Autors |
Ziņa |
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Aug 2014 10:18:05
Atbildēt
Quoting: buks Interesanta ir norāde par "mūsu" bruņoto vilcienu
tīri tejorētiski, par 'bruņotu vilcienu' var apsaukāt jelko, kas a) pārvietojas pa dzsc.sliedēm (vienalga ar kādu dzinējspēku), un kam b) jebnu bleķis ('bruņas') pienaglots ārpusē, jebnu ir uzstādīts kaut viens šaunamais, jebnu abi divi.
Tikpat labi varēja būt 'bruņota' drezīna ar vienu/diviem ložberiem..
________________________ Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Aug 2014 14:37:19 - Laboja Der eiserne Soldat
Atbildēt
Quoting: buks Taktiskā vadība paliek dzelzs divīzijas rokās.
Manuprāt, arī šī ir interesanta detaļa, kas, ja pareizi saprotu, vairāk bija novērojama teorijā, nevis praksē. Proti, cik nu varu spriest, tad vismaz Kurzemes atbrīvošanas laikā landesvērs itin bieži vadījās vairāk no sava cīņas spara, vēlmes atbrīvot boļševiku cietumos smokošos tuviniekus u.c. stimuliem un bieži vien cīņā iesaistījās arī paši uz savu galvu, savukārt taktiskajiem vadītājiem atlika vien sekot landesvēristiem deboļševizētajās teritorijās.
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
edi777
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Aug 2014 22:21:07
Atbildēt
Quoting: Der eiserne Soldat Manuprāt, arī šī ir interesanta detaļa, kas, ja pareizi saprotu, vairāk bija novērojama teorijā, nevis praksē. Proti, cik nu varu spriest, tad vismaz Kurzemes atbrīvošanas laikā landesvērs itin bieži vadījās vairāk no sava cīņas spara, vēlmes atbrīvot boļševiku cietumos smokošos tuviniekus u.c. stimuliem un bieži vien cīņā iesaistījās arī paši uz savu galvu, savukārt taktiskajiem vadītājiem atlika vien sekot landesvēristiem deboļševizētajās teritorijās Un cik pie sienas pielika atbrīvotajās pilsētās???Viņu panākumi lielā mēra jāuztver-ka pasaules karu izgājušie streļķi izdomāja doties mājup , redzot stučkas darbus...Palika mobilizētie un komunisti pa lielam.....
________________________ ggggg5
|
Panzerschreck
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Aug 2014 01:44:07
Atbildēt
Ēriks Jēkabsons Latvijas Neatkarības karš un Latvijas bruņotie spēki 1918.-1940." http://youtu.be/cNIir1Vjnpg
|
Zobens
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Aug 2014 13:08:59
Atbildēt
Paldies par linku! ļoti laba prof.Jēkabsona ievad-lekcija plašai interesentu auditorijai Latvijas 1918.-20.g. militārajā vēsturē.
________________________ "Ordnung muss sein!"
"Jedem das seine!"
"Arbeit macht frei!"
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2014 17:45:32
Atbildēt
Quoting: edi777 Un cik pie sienas pielika atbrīvotajās pilsētās???
Nevēlos apgalvot, ka nekā tāda nebūtu bijis, vai, ka tas būtu bijis kas labs, tomēr, manuprāt, šis nu ir viens no tiem mūsu vēstures jautājumiem, kas dikti prasītos pēc objektīva pētījuma gan par skaitļiem, gan cēloņiem, gan arī procesu, kā tajā laikā tika nonākts līdz secinājumam, ka tāda un tāda persona ir atzīstama par boļševiku vai viņu "sadarbības partneri" un liekama pie sienas, bet cita - nē. Šķiet, ka nu tā nu gan arī nebija, ka atbrīvotajās pilsētās, teiksim, visi latvieši vai visi strādnieki pēc kārtas tiktu pie sienas likti.
Quoting: edi777 Viņu panākumi lielā mēra jāuztver-ka pasaules karu izgājušie streļķi izdomāja doties mājup , Šeit nu jāņem vērā, ka landesvērs vislielāko un sekmīgāko izrāvienu izdarīja līdz Jelgavas atbrīvošanai 1919.gada 18.martā. Savukārt veco streļķu "ilgas pēc mājām", kā arī citu Padomju Latvijas armijas elementu dezertēšana kā reizi pieauga pēc Jelgavas krišanas, pieaugot Rīgas apdraudējumam un, protams, vēl jo vairāk pēc Rīgas krišanas. Līdz ar ko nu diezin vai tā būs bijusi galvenā landesvēra "veiksmes atslēga".
