miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
<< 1 ... 144 . 145 . 146 . 147 . 148 . 149 . 150 . 151 . 152 . 153 . 154 ... 161 . 162 . >>
Autors Ziņa
Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Nov 2013 00:22:11 - Laboja Der eiserne Soldat
Atbildēt 


Quoting: Bandava
Tā Veimāras republika taču bēdubrāļus ņēma savā aizstāvībā.


Sie haben keinen Varianten.

Edit - nebija jau viņiem cita varianta. Savi pavalstnieki tomēr.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.





buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Nov 2013 13:37:09 - Laboja buks
Atbildēt 


"Amerikāņa liecība par 1919.g. novembra kaujām Latvijā:
Amerikas Sarkanā Krusta virsnieks Lojs Hendersons, kuru novembra sākumā E. Raiens nosūtīja uz Bolderājā esošo Latgales divīzijas štābu kopā ar divām organizācijas mašīnām ar pieredzējušiem latviešu šoferiem, jo divīzijas pašas rīcībā trūka līdzekļu ievainoto evakuācijai līdz upes līnijai, kur tos varēja uzņemt kuģīši. Savu darbību divīzijā viņš atcerējās sekojoši: "Lielāko daļu dienu un dažkārt arī nakšu es pavadīju, atbildot uz zvaniem no frontes sektoriem ar prasībām pēc mašīnām ievainoto transportam. Aukstais laiks turpinājās un laiku pa laikam bija sniegs. Mūsu automašīnām bija augstas asis un, būdamas salīdzinoši vieglas, tās tika galā ar ceļiem, ar kuriem smagākas mašīnas netiktu galā. Sakarā art to, ka nedrīkstējām naktīs izmantot gaismas, mēs priecājāmies par sniegu, jo tas nebija pārlieku dziļš, jo gaismas atspīdums tajā ļāva atrast ceļu cauri mežiem." Savās atmiņās viņš izteica apbrīnu par sastaptajiem latviešu karavīriem – trūcīgi ģērbtiem un dažkārt neapmācītiem: "Es atceros vienu smagi ievainotu zēnu, kuram nevarēja būt daudz vairāk par četrpadsmit.Viņš bija daļēja šoka stāvoklī, un kad es iecēlu viņu sanitārajā mašīnā, viņā apmeta rokas man ap kaklu un raudāja kā bērns man uz pleca. Es neskaitīju ievainoto skaitu, ko mēs vedām mūsu mašīnās, taču es zinu, ka nebija nevienas dienas, kad mēs vairākkārt neieradāmies upes krastā ar abām mašīnām, pārpildītām līdz pēdējai iespējai. Vienreiz, ieceļot dažus ievainotos latviešus mašīnā frontes pārsienamajā punktā, es ieraudzīju jaunu vācu zēnu, kas gulēja netālu ar cauršautu augšstilbu. Es lūdzu sanitāriem pārsiet viņa ievainojumu, lai es varētu vest viņu līdzi. Viņi atbildēja, ka ir dota pavēle nepieskarties ievainotajiem ienaidniekiem, kamēr nav ieradies virsnieks. Es pavēlēju viņiem pārsiet ievainojumu un sacīju, ka neatstāšu punktu, kamēr viņi to izdarīs. Viņi uzreiz pacēla augšā zēnu, iztīrīja un pārsēja viņa ievainojumu ar tādu rūpību, it kā viņš būtu savējais, kā arī palīdzēja man iecelt viņu automašīnā. Man palika iespaids, ka viņi bija priecīgi par ieganstu nepakļauties šai pavēlei, jo izskatījās, ka jūt līdzi nabaga puisim. Ceļā uz laivu viens no ievainotajiem latviešiem mēģināja izgrūst vācieti ārā no mašīnas. Otrs latvietis kliedza mums, lai iejaucamies. Man atlikušā brauciena laikā bija jāpaliek mašīnas aizmugurē, lai uzturētu kārtību. Hospitāļa kuģīša personāls apsolīja man, ka par jauno vācieti labi parūpēsies. Es tomēr nosūtīju ziņu Sarkanā Krusta virsniekam otrā upes pusē, lūdzot pievērst uzmanību gūsteknim. Šis zēns, tāpat kā citi ievainotie vācieši, ko mēs savācām, tika uzskatīti par esošiem Amerikas Sarkanā Krusta aizbildniecībā un nosūtīti atpakaļ uz Vāciju pēc karadarbības izbeigšanās." Līdz ar frontes virzīšanos uz priekšu, Latgales divīzijā esošajām amerikāņu mašīnām bija jāveic arvien garāki braucieni pēc ievainotajiem...
(..)
