| Autors |
Ziņa |
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Apr 2007 11:29:30
Atbildēt
Arbalets
Taču uzvaru guvusī Latvija pievienoja sev Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apriņķus, kas pirms tam bija Vitebskas guberņas daļa....nu par šādiem tekstiem kārtīgs Latgales novada pārstāvis varētu arī paņemt mietu, jo Latvijai nebija 1920.gadā sev jāpievieno tas, kas pats jau 1917.gadā bija pievienojies pārējai Latvijai...
Iztiksim bez mietiem, iztiksim. Jo 1917. gadā vēl Latvijas republikas nebija, kam pievienoties. Latgalieši gan varēja demonstrēt pa Rēzeknes ielām un noturēt drāmatisku - un ļoti svarīgu kongresu, kas vērtējams kā izcils notikums - taču tas nespēj nokokot ar mietiem manis rakstīto, ka tieši "uzvaru guvusī Latvija pievienoja Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apriņķus".
Latgales kongress tikai lūdza domniekam Goldmanim, lai visas latviešu zemes tiktu apvienotas, t. i. Latgale būtu kopā ar Vidzemi un Kurzemi. Nekāda pievienošanās faktiski nenotika.
(Starp citu, krievu mužiki grasījās kongresam uzbrukt, bet 40 latgaliešu strēlnieki vairākiem tūkstošiem krievu mužiku ierādīja to īsto vietu.)
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 22 Apr 2007 11:32:13
Atbildēt
Neainars
(Starp citu, krievu mužiki grasījās kongresam uzbrukt, bet 40 latgaliešu strēlnieki vairākiem tūkstošiem krievu mužiku ierādīja to īsto vietu.)
===
Par šo varbūt var mazliet sīkāk? Pirmo reizi dzirdu par tādu epizodi.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Apr 2007 11:54:30
Atbildēt
Maarrutku Jums
Par šo varbūt var mazliet sīkāk? Pirmo reizi dzirdu par tādu epizodi....1917. gada 26.-27. aprīlī (pēc vecā stila) Rēzeknē sanāca Latgales kongress, kuram bija sevišķa nozīme Latgales un visas Latvijas turpmākajā liktenī, jo Latgale nolēma atdalīties no Krievijas Vitebskas guberņas un pievienoties Latvijai. Padomju Latvijas laikā tika noklusēts gan pats kongress un tā lēmumi, gan tā vēsturiskā nozīme. Vēstures grāmatās ziņas par kongresu ir ļoti trūcīgas. Nav atrasti kongresa protokoli; ir saglabājusies tikai kongresa rezolūcija. ...tātad arī par 40 strēlniekiem un simtiem mužiku ir tikai atmiņas...bet varbūt ir kādi avoti?
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Apr 2007 12:27:11
Atbildēt
Maarrutku Jums
40 latgaliešu strēlnieki vairākiem tūkstošiem krievu mužiku ierādīja to īsto vietu.)
Pirms kongresa, 1917. g. 12. apr., gaisotne jau bija sakarsēta. Poļiem savas domas, komūnistiem, krieviem, žīdiem savas. Latgaliešiem savas. Jūtot naidīgo noskaņojumu, strēlnieku podporučiks Rubulis atvedis uz Rēzekni, kur notika kongress, 40 vīru nodaļu kongresa apsardzībai.
Pēc tam, kad no kongresa izraidīja neapmierinātos (Fr. Kemps, u. c.) , cittautiešu bari ielenca kongresa ēku. Taču ar 40 kaujās rūdītiem strēlniekiem pietika, lai sakarsušās galviņas atvēsinātos. Vēlāk tās esot arī stiprs lietus dzesējis.
Fr. Kempa grāmatā "Latgales likteņi", saprotams, vēsturiskais kongress aprakstīts citādi, un pat ar K. Ulmaņa teicienu ievada sākumā. (  )
Par Latgali maz zinām. Tur arī ir ļoti saistošas lietas notikušas. Šovasar plānoju vienu loku pa turieni izmest.
Tas pats 40 strēlnieku nodaļas komandieris Rubulis - kāds bij viņa liktenis?... Bez viņa noteiktās rīcības kongresu izdzenātu.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Apr 2007 12:28:58
Atbildēt
Arbalets
ir tikai atmiņas...bet varbūt ir kādi avoti?
Jāapciemo šovasar mūzejs Rēzeknē.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 3 Mai 2007 00:09:27
Atbildēt
janis17ais
Bet runa gāja par to, cik ātri bija iespējam izvedot armiju lai Brīvības cīņās uzvarētu.
