| Autors |
Ziņa |
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 9 Dec 2007 14:21:23
Atbildēt
Quoting: Neainars Klīvem nebija nekādas vajadzības melot.
Pietika piedomāt.
Mums jau viens tāds cilvēks ir- Ģērmanis, kurš uzrakstīja i labas vēstures grāmatas, i dažas pārdomas par vēsturi.
Quoting: Neainars Vai tad "atlauzāt" maksas daļu un paņēmāt bez maksas??
Nē, dabūju pa apkārtceļiem
Quoting: Neainars Daugavgrīva nav Katlakalns, vai arī es kaut ko jaucu??
Vai es teicu, ka ir?
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Dec 2007 15:28:43
Atbildēt
kurlandlegionar
Klīvem bija daudz domstarpību ar sociāldemokratiem, tai skaitā arī ar cienījamo vēsturnieku Ģērmani.
Quoting: kurlandlegionar Vai es teicu, ka ir?
Tad labi. Sēdies, pieci! 
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Dec 2007 15:48:28
Atbildēt
kurlandlegionar
Quoting: kurlandlegionar Tas piemineklis, kas pie dzelzceļa tilta stāv nav par godu šie vīriem?
...vai tad tas ir piemineklis?
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Dec 2007 16:14:23
Atbildēt
Arbalets
Pajautājiet tēlniekam I. Rankam, vai tas piemineklis, ko viņš ir kalis, ir piemineklis. Mazāku izmēru piemineklis.
Bet es arī uzskatu, ka to kauju varoņi ir pelnījuši ko iespaidīgāku.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Karlowich
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Dec 2007 17:45:13
Atbildēt
Quoting: Neainars Kāpēc (ja tā) Peniķim tas ir dienu agrāk?
Tāpēc ka Peniķis rakstīja pēc savām atmiņām. 15.oktobris tiek minēts kauju žurnālos un piem. 9.Rēzeknes k.p. vēstures atskatā.
________________________
Vilks paēdis, aitas dzīvas un ganam - mūžīga piemiņa...
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 9 Dec 2007 20:47:44
Atbildēt
Quoting: Neainars Kāpēc (ja tā) Peniķim tas ir dienu agrāk?
Vai gadienā nav tā, ka 14. oktobris - tas ir desants Katlakalnā (uzmanības novēršanas operācija), bet 15. oktobrī - Bolderājā (īstais uzbrukums), un no šejienes arī datumu starpība?
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 9 Dec 2007 20:50:30
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums (uzmanības novēršanas operācija)
Cik saprotu, tad tas uzbrukums pāri Dzelzs tiltam arī bija uzmanības novēršanas uzbrukums, tikai neviens praktiski neizdzīvoja.
|
Karlowich
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Dec 2007 20:50:59
Atbildēt
Iespējams.
________________________
Vilks paēdis, aitas dzīvas un ganam - mūžīga piemiņa...
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Dec 2007 21:07:03
Atbildēt
Maarrutku Jums
Es arī tā vienu brīdi iedomājos.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Dec 2007 21:18:28 - Laboja Arbalets
Atbildēt
kurlandlegionar
Quoting: kurlandlegionar Cik saprotu, tad tas uzbrukums pāri Dzelzs tiltam arī bija uzmanības novēršanas uzbrukums, tikai neviens praktiski neizdzīvoja.
... ...izdzīvo pasakās un filmās...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 9 Dec 2007 21:20:15
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Cik saprotu, tad tas uzbrukums pāri Dzelzs tiltam arī bija uzmanības novēršanas uzbrukums, tikai neviens praktiski neizdzīvoja.
Uzmanības novēršanas uzbrukums - viennozīmīgi. Par izdzīvojušajiem domas dalās - tajā interneta lapā, kur bija `Rīgas sargu` vēsturiskā kritika (© my name is Erny), kā reiz bija atsauce uz to, ka zaudējumi neesot bijuši lieli.
Vai arī runa iet par CITU uzbrukumu, t.i. viņi pār Dzelzs tiltu bija vairāki? Būs jāparok drusku dziļāk.
