miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 159 . 160 . >>
Autors Ziņa
Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Feb 2006 00:18:17
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Negribu uzrauties uz apstākļu nezināšanu un savas valsts noniecināšanu, bet man tomēr profesors Pēteris Jakovļevičs Krupņikovs mācīja lietas skatīt kontekstā ar notikumiem citviet pasaulē ...un tad nesanāk nekāda paralēlā vēsture...pēc Pirmā pasaules kara bija tāda situācja, kad daudzas nācijas varēja izveidot savas valstis...latvieši bija to skaitā...1939.gadā situācija bija pavisam cita...bet vajadzēja tik un tā kauties...tad visādi kaļužnije nevarētu bāzt mums degunā, ka mēs paši esam pie visa vainīgi...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"





Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 8 Feb 2006 15:36:40
Atbildēt 


Kas tie par gubernatoriem?
http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/cesu_kaujas/dok/1919.07.03.htm

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Feb 2006 19:15:14
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Laikam jau nebija cita termina ko lietot...runa ir par laiku pēc Cēsu kaujām, kad latviešiem nebija gandrīz nekāda teikšana...tas ir redzams arī no teksta...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 25 Mai 2006 00:00:19
Atbildēt 


Mani drusciņ mulsina tas fakts, ka t.s. `Brīvības cīņās` latviešu īpatsvars (un līdz ar to nozīme) nemaz nebija tik liels. Ja ticēt LPE (Latvijas Padomju Enciklopēdijai), tad pret lieliniekiem cīnījās ~20 000 ļamporta vāciešu, 3800 vietējo vāciešu un tikai 3000 latviešu, pie kam jāņem vērā vēl igauņi un somu brīvprātīgie Ziemeļvidzemē un poļi pie Daugavpils. Līdz ar to par tādām īstām brīvības cīņām varam uzskatīt tās, kas notika pēc latviešu nacionālistu armijas sariešanās ar landesvēru&dzelzsdivīziju 1919. gada rudenī, īsi pirms Bermonta-Avalova afēras, bet 1920. gada 30. janvārī jau tika parakstīts pamiers ar padomju Krieviju.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 25 Mai 2006 00:23:30
Atbildēt 


Arbalets
Bet vispār interesanti, ka starp Stučkas valdības vīriem nebija neviena tāda īsta izteikti asinskāra deģenerāta, jeb 1905. gada revolūcijas laika burlaka, bet asinis viņu padotie latviešiem, un arī visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, nolaida vareni...
===
Cik tad štukas nošauto Stučkas valdībai var pierakstīt, jeb atkal cipars nav īsti zināms?

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Mai 2006 14:04:39
Atbildēt 


Maarrutku Jums
1919. gada 30. janvārī Stučkas valdība izdeva pavēli par Revolucionārā kara tribunāla izveidi. Tribunālā darbojās trīs cilvēki — priekšsēdētājs un divi locekļi, par savu revolucionārajam proletariātam tīkamo "darbu" viņi saņēma arī atalgojumu — priekšsēdis 1500 rubļus, bet abi pārējie — katrs 750 rubļus mēnesī. Pie šīs represīvās struktūras bija piekomandēti arī 10 — 30 sarkanarmieši. .....Pats galvenais latviešu lielinieks P. Stučka vēlākajos rakstos pieļāva, ka sarkanā terora laikā Latvijā ar tribunālu spriedumu nošāva ap 1000 cilvēku (turklāt puse no šā skaita, pēc pašu lielinieku datiem, attiecās uz Malienu, kur represijas bija īpaši nežēlīgas)....Latviešu pretlielinieciski noskaņotā prese 20. gados, rakstot par sarkanā terora mēnešiem, min, ka laikā no 3. janvāra līdz 22. maijam bojā gājuši 7000 Latvijas pilsoņi. Pēc oficiālajām publikācijām komunistu izdevumos redzams, ka lielinieki nošāvuši Rīgā 1549, bet uz laukiem — 2083 cilvēkus (kopā 3632). Tomēr latviešu trimdas vēsturnieks Ā. Šilde uzskata, ka ne visi upuri bija reģistrēti, un to skaitu palielina līdz vismaz 5000 cilvēkiem.

