Autors |
Ziņa |
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Jan 2008 12:56:02 - Laboja Arbalets
Atbildēt
Maarrutku Jums
Quoting: Maarrutku Jums Dienvidkrievijas staņicās ir salaidis ar kādu kazacieti (un arī pieminēts tas tikai tāpēc, ka ira cēlonis rētai Konrāda sejā )... bet tā arī ir VIENĪGĀ (cik atceros) vērā ņemamā atsauce par gaitām Krievijā.
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Jan 2008 13:45:21
Atbildēt
Quoting: Neainars Šī ir ļoti saistoša lieta, kuŗu noteikti ir vērts pētīt. Jo Kremlis ir pasācis cilāt arī tos deķus. Nu, ja tāda lieta bija, tad nezi vai īpaši nopietna. Droši vien tie bija kāda mazskaitlīga latgaliešu separātistu grupiņa, par kuras vārgajām aktivitātēm visai maz ziņu palicis. Toties ir vēsturē iegājušas ziņas par Latgaliešu kongresa un Latgales partizānu pulka "aktivitātēm".
________________________ Židoģitļerovci.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Jan 2008 16:24:34
Atbildēt
Quoting: foxterjer Grāmatā "Latviešu tautas piedzīvojumi"(autors šķiet bija Gūtmanis)
Nevis Gūtmanis, bet Ģērmanis!
Quoting: foxterjer Veeletos ieteikt plasiit A.Griina "Dveselu puteni"
Ir jau izlasīts un vismaz 4 reizes pārlasīts! Noteikti viena no labākajām grāmatām par pirmo pasaules karu. Ja grib zināt to visu no Vācu skatpunkta tad jāpalasa Remarka ''Rietumu frontē bez pārmaiņām'', savukārt čehu pofigistu viedokli izcili ilustrē ''Šveiks''! Katrā šinī darbā ir ļoti daudz faktu un ļoti ticami atspoguļota karavīru ikdiena!
________________________ Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Jan 2008 16:46:18 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Quoting: Atis Ja grib zināt to visu no Vācu skatpunkta Dažs labs no Nirnbergā tiesātajiem Bermontiādes laiku latviešu zvērības esot minējis kā iemeslu, kas viņa psihei neatgriezeniskas izmaiņas izdarījušas, un tāpēc viņš neesot tiesājams. P.S. Es tagad meklēju to avotu, man tas padomju laikos izdotā "papīra" formātā bija, bet vai tikai runa tur par Hesu nebija, kurš Golca bandformējumā bijis?
________________________ Židoģitļerovci.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Jan 2008 17:03:47
Atbildēt
Maschinengewehr 42
Quoting: Maschinengewehr 42 Nu, ja tāda lieta bija, tad nezi vai īpaši nopietna. Saucās "Leģions". Latgaļu studenti, iestāžu darbinieki, vēl kādi. Polītpārvaldes priekšā palika melni un maziņi. Bet - daudzos latgaļos diezgan liels īgnums par šo un to ir bijis un ir... Latgaļi ir jāciena. Tad viņi atplaukst. Bez latgaļiem nav Latvijas. Kā reiz teica Ulmanis, tad Latgale ir valsts trešā un spožākā zvaigzne.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Jan 2008 17:29:13 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Quoting: Neainars Saucās "Leģions". Latgaļu studenti, iestāžu darbinieki, vēl kādi. Cik daudz? Vairāk, nekā vienā Latgales partizānu pulka rotā?
Quoting: Neainars Bet - daudzos latgaļos diezgan liels īgnums par šo un to ir bijis un ir... Nu, tas "īgnums" droši vien bija un ir pret latgaliešu valodas noniecināšanu, šķēršļu likšanu valodas mācīšanai skolās, u.tt...Tas ir bijis visos laikos, un varbūt tieši tam "īgnumam" varam pateikties, ka latgaliešu valodu vēl var dzirdēt "dzīvajā"
Man te ir viena grāmatiņa - "Latgales partizāņu pulks" - H.Logina dokumentu un atmiņu apkopojums, 208 lpp., izdota 1993.g. Balvos 3000 eksemplāru tirāžā uz avīžpapīra. Par vienu no Brīvības cīņu mūsdienās pilnīgi "aizmirstu" pulku...Kura rindās arī LKO kavalieri ir...