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 10 Dec 2007 12:00:18
Atbildēt
Vai arī runa iet par CITU uzbrukumu, t.i. viņi pār Dzelzs tiltu bija vairāki?
Uzbrukumi pāri tiltiem bija divi 14. un 15.oktobrī:
http://www.latvietislatvija.com/Daugavas_forsesana.htm
http://www.latvietislatvija.com/Kaujas_15_oktobri.htm
|
My name is Erny
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Dec 2007 15:37:42
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Uzmanības novēršanas uzbrukums - viennozīmīgi. Par izdzīvojušajiem domas dalās - tajā interneta lapā, kur bija `Rīgas sargu` vēsturiskā kritika (© my name is Erny), kā reiz bija atsauce uz to, ka zaudējumi neesot bijuši lieli. Vai arī runa iet par CITU uzbrukumu, t.i. viņi pār Dzelzs tiltu bija vairāki? Būs jāparok drusku dziļāk.
Citāts ir par uzbrukumu pār Koka tiltu...
________________________
Izveido savas dzimtas ciltskoku - www.ciltskoks.lv/
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 13 Dec 2007 16:33:56 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Kāds 1918. gadā (visinteresantākais ira laiks no Brestļitovskas miera līgumu parakstīšanas brīža līdz 18. novembrim) ir Latvijas teritorijas juridiskais statuss? Skatoties kartē, kurā atzīmētas Brestļitovskas miera līguma izraisītās teritoriālās izmaiņas, man rodas iespaids, ka Baltija ir vai nu pa tiešo Vācijas sastāvā, vai arī Vācijai piederošas kolonijas statusā. - Kas šo teritoriju REĀLI pārvalda? Fakts, ka augstāk minētās latviešu domubiedru grupas tās nav.
Tad nu varu tagad atbildēt.
Pēc Brestļitovskas miera līguma parakstīšanas vara pieder, protams vāciešiem. Vara ir vācu pašpārvaldes iestādēm, kur ir arī nedaudz pārstāvēti turīgāki latvieši, bet nu viņu vārdam nav svara. Baltija ir okupēta.
Latviešu domubiedri atrodas ārpus Latvijas teritorijas, bet arī Latvijas teriotrijā izveidojas formāla un nelegāla(tā nebija liela organizācija) ar nosaukumu Demokrātiskais bloks(turpmāk DP)
Pirms tam(1917.g.)zveidota Latviešu nacionāla pagaidu padome(LNDP), kura apvieno lielāko daļu partiju un dažādu citu organizācijas paŗstāvjus. Tā atrodas ārpus Latvijas, Krievijā. Savā 2. sesijā(Petrogradā, 15.0-18. janvārī) izvirza vairākas savas darbības pamatnostādnes, tai skaitā par NEatkarību Latviju.
1918. gada 11. novembrī Vācijas Kompjeņā paraksta pamiera līgumu, kas paredz, ka Vācija savu karaspēku no okupācijas teritorijām aizvāks līdz ar valdību izveidošanu, kas bauda vietējo iedzīvotāju atbalstu un sabiedrotie atzīs, ka tam ir pamats( līguma 12. pants).
Tajā pašā 11. novembrī no Lielbritnijas pienāca oficiāla nota no ārlietu ministra lorda Balfūra, kas atzina Latvijas neatkarību de facto un LPNP par Latvijas faktisko valdību. Lai apvienotu vēl plašāk dažādu grupu pārstāvjus un stiprinātu pozīcijas 1917. gada 17. novembrī tika izveidota Latvijas tautas padome(TP) un tālāk jau arī pagaidu valdība.kur jau bija arī sociāldemokrāti.
1918. gada 18. novermbrī tika proklomēta Latvijas Republika!
26. novembrī TP varu arī apstiprināja okupētājvalsts Vācija, kuras ģenerālpilnvarotais A. Vinnigs. Viņa ofiaciālajā paziņojumā bija rakstīts, ka TP tiek atzīta kā ''augstākā valdības vara etnogrāfiskā latviešu apgabalā'' un arī, ka pārvalde tiek nodota pagaidu valdībai.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 13 Dec 2007 18:05:01
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Tad nu varu tagad atbildēt.