Uzreiz pēc Jelgavas atbrīvošanas 1919. gada novembrī pilsētā ieradās arī pats Amerikas Sarkanā Krusta misijas vadītājs E. Raiens kopā ar organizācijas Jelgavas nodaļas vadītāju L. Hendersonu. Pēdējais vēlāk atcerējās, kā šķērsojot steigā atjaunoto Lielupes tiltu, redzējis pili liesmās, kritušos ielās un dūmu mākoņus arī virs citām pilsētas daļām, kā arī dzirdējis šāvienus. Šķiet tomēr, tas bija otrs amerikāņu mēģinājums iebraukt pilsētā, jo sakaru virsnieks J. Ozoliņš sekojoši aprakstīja E. Raiena pirmo braucienu uz Jelgavu: "Kādu rītu saņēmu ziņu no virspavēlnieka štāba, ka mūsu daļas ieņēmušas Jelgavu. Ziņoju to tūlīt pulkvedim Raienam, kurš nekavējoties pasūtīja automašīnu, un abi devāmies uz Jelgavu. Tuvojoties Jelgavai, ievēroju, ka ka mūsu karaspēka ķēdes virzās uzbrukumā uz pilsētu. Tas man likās savādi, un to pateicu amerikānim. Bet Raiens paļāvās uz štāba ziņām, ka Jelgava ieņemta, un pavēlēja šoferim braukt tālāk. Tā kā pie mūsu mašīnas plīvoja amerikāņu standarts, neviens mūs neaizturēja. Netālu no Jelgavas tilta nojautām, ka laikam gan viss kārtībā nav, jo pēkšņi no tilta puses mūs sāka apšaudīt ar ložmetēju un šauteņu uguni. Zem uguns krusas šoferis strauji apgrieza mašīnu, un steidzīgi braucām atpakaļ [šajā brīdī – 4 jūdzes no pilsētas, viņi sastapās ar automašīnā uz Jelgavu braucošo Lielbritānijas misijas vadītāju S. Talentsu, kuram E. Raiens pateicis, ka priekšā norisinās sīva kauja un Jelgava vēl nav ieņemta. Laime, ka mūsu mašīnai netrāpīja, jo tad mēs būtu krituši bermontiešu rokās. Zināms, amerikānim jau nekas ļauns nedraudētu, bet kā būtu gājis man latviešu virsnieka formā? Atgriezušies Rīgā, prasījām štābā, kas par lietu. Mums atbildēja, ka Jelgava esot gan ieņemta, tikai no otras puses, un tiltu no Rīgas puses vēl turot vācieši, bet arī tiem jau uzbrūkot 6. Rīgas kājnieku pulks. Tiešām, tai pašā vakarā (21. novembrī) Jelgavu pilnīgi ieņēma mūsu vienības. Jelgavā amerikāņi atrada augstāk minēto F. Bēru Latvijas Sarkanā Krusta slimnīcā un viņš bijis priecīgs tos sastapt, jo pirms tam viņu kā "vācu spiegu" bija meklējuši latviešu karavīri (sakarā ar to tajā pašā vakarā viņš kopā ar Raienu devās uz Rīgu): "Atmosfēra Jelgavā bija tik saspīlēta, ka jebkuš vācietis, par kura kontaktiem ar Bermontu bija zināms, atradās nāves briesmās." Raiens izdarīja inspekcijas apgaitu pilsētas militārajos hospitāļos un civilajās slimnīcās, lai noteiktu to vajadzības. Pirms aizbraukšanas no pilsētas caur Latvijas virspavēlnieka štābu tika nokārtots amerikāņu īpašuma apsardzības jautājums Jelgavas Sarkanā Krusta slimnīcā. Sekojošajā naktī slimnīcā pie L. Hendersona ieradās divas izmisušas baltvācietes, lūdzot viņa palīdzību nošautā tēva un vīra atrašanā pilsētas parkā, kur bija notikusi izrēķināšanās ar aizdomās turētajiem par kolaborāciju ar Bermonta spēkiem, un nogādāšanā uz ģimenes kapiem. Sanitārais auto devās uz parku un nogādāja to uz kapiem, atstājot "sievietes kopā ar ķermeni tumšajā, sniega klātajā kapsētā. Tūlīt pēc tam viņš izdarīja gandrīz liktenīgu kļūdu, vienatnē dodoties uz Latgales divīzijas štābu, kur bija uzaicināts uz vakariņām. Ceļā viņu aizturēja divi latviešu karavīri, kuriem Hendersons centās izskaidrot situāciju vācu valodā, kā rezultātā viņi veda to uz jau zināmo nošaušanas vietu parkā, "kāri lūkojoties" uz viņa kažoku un cimdiem. Par laimi ceļā izdevās sastapt kādu no Hendersonam pazīstamajiem divīzijas virsniekiem, kas viņu izglāba. Turpmākajās divās nedēļās, cieši sadarbojoties ar Latvijas civilajām un militārajām iestādēm pilsētā, Hendersons organizēja palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem, bet pēc tam tika pārcelts uz Kauņu un par godu tam pie organizācijas mītnes tika sarīkota demonstrācija ar apmēram 1000 cilvēku piedalīšanos, ar ASV un Latvijas karogiem un orķestri, kas spēlēja abu valstu himnas, kā arī oficiālu personu un sabiedrisko organizāciju runām (pasākumā piedalījās arī E. Raiens, kurš uzreiz pēc tā kopā ar Hendersonu izbrauca uz Lietuvu). Arī pats Raiens ziņojumos uz Parīzi rakstīja par sevis redzētajiem latviešu karavīru Jelgavā nošautajiem vāciešiem un izlaupītajiem vāciešu īpašumiem, kā arī to, ka pēc viņa priekšlikuma arī Lielbritānijas un Francijas misijas nosūtījušas uz Jelgavu savus pārstāvjus, kopā ar kuriem Raiens ieņēmis kādu lielāku ēku, pie kuras ieejas izkārti triju lielvalstu karogi un uz kuru vajāšanu apdraudētie ļaudis aicināti ka uz patvērumu."