________________________ Židoģitļerovci.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Jan 2008 18:37:06
Atbildēt
Maschinengewehr 42
Quoting: Maschinengewehr 42 Vairāk, nekā vienā Latgales partizānu pulka rotā Droši vien mazāk.
Quoting: Maschinengewehr 42 "Latgales partizāņu pulks"
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Kverkagambo
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Jan 2008 20:12:44
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Par vienu no Brīvības cīņu mūsdienās pilnīgi "aizmirstu" pulku... Cik asarains teikums. Nav aizmirsts vairāk par citām Brīvības cīņu vienībām.
________________________ no jelgawas peenak zinas tada pasa gara ka pedejas deenas 24 15 18 9 17 15 14 11 1 11 9 2 11 22 18 21 23 19 7...
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Jan 2008 21:54:46
Atbildēt
Quoting: Kverkagambo ik asarains teikums. Nav aizmirsts vairāk par citām Brīvības cīņu vienībām. Nu, atvaino , bet par Latgales partizāņu pulku tiešām ir "klusēšana" novērojama, kaut gan tieši viņi tur jau laikā pirms kaujām ar Bermontu no boļševikiem brīvu zonu ap Balviem uzveidoja, boļševiku aģitarus Balvu ezerā pamērcēcēja, Abreni ieņēma....
________________________ Židoģitļerovci.
|
My name is Erny
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Jan 2008 13:59:38 - Laboja My name is Erny
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Nē. problēma ir citā - tajā, ka to nevar izdarīt gana ātri un gana klusi. Ja upīte ir relatīvi šaura, 20-30m, tad nav nekādu problēmu sapierim klusi pielīst pie gana liela koka un šamējo nomīnēt. Tam seko varens BUMS!, koks pārkrīt pāri upītei, un vienlaicīgi ar mežonīga `cover fire` sākumu pa pretinieka pozīcijām pāri kokam skrien šturmgrupa. Pretinieka iespējas reaģēt, lai kā viņš to gribētu, ir niecīgas, jo visu šo operāciju (no BUMS! līdz ielekšanai pretinieka ierakumos) varētu izvest nepilnas minūtes laikā! Tagad iedomājies, ka upīte jau ir platāka - pietiekoši plata, lai ar VIENU koku līdz otram krastam būtu par īsu. Lai izveidotu pāreju, upē jāiegāž viens koks (BUMS!, jeb sākas laika atskaite), uz tā jāuzsēdina vīruki ar ķekšiem un drusku augšpus upē jāiegāž otrs koks, kurš jāatpludina līdz pirmajam un tad ar ķekšiem jāaizvelk līdz pirmā koka galotnei. Tur vēl šie koki kā nekā ir jāsastiprina kopā, lai gadījumā straume neaiznes otro koku uz leju ar visu šturmgrupu... Nedod dievs, vajadzīgs ir vēl trešais koks. Visu šo garo operāciju protams, var realizēt, bet tā zaudē pašu galveno, kas ir nepieciešams gadījumā, kad vienkārši nav NOSPIEDOŠA tehniskā un skaitliskā pārsvara - PĀRSTEIGUMA MOMENTU. Gluži vienkārši - kamēr vīruki ar ķekšiem ķeksēs pa ūdeni koku, nekāda `cover fire` nenodrošinās to, ka pretinieks sāks šaut pretī.
Ap 10. oktobri berontieši uzbruka latviešiem pie Ķekavas, un mūsējie bija spiesti pārcelties pār Daugavu uz Doles, bet pēc laika latvieši jau bija spiesti pārcelties uz Daugavas labo krastu. Bet Doles salā iekārtojās bermontieši ar haubicu bateriju. Kā viņi tur nokļuva? Iespējams ar zvejnieku laivām, un haubicas ir pietiekami mazas, lai tās varētu pārvadāt ar zvejnieku laivām. Ja nemaldos 12. vai 13. oktobrī bermontieši pameta Doles salu, pārcēlās atpakaļ uz kreiso krastu. 13.oktobrī mūsējie bez cīņas ieņēma Doles salu.
