miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . 28 ... 161 . 162 . >>
Autors Ziņa
Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 14:42:19
Atbildēt 


Pateicos par saiti! Taču krieviski nelasu. Liela krievu avotu studēšana neglābjami padara studētāju par krievu viedokļa aizstāvi.



Ideaalaa buutu ja lasiitu krievu, anglju, vaacu, franchu, pa druskai spanju un veel biskji kjiinieshu. Tad varbuut teiktais buutu objektiivaaks..

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.





Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 15:24:50
Atbildēt 


Ideaalaa buutu ja lasiitu krievu, anglju, vaacu, franchu, pa druskai spanju un veel biskji kjiinieshu. Tad varbuut teiktais buutu objektiivaaks..

Varu piekrist. Tik ar vienu mazu mazītiņu piebildi: latviski uzrakstīto arī vajadzētu lasīt. Par Latviju un latviešu lietām visvairāk ir uzrakstīts tieši latviski. Un ne savādāk.
Par Krieviju krieviski. Par Angliju angliski. Par Vāciju vāciski. Par Spāniju spāniski. Par Ķīnu ķīniski. Par Latviju latviski.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 15:25:16
Atbildēt 


Neainars
Bermonta armijā: Vācu leģions - 5500 kaŗotāju, Dzelzs divīzija - 5000 kaŗotāju, Krievu nodaļa - 1500 kaŗotāju. Kopā aptuveni 12 000 kaŗotāju.
Pret Bermontu, Latvijas armijas dienvidu frontē, kuŗu komandē pulkv. Zemitāns, atrodas aptuveni 9000 kareivju.

===
1930. gadā A. Grīna redakcijā izdotajā `Pasaules vēsturē` uz Bermonta uzbrukuma sākumu stāv rakstīts, ka nacionālistu kājnieku skaits Rīgas rajonā ir bijis 5000 kājnieku, kamēr Bermonta armijas kopskaits sasniedzis 50 000 karavīru (no kuriem 45 000 bijuši kājnieki). Oktobra beigās nacionālistu spēki palielinājušies līdz 15 000 vīru Rīgas frontē.
===
1919. gada vidū latviešu vienībās bija ĻOTI MAZ kombatantu
Ne reizi vien to esat uzsvēris. Un par ko tad tas liecina? Vai par to, ka latviešu tauta komūnistiskā jūsmā turējās pie Stučkas?

===
Tas liecina par to, ka t.s. Brīvības cīņas līdz pat Bermontiādei bija Krievijas Pilsoņu kara atbalss, kur vietējie `baltie` (nacionālisti + Landesvērs) karoja pret `sarkanajiem`. Līdz ar to Brīvības cīņas par tādām kļuva tikai pēc tam, kad sākās kašķis ar Landesvēru un tam sekojošā Bermontiāde.

Kas attiecas par `komūnistisko jūsmu`, tad ņemot vērā tādas lietas kā Lielās Kreisās Idejas popularitāti tautā jau kopš 1905. gada vai pat vēl senāk, kā arī pretvācisko noskaņojumu, ir visnotaļ loģiskas ievērojamas latviešu daļas simpātijas pret boļševikiem un rezervētā attieksme pret nacionālistiem un to brāļošanos ar vācu baronu armiju.

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 15:44:40 - Laboja Neainars
Atbildēt 


Maarrutku Jums
A. Grīna redakcijā izdotajā `Pasaules vēsturē` uz Bermonta uzbrukuma sākumu stāv rakstīts, ka nacionālistu kājnieku skaits Rīgas rajonā ir bijis 5000 kājnieku, kamēr Bermonta armijas kopskaits sasniedzis 50 000 karavīru

1) A. Grīna redakcijā Latvijas valdības kaŗaspēks noteikti nav apzīmēts par nacionālistiem.
2) Kā redzam, tad A. Grīna un P. Radziņa domas ir bijušas atšķirīgas. Visu cieņu lieliskajam rakstniekam un okupantu nogalinātajam armijas kapteinim A. Grīnam, tak es laikam tomēr paļaušos uz ģenerāļa P. Radziņa dotiem skaitļiem.
Skaitļiem, kas, jāatzīst, nevienam nav "kā klintī iecirsti", par ko arī P. Radziņš dod savu skaidrojumu, kuŗu es ar trekniem burtiem norādīju kurlandlegionaram.

