzemes guberņas lietuviskās daļas'', bet Daugavpils cietoksnis esot ''Lietuvas galvaspilsētas Viļņas atslēga'', kas ne vēsturiski, ne etnogrāfiski nepiederot Latvijai. Jāņem gan vērā, ka Voldemars vēsturnieku vērtējumā vispār bijis pār mēru ambicioza personība, kuras nediplomātiskie izteikumi izskatījušies te pēc muļķības, te kaitniecības. Par nelaimi, izšķirošajā 1919. un 1920. gadā tieši viņš bija tas, kurš izlēma Lietuvas ārpolitiku, brīžiem pat nekonsultējoties ar citiem.
Situācija 1920. gada sākumā izveidojās dīvaina: latvieši saimniekoja Palangā un pieprasīja Mažeiķu svarīgo dzelzceļa mezglu, savukārt lietuviešu karaspēks, ignorējot latviešu pašvaldības, darbojās Ilūkstē un gatavojās Daugavpils un pat Latgales ''atbrīvošanas karagājienam''. Pēdējā apstākļa dēļ latvieši par lietderīgāku uzskatīja Daugavpils izraušanu no ''sarkano'' rokām ar lietuviešu ienaidnieku – poļu – palīdzību. Tas lietuviešiem bija sitiens zem jostasvietas, jo līdz ar lielinieku padzīšanu zuda ne vien sapnis par Daugavpili, bet arī formālais iegansts turēt Latvijas teritorijā karaspēku. Aiziet gan kaimiņi nesteidzās. Kā savos pētījumos norāda vēsturnieks Ēriks Jēkabsons, pat Baltijas reģiona valstu Bulduru konferences laikā 1920. gada augustā, kad poļu–padomju kaujās pie Varšavas izšķīries Polijas liktenis, lietuviešu delegācija pieprasīja Jēkabpils un Ilūkstes apriņķa daļas iekļaušanu savā valstī līdz Susējas–Dvietes–Daugavas līnijai.
Rīgas pacietībai ar to pienāca gals, jo 21. augustā Latvijas armijas Zemgales divīzijas komandieris Oskars Dankers kareivīgā pavēlē paziņoja, ka Ilūkstes apriņķī – ap Ilūksti, Bebreni, Asari un citur – "leišu jūgs arvien smagāk gulstas uz vietējiem latviešiem" un "Kurzemes ražai draud liktenis pāriet mūsu nekaunīgo kaimiņu klētīs, vietējie latviešu iedzīvotāji ar nepacietību un karstām ilgām gaida savus brāļus latviešus atnākam un šī nomāktā Kurzemes stūrīša atbrīvošanu", tāpēc ''mūsu varonīgajiem karavīriem jāieved miers un kārtība [..]. Mēs negribam karot, bet tikai darīt galu mūsu kaimiņu – leišu – bezkaunīgajai uzbāzībai''. Lietuviešu karaspēku latviešu karavīriem pienācās vienkārši izspiest ar savu pārspēku. Tā arī darīja, taču bez apšaudēm neiztika. Pie Subates lietuvieši ieņēma pozīcijas. Latviešu ķēdēm tuvojoties, tie gan atkāpās, tomēr dažas stundas vēlāk izcēlās apšaude, kurā viens lietuviešu karavīrs krita un divi guva ievainojumus. Kad pie Lašiem 1920. gada 4. septembra naktī lietuvieši atkal apšaudīja latviešus, pulkvedis Ķūķis paziņoja, ka, tam atkārtojoties, viņš Lašus "ar zemi sajauks". Bija vēl citi incidenti, bet kopumā Lietuvas karaspēka atspiešana ritēja veiksmīgi. Oktobra sākumā latviešiem palīdzēja arī lietuviešu nelaime – poļu ģenerāļa Žeļigovska gājiens uz Viļņu. Pēc tā Lietuvas karaspēks jutās spiests galīgi pamest Subati un arī Eglaines staciju.
1920. gada 14. oktobrī ģenerālis Pēteris Radziņš varēja paziņot, ka Latvijā vairs nav neviena lietuviešu karavīra. Ar oficiālo robežlīgumu tomēr nācās pagaidīt. To izdevās noslēgt vien ar angļu diplomātiskās misijas starpniecību 1921. gada martā.
http://mod.la.lv/main1.php?id=3415407

________________________
Židoģitļerovci.


Vadonis
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Apr 2008 15:11:42
Atbildēt 


Latvijas Padomju valdības sastāvu (1918 - 1920) kāds zin?