Ok, paldies, visnotaļ izsmeļoši.
Quoting: kurlandlegionar Tajā pašā 11. novembrī no Lielbritnijas pienāca oficiāla nota no ārlietu ministra lorda Balfūra, kas atzina Latvijas neatkarību de facto un LPNP par Latvijas faktisko valdību
KAM pienāca? Latvijai vai Vācijai?
Šitā vispār ir interesenta nianse. Latvija vēl nav proklamēta, bet briti JAU ir atzinuši tās neatkarību...
* * *
Tad vēl viens jautājums, kā visā šajā kontekstā izskatās Golca kungs, vai viņš ir uzskatāms par Vācijas pilsoni un šeit darbojošos Vācijas uzdevumā un interesēs? Man jau liekas, ka diez vai.
|
Anno
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Dec 2007 18:23:50
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Tajā pašā 11. novembrī no Lielbritnijas pienāca oficiāla nota no ārlietu ministra lorda Balfūra, kas atzina Latvijas neatkarību de facto un LPNP par Latvijas faktisko valdību.
Quoting: Maarrutku Jums KAM pienāca? Latvijai vai Vācijai? Šitā vispār ir interesenta nianse. Latvija vēl nav proklamēta, bet briti JAU ir atzinuši tās neatkarību...
No Balfūra 11. novembrī tika saņemta vēstule. Un tā pienāca tāpēc, ka divas nedēļas pirms tam Meierovics pats viņam nosūtīja vēstuli, lūdzot LNP par Latvijas faktisko valdību.
Balfūrs raksta, ka Lielbritānijas valdība "labprāt no jauna (hmm...kas tad ir bijis pirms tam?) apliecina savu gatavību dot pagaidu atzīšanu LNP kā de facto neatkarīgai iestādei". Viss tālākais ir interpretācijas, taču var secināt, ka Lilebritānija par Latvijas pagaidu valdību atzina LNP.
________________________
keine bewegung ohne überwachung
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 13 Dec 2007 18:55:50
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums KAM pienāca? Latvijai vai Vācijai? Šitā vispār ir interesenta nianse. Latvija vēl nav proklamēta, bet briti JAU ir atzinuši tās neatkarību...
Quoting: Anno No Balfūra 11. novembrī tika saņemta vēstule. Un tā pienāca tāpēc, ka divas nedēļas pirms tam Meierovics pats viņam nosūtīja vēstuli, lūdzot LNP par Latvijas faktisko valdību. Balfūrs raksta, ka Lielbritānijas valdība "labprāt no jauna (hmm...kas tad ir bijis pirms tam?) apliecina savu gatavību dot pagaidu atzīšanu LNP kā de facto neatkarīgai iestādei". Viss tālākais ir interpretācijas, taču var secināt, ka Lilebritānija par Latvijas pagaidu valdību atzina LNP.
Nu bija jārada jauna valdība, kas būtu tīkama vietējiem ļaudīm. Tātad šis veidojums ir LPNP, jo vāčiem reāli nav tiesības te veidot, ko citu un vispār veidot. Pienāca attiecīgi LPNP. To sauc par notu(pēc būtības), ne vēstuli Ar frāzi ''no jauna'' visdrīzāk būtu jāsaprot angļu solījums piekrist pirms tam.
Latvijas neatkarība taču bija arī pie reizes jāpasludina, tādēļ arī pēc tam to proklomēja jau oficiāli.
Quoting: Maarrutku Jums Tad vēl viens jautājums, kā visā šajā kontekstā izskatās Golca kungs, vai viņš ir uzskatāms par Vācijas pilsoni un šeit darbojošos Vācijas uzdevumā un interesēs? Man jau liekas, ka diez vai.
Kurā tieši epizodē?
|
Anno
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Dec 2007 19:06:06
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar To sauc par notu(pēc būtības), ne vēstuli
Cik man ir zināms, notu gan neviens neparaksta, bet var jau būt ka kļūdos un Balfūrs to izdarīja
Starp citu arī 2005. gada sējumā "Latvijas vēsture 20. gadsimts" ir teikts, ka tā bija vēstule.