Brīvības cīņas līdz pat Bermontiādei bija Krievijas Pilsoņu kara atbalss,

Nepareizi. Līdzko 1918. gada 18. novembrī nodibinātā republika izveidoja savus bruņotos spēkus, tā sākās Brīvības cīņas - tas ir, par šīs republikas tiesībām pastāvēt neatkarīgi, resp. brīvi. Tādu kaŗu nesauc par pilsoņu kaŗu. Tas jau ir dažādu tautu kaŗš par nacionālās pašnoteikšanās tiesībām. Jūsu iecienītie padomju avoti mēdza līdzīgos gadījumos tos apzīmēt par nacionālās atbrīvošanās kaŗiem.

Lielās Kreisās Idejas popularitāti tautā jau kopš 1905. gada vai pat vēl senāk, kā arī pretvācisko noskaņojumu, ir visnotaļ loģiskas ievērojamas latviešu daļas simpātijas pret boļševikiem un rezervētā attieksme pret nacionālistiem un to brāļošanos ar vācu baronu armiju.

1) Nebija brāļošanās ar to, nu jau republikāniskās, Vācijas armijas daļu, kuŗa kopš 1. pas. k. bij palikusi Latvijā. (Par vācu baronu armiju to, saprotams, var nosaukt padomju ideologs-propagandists).
2) Pretvācisks noskaņojums, protams, bija ļoti stiprs.
3) Sociāldemokratiskās idejas latviešos, jo ipaši strādniekos un jaunatnē, bija diezgan plaši izplatītas.
4) Stučkas valdība tautu ātri izārstēja no sarkanās slimības.
5) Lielā Kreisā Ideja - ?... Par to lai raksta kreisie.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 15:56:36
Atbildēt 


Neainars
2) Kā redzam, tad A. Grīna un P. Radziņa domas ir bijušas atšķirīgas. Visu cieņu lieliskajam rakstniekam un okupantu nogalinātajam armijas kapteinim A. Grīnam, tak es laikam tomēr paļaušos uz ģenerāļa P. Radziņa dotiem skaitļiem.
===
Par kura brīža situāciju Radziņa kungs runā? Grīns dod situāciju uz Bermonta uzbrukuma sākumu...
===
Līdzko 1918. gada 18. novembrī nodibinātā republika izveidoja savus bruņotos spēkus, tā sākās Brīvības cīņas - tas ir, par šīs republikas tiesībām pastāvēt neatkarīgi, resp. brīvi.
===
Brīvības cīņas, kuras notiek plecu pie pleca un vienos ierakumos ar vācu muižniekiem (kuru interesēs diez vai ietilpst neatkarīgas Latvijas valsts izveide), diez vai var tikt par tādām nosauktas...
Tas vairāk ož pēc pilsoņu kara, kura piedalās 3 dažādas puses, pie kam līdz Cēsu kaujām, lai cik tas arī nebūtu dīvaini, 2 puses ir atradušas gana daudz kopīga, lai cīnītos plecu pie pleca...

===
Tas jau ir dažādu tautu kaŗš par nacionālās pašnoteikšanās tiesībām. Jūsu iecienītie padomju avoti mēdza līdzīgos gadījumos tos apzīmēt par nacionālās atbrīvošanās kaŗiem.
===
Jā, Brīvības cīņas par tādām var uzskatīt līdz ar to brīdi, kad nacionālisti sakašķējās ar Landesvēru. Līdz tam - nu nekādīgi...
===
1) Nebija brāļošanās ar to, nu jau republikāniskās, Vācijas armijas daļu, kuŗa kopš 1. pas. k. bij palikusi Latvijā. (Par vācu baronu armiju to, saprotams, var nosaukt padomju ideologs-propagandists).
===
Tad jājautā, uz kāda pamata republikāniskās Vācijas armija atradās Latvijā, un, galu sānā, mēģināja bīdīt savu (A. Niedras) valdību???
===
Stučkas valdība tautu ātri izārstēja no sarkanās slimības
===
Jeb vai arī izārstēja pamatā RKKA zaudējums Latvijas frontē un cilvēku, kas gribēja palikt savā dzimtenē, piesliešanās stiprākajai (uzvarētāja) pusei? Tas pats Grīna varonis `Dvēseļu Putenī`, ja nemaldos, arī bija izkarojies teju vai visās iespējamās pusēs...