===
Baidos, ka uzvara Brīvības cīņās bija ne tik daudz uz Latvijas armijas varenuma un spējām balstīta, cik uz sovjetu ieinteresētību pamiera noslēgšanā, jo šamiem tobrīd citās frontēs brieda daudz lielāki mēsli.
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Mai 2007 00:20:57
Atbildēt
Maarrutku Jums
Baidos, ka uzvara Brīvības cīņās bija ne tik daudz uz Latvijas armijas varenuma un spējām balstīta, cik uz sovjetu ieinteresētību pamiera noslēgšanā, jo šamiem tobrīd citās frontēs brieda daudz lielāki mēsli.
Spējas bija pietiekošas lai Sovjeti šeit neriskētu bāzties pat ja citās frontēs būtu mierīgāk.
Bet no otras puses armija jābūt tieši tik stiprai, lai paveiktu to ko nepaveic veiksme un ārējie apstākļi.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
BISMARK
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Mai 2007 00:30:10
Atbildēt
Baidos, ka uzvara Brīvības cīņās bija ne tik daudz uz Latvijas armijas varenuma un spējām balstīta, cik uz sovjetu ieinteresētību pamiera noslēgšanā, jo šamiem tobrīd citās frontēs brieda daudz lielāki mēsli.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Mai 2007 00:37:26
Atbildēt
Bet, ja ņem vērā, ka arī Brīvibas cīņu periodā armiju izveidoja praktiski no nulles dažu mēnešu laikā, tad rezultāts manuprāt ir vairāk nekā labs!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
BISMARK
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Mai 2007 00:40:43
Atbildēt
armiju izveidoja praktiski no nulles dažu mēnešu laikā
=======================================
Nepiekrītu....armiju veidoja ilgu laika posmu un ar lielām grūtībām,jo sākumā letiņi tik traki neuzticējās jaunizveidotai valdībai,jo tā sadarbojās ar fričiem,kas bija tautas bedes gadsimtiem ilgi...tāpēc daudzi daudzi atbalstījas sarkanos un cīnijās to pusē!
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Mai 2007 00:50:42 - Laboja Atis
Atbildēt
Nepiekrītu....armiju veidoja ilgu laika posmu
Armiju sāka veidot 1918. gada Novembrī un jau nākamā gada pavasarī notika pirmās kaujas ar sarkanajiem un vasarā arī ar vāciešiem. Praktiski pirmos kaujasspējīgos bataljonus izveidoja paŗis mēnešu laikā! Tieši šie pirmie bataljoni veidoja vēlākās Latvijas armijas kodolu!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
BISMARK
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Mai 2007 01:02:22
Atbildēt
Armiju sāka veidot 1918. gada Novembrī
===============================
Armijas kodols ir bija trīs vēlāk četras rotas,kuras vadīja Kalpaks..............................galvenā rota bija Virsnieku rota kas sastāvēja tikai no virsniekiem un instruktoriem,kā komandējošais pamats nākamām rotām!
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 3 Mai 2007 09:25:13
Atbildēt
Atis
Armiju sāka veidot 1918. gada Novembrī un jau nākamā gada pavasarī notika pirmās kaujas ar sarkanajiem un vasarā arī ar vāciešiem. Praktiski pirmos kaujasspējīgos bataljonus izveidoja paŗis mēnešu laikā!
===
Sāksim ar to, ka pirmie kaujasspējīgie bataljoni vēl nav armija. Otra lieta - ātri uzbliezt x daudzumu cilvēku ar strēlnieku ieročiem pseidokara apstākļos vēl nav nekāda armijas izveidošana. Bez tam, ja nemaldos, tad līdz tam pašām Cēsu kaujām galveno kauju smagumu iznesa tieši Landesvērs un Dzelzsdivīzija, jo latviešu bruņoto vienību skaits atstāja vēlēties ko labāku, kā arī pretinieks (tie paši sarkanie) nebija tajā pašā labākajā formā.
janis17ais
Spējas bija pietiekošas lai Sovjeti šeit neriskētu bāzties pat ja citās frontēs būtu mierīgāk.
===
Nedomāju vis. Ja citās frontēs būtu relatīvs miers, RKKA jaunizveidoto Latvijas armiju izrullētu vienā setā.
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Mai 2007 09:47:42
Atbildēt
Maarrutku Jums
Nedomāju vis. Ja citās frontēs būtu relatīvs miers, RKKA jaunizveidoto Latvijas armiju izrullētu vienā setā.