________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Apr 2008 19:46:27 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Quoting: Vadonis
Latvijas Padomju valdības sastāvu (1918 - 1920) kāds zin?


Vismaz sākotnēji "Stučkas valdībā" bija:
1) P. Stučka; 2) Fr. Roziņš; 3) O. Kārkliņš; 4) J. K. Daniševskis; 5) J. Lencmanis; 6) Rūd.Endrups; 7) J. Krūmiņš; 8) R. Bauze; 9) D. Beika ; 10) J. Šilfs (Jaunzems); 11) K. Krastiņš; 12) K. Pečaks.

Vai tur vēlāk notika kādas izmaiņas, un tieši kādus komisariātus kurš vadīja, uzreiz pateikt nevarēšu.

________________________
Židoģitļerovci.


Yojimbo
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Apr 2008 20:13:22 - Laboja Yojimbo
Atbildēt 


Fr. Roziņš-Āzis

________________________
Visu ar mēru!

http://www.thereligionofpeace.com


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Apr 2008 21:16:45 - Laboja Arbalets
Atbildēt 


Quoting: Vadonis
Latvijas Padomju valdības sastāvu (1918 - 1920) kāds zin?

P. Stučka - Latvijas padomju valdības, jeb komisāru padomes priekšēdētājs,
J. Lencmanis - Stučkas vietnieks un iekšlietu tautas komisārs,
J. K. Daniševskis - Stučkas vietnieks,
Fr. Roziņš - zemkopības komisārs,
O. Kārkliņš - Stučkas vietnieks,
Rūd.Endrups - finanšu, vēlāk pārtikas komisārs,
J. Krūmiņš - bija LSD CK loceklis, bet ne komisārs,
R. Bauze - bija LSD CK loceklis un Padomju Latvijas armijas Revolucionārās kara padomes Politdaļas priekšnieks,
D. Beika - rūpniecības komisārs,
J. Šilfs (Jaunzems) - valdības, jeb komisāru padomes sekretārs,
K. Krastiņš - laikraksta "Cīņa" redaktors;
K. Pečaks - rūpniecības komisāra vietnieks;
....te trūkst Eduards Zandreiters - valdības būvju un sabiedrisko darbu ministrs un Kārlis Pētersons - kara komisārs..
...nu no šiem aktīvistiem laikam neviens nepārdzīvoja 1937.-1938.gada ''salnas'' .....

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Apr 2008 21:42:35 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
....te trūkst Eduards Zandreiters - valdības būvju un sabiedrisko darbu ministrs un Kārlis Pētersons - kara komisārs..
...nu no šiem aktīvistiem laikam neviens nepārdzīvoja 1937.-1938.gada ''salnas'' .....

Jā, tas "mans variants" ir no LSD CK Krievijas biroja 1918. gada 23. novembra ārkārtējās sēdes (starp citu, piedaloties arī b.Staļinam) protokola par revolucionārās pagaidu valdības dibināšanu Latvijai.
Tāpēc jau piebildu par tām iespējamajām izmaiņām vēlāk.

Quoting: Arbalets
nu no šiem aktīvistiem laikam neviens nepārdzīvoja 1937.-1938.gada ''salnas''


Vai tikai Stučka no šiem nav vienīgais, kurš nemira "valsts nāvē" (© U.Ģērmanis)?

________________________
Židoģitļerovci.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Apr 2008 09:55:44 - Laboja Arbalets
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Vai tikai Stučka no šiem nav vienīgais, kurš nemira "valsts nāvē" (© U.Ģērmanis)?