kurlandlegionar



# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 16:01:46 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Brīvības cīņas, kuras notiek plecu pie pleca un vienos ierakumos ar vācu muižniekiem (kuru interesēs diez vai ietilpst neatkarīgas Latvijas valsts izveide), diez vai var tikt par tādām nosauktas...
Tas vairāk ož pēc pilsoņu kara, kura piedalās 3 dažādas puses, pie kam līdz Cēsu kaujām, lai cik tas arī nebūtu dīvaini, 2 puses ir atradušas gana daudz kopīga, lai cīnītos plecu pie pleca...

Man arī tas vairāk ir izskatījies pēc pilsoņu kara.


Neainars
1) Nebija brāļošanās ar to, nu jau republikāniskās, Vācijas armijas daļu, kuŗa kopš 1. pas. k. bij palikusi Latvijā. (Par vācu baronu armiju to, saprotams, var nosaukt padomju ideologs-propagandists).
Nu nu, ja nebūtu to vāciešu un igauņu, kas mūs pabalstīja sākumā, sarkanie pārgrieztu rīkli visai neatkarības idejai vienā rāvienā izdzenot ''kontrevolucionāros spēkus'' no visas Latvijas terit.

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 16:15:51
Atbildēt 


kurlandlegionar
Nu nu, ja nebūtu to vāciešu

Es iebildu pret apzīmējumu "brāļošanās". Tāds apzīmējums ir aplams.


Maarrutku Jums
Grīns dod situāciju uz Bermonta uzbrukuma sākumu...

Radziņš arī.

lai cik tas arī nebūtu dīvaini, 2 puses ir atradušas gana daudz kopīga, lai cīnītos plecu pie pleca...

Vai nu man būtu Jums jāmāca, kas ir taktika.

Tad jājautā, uz kāda pamata republikāniskās Vācijas armija atradās Latvijā, un, galu sānā, mēģināja bīdīt savu (A. Niedras) valdību???

Pirmais pasaules kaŗš to bij uz Latviju atnesis, un latviešu Atbrīvošanās kaŗš to no Latvijas aiztrieca. (Bija taču tā, ka Latvija oficiāli pieteica kaŗu Vācijai. Un uzvarēja.)

Par Niedras bīdīšanu pārdomātu atbildi patlaban nespēju dot, jo steidzos uz tikšanos ar kādu leģionāru. (Gribu viņam pajautāt arī par to mums līdz šim nezināmo nozīmīti pie vācu jūrnieka laiviņas, jo leģionārs kaŗa lielāko daļu nokaŗoja vācu armijas flotē.)

Jeb vai arī izārstēja pamatā RKKA zaudējums Latvijas frontē

Nē, nē. Visiedarbīgākās zāles pret sarkano slimību bij sarkanais terrōrs.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 17:04:26
Atbildēt 


Neainars
lai cik tas arī nebūtu dīvaini, 2 puses ir atradušas gana daudz kopīga, lai cīnītos plecu pie pleca...
Vai nu man būtu Jums jāmāca, kas ir taktika.

===
1) Tā ir stratēģija, nevis taktika.
2) Brīvības cīņas plecu pie pleca ar paverdzinātājiem... nu nu.
===
Pirmais pasaules kaŗš to bij uz Latviju atnesis, un latviešu Atbrīvošanās kaŗš to no Latvijas aiztrieca.
===
Chota Atbrīvošanās Kaŗš nesteidzās aiztriekt no Latvijas šo okupācijas kaŗaspēku jau 1918. gada beigās vai 1919. gada pirmajā pusē.
===
Bija taču tā, ka Latvija oficiāli pieteica kaŗu Vācijai. Un uzvarēja.
===
Par šo derētu mazliet plašāk. Pirmkārt, mani interesē datums, kad karš tikai pieteikts un otrkārt, vai fon der Golcs pakļāvās tā brīža Vācijas valdībai (lai kāda arī tā būtu bijusi).
===
Visiedarbīgākās zāles pret sarkano slimību bij sarkanais terrōrs.
===
Baltais terors odnako NE UZREIZ radīja nacionālistu un fondergolcistu konfrontāciju...