________________________
keine bewegung ohne überwachung
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 13 Dec 2007 19:07:26
Atbildēt
Quoting: Anno Starp citu arī 2005. gada sējumā "Latvijas vēsture 20. gadsimts" ir teikts, ka tā bija vēstule.
Tajos biezajos?
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 13 Dec 2007 19:56:59
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Kurā tieši epizodē?
No 1918. gada 18. novembra līdz 1919. gada 18. novembrim.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 13 Dec 2007 20:00:18 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums No 1918. gada 18. novembra līdz 1919. gada 18. novembrim
1919. gada sākumā Golcs tika komandēts uz Latviju, lai pārņemtu Kurzemē un Lietuvas ziemeļu daļā dislocētā Vācijas armijas 6. rezerves korpusa, kurā ietilpa dzelzsdivīzija un Baltijas vācu landesvērs, komandēšanu. Liepājā ieradies 1919. gada 1. februārī, tajā pašā dienā iecelts par Liepājas gubernatoru. 1919. gada 16. aprīlī Golcam pakļautās karaspēka daļas Liepājā īstenoja pret Latvijas Pagaidu valdību vērstu apvērsumu. Pēc Rīgas ieņemšanas 1919. gada 22. maijā Golca komandētās vācu vienības jūnijā iesāka karadarbību pret Igaunijas nacionālo armiju un Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādi.
Pēc vācu spēku sakāves Cēsu kaujās saskaņā ar 3. jūlijā noslēgto Strazdmuižas pamiera līgumu vācu karaspēkam bija jāatstāj Latvijas teritorija, taču Golcs vilcinājās pildīt pamiera noteikumus un 21. septembrī noslēdza līgumu ar Pāvelu Bermontu, saskaņā ar kuru vācu okupētās teritorijas civilpārvalde tika nodota Bermontam, bet Latvijā dislocētie vācu spēki formāli pārgāja Rietumu brīvprātīgo armijas pakļautībā.
Pakļaujoties Sabiedroto kategoriskajai prasībai, Vācijas pavēlniecība atsauca Golca štābu no Latvijas, un Golcs Latviju atstāja 1919. gada oktobrī
Līdz sākumā minētajam datumam, ārpus Latvijas atradās.
Golcs bija visu laiku Vācijas pavalstnieks(pilsonis ir republikās )
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Dec 2007 20:17:34
Atbildēt
kurlandlegionar
Quoting: kurlandlegionar 1919. gada 16. aprīlī Golcam pakļautās karaspēka daļas Liepājā īstenoja pret Latvijas Pagaidu valdību vērstu apvērsumu.
Paga, vait šams nebija vienlaik arī sabiedrotais?
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 13 Dec 2007 20:24:07
Atbildēt
Bija
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 13 Dec 2007 20:49:11
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar 1919. gada sākumā Golcs tika komandēts uz Latviju, lai pārņemtu Kurzemē un Lietuvas ziemeļu daļā dislocētā Vācijas armijas 6. rezerves korpusa, kurā ietilpa dzelzsdivīzija un Baltijas vācu landesvērs, komandēšanu.
Bet tad jau viņam, pēc komandēšanas pārņemšanas, šamie spēki bija pa taisno jāizved nach no Latvijas curjuk uz fāterlandi...
Quoting: kurlandlegionar Pēc vācu spēku sakāves Cēsu kaujās saskaņā ar 3. jūlijā noslēgto Strazdmuižas pamiera līgumu vācu karaspēkam bija jāatstāj Latvijas teritorija, taču Golcs vilcinājās pildīt pamiera noteikumus un 21. septembrī noslēdza līgumu ar Pāvelu Bermontu, saskaņā ar kuru vācu okupētās teritorijas civilpārvalde tika nodota Bermontam, bet Latvijā dislocētie vācu spēki formāli pārgāja Rietumu brīvprātīgo armijas pakļautībā.
Pag, kāda vairs vācu okupācija (t.i. - tās likumīgais pamats), ja de facto un de iure jau eksistēja Latvijas republika?