...nu šamais paspēja pirms "1937.-1938. gada epidēmijas" nomirt...nu vēl gan varam pieskaitīt arī Jānīti, kā mīļi dēvēja Jāni Šilfu-Jaunzemu, kurš ar Latvijas karatiesas lēmumu tika nošauts 1921.gadā 11.jūnijā...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 2 Apr 2008 10:22:41
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
No "Latvijas Avīzes" 15.marta numura:

Interesants gabals, nemaz nezināju, ka bijis šāds konflikts.




Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Apr 2008 08:38:18
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Vai tikai Stučka no šiem nav vienīgais, kurš nemira "valsts nāvē"

Viens no viņiem, laikam Roziņš-Āzis, nolika karoti no gripas 1919. ziemā.

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Apr 2008 10:40:17
Atbildēt 


Quoting: Haso
Viens no viņiem, laikam Roziņš-Āzis, nolika karoti no gripas 1919. ziemā.

...bija tāda lieta ...un Kārlis Pētersons mira 1926.gadā....

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Zemgalietis



# Nosūtīts: 3 Apr 2008 13:11:19 - Laboja Zemgalietis
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
Kārlis Pētersons


Nebija pazīstams matemātiķis Pēterburgā pirms revolūcijas?

Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Apr 2008 13:24:13 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Quoting: Zemgalietis
Nebija pazīstams matemātiķis Pēterburgā pirms revolūcijas?

Nē -
Pētersons Kārlis (1877–1926) – LSD darbinieks, 1918. gadā latviešu strēlnieku divīzijas komisārs, 1919. gadā – LSPR valdības loceklis, kara komisārs.

________________________
Židoģitļerovci.


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Apr 2008 18:22:01 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Par cīņām pret Bermontu no "seniem (nemaz ne tik seniem)" rakstiem -

"Tais dramatiskajās dienās Latvijai palīdzīgu roku sniedza Padomju Krievija, kuras Sarkanā Armija pārtrauca karadarbību Latgales frontē, ļāva buržuāziskajai Latvijai visus spēkus koncentrēt cīņai pret Bermontu".

(© M.Vestermanis. "Galējās reakcijas konvulsijas. Bermontiāde un tās aizkulises". - Dabas un vēstures kalendārs, 1989.).

Un lai visiem reiz būtu skaidrs, pateicoties kā "palīdzīgajai rokai" Bermonts tika sakauts!

________________________
Židoģitļerovci.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 11 Apr 2008 18:27:02
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Un lai visiem reiz būtu skaidrs, pateicoties kā "palīdzīgajai rokai" Bermonts tika sakauts!

Jāskatās, cik lielā mērā tā ir patiesībā... ja tā tas arī bija...

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Apr 2008 18:34:12
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
"Tais dramatiskajās dienās Latvijai palīdzīgu roku sniedza Padomju Krievija, kuras Sarkanā Armija pārtrauca karadarbību Latgales frontē, ļāva buržuāziskajai Latvijai visus spēkus koncentrēt cīņai pret Bermontu".

...ir dzirdēta šāda versija, bet, manuprāt, tas jau pamatā ir nepareizs pieņēmums...
...pirmkārt, vai sarkanajiem Latgalē bija tādi(nu tik lieli un sagatavoti) spēki, kas varētu uzbrukt Latvijas armijai;
...un otrkārt - vai tad Bermonts bija sarkano draugs, ja viņa armijas uzdevums bija doties uz Petrogradas pusi, lai palīdzētu Judeņičam armijai...bet Judeničs uzbruka sarkanajiem...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Apr 2008 18:35:49
Atbildēt 


Quoting: Maarrutku Jums
Jāskatās, cik lielā mērā tā ir patiesībā... ja tā tas arī bija...

Vai tajā laikā vispār tāda Latgales fronte pastāvēja, un ja jā, tad - vai tiešām tur padomju puse karadarbības intensitāti samazināja/pārtrauca.
Tas Vestermaņa citāts seko pēc stāsta par cīņām Rīgā, kad "viskritiskākajā brīdī" "vienkāršie kareivji" un daži "patriotiski noskaņotie virsnieki" izrādījuši iniciatīvu, izgriežot dažus posmus dzelzs tiltam etc...