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 18:18:26
Atbildēt 


Maarrutku Jums
datums, kad karš tikai pieteikts un otrkārt, vai fon der Golcs pakļāvās tā brīža Vācijas valdībai (lai kāda arī tā būtu bijusi).

Datumu esmu aizmirsis. Bet kaŗa pieteikums Vācijai radās tā, ka pēc sakāves pie Rīgas, lai paglābtu Bermonta kaŗaspēku no pilnīgas iznīcināšanas, par tā pavēlnieku kļuva Vācijas reichsvēra virsnieks augstā pakāpē, un, ja nemaldos, viņu sauca Eberchards. Tad nu sanāca tā, ka Latvijas valdībai, ja tā grib turpināt Bermonta vajāšanu, jāpiesaka kaŗš Vācijai. Tā arī notika. E. Andersons gan raksta, ka mūsu ārlietu ministrs Meierovics esot ar tādu soli "pārspekulējies", tas ir, cerējis panākt lielāku Sabiedroto atzinību, nekā tā bijusi. Tak ņemsim vērā, ka vēsturniekam Andersonam ir, ir nepatika pret visu, kas ar Ulmani saistīts, un tāpēc tāds vērtējums diezin vai ir vietā. Meierovics vienmēr rīkojās izcili.

Brīvības cīņas plecu pie pleca ar paverdzinātājiem... nu nu.

Nu, nu.

Chota Atbrīvošanās Kaŗš nesteidzās aiztriekt no Latvijas šo okupācijas kaŗaspēku jau 1918. gada beigās vai 1919. gada pirmajā pusē.

Atvainojiet, bet šis izteikums man jāuzskata par ... Jūs saprotat pats, par ko. Katrs notikums nāk savā laikā. Smieklīgi būtu tagad sākt rakstīt, ka chota 2. pas. k. nebeidzās ātrāk. Nevarēja. Nevis kāds negribēja, bet vienkārši nevarēja ātrāk beigt. Mēs visi taču gribētu, lai ikkatrs kaŗš beigtos uzreiz nākošajā dienā pēc tā sākšanās.

Baltais terors odnako NE UZREIZ radīja nacionālistu un fondergolcistu konfrontāciju...

Latvijā nebija baltā terrōra. Īslaicīgo vācu izrēķināšanos ar aizdomās turamiem Rīgā nevar pielīdzināt Stučkas valdības (!) polītikai visu tās pastāvēšanas laiku.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.





Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 18:47:52
Atbildēt 


Neainars
Bet kaŗa pieteikums Vācijai radās tā, ka pēc sakāves pie Rīgas, lai paglābtu Bermonta kaŗaspēku no pilnīgas iznīcināšanas, par tā pavēlnieku kļuva Vācijas reichsvēra virsnieks augstā pakāpē, un, ja nemaldos, viņu sauca Eberchards. Tad nu sanāca tā, ka Latvijas valdībai, ja tā grib turpināt Bermonta vajāšanu, jāpiesaka kaŗš Vācijai. Tā arī notika.
===
Parakos vēsturē. Tātad, 1918. gada 11. novembrī tika izsludināts pamiers WW1 Rietumu frontē, un karadarbība faktiski izbeidzās. Versaļas miera līgums tika parakstīts 1919. gada 28. jūnijā, caur ko rodas jautājums, kas tad bija šajā līgumā rakstīts par vācu karaspēku Latvijā? Kad un vai vispār bija paredzēts to izvākt?
===
Latvijā nebija baltā terrōra.
===
Protams, tie pāris tūkstoši komunistu un par tādiem uzskatīto Rīgā pēc RKKA izdzīšanas nomira dabiskā nāvē...
===
Īslaicīgo vācu izrēķināšanos ar aizdomās turamiem Rīgā nevar pielīdzināt Stučkas valdības (!) polītikai visu tās pastāvēšanas laiku.
===
Ja salīdzina ciparus, tad abas puses bija viena otras cienīgas. Līdzīgi, kā Krievijas Pilsoņu karā arī citos iecirkņos...