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2014 17:51:20
Atbildēt
Quoting: Der eiserne Soldat Šķiet, ka nu tā nu gan arī nebija, ka atbrīvotajās pilsētās, teiksim, visi latvieši vai visi strādnieki pēc kārtas tiktu pie sienas likti
Rīgā tā k-ga 1919. gada 22. maijā apmēram tā arī bija, kamēr <vezumnieku ģenerāļa> brigāde savam k-rim minēto goda nosaukumu pelnīja
________________________ Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
edi777
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2014 17:56:06
Atbildēt
Quoting: Der eiserne Soldat nu jāņem vērā, ka landesvērs vislielāko un sekmīgāko izrāvienu izdarīja līdz Jelgavas atbrīvošanai 1919.gada 18.martā. Savukārt veco streļķu "ilgas pēc mājām", kā arī citu Padomju Latvijas armijas elementu dezertēšana kā reizi pieauga pēc Jelgavas krišanas, pieaugot Rīgas apdraudējumam un, protams, vēl jo vairāk pēc Rīgas krišanas. Līdz ar ko nu diezin vai tā būs bijusi galvenā landesvēra "veiksmes atslēga Nedzen zosis-lielākā daļa karispieredzētro pēc Ventas devās mājup...
________________________ ggggg5
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2014 18:05:48
Atbildēt
Lūgtum, kā tad tieši šis "apmēram" izpaudās un kā tad vairākiem tūkstošiem mūsu tautiešu tā laika Rīgā to izdevās pārdzīvot?
Quoting: edi777 Nedzen zosis-lielākā daļa karispieredzētro pēc Ventas devās mājup... Jāteic, ka slinkums meklēt plauktā šo grāmatu (http://www.jr.lv/lv/veikals/prece/?shop_id=478122) un tajā konkrētu lpp., tomēr vismaz es no tās sapratu (var jau būt arī, ka pārpratu ), ka dezertierisms būtiski pieauga pēc Jelgavas krišanas un apogeju sasniedza pēc Rīgas krišanas.
Pie Ventas masveidā dezertēt tā kā arī nebūtu loģiski - tak vāci jau šķita gandrīz sakauti un Rītprūsija (un līdz ar to arī Vispasaules revolūcija) - teju ar roku sasniedzama...
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2014 18:09:06 - Laboja Dr_Evil
Atbildēt
Quoting: Der eiserne Soldat kā tad tieši šis "apmēram" izpaudās
pēc <neobjektīvām ziņām>, pietika patrāpīties uz ielas gaišā dienas laikā (edit - iekšrīgā un tās tuvākajā apkārtnē, kad vāci iekšā nāca un LPSR valdīšana bija pamukusi jau), un nespēt atbildēt jaunienācējiem celšoti (c) skanīgā hochdoičā, vēlams pie viena vēl sasitot skaņi papēžus.
________________________ Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2014 18:16:17
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil pēc <neobjektīvām ziņām>, pietika patrāpīties uz ielas gaišā dienas laikā, un nespēt atbildēt celšoti (c) skanīgā hochdoičā, vēlams pie viena vēl sasitot skaņi papēžus
Pēc citām <neobjektīvām ziņām> tikuši ņemti vērā arī tādi faktori, kā, piemēram, boļševiku konclēģerī ieslodzīto vai nozūmēto tuvinieku mantu nejauša atrašanās pie aizdomās turamajām personām, savukārt par celšotu (c) hochdoiču un papēžu sasišanu nekas nevaid minēts. Kam tad nu tagad lai tic?
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2014 18:21:38
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil iekšrīgā un tās tuvākajā apkārtnē
Tā, starp citu, ir visai būtiska detaļa, jo Stučkas valdīšana tā kunga 1919.gada pavasarī bij vēlējusi visiem vāciem u.c. mantiskajām šķirām no Iekšrīgas uz omulīgo Zaķusalu u.c. iežogotiem nostūriem pārvākties, savukārt proletariātam esot tikusi dota laipna atvēle tādējādi brīvi tapušajos Iekšrīgas namos ievākties. Līdz ar ko konkrēto proletāriešu mitināšanās Iekšrīgas namos vismaz daļā gadījumu varēja norādīt uz lielāku vai mazāku sadarbību ar padvaru...