Ja bermontieši uzreiz, tajā pašā dienā turpinātu uzbrukumu no Doles salas un labo krastu, un to ieņemtu(kaut placdarmu izveidojuši), pēc tam nebūtu problēmas ar mazajām laiviņām arī pārejo karaspēku pārcelt, bet fronte tiktu pārrauta. Turpinājumā, lai pārceltu artileriju, varētu ar iepriekš sagatavotiem plostiem uzcelt tiltu vai arī prāmi, ar kuru pārvest artilēriju. Katrā ziņā latviešu karaspēks tajā vietā bija mazs, un artilērijas šeit vispār nebija, un vilcieni atradās kau ku pie Olaines-Torņakalna
Quoting: Stuka Nebija tur saliņu. Visšaurākā vieta bija pie Šķērssalas(Doles salas vidū apm.) tad nu Daugavas platums tur bija ap 150m un dziļums ap 2m Reku vēl viena karte: URL Nu dziļa varbūt bija, bet plostam un prāmim jau dziļums nekaitē, un katrā ziņā ja visu rūpīgi dara, tad arī straume nekaitē...
________________________ Izveido savas dzimtas ciltskoku - www.ciltskoks.lv/
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2008 15:53:30 - Laboja Neainars
Atbildēt
My name is Erny
Quoting: My name is Erny Ja bermontieši uzreiz, tajā pašā dienā turpinātu uzbrukumu no Doles salas un labo krastu, un to ieņemtu(kaut placdarmu izveidojuši), pēc tam nebūtu problēmas ar mazajām laiviņām arī pārejo karaspēku pārcelt, bet fronte tiktu pārrauta. Pilnīgi pareizi. Par tālaika notikumiem, gluži dabiski, vislabāk var pateikt tie, kas tur bijuši, un ģenerālis Radziņš tieši šo uzskata par bermontiešu galveno kļūdu - ka viņi nepārcēlās pār Daugavu un neuzbruka Rīgai no Daugavas augšteces puses. Tad latviešiem būtu jāatkāpjas, un arī vēlākie notikumi risinātos citādāk.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Bosiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2008 16:01:29
Atbildēt
My name is Erny Haubices nav tie mazākie šaunamie un ar zvejnieku laivu tādas var paraut tikai sastāvdaļās sadalītu. Drīzāk, ka tie bija mīnmetēji...
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2008 19:49:53
Atbildēt
Quoting: Bosiks Haubices nav tie mazākie šaunamie un ar zvejnieku laivu tādas var paraut tikai sastāvdaļās sadalītu. Drīzāk, ka tie bija mīnmetēji... Skatoties cik laiva liela... lielākā problēma varētu būt šamējo laivā iedabūt iekšā un pēc tam atkal izripināt ārā. Pārējais varētu arī būt visnotaļ iespējams... (kaut gan hvz cik kompaktas bija WW1 laika haubices, es iztēlē stādos priekšā M-30)
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2008 20:18:03 - Laboja Stuka
Atbildēt
Maarrutku Jums
Haubice varētu svērt ap 3 tonnām
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2008 21:10:41
Atbildēt
Neesmu lietpratējs par ieročiem, taču domāju, ka tie nekas smagāks par mīnmetējiem nebija. Mūsu armijas, kapt.Puķīša Aiviekstes flotiles laivas arī bijušas apbruņotas ar mīnmetējiem.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
My name is Erny
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Jan 2008 10:02:34 - Laboja My name is Erny
Atbildēt
Quoting: Bosiks My name is Erny Haubices nav tie mazākie šaunamie un ar zvejnieku laivu tādas var paraut tikai sastāvdaļās sadalītu. Drīzāk, ka tie bija mīnmetēji... Atvanojos, mazliet nokļūdījos, par Haubicām bija domāta Nāves sala, un iepējams, ka Nāves sala senāk bijusi pussala(kas to lai zina).
Quoting: Neainars Neesmu lietpratējs par ieročiem, taču domāju, ka tie nekas smagāks par mīnmetējiem nebija. Mūsu armijas, kapt.Puķīša Aiviekstes flotiles laivas arī bijušas apbruņotas ar mīnmetējiem. Puķītim, vismaz uz viena tvaikonīša, ir bijis pat mazgabarīta lielgabals.