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 18:53:31
Atbildēt 


Maarrutku Jums
o rodas jautājums, kas tad bija šajā līgumā rakstīts par vācu karaspēku Latvijā? Kad un vai vispār bija paredzēts to izvākt?

Jāpaskatās J. Seska grāmata "Latvijas valsts izcelšanās". Viņš Versaļas miera slēgšanas laikā darbojās Parīzē, miera konferencē.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 19:03:20
Atbildēt 


Tiem,kas lasa krieviski....Обсуждавшаяся в Париже Вильсоном с лидерами союзников в мае 1919 г. статья 453 мирного договора оговаривала, что для гарантий устранения последствий Брест-Литовского мирного договора и "обеспечения мира и стабильной власти в балтийских провинциях и Литве" все находящиеся на этих территориях немецкие солдаты вернутся в Германию тогда, "когда это посчитают своевременным союзники и объединенные вооруженные силы". В соответствии с этой установкой наиболее активно немецкие войска использовались в Латвии....

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 19:06:01
Atbildēt 


Arbalets
Tad jau sanāk, ka uz Bermontiādes beigām Vācija varēja arī nepamanīt, ka ņekaja Latvijai tai ir pieteikusi karu...


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 19:14:23
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Tad jau sanāk, ka uz Bermontiādes beigām Vācija varēja arī nepamanīt, ka ņekaja Latvijai tai ir pieteikusi karu...
...nu Vācijai tai brīdī tas bija pie kājas...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 19:18:23
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Tad jau sanāk, ka uz Bermontiādes beigām Vācija varēja arī nepamanīt, ka ņekaja Latvijai tai ir pieteikusi karu...


Bet pamanīja. Un gan šī, gan citu iemeslu dēļ es teiktu, ka Latvijas un Vācijas attiecības līdz pat valsts pastāvēšanas beigām bija saspīlētas.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 19:21:07
Atbildēt 


Arbalets
...nu Vācijai tai brīdī tas bija pie kājas...

... par ko padomju cilvēkiem prieks. Bet nebija vis pie kājas. Vācija bija sakauta un ļoti vāja, un arī Latvija kā papildus ienaidnieks tai bija ļoti nepatīkams pārsteigums.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 19:30:19
Atbildēt 


Padomju cilvēku tobrīd vēl nebija...jo nebija arī Padomju savienība...bet Vācijai 1919.gada 28. novembra kara pieteikums no Latvijas bija tikpat nozīmīgs, kā kara beigas ar Ķīnu...liela daļa vāciešu pat nezināja par Latvijas eksistenci...un tas bija pilnīgi normāli...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 19:33:09
Atbildēt 


Arbalets
Padomju cilvēku tobrīd vēl nebija...jo nebija arī Padomju savienība..

Ar to es biju domājis tos padomju cilvēkus, kuŗi nav izzuduši pat tad, kad vairs nav Padomju Savienības.

.liela daļa vāciešu pat nezināja par Latvijas eksistenci

To tajā brīdī nezināja pat liela latviešu daļa.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 19:39:56
Atbildēt 


Arbalets
bet Vācijai 1919.gada 28. novembra kara pieteikums no Latvijas bija tikpat nozīmīgs, kā kara beigas ar Ķīnu...liela daļa vāciešu pat nezināja par Latvijas eksistenci...un tas bija pilnīgi normāli...
===
Iedomājos ņepoņatku Reihstāgā pēc kara pieteikuma. Aktuālākais jautājums dienas kārtībā: `Kas ir tāda Latvija un kāpēc viņa mums ir pieteikusi karu?`


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 19:41:29
Atbildēt 


To tajā brīdī nezināja pat liela latviešu daļa....К концу января 1919 г. в Балтийский ландесвер входили: 1-й ударный - барона Ганса фон Мантейфеля-Цеге [с одной батареей и кавалерийским эскадроном], 2-й [фон Йена] и 3-й [Мальмеде] отряды, 1-й [Гана[1]], 2-й [фон Драхенфельса] и 3-й [фон Энгельгардта] [2] кавалерийские отряды и саперный отряд Штромберга, 2 русских добровольческих отряда [Светлейшего князя Ливена и Дыдорова] и латышский отряд полковника Колпака....Весной состав Балтийского ландесвера был расширен. Теперь в него входили: штаб, Ударный отряд, Немецко-балтийский боевой [капитана Мальмеде] батальон, Немецко-балтийский [Б.Ф. графа цу Эйленбурга] батальон, латышский отряд Балода [ранее -Колпака], прикомандированный к ландесверу Баденский отряд фон Медема, 6 небольших кавалерийских отрядов [в том числе 1 русский и 1 латышский], депо, авиационные, санитарные и пионерные части, а также части связи....