________________________
Židoģitļerovci.


Kverkagambo
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Apr 2008 18:39:53
Atbildēt 


Bet pēc tam tie viltīgie latvieši izdzina pašus sarkanos no Latgales...
Nav īsti skaidrs, kāpēc sarkanajiem bija jāpalīdz, kā arī liekas, ka lielu iespēju sarkanajiem karot arī vairs nebija.

________________________
no jelgawas peenak zinas tada pasa gara ka pedejas deenas 24 15 18 9 17 15 14 11 1 11 9 2 11 22 18 21 23 19 7...


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Apr 2008 18:46:03
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Tas Vestermaņa citāts seko pēc stāsta par cīņām Rīgā, kad "viskritiskākajā brīdī" "vienkāršie kareivji" un daži "patriotiski noskaņotie virsnieki" izrādījuši iniciatīvu, izgriežot dažus posmus dzelzs tiltam etc...

...vau, ta reku no kurienes ir šis sižets filmā "Rīgas sargi"

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Apr 2008 18:47:07
Atbildēt 


Quoting: Kverkagambo
Bet pēc tam tie viltīgie latvieši izdzina pašus sarkanos no Latgales...

...un poļi nemaz nepalīdzēja...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 11 Apr 2008 18:49:30
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Vai tajā laikā vispār tāda Latgales fronte pastāvēja, un ja jā, tad - vai tiešām tur padomju puse karadarbības intensitāti samazināja/pārtrauca.

Fronte pastāvēja, jo nekāds miers/pamiers uz to brīdi nebija noslēgts...

Par intensitātes izmaiņām paliek atklāts jautājums.
Quoting: Kverkagambo
Nav īsti skaidrs, kāpēc sarkanajiem bija jāpalīdz

Kā variants - lai nepieļautu Bermonta apvienošanos ar Judeņiču. RKKA tobrīd bija izdevīgāks variants, ka Bermonts iestieg klopēs ar nacionālistiem un līdz Judeņičam nemaz netiek...
Quoting: Kverkagambo
kā arī liekas, ka lielu iespēju sarkanajiem karot arī vairs nebija.

VIņiem tobrīd bija prioritātes citos frontes iecirkņos...

Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Apr 2008 19:00:04
Atbildēt 


Quoting: Maarrutku Jums
Kā variants - lai nepieļautu Bermonta apvienošanos ar Judeņiču. RKKA tobrīd bija izdevīgāks variants, ka Bermonts iestieg klopēs ar nacionālistiem un līdz Judeņičam nemaz netiek...

Jā, bet pēc tam Bermonts ar Judeniču nekādi draugi vairs nebija, Latvija no Judeniča pat bruņutehniku kā draudzības apliecinājumu ieguva.
Runājot par kauju intensitāti, ātri pārskatot kreatīvu "Latgales partizānu pulks", tajos datumos neko pamieram līdzīgu neatrodu.

________________________
Židoģitļerovci.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Apr 2008 19:02:27
Atbildēt 


Quoting: Maarrutku Jums
VIņiem tobrīd bija prioritātes citos frontes iecirkņos...

...sarkanie tajā brīdī paši kāvās ar Judeniču un Deņikinu, no kuriem pirmais lauzās uz Petrogradu, bet otrais uz Maskavu...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 11 Apr 2008 19:15:08
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Runājot par kauju intensitāti, ātri pārskatot kreatīvu "Latgales partizānu pulks", tajos datumos neko pamieram līdzīgu neatrodu.

Nu pamieram jau nav jābūt oficiālam... pietiek ar ofensīvu darbību neveikšanu no RKKA puses - diez vai Latvijas puse par ofensīvu austrumu frontē tobrīd domāja...

Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Apr 2008 19:32:39 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Quoting: Maarrutku Jums
Nu pamieram jau nav jābūt oficiālam... pietiek ar ofensīvu darbību neveikšanu no RKKA puses - diez vai Latvijas puse par ofensīvu austrumu frontē tobrīd domāja...