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 13 Dec 2007 21:53:00 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Bet tad jau viņam, pēc komandēšanas pārņemšanas, šamie spēki bija pa taisno jāizved nach no Latvijas curjuk uz fāterlandi...
Tu aizmirsi, ka tikai tad, kad sabiedroti teiks, ka var. No sarkanajiem cilvēkēdājiem jau bija jāuzmanās.
Quoting: Maarrutku Jums Pag, kāda vairs vācu okupācija (t.i. - tās likumīgais pamats), ja de facto un de iure jau eksistēja Latvijas republika?
Tu seko līdzi? Bermonts okupēja Latvijas valsts terit. un izveidoja savu civilpārvaldi(runa iet par Bermontiādi un brītiņu pirms tam un vēl jau bija viņa A. Niedras valdība). Un viš bija karastāvoklī ar Latviju un neko neprasīja Latvijai...
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Dec 2007 22:42:34 - Laboja Neainars
Atbildēt
kurlandlegionar
Quoting: kurlandlegionar Šitā vispār ir interesenta nianse. Latvija vēl nav proklamēta, bet briti JAU ir atzinuši tās neatkarību...
Atbilde ir vienkārša: to varēja izdarīt tikai tāpēc, ka Latvija jau bija proklamēta. Vislabāk par to ir pastāstījis Ā. Klīve grāmatā "Brīvā Latvija" No Krievijas imperijas iekaŗotajām tautām pirmie neatkarību pasludināja ukraiņi, otrie latvieši, trešie somi. Mūsu valsts ir dibināta 1917. gada 19. novembrī (ceru, ka nekļūdos, varbūt, 30.- tajā.) Un gadu vēlāk, 1918. gada 18. novembrī to izdarīja otrreiz sociāldemokratu un Demokratiskā bloka polītikas dēļ. Klīve gan vaino Miķeli Valteru un viņa provācisko polītiku.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 13 Dec 2007 22:49:23 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Neainars
Ko jūs man piesienaties? Atkal Klīve un viņa viedoklis(vai varbūt pārdomas)...
Jau vienreiz viņš bija militārais speciālists.
Miniet notikumu, kas pasludināja...
Zinu tikai, ka 1917. gada 20. novembrī notika 1. LPNP sesija, bet tur jau tika izdota deklarācija un izveidota organizatoriskā struktūra.
Par nekādu proklomēšanu nevar iet runa, jo nav tāda dokumenta(par LR proklomēšanu 1917. gadā)...
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Dec 2007 23:43:23 - Laboja Neainars
Atbildēt
kurlandlegionar
Lielbritānija 1918. gada 11. novembrī neatzītu Latviju de facto, ja nebūtu pamata - tai skaitā arī nepieciešamo dokumentu - tā rīkoties. Taču Lielbritānija tā darīja jau pirms 1918. gada 18. novembŗa, un tas nozīmē, ka Latvijas valsts jau bija nodibināta pirms 18. novembŗa. Par to Latvijas laikā ir rakstījis senātors Dišlers, un pavisam nesen par to rakstīja Valkas pilsētas galva V. Krauklis. (Valkā toreiz LPNP valsti arī nodibināja.) Ulmaņa laikā tā bija neērta lieta, to cilāt, jo tas mazināja K. Ulmaņa nopelnus.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 13 Dec 2007 23:53:58 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Quoting: Neainars jau pirms 1918. gada 18. novembŗa, un tas nozīmē, ka Latvijas valsts jau bija nodibināta pirms 18. novembŗa.
Dārgais draugs, kā sauc dokumentu, kas to apliecina?
Vispār Jūs esat novators šai jautājumā, jo šādi stāsti saistās ar 1918. gada janvāri (2. LPNP sesiju Petrogradā), ne 1917. gada novembri Valkā.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Dec 2007 00:15:32
Atbildēt
kurlandlegionar
Es neesmu nekāds jaunatklājējs (novātors). Kā jau tiku rakstījis, tad vismaz divi to patiesību ir atklājuši jau pirms manis: senātors Dišlers un Valkas pilsētas galva Krauklis.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