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


motors
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Mai 2006 23:03:28
Atbildēt 


Kā jūs domājat, ja Latvijas nacionālā kristu pirms evukuācijas uz Liepāju ?

________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.


Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 1 Jūn 2006 00:19:56
Atbildēt 


motors

Noformulē precīzāk jautājumu, nevar saprast par ko ir runa.

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 1 Jūn 2006 09:25:13
Atbildēt 


motors, Alis
Manuprāt, jautājuma būtība bija tāda:
Kas notiktu, ja Latvijas nacionālistu valdība kristu (tiktu nogāzta no amatiem vai vnk fiziski iznīcināta) pirms evakuācijas uz Liepāju?




Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūn 2006 10:54:47
Atbildēt 


Varbūt, ka domu biedri izveidotu citu nacionālo valdību, bet varbūt, ka pieņemtu Stučkas valdību...tajā brīdī tā vēl arī saucās par Pagaidu valdību, kurai autoritāte masās bija fantastiski maza....

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 1 Jūn 2006 11:02:39
Atbildēt 


Arbalets
Varbūt, ka domu biedri izveidotu citu nacionālo valdību
===
Tas atkarīgs no tā, CIK šo domu biedru bija daudz un KĀ notiktu iepriekšējās nacionālistu valdības `krišana`... Par autoritāti masās piekrītu, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ja vispār uzzināja par visiem jaunumiem tābrīža politikā, tad ar pamatīgu kavējuma laiku.

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūn 2006 11:31:08
Atbildēt 


Ja ticēt laikabiedru atmiņām, tad nekāds lielais atbalsts jau nacionālajai valdībai nebija...valdība varēja iet bojā, piemēram, dzelzceļa katastrofā pa ceļam uz Liepāju...nu nelaimes gadījums...Kalpaks ar savu vīru pulciņu paliktu pakļauts Landesvēra oberštābam, kam sarkano neokupētajā Latvijas daļā bija vislielākā teikšana un arī spēks...kaut kā mistiski sanāk, ka sākumā ar sarkanajiem strēlniekiem, tiem, 1918.gada nogalē, iebrūkot Latvijā, cīnījās landesvērs(latviešu rotas tajā brīdī dumpojās), pēc tam Ziemeļvidzemē kauju galveno smagumu iznesa igauņi(Baloža brigāde kaujās nepiedalījās), pret Bermontu aizstāvēt Rīgu palīdzēja sabiedrotie, bet Latgales frontē sarkanos sakaut palīdzēja poļi...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


oficer
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Jūn 2006 17:29:08
Atbildēt 


Grāmatā "Latviešu tautas piedzīvojumi"(autors šķiet bija Gūtmanis) ka

Neliels labojoums: autors ir Uldis Ģermānis

janis17ais
Lietotājs




# Nosūtīts: 22 Jūn 2006 09:45:43
Atbildēt 


Apsveicu visus Varoņu piemiņas dienā (Cēsu kaujas atceres dienā).

________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 22 Jūn 2006 18:26:34
Atbildēt 


janis17ais
Varoņu piemiņas dienā (Cēsu kaujas atceres dienā...smieklīgi, bet fakts - Ulmaņa Pirmā laikā šo dienu neatzīmēja...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 22 Jūn 2006 18:31:26
Atbildēt 


Arbalets, janis17ais
Cēsu kaujas - dokuments no Historia.lv. Un tālāk citāts no Cēsu pilsētas mājas lapas:
1918.gada 23.decembrī Cēsīs ienāca Sarkanā armija un pilsētā sākās bads un lielinieku terors. Taču lielinieku vara nepastāvēja ilgi, jo jau 1919.gada 30,maijā Cēsis atbrīvoja Ziemeļlatvijas partizānu pulks. Kaujas darbības ap pilsētu notika arī 1919.gada Latvijas Brīvības cīņu laikā, kad šeit norisinājās Cēsu kaujas. 1919.gada jūnija sākumā, landesvēram uzbrūkot Ziemeļlatvijas karspēkam, 2.Cēsu kājnieku pulks divās dienās no skolniekiem, ugunsdzēsējiem u.c. saformēja 3 karavīru rotas un 22.jūnijā slavenajās Cēsu kaujās minētais pulks, kopā ar igauņu 3. divīzijas daļām satrieca vācu landesvēru. Šīs kaujas izšķīra Baltijas likteni un neļāva īstenot vācu nodomu – iznīcināt Latviju un Igauniju.