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 19:43:08
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Iedomājos ņepoņatku Reihstāgā pēc kara pieteikuma. Aktuālākais jautājums dienas kārtībā: `Kas ir tāda Latvija un kāpēc viņa mums ir pieteikusi karu?`


Jā, jā, krievam gardu gardie smiekli par šito, bet vāciešiem tādi nenāca. Viņi šādu kaŗa pieteikumu noteikti novērtēja atbilstoši. Vācija taču toreiz bija tik vāja kā vēzis, kad tas ir ārā no vecās čaulas.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 19:57:22
Atbildēt 


В условиях гражданской войны часто желаемое выдается за действительное: а получилось то, что до мая 1919 года большинство латышей воевали на стороне советской власти против немцев и эстонцев.

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 20:44:01 - Laboja Neainars
Atbildēt 


Arbalets
Maarrutku Jums

В условиях гражданской войны часто желаемое выдается за действительное: а получилось то, что до мая 1919 года большинство латышей воевали на стороне советской власти против немцев и эстонцев.

Nu, lūk! Arbalets dod Jūsu uzskatiem skaistu vainagojumu. Pie tā noved padomju (vienmēr patieso) avotu pastiprinātas studijas.
Nez, vai dāņi un igauņi par savu vēsturi arī pirmkārt un galvenokārt spriež pēc tā, ko par viņiem sarakstījuši krievi?


(Arbalets gan nenorāda, no kurienes šos izcilos citātus ņēmis. Varbūt, no kāda angļu vai amerikāņu vēsturnieka, kuŗš tulkots krieviski? )

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 20:46:24
Atbildēt 


«Эстонец или латыш по свей природе или подготовке - революционер, и в настоящее время они поставляют большевикам наиболее смышленные, наилучшим образом подготовленные и наиболее дисциплинированные полки».

Февраль 1918 г., Public record office, FO 371/3316

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 20:49:58
Atbildēt 


Arbalets
«Эстонец или латыш по свей природе или подготовке - революционер, и в настоящее время они поставляют большевикам наиболее смышленные, наилучшим образом подготовленные и наиболее дисциплинированные полки».

Февраль 1918 г., Public record office, FO 371/3316


Pravda, pravda!
Ijulj 1, 2007, Pancerkampj org, polka F Y 112.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 20:53:46
Atbildēt 


...amicus Plato, sed magis amica veritas...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 20:56:55
Atbildēt 


Arbalets

Un šito nepatiesību Jūs tiešām uzskatāt par patiesību?



________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 21:21:04
Atbildēt 


Un šito nepatiesību Jūs tiešām uzskatāt par patiesību?
...un kas tad te ir nepatiesība...vai tad latviešu strēlnieki nepalīdzēja boļševikiem noturēties pie varas?...tūlīt būs 6.jūlijs, kad varēsim atminēties 89 gadadienu kopš latviešus strēlnieki Maskavā apspieda kreiso eseru sacelšanos...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 21:33:40
Atbildēt 


Arbalets

Vācieši Brīvības cīņu laikā vienmēr centās Sabiedrotajiem latviešus iztēlot kā neuzticamus komūnistus. Latvijas valsti neradīja latvieši-komūnisti, un ne arī tautas vairākums tādi bija.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 21:40:03
Atbildēt 


Neainars
Vācieši Brīvības cīņu laikā vienmēr centās Sabiedrotajiem latviešus iztēlot kā neuzticamus komūnistus...tas viņiem no bijušā Krievijas cara Nikolaja II pielipis, jo šamais nevarēja aizmirst 1905.gada buntavniekus no Kurlandijas un Liflandijas guberņas...bet kas tad pirmais 1917.gadā palaida saukli par neatkarīgu Latvijas valsti...ka tik nebija tāds Linards Laicēns...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . 28 ... 161 . 162 . >>
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 4
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.084
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2024