Dr.hist. Jēkabsons Ē. "Amerikāņi Latvijā 1919.-1922.gadā" (fragmenti no topošās grāmatas, ko autors publiskojis draugiem.lv - kad iznāks, būs noteikti jāiegādājas)

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 21 Nov 2013 14:10:09
Atbildēt 


Quoting: Bandava
vietējie, tai skaitā bijušie streļķi, gaidot savējos, nedaudz pabiedēja vietējos baltvāciešus, kurus garām braucošus atbruņoja. Tad atceroties 05. gadu nomušīja mācītāju. Vēlāk Golca vīri tā neniekojās, strādāja ar apaļiem desmitiem...


Tikai nevajag te žīdiskos boļševikus uztaisīt par baltiem un pūkainiem! Reku viens fakc par šamējo <paniekošanos> Bezgala žēl, ka Armitsteda dēls paliek Rīgā un kļūst par sarkanā terora upuri. 1919. gada 15. martā viņu nošauj Biķernieku mežā tikai tāpēc, ka ir pilsētas galvas dēls.

Pret vāciešiem šie vispār izturējās izcili cūciski - sadzina visus Rīgā palikušos vāčus uz Zaķu un Lucav salām tādējādi izveidojot tur savdabīgus ghetto un nolēma šamos nomiršanai bada nāvē. Un tad peisainie vēl žēlojas ka krietnie vāči pēc 20 gadiem šamiem atmaksāja ar to pašu.

Quoting: Bandava
Mēļoja, ka soda ekspedīcijai aktīvistus uzrādījis...


Tie <aktīvisti> pa lielām šaibām bija prasti bandīti.
Pie <Krievijas revolūciju tēmas> savlaik tiku iemetis linku uz rakstiņu par 1905. gada Tukuma nekārtību prāvu, tur var palasīties kādi briesmoņi, sadisti un prasti laupīžnieki bija tie <aktīvisti un revolucoenēri>....

Quoting: Maschinengewehr 42
Pēc dabas igauņi bijuši žīdi, un kad topošais Latgales partizānu pulks virsleitinanta J.Burmeistara personā prasījis kauč kādas pāris flintes iedot, igauņi pateikuši, lai pērkot...


Kaut kur tiku lasījis, ka šamējie pēc Marienburgas okupācijas esot visus tur stāvošos šaursliežu dzelzceļa vagonus un lokomotīves fiksi vien aiztransportējuši uz savu Kurrātiju.