1919.gada oktobrī, Bermonta karaspēkam uzbrūkot Rīgai , Cēsis dažas stundas bija Latvijas galvaspilsēta, jo šeit uzturējās Pagaidu valdība, kuras vienīgajā sēdē Cēsīs pieņēma vienīgo lēmumu – atgriezties Rīgā.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 22 Jūn 2006 18:37:33
Atbildēt 


Igauņiem Cēsu kaujas ir Uzvaras diena...šogad Uzvaras dienas parāde notiek Tallinā...Latvijas bruņotos spēkus pārstāv ZS 27.bataljona viens vads un ZS komandieris pulkvežleitnants Juris Bezzubovs...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 22 Jūn 2006 18:57:57
Atbildēt 


- Re kur saite uz Wikkipēdijas materiālu par notikumiem pie Cēsīm un skolnieku vienību dibināšanu.
- Arī sociāldemokrāti saistībā ar savu vēsturi piemin Cēsu kaujas.

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 22 Jūn 2006 19:16:24
Atbildēt 


Šogad Cēsu kauju piemiņas pasākumu pašās Cēsīs aizēnoja pieminekļa atklāšana leģendārajam Latvijas armijas pirmajam virspavēlniekam pulkvedim Ozkaram Kalpakam...laikam jau svarīgāks notikums...tas nekas, ka igauņi šajā dienā svin Uzvaras dienu...mums tas tā...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 22 Jūn 2006 19:43:11
Atbildēt 


oficer
Pēc kaujām Austrumprūsijā vāciešu gūstā krita arī liels skaits latviešu virsnieku un daļa no tiem vēlāk piedalījas Brīvības cīņās.
===
Tai skaitā arī Jorģis Zemitāns; vismaz tā apgalvo kāda skolnieka sacerēts kreatīvs

Tofiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 22 Jūn 2006 20:27:22 - Laboja Tofiks
Atbildēt 


Kādam ir kāda informācija kāds bija abu pušu skaitliskais sastāvs Cēsu kaujās?

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 22 Jūn 2006 20:56:57
Atbildēt 


Tofiks
Tā pati Historia.lv dod šādu teikumu:
1919.gada jūnijā Zemitāna vadībā Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar Igaunijas Bruņotajiem spēkiem sakāva vācu landesvēra un dzelzsdivīzijas daļas pie Cēsīm.

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 22 Jūn 2006 22:00:05
Atbildēt 


Tofiks
kāds bija abu pušu skaitliskais sastāvs Cēsu kaujās?...te man viens avots min, ka vāciem ir bijuši ap 9000 karavīru, pāri par 400 ložmetēju un ap 70 lielgabalu..pretējai pusei, jeb latviešiem un igauņiem esot bijuši karavīru apmēram līdzīgs skaits - latviešiem 2300 vīru, bet igauņiem apmēram 6000 vīru...tiesa gan latviešiem un igauņiem to ložmetēju un liegabalu esot bijis uz pusi mazāk nekā vāciem...bet igauņiem toties ir bijuši pāris labi bruņu vilcieni...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 23 Jūn 2006 22:11:11
Atbildēt 


Paskatīšos Arvīda Krīpena grāmatā "Kalpaka bataljons un Baloža brigāde", kas izdota Austrālijā, tajā diezgan smalki aprakstītas tās kaujas ar visām kartēm.