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2014 18:21:49
Atbildēt
Quoting: Der eiserne Soldat savukārt par celšotu (c) hochdoiču un papēžu sasišanu nekas nevaid minēts. Kam tad nu tagad lai tic?
izdomā (izkrāso) pac..
kā jau sers Vinnijs esot teicis - 'History is written by the victors'
________________________ Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2014 18:28:51
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil jau sers Vinnijs esot teicis
Nu jā, viņam jau šai ziņā varētu piebalsot ar seno romeju sakāmvārdu "Experto crede"...
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
edi777
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2014 18:34:45
Atbildēt
Quoting: Der eiserne Soldat Jāteic, ka slinkums meklēt plauktā šo grāmatu (http://www.jr.lv/lv/veikals/prece/?shop_id=478122) un tajā konkrētu lpp., tomēr vismaz es no tās sapratu (var jau būt arī, ka pārpratu ), ka dezertierisms būtiski pieauga pēc Jelgavas krišanas un apogeju sasniedza pēc Rīgas krišanas. Man par nožēlu-izbridušais pasaules slaktiņu vectēvs- tiešām pēc Misas ar 3 Kamrādieiem devās mājup...Tas nenozīmē ka latvijas atbrīvošanu veica Golcs ar bandu , vai balodis ar vezumniekiem....
________________________ ggggg5
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2014 18:41:19
Atbildēt
Quoting: edi777 vectēvs- tiešām pēc Misas ar 3 Kamrādieiem
Visu cieņu Tavam vectēvam un viņa 3 kamerādiem, tomēr diezin vai pēc 4 ex-strēlnieku rīcības var izdarīt secinājumus par kopējām tendencēm.
Turklāt - pie Misas atrasties jau varēja gan turpceļā 1919.gada janvārī, gan atpakaļ nākot tā paša gada martā. Un aplūkojamo tendenču (dezertācijas intensitātes) sakarā tam var būt visai nozīmīga atšķirība.
Quoting: edi777 Tas nenozīmē ka latvijas atbrīvošanu veica Golcs ar bandu , vai balodis ar vezumniekiem.... Kuri tad bija tie labie ļaudis? Stučka ar saviem domubiedriem tak pats ikurāt neizgaisa...
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2014 18:41:59
Atbildēt
Quoting: Der eiserne Soldat viņam jau šai ziņā varētu piebalsot
varētu gan, tikai tas tāds isplūdis termins 'experto'.. Pilnc beņķis nirnbergā bija ar naciķu 'expertiem', kuri teicās neko nezinām par raicha Mk.III zināmām oikonomikas un iekš- un ār-politikas īpatnībām, visu esot aloizovičs vienpersonīgi lēmis un arī , ja ticēt 'expertiem', arī darījis..
________________________ Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
edi777
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2014 18:54:30
Atbildēt
[quote=Der eiserne Soldat]Turklāt - pie Misas atrasties jau varēja gan turpceļā 1919.gada janvārī, gan atpakaļ nākot tā paša gada martā. Un aplūkojamo tendenču (dezertācijas intensitātes) sakarā tam var būt visai nozīmīga atšķirība. [/quote, Negribās strīdu-Tīreli izbrida, Donai pa 05 gadu parādu atdeva:biglo tālāk pozīciju sasprata- kaut Vispasaules Revolūciju redzēja....
________________________ ggggg5
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2014 18:57:29
Atbildēt
Quoting: edi777 Negribās strīdu-Tīreli izbrida, Donai pa 05 gadu parādu atdeva:biglo tālāk pozīciju sasprata- kaut Vispasaules Revolūciju redzēja
Dies' pas', kamerād, visu cieņu, bez strīda un bez pārmetumiem, vnk. intereses labad - kurā brīdī Tavs vectēvs pacēla cepuri - turp vai atpakaļ ceļā pie Misas?