Quoting: Bandava
Skaidrs.- par kultūras pieminekļiem turi sāpi. Tad jau tas 1905. tāds piromānu festivāls vien būs


Viss tas 1905. gada žīdu-avantūristu kuri savā mūžā nekad godīgu darbu nebija strādājuši, par komrāda Jodžimbo tautiešu izlūkdienestu naudu noorganizētais flešmobs katrā impērijas daļā izpaudās atšķirīgi - Baltijā āģitātori pāķus sakoļīja uz piromāniju, Lielkrievijā prevalēja valsts, policijas un armijas amatpersonu atšaušanas un gaisā speršanas taktika, Mazkrievijā (Ukrainā) un Kaukāzā laupīžoja pasta karietes, bet Somijas Lielkņazistē lika uz ausīm bankas.

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Derevjanskis
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Nov 2013 18:05:40 - Laboja Derevjanskis
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Manu sirdi māc vieglas bažas, ka bez aliesiem, gan tiem, kas no Gallijas un miglainās Albionas, gan arī tepat no Ziemeļzemes, "mūsējie" Dzelzsdivīziju diez ko tālu vis nebūtu aizsūtījuši.

Tā angļu un franču flotes artilērija jau tikai tāds pirdiens zem ūdens, bet tie 2 igauņu bruņuvilcieni, kas pāris reizes pašāva, aš pat divreiz pāri tiltiem neveiksmīgu DEMO pabalstīja un samarodierēto šnabi pārdzērās, tie gan. Bez tiem brīvprātīgo rietumarmija noteikti nebūtu sakauta.

________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.


edi777
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Nov 2013 18:17:06
Atbildēt 


Quoting: waffen ss
Viss tas 1905. gada žīdu-avantūristu kuri savā mūžā nekad godīgu darbu nebija strādājuši

Paga-cik piederēja vāciem zeme un cik latviešiem? Ko TU gribi teikt-zemnieki tāpat muižas dedzināja un gaidija ka kazačoki masāžu ar nagaikām taisīs ?

________________________
ggggg5


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Nov 2013 18:44:42
Atbildēt 


Quoting: Derevjanskis
Tā angļu un franču flotes artilērija jau tikai tāds pirdiens zem ūden


pirdiens pamatīgs, odnako.. tik pamatīgs, ka kapelmeistarieši pat pretī šāva alliesiem..

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Nov 2013 19:43:22 - Laboja Von Treppensmutzer
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
pirdiens pamatīgs, odnako.

Flotes "sīkaļas" - vieglie kreiseri, destroyer'i un tamlīdzīgi. Tomēr, 4-6 collu artilērija, odnako - itkā "nekas nopietns", bet tomēr jūras stobri. Šauj aplam tālu un aumež precīzi. Ja ar segmenta šāviņiem (šrapneļu paveids) - efektīvs pretkājnieku pasākums.
Neiru specs par eesti vabariikiešu bruņuvilcieniem, bet uz daudziem "rūpnieciski ražotajiem" arī lika virsū krasta artilērijas (praktiski tie paši jūras) stobrus, ne tikai sauszemes lielgabalus. Kalibri arī līdzīgi.

________________________
Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Nov 2013 19:47:44
Atbildēt 


Quoting: Von Treppensmutzer
Flotes "sīkaļas" - vieglie kreiseri, destroyer'i un tamlīdzīgi.


aiz ko arī kapelmeisteriešu 'kontrbateriju' ugunij bija efekc..

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Nov 2013 20:09:45
Atbildēt 


Quoting: waffen ss
Kaut kur tiku lasījis, ka šamējie pēc Marienburgas okupācijas esot visus tur stāvošos šaursliežu dzelzceļa vagonus un lokomotīves fiksi vien aiztransportējuši uz savu Kurrātiju.

Nu, pa lielam tajos laikos laikam rīkojās visi, ka bija tādas iespējas.

Bet, ja žēl iedot pāris šauteņu cīnītājiem pret sarkanajiem, tas nav krietni.

Laikam ne jau velti tie igauņi ātri aizvācās, tiklīdz agrākie šauteņu lūdzēji beidzot pie tiem šaujamajiem bija tikuši paši citā veidā.

Bet vispār jau no Alūksnes puses arī šie diezgan ātri izvācās. Ļoti ļoti ātri.

________________________
Židoģitļerovci.





Bandava
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Nov 2013 20:52:51
Atbildēt 


Quoting: waffen ss
Tikai nevajag te žīdiskos boļševikus uztaisīt par baltiem un pūkainiem!