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 23 Jūn 2006 22:32:29
Atbildēt 


Cēsu pulks ar mobilizācijām pieauga līdz 2300 vīriem ( tas bija pamiera laikā pēc pirmās Cēsu kaujas) un sastāvēja no 3 bataljoniem. No igauņu puses 3,6,9 pulki + 3 bataljoni. Cēsu kauju operatīvā vadība atradās igauņu 3. divīzijas komandiera ģen. Pjoddersa rokās.
Starp citu, Baloža brigāde Cēsu kaujās nepiedalījās uz ko igauņi bija ļoti dusmīgi, jo piedaloties Balodim jamo kritušo būtu daudz mazāk...

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 25 Jūn 2006 12:21:57
Atbildēt 


Tofiks
Kādam ir kāda informācija kāds bija abu pušu skaitliskais sastāvs Cēsu kaujās?
===
Grāmatas, no kurām es tipa mācījos Latvijas vēsturi 90. gadu sākumā (viens izdevums - atkārtots 1937. gada vēstures mācību grāmatas izdevums, otrs - LR v.2.0. sākumā uzkreacionēts) ir visai vienprātīgas šai jautājumā un proti, uz pamiera beigām un kauju atsākšanos 19. jūnijā latviešu bija savākts ap 2000 (otra grāmata saka 2300), igauņu bija 6000 (itogo ~8000) un jamiem pretī esot stāvējuši ap 9000 vāciešu. Pēdējiem gan bijis pārspēks smagajā bruņojumā - 66 lielgabali pret 32 mūsējiem un 520 ložmetēji/patšautenes pret 250 mūsējiem. Apvienotos latviešu - igauņu spēkus komandēja igauņu pulkveži, pieminēts arī, ka praktiski visu kauju smagumu esot iznesuši igauņi, taču par zaudējumiem netiek minēts neviens vārds.

Tāpat grāmata piemin, ka Brīvības cīņās kopā esot krituši 2500 (otra grāmata atkal saka 3000) karavīru un 4000 - ievainoti un sakropļoti.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 25 Jūn 2006 21:24:59
Atbildēt 


Alis
Cēsu kauju operatīvā vadība atradās igauņu 3. divīzijas komandiera ģen. Pjoddersa rokās.
===
Oriģinālā jams saucās Pöder, ko vēstures grāmata latvisko kā Pēders.

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Jūn 2006 23:46:17
Atbildēt 


23 июня Эстония отмечает 87-ю годовщину победы в Освободительной войне. В этот день, в 1919 году, эстонская армия ( nu apvaino mūs tie igauņi...ne ar vārdu nepiemin latviešus) разгромила в сражении у города Вынну [Цесис] Ландесвер — армию остзейских немцев, захватившую Ригу и наступавшую на Эстонию....Победа Эстонии над войсками Ландесвера усилила южную границу Эстонии и одновременно дала Латвии возможность укрепиться как национальному государству. Война завершилась в 1920 году подписанием Тартуского мирного договора. С эстонской стороны в сражениях Освободительной войны погибло более 3 000 человек.

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Stuka
Lietotājs




# Nosūtīts: 26 Jūn 2006 01:20:21
Atbildēt 


Tāpat grāmata piemin, ka Brīvības cīņās kopā esot krituši 2500 (otra grāmata atkal saka 3000) karavīru un 4000 - ievainoti un sakropļoti.

Ehē, ja ņem pat maksimalos ciparus, tad jau sanak, ka latviešu-igauņu armija tika gandīz pilnībā iznīcināta...

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 26 Jūn 2006 09:18:35
Atbildēt 


Stuka
ja ņem pat maksimalos ciparus, tad jau sanak, ka latviešu-igauņu armija tika gandīz pilnībā iznīcināta...
===
No kurienes tāds secinājums? 2000-2300 latviešu esot piedalījušies tikai Cēsu kaujās, un ja mani neviļ atmiņa, tad uz Brīvības cīņu beigām Latvijas bruņotie spēki esot lēsti uz 65 000 vīru (vakarā pārbaudīšu, kad tikšu pie grāmatas) - ja tā, tad no tiem kritušie + sakropļotie (3000 + 4000 = 7000) nav nemaz tik liela daļa...

<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 159 . 160 . >>
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 1
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.056
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2018