Runājot par to Latgales ziemeļu ""fronti" - Bermotiādes laikā tās kā tādas "klasiskā izpratnē", liekas arī nebija - pēc bēgšanas no Rīgas sarkanie apjēdza, ka par tālu panikā ir "atkāpušies", un pamazām sāka "nākt atpakaļ".
Un tad arī radās visai daudzskaitlīgas "zaļo" grupas, kuras ja ne sāka "atbrīvot Latviju", tad vismaz sarkanajiem neļāva pārāk tālu "nākt atpakaļ".
Par tiem laikiem ziņojumos vairāk ir runāts par "izlūku gājieniem", "sarkano rotas virzīšanos no N. ciema uz P. ciemu, kur tos "apturēja" P. ciemā atrodošies partizāni" etc.

________________________
Židoģitļerovci.


Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Apr 2008 09:06:28
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Runājot par to Latgales ziemeļu ""fronti" - Bermotiādes laikā tās kā tādas "klasiskā izpratnē", liekas arī nebija - pēc bēgšanas no Rīgas sarkanie apjēdza, ka par tālu panikā ir "atkāpušies", un pamazām sāka "nākt atpakaļ"


Latgales dienvidu fronte bija nopietnāka. Cēsu kauju laikā to turēja Livena grupa, kura neiesaistījās latviešu vācu konfliktā.
Bermontiādes laikā, kad Līvens bija pie Judeniča, Pretlielinieciskā frontē galvenais spēka bija Landesvers, kurš Bermontu neatbalstīja un ieturēja mums labvēlīgu neintralitāt.

pitinhs
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Apr 2008 09:21:42
Atbildēt 


šajās kaujas, manuprāt, Latgales fronte bija viena no vadošajām, arī Liepajas- Libau aizsardzība, galvenokārt darbojas Latgalieši, ja ņemam vērā Liepājas aizsardzībā esošos cilvēkus- studentus, zemniekus un strādniekus, kuriem nebīja pat lāgam apģērba un pārtikas, tad Latgalieši cik noprotu pēc vēstures avotiem, bija vairāk vai mazāk ka profesionāla armija, taču tik un tā mēs bijam mazākumā, ja ņemam skaitliski uzbrūkošo Bermonta un fon Golca armiju, kā arī tiem esošo aprīkojumu. Jāsaka liels paldies Angļiem
P.S. nevērtyējiet mani bargi, esmu tikai iesācejs, kuram šī lieta interesē, protams, visu vel neesmu izpratis un atradis

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 18 Apr 2008 09:35:18
Atbildēt 


Quoting: pitinhs
arī Liepajas- Libau aizsardzība, galvenokārt darbojas Latgalieši, ja ņemam vērā Liepājas aizsardzībā esošos cilvēkus- studentus, zemniekus un strādniekus, kuriem nebīja pat lāgam apģērba un pārtikas, tad Latgalieši cik noprotu pēc vēstures avotiem, bija vairāk vai mazāk ka profesionāla armija, taču tik un tā mēs bijam mazākumā, ja ņemam skaitliski uzbrūkošo Bermonta un fon Golca armiju, kā arī tiem esošo aprīkojumu.

Kurā tad brīdī Brīvības cīņas Liepājas aizsardzības kaujas notika? Man tās būs paskrējušas garām...

Vai kamerāds drusku plašāk par šamām pastāstīt?

pitinhs
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Apr 2008 10:45:35
Atbildēt 


http://www.latvietislatvija.com/14_novembra_kauja.htm

Tā būs vieglāk, cerams ka es neko nejaucu

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Apr 2008 11:55:51
Atbildēt 


Liepājā bija pavisam sīkas sadursmes starp mūsu kaŗavīriem un vāciešiem, tā dēvētā fon Strīka pucja laikā, 1919. g. 16. aprīlī (ja atmiņa neviļ).

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


<< 1 ... 45 . 46 . 47 . 48 . 49 . 50 . 51 . 52 . 53 . 54 . 55 ... 160 . 161 . >>
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 2
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.063
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2020