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
vieux fusil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2014 19:03:22
Atbildēt
Der eiserne Soldat
netērē laiku <turkurnavvērtsunvēlarko....>
________________________ "Ādolfa Hitlera laikā Vācija izskatījās daudz labāk nekā šodien.Tā pat kā visa Eiropa."(L.Rīfenštāle)
Visapkārt atrodam atkritumus, - mēs domājām , ka tos atstājuši tūristi.Mums atbildēja -"tie tūristi te bija pirms 70 gadiem."
|
Zobens
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2014 19:30:42 - Laboja Zobens
Atbildēt
Quoting: edi777 Nedzen zosis-lielākā daļa karispieredzētro pēc Ventas devās mājup... šāds apgalvojums [ja sapratu pareizi šo teikumu ar neizprotamo vārdu karispieredzētro ] gan ir visīstākā zosu dzenāšana- sarkano strēlnieku masveida dezertēšanas intensitātes periodizēšana, vispārinot dažu streļķu (vectēva un..) dezertēšanas gadījumu. Jo papētot 1.LR oficiālā avotā- LKO kavalieru reģistrā datumus, kuros vēlākie "lāčplēši" pievienojās LR karaspēka vienībām (un esmu caurskatījis tuvu pie 200 lko kavalieru datus), var secināt, ka ļoti daudzi dezertējuši no sarkanarmijas un pievienojušies ZiemeļLV brigādei vai RietumLV (t.s.Baloža) brigādei tieši no 19.g. marta 2. puses līdz maija beigām. Taču es to nebūt nesaistu tikai ar Landesvēra panākumiem pret sarkanarmiju. Cik esmu piefiksējis, tad Vidzemes teritorijā LR spēkiem ļoti daudzi latviešu sarkan-strēlnieki padevās pēc Igaunijas armijas (t.sk. Ziemeļlatvijas brigādes) uzvarām frontē. Un tieši Vidzemē lielā mērā masveida dezertēšanu sekmēja ne tikai vēlme palikt dzimtajā pusē, bet vēl vairāk Stučkas režīma asiņainais terors (nevainīgo ķīlnieku ņemšana+ tribunāli+zvēru dārzi) pret civiliedzīvotājiem.
________________________ "Ordnung muss sein!"
"Jedem das seine!"
"Arbeit macht frei!"
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2014 21:11:53
Atbildēt
Quoting: Zobens Cik esmu piefiksējis, tad Vidzemes teritorijā LR spēkiem ļoti daudzi latviešu sarkan-strēlnieki padevās pēc Igaunijas armijas (t.sk. Ziemeļlatvijas brigādes) uzvarām frontē. Nu, igauņi arī kādu genocīdu esot Valkā pēc uzvaras īstenojuši, ne vājāku, kā landesvērs Rīgā, tikai nav pieņemts par to plaši runāt...
________________________ Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2014 21:21:00
Atbildēt
Quoting: Zobens Igaunijas armijas (t.sk. Ziemeļlatvijas brigādes) uzvarām frontē. Igauņu avoti šai brigādei piešķir palīgvienību lomu, nu, tipa, vezumnieki, furažieri un vietējo apstākļu pazinēji. Piemēram, kaujās par Alūksni igauņu interpretācijā Valmieras pulks pat īsti netiek pieminēts, visu slavu atdodot Ziemeļu Dēlu pulkam, kurš pēc šīm kaujām arī pārstāja eksistēt.
Mandomāt, šādai pieejai ir pamats - pie Alūksnes ir vairāki somu brāļu kapi, kur guldīja "Ziemeļu dēlus", bet nav tā laika balto (sarkanbalto?) latviešu brāļu kapu vai kaujās kritušo piemiņas vietu.
________________________ Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2014 21:40:34 - Laboja Dr_Evil
Atbildēt
Quoting: Armands Mandomāt, šādai pieejai ir pamats - pie Alūksnes ir vairāki somu brāļu kapi, kur guldīja "Ziemeļu dēlus", bet nav tā laika balto (sarkanbalto?) latviešu brāļu kapu vai kaujās kritušo piemiņas vietu.
ņemot vērā reliģ.konfesiju augstu saderību (luterieši kā vieni, tā otri, tā treši, pamatā), plus vēl latvju 'ziemeļnieku' ne sevišķi augsto kotēšanos laika periodā, kad tā <pareizā vēsture> tapa taisīta (pie/zem Saulveža), vai nevarētu būt tā, ka visi iesākumā ir norakti vienuviet.. (edit - un Valmieras pulka gaitas maķenīt <piemirstas>) tikai minējums, protams
________________________ Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
edi777
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2014 21:49:28 - Laboja edi777
Atbildēt
Quoting: Der eiserne Soldat Dies' pas', kamerād, visu cieņu, bez strīda un bez pārmetumiem, vnk. intereses labad - kurā brīdī Tavs vectēvs pacēla cepuri - turp vai atpakaļ ceļā pie Misas? Pa nelaimi atbildot Kamradam-nets uzkārās.....TEV taisnība-visi čomi dezertēja atpakaļceļā.....Domaju kauju nebijās 4 tās gadus redzot...Pie Zemitāna, kaut kā 2 draugi aizgāja...Pa to ka nepiedalījās Neatkarības iegūšanā-vairāk pa 8 ha nedeva...