Vai nebūtu tāpat kā ar Polijas armiju? Pie tam vēl latviešu strēlnieki arī bija.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 3 Mai 2007 10:17:06
Atbildēt
janis17ais
Vai nebūtu tāpat kā ar Polijas armiju?
===
Size does matter. Poļus relatīvi maz bija skāris WW1, šie karoja tikai vienā pusē un varēja izlikt pretī sovjetiem ievērojamus spēkus (Wikki saka - 360,000 combatants, 738,000 reserves vs. 950,000 combatants (RKKA)). Latvijas armija tobrīd, 1920. gada sākumā sastāvēja no 75 000 kombatantu, un uz nekādām dižām rezervēm tobrīd vairs nevarēja cerēt.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Mai 2007 19:29:05
Atbildēt
Sāksim ar to, ka pirmie kaujasspējīgie bataljoni vēl nav armija
Protams, ka nē, bet uz šo bataljonu bāzes vēlāk sāka veidot pārējās armijas daļas.
Bet Latvija savu teritoriju atbrīvoja, līdz ar to armija savu tiešo uzdevumu uz to brīdi izpīldīja un neko vairāk tobrīd arī nebija vajadzības darīt!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Mai 2007 19:49:44
Atbildēt
Atis
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 3 Mai 2007 20:23:04
Atbildēt
Atis
Bet Latvija savu teritoriju atbrīvoja, līdz ar to armija savu tiešo uzdevumu uz to brīdi izpīldīja un neko vairāk tobrīd arī nebija vajadzības darīt!
===
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Mai 2007 21:13:10
Atbildēt
Protams, ka nē, bet uz šo bataljonu bāzes vēlāk sāka veidot pārējās armijas daļas.
...Bet lielinieki nekad neaizmirsa aprādīt, ka Latvijā viņus 1919. gadā galvenokārt bija sakāvuši cittautu militārie spēki igauņi, baltvācu Landesvērs un vācu brīvprātīgie (Dzelzdivīzija), kamēr latviešu nacionālais karaspēks Kurzemē toreiz vēl bija skaitliski neliels un operatīvā ziņā pakļauts vācu virspavēlniecībai, tāpat kā Ziemeļlatvijas latviešu vienības igauņu armijai....
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 3 Mai 2007 23:40:45
Atbildēt
Arbalets
Bet tā jau arī bija, vismaz līdz Cēsu kaujām noteikti...
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Mai 2007 23:41:39
Atbildēt
Arbalets
..Bet lielinieki nekad neaizmirsa aprādīt, ka Latvijā viņus 1919. gadā galvenokārt bija sakāvuši cittautu militārie spēki
Tad mums jāaprāda, ka bez Padomju Krievijas atbalsta lieliniekus latvieši, tā teikt, ar cepurēm nomētātu.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Mai 2007 10:22:22
Atbildēt
Maarrutku Jums
Bet tā jau arī bija, vismaz līdz Cēsu kaujām noteikti......un Cēsu kauju laikā arī, jo ne jau velti igauņi 23.jūniju svin kā Uzvaras dienu...arī Bermonta uzbrukuma laikā Sabiedroto kuģu atbalsts bija ļoti vērā ņemams...un poļu atbalsts Latgales kaujās ir nenoliedzams...mēs bijām vareni savā garā, bet mums bija arī militāri vareni sabiedrotie...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
BISMARK
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Mai 2007 15:56:15
Atbildēt
...mēs bijām vareni savā garā, bet mums bija arī militāri vareni sabiedrotie...
====================
Estiem un leišiem jsituācija bija krietni labāka nekā mums,tāpēc jau viņi bija mums tik vareni sabiedrotie......ņemot vērā vēl,ka estiem palīdzēja somu dzīvais spēks....bet leišiem nosākuma brāļi poļi,līdz tiem iepatikās Viļņa,,,,bet paši leiši jau ar pēc kara meta acis uz Latgali,bet politiķi radikāļi pat pieprasīja Latgali...bet pa Estiem jau zinam - Roņusala....mums pat bija konflikt ar leišiem uz robežas.....pat ar šāvieniem un mūsu robiņi saņēma pāris leišus gūstā....vēlāk to noklusēja un uztaisīja par pārpratumu
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Mai 2007 20:33:48
Atbildēt
pat ar šāvieniem un mūsu robiņi saņēma pāris leišus gūstā...bija tādas lietas...un vara jau saprast arī mūsu ziemeļu un dienvidu kaimiņus viņu vēlmēs palielināt savas jaundibinātās valsts teritoriju...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Mai 2007 21:30:10 - Laboja Neainars
Atbildēt
BISMARK
Somu brīvprātīgie, šķiet, tā viņu kaŗaspēka vienība tika dēvēta par "Ziemeļu zēniem", kaŗoja arī mūsu pusē, Ziemeļvidzemē. Alūksnē, pie pils ir tiem piemiņas plāksne.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Mai 2007 20:49:12
Atbildēt
Maarrutku Jums
Tiem, uz kuŗiem Latvijai naidīga propaganda spēj iedarboties un kuŗi noniecina Latvijas sasniegumus., der izlasīt šīs rindas zemāk, par Latvijas valsts dibināšanu, kas - var atzīt, ja vērtē bez aizspriedumiem - nāca papriekšu lietuviešu un igauņu valstu dibināšanai.