Quoting: Neainars Pilnīgi pareizi. Par tālaika notikumiem, gluži dabiski, vislabāk var pateikt tie, kas tur bijuši, un ģenerālis Radziņš tieši šo uzskata par bermontiešu galveno kļūdu - ka viņi nepārcēlās pār Daugavu un neuzbruka Rīgai no Daugavas augšteces puses. Tad latviešiem būtu jāatkāpjas, un arī vēlākie notikumi risinātos citādāk.
Vēl viens interesants variants ir, pie Doles salas(kreisā krasta pusē) no iepriekš sagatavotām, savestām koka daļām izveidot prāmi, nu pēc tam, piem. pa nakti, to palaist uz leju pa Daugavu, tur kur beidzās Doles sala. Ja to visu darītu ātri un pa naktīm tad tas būtu arī variants.
________________________ Izveido savas dzimtas ciltskoku - www.ciltskoks.lv/
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 9 Jan 2008 10:16:27
Atbildēt
Quoting: My name is Erny Atvanojos, mazliet nokļūdījos, par Haubicām bija domāta Nāves sala, un iepējams, ka Nāves sala senāk bijusi pussala(kas to lai zina) Nu visos WW1 aprakstos viņa viennozīmīgi figurē kā sala, kur visa satiksme iet uz laivu pamata.
Quoting: My name is Erny Vēl viens interesants variants ir, pie Doles salas(kreisā krasta pusē) no iepriekš sagatavotām, savestām koka daļām izveidot prāmi, nu pēc tam, piem. pa nakti, to palaist uz leju pa Daugavu, tur kur beidzās Doles sala. Ja to visu darītu ātri un pa naktīm tad tas būtu arī variants. Taisnība, tas gan varētu strādāt. Bet - šāda operācija jau drusku izslēdz iespēju forsēt Daugavu bez apstājas, jo plosts tomēr ir jāpaspēj uztaisīt, un kavējuma laiks būs vismaz nakts garumā. Bet jā, tas varētu nostrādāt.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Jan 2008 10:24:09
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Nu visos WW1 aprakstos viņa viennozīmīgi figurē kā sala, kur visa satiksme iet uz laivu pamata.
Nāves sala līdz pat Pļaviņu HES uzcelšanais ģeogrāfiski bija pussala. WW1 laika tur no vienas puses bija vācieši un no otras puses Daugava, tāpēc tika dēvēta par Nāves ''salu'''. Bet par satiksmi taisnība tā bija iespējama tikai ar laivu.
________________________ Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 9 Jan 2008 11:45:15 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Quoting: Atis Bet par satiksmi taisnība tā bija iespējama tikai ar
Vēl jau bija peldošais tilts WWI laikā pa kuru pehi varēja pārvietoties, bet nu to citreiz aiznesa stiprāka straume vai sabombardēja artilērija. Bet visa satiksme tieši notikās ar laivu un mazu kuģīšu palīdzību.
Visdrīzāk latvieši bija aizlīfuši aiz Daugavas šajā vietā tādēļ, ka tur bija ļoti, ļoti spēcīgas pozīcijas palikušās pēc WWI, kuras varēja savest labā kārtībā, bet tas bija otrs Daugavas krasts un nav brīnums, ka varēja izsist, ja nebija pietiekošu spēku, bet otrā pusē tāpatās bija tranšeju līnija un kā zinām, tad vācieši nepārcēlās pāri upei.
|
Bosiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Jan 2008 15:11:00
Atbildēt
kurlandlegionar Ulmanis nekad nav sastāvējis Studentu bataljonā...
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 17 Jan 2008 15:12:34
Atbildēt
Quoting: Bosiks Ulmanis nekad nav sastāvējis Studentu bataljonā...
Kā pierādīsi?
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 17 Jan 2008 15:15:59
Atbildēt
Quoting: Bosiks Ulmanis nekad nav sastāvējis Studentu bataljonā...
Quoting: kurlandlegionar Kā pierādīsi? Kur Kulmanis bija tajā brīdī, kad Studentu bataljons tapa? http://www.historia.lv/alfabets/A/AT/atsev_st_rota/at_st_r.htm
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 17 Jan 2008 15:20:59
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Kur Kulmanis bija tajā brīdī, kad Studentu bataljons tapa?