________________________ ggggg5
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Sep 2014 07:53:38
Atbildēt
Quoting: Zobens Taču es to nebūt nesaistu tikai ar Landesvēra panākumiem pret sarkanarmiju.
Piekrītu, ka tikai ar Landesvēra panākumiem to saistīt nevar, jāņem vērā arī kurratu ofensīva Z-Latvijā, kaut gan tajā pašā laikā jāatzīmē, ka Landesvēram šai ziņā bija būtiskāka loma kaut vai tamdēļ vien, ka tie pienāca (un pēc tam arī ienāca) tuvāk Rīgai. Līdz ar to, manuprāt, uz vidusmēra latvju padarmieša psīchi iedarbojās divi faktori - (a) apziņa, ka padlieta nemaz tik taisna un cieta nav; (b) nojauta, ka PadLatvija diez ko labi nebeigs un kaŗa beigas padarmijas mundierī nebūtu pārāka labi sagaidīt, kauču vai personīgās veselības dēļ.
Quoting: Armands Igauņu avoti šai brigādei piešķir palīgvienību lomu, nu, tipa, vezumnieki, furažieri un vietējo apstākļu pazinēji
Dzirdēts gan, ka krietnie vāči bij' par Ziemeļniekiem līdzīgās domās. Vai tas varētu nozīmēt, ka šai viedoklī būtu sava daļa patiesības?
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Sep 2014 08:06:44
Atbildēt
Quoting: Armands Nu, igauņi arī kādu genocīdu esot Valkā pēc uzvaras īstenojuši, ne vājāku, kā landesvērs Rīgā, tikai nav pieņemts par to plaši runāt...
Nu, ja paskatās uz citiem tā perioda (pēc Lielā kara) Airopas milkonfliktiem, piemēram, Somijas pilsoņu karu, Freikorpu/Spartakiešu cīņām Vācijā, protams, arī Krievijas pilsoņu karu, tad redzams, ka it visur kombatanti savu līdzcilvēku harasēšanai piegāja ar patiesu entuziasmu (daudzos gadījumos, pat krietni lielāku nekā Dievzemītē tika pieredzēts). Tādējādi, manuprāt, par to var runāt kā par tādu vispārēju tendenci, kam droši vien arī ir savs psiholoģiskais izskaidrojums, kuru gan nezināšu/nemācēšu nosaukt...
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
buks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Sep 2014 10:26:30
Atbildēt
Quoting: Armands Igauņu avoti šai brigādei piešķir palīgvienību lomu Man klusas aizdomas, ka tajā laikā ne par kādu brigādi runas nevar būt, jo pat vasarā uz Cēsu kaujām knapi viens kaujasspējīgs pulks bija saformēts, pārējās vienības (izņemot partizānus) pastāvēja vien uz papīra. Tā kā igauņu skatījums šķiet visai pamatots.
________________________ Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Sep 2014 12:22:29 - Laboja Armands
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil <pareizā vēsture> tapa taisīta (pie/zem Saulveža), vai nevarētu būt tā, ka visi iesākumā ir norakti vienuviet.. (edit - un Valmieras pulka gaitas maķenīt <piemirstas>) tikai minējums, protams Manis izklāstītā gan ir igauņu versija - pareizajā saulveža (c) vēsturē Alūksni kā reiz atbrīvo 1. Valmieras pulks "ar nelielu Igaunijas armijas tehnisko atbalstu." Somi tur pat nav pieminēti.
________________________ Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
buks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Okt 2014 16:06:17
Atbildēt
Šobrīd kā reizi Stenfordā notiek konference "War, Revolution and Freedom: The Baltic Countries in the 20th Century" - iesaku piefiksēt dalībniekus, jo moš kāds nedzirdēts, vēlāk var pačekot citas šamā publikācijas. URL
________________________ Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.
|