" Ja dažādu ieganstu dēļ nebūtu ignorēta Latvijas valsts eksistence pirms 1918. gada 18. novembŗa, tad nekādu pretrunu un iedomātu ačgārnību nebūtu. Latviešu valststiesībnieki, ar prof. Dr. Kārli Dišleru priekšgalā, jau neatkarības laikā norādīja, ka pilnīgi patstāvīgas Latvijas valsts dibināšana notikusi jau 1918. g. 30. janvārī (pēc vecā stila 17. janvārī). Pamatodamās uz vispār atzītām tautu pašnoteikšanās tiesībām to panāca Nacionālā padome savā otrajā sesijā." K. Dišlers "Latvijas Satversme".
"Tikai tas deva iespēju Meierovicam Nacionālas padomes uzdevumā un pilnvarā panākt audienci pie angļu ārlietu ministra Balfūra, kas vainagojās ar oficiālu Nacionālās padomes de facto atzīšanu valsts organa izpratnē. " Ā. Šilde "Valstsvīri un demokrati".
Lūk, skaidrojums, kāpēc notika šī it kā neizprotamā valsts atzīšana (11. novembrī, 1918. g.) vēl pirms valsts dibināšanas (18. novembrī, 1918. g.).
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 14 Mai 2007 21:41:22
Atbildēt
Neainars
"Tikai tas deva iespēju Meierovicam Nacionālas padomes uzdevumā un pilnvarā panākt audienci pie angļu ārlietu ministra Balfūra, kas vainagojās ar oficiālu Nacionālās padomes de facto atzīšanu valsts organa izpratnē. " Ā. Šilde "Valstsvīri un demokrati".
===
Hmm, rodas iespaids, ka tobrīd vēl koloniālā Lielbritānija bija tas spēks,, kas izlēma, kādas valstis ir tiesīgas dibināties un kādas - ne...
Vai nesanāk tā kā drusku interešu konflikts?
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Mai 2007 21:51:44
Atbildēt
Maarrutku Jums
Hmm, rodas iespaids, ka tobrīd vēl koloniālā Lielbritānija bija tas spēks,, kas izlēma, kādas valstis ir tiesīgas dibināties un kādas - ne...
Es neesmu tik liels kaŗa lietu lietpratējs, kāds esat Jūs. Un es neesmu vēsturnieks. Taču man jāsaka, ka augstāk izlasāmais citāts no Jūsu rakstītā ir vērtējams kā ... pats saprotat, kā.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Mai 2007 21:57:17
Atbildēt
Maarrutku Jums
Hmm, rodas iespaids, ka tobrīd vēl koloniālā Lielbritānija bija tas spēks,, kas izlēma, kādas valstis ir tiesīgas dibināties un kādas - ne... ...tā nu tas bija...un tā bija arī ar solījumu par ebreju valsti Palestīnā...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Mai 2007 22:04:23
Atbildēt
No Ā. Šildes grāmatas "Valstsvīri un demokrati":
" Ja dažādu ieganstu dēļ nebūtu ignorēta Latvijas valsts eksistence pirms 1918. gada 18. novembŗa, tad nekādu pretrunu un iedomātu ačgārnību nebūtu. Latviešu valststiesībnieki, ar prof. Dr. Kārli Dišleru priekšgalā, jau neatkarības laikā norādīja, ka pilnīgi patstāvīgas Latvijas valsts dibināšana notikusi jau 1918. g. 30. janvārī (pēc vecā stila 17. janvārī). Pamatodamās uz vispār atzītām tautu pašnoteikšanās tiesībām to panāca Nacionālā padome savā otrajā sesijā."
Tā, lūk. Pirmie bija latvieši, nevis igauņi vai lietuvieši.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