Vai tad iet runa par tapšanu? Man te mājās ir grāmata, ko uzrakstījis nopietns vēsturnieks E.Gelderiņš ''Latvijas armijas karavīra ietērps, atšķirības zīmes un noteikumi to nēsāšanai 1918.-1940.'', kur beigās ir attēli, tad nu citēju ''....studentu bataljona 1. rotas kareivis Kārlis Ulmanis....''. Ja ir vēlēšanās, varu citu grāmatu citēt, kas veltīta tieši Ulmanim.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 17 Jan 2008 15:30:15
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Vai tad iet runa par tapšanu? Nē... bet neredzu, kā un kādos apstākļos Kulmanis tajā būtu varējis iestāties vēlāk. Visdrīzāk viņš būs kāds `goda loceklis`, ne vairāk.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 17 Jan 2008 15:33:44
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Nē... bet neredzu, kā un kādos apstākļos Kulmanis tajā būtu varējis iestāties vēlāk. Visdrīzāk viņš būs kāds `goda loceklis`, ne vairāk.
Nu noteikti, ka neviens viņu nemobilizēja un nesūtīja uzbrukumā. Tieši tāds pats kareivis kā Kulmanis bija Meirovics. Ļeņins jau arī kādreiz bija goda zoldāts Kremļa rotā, kas praktiski sastāvēja tikai no latviešu strēlniekiem.
|
Bosiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Jan 2008 15:38:38
Atbildēt
kurlandlegionar Un kurā gadā tad šamais ir ticis uzjemts Studentu bataljonā??? Pēc kara, pēc 1934. gada tāds politiskis triks varētu būt noticis, bet kara laikā Kulmanis Studentu bataljonā nebija... Un pēc kara no Stdentu bataljona bija tikai nosaukums, jo studentu tajā vairs nebija
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 17 Jan 2008 15:43:17
Atbildēt
Quoting: Bosiks Un kurā gadā tad šamais ir ticis uzjemts Studentu bataljonā??? Pēc kara, pēc 1934. gada tāds politiskis triks varētu būt noticis, bet kara laikā Kulmanis Studentu bataljonā nebija...
Nu jautā neAināra, kad viņš tika uzņemts, nezinu precīzu datumu, bet foto figurē gads 1920. Tad sanāk, ka viņš pat goda kareivis nevarēja būt, vienkārši vēsturnieki kļūdās?
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 17 Jan 2008 15:56:21 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
''Atsevišķi jāpiemin kāds unikāla amata apzīmējums izņēmuma kārtā uz zīmotnēm. 1919. gada 16. novembrī tika izdota Apsardzības ministrijas pavēle bez paragrāfa numura; tajā ''Ministru prezidentam un Apsardzības ministram ULMANIM, kurš iestājies aktīvā dienestā 1. studentu rotā (īstenībā studentu bataljona 1. rotā- aut.), tiek piesavināts kareivja apģērbs ar trim zelta ozollapiņām uz uzšuvuma diognala un kortiks'' Tā daļēji tika apzīmēta un izcelta Pagaidu valdības vadītāja K. Ulmaņa piedalīšanās valsts aizsardzībā un novērsta pretruna starp K. Ulmaņa kareivja dienesta pakāpi un augsto apsardzības ministra amatu''
E.Gelderiņš ''Latvijas armijas karavīra ietērps, atšķirības zīmes un noteikumi to nēsāšanai 1918.-1940.''
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Jan 2008 16:02:24
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar E.Gelderiņš ''Latvijas armijas karavīra ietērps, atšķirības zīmes un noteikumi to nēsāšanai 1918.-1940.'' ..citēto apstiprinu, jo tur tā stāv rakstīts...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Bosiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Jan 2008 16:04:36
Atbildēt
kurlandlegionar Studentu bataljons tajā laikā bija neoficiāls nosaukums, nevar nevienu ieskaitīt karaspēka daļā, kura oficiāli saucās savādāk... Pavēle ir viltota un izgatavota pēc vadonības institūta rašanās.
|