Kurš tad taisa, tik norādīju, ka mūspusē baltos un pūkainos, pat ja tie vāci, neatšāva.
Kas attiecas uz lielniekiem (gan žīdiskajiem, gan ne tik ļoti), pagaidām neatceros, ka tos būtu aizstāvējis.

Quoting: waffen ss
Pret vāciešiem šie vispār izturējās izcili cūciski - sadzina visus Rīgā palikušos vāčus uz Zaķu un Lucav salām tādējādi izveidojot tur savdabīgus ghetto un nolēma šamos nomiršanai bada nāvē. Un tad peisainie vēl žēlojas ka krietnie vāči pēc 20 gadiem šamiem atmaksāja ar to pašu.


Visnotaļ nosodāms pasākums, jo sevišķi, ja netika nodrošināta apgāde ar cīsiņiem un marmelādi. No otras puses,- tas notika marta beigās un frontē notikumi attīstījās tādejādi, ka ar paranoju sirgstošie (un tādu toreiz bija daudz), varēja šamējos saskatīt 5-to kolonu. Ņemot vērā kamerāda iepostēto fragmentu, kurā atklāts latviešu paradums kāri apskatīt svešus kažokus, cimdus utt., kas, savukārt, draud ar zināmām (viegli iedomājamām) konsekvencēm apģērba nēsātāja veselībai, šis varētu būt piesardzības pasākums, gaidot noturīgas navigācijas sezonas sākumu, lai vācus nogādātu etniskajā dzimtenē.
Nu tā jau bija definēta tikai kā īslaicīga aizturēšana,- līdz lielniecisma uzvarai.
Kā tur īsti beidzās,- viņi apmira, vai izčiepstēja līdz nākamajiem kartupeļiem???

Quoting: waffen ss
Tie <aktīvisti> pa lielām šaibām bija prasti bandīti.Pie <Krievijas revolūciju tēmas> savlaik tiku iemetis linku uz rakstiņu par 1905. gada Tukuma nekārtību prāvu, tur var palasīties kādi briesmoņi, sadisti un prasti laupīžnieki bija tie <aktīvisti un revolucoenēri>....


Hvz. par kādām šaibām iet runa. Par Tukumu esmu lasījis (jādomā, ko līdzīgu Tavam iepostētajam),- pāris kriminālo elementu situāciju Tukumā sasaināja. Šādi iznireļi vienmēr uzrodas nemierīgos laikos, bet to rīcība nereprezentē procesu kopumā.
Bija 17.oktobra batjuškas manifests par vārda brīvību, kura iespaidā tauta negaidīti plaši izmantoja jauniegūtās tiesības. Kāds sabijās, paklīda baumas, ka krievi nāk...un atnāca.
Notika kaut kādas tautas sapulces, kuras vēlēja rīcības komitejas. Nav skaidra ieinteresētā auditorija, bet mūspusē visādi jocīgi skolotāji (kurus vēlāk nosūdzēja vietējais mācītājs), turēja priekšlasījumus par reliģiju un ētiku, kā arī apsprieda Rīgā notikušā Tautskolotāju 1.kongresa rezultātus (esot kādi tur lēmumi pieņemti). Bet, pieļauju, ka mūspusē izpaudās kaitīgais Irlavas semināra tuvums,- citur, varbūt, tika pievesti vienīgi sērkociņi.

Quoting: waffen ss
Viss tas 1905. gada žīdu-avantūristu kuri savā mūžā nekad godīgu darbu nebija strādājuši


Žīdi - tas, noprotu, sugasvārds nedarvinistiskā izpausmē...

Quoting: buks
viņi veda to uz jau zināmo nošaušanas vietu parkā, "kāri lūkojoties" uz viņa kažoku un cimdiem


Žanra klasika. Interesanti,- modē bija caurumaini kažoki, vai tos novilka pirms evakuācijas?

Quoting: buks
Es neskaitīju ievainoto skaitu, ko mēs vedām mūsu mašīnās, taču es zinu, ka nebija nevienas dienas, kad mēs vairākkārt neieradāmies upes krastā ar abām mašīnām, pārpildītām līdz pēdējai iespējai.


Interesanti,- šo novembra Bolderājas kauju ievainoto un kritušo skaits kaut kur ir apkopots? Man trāpījusies 1923.gada grāmatiņa, kurā apkopoti (fragmentāri) Armijas virspavēlnieka štāba ziņojumi, no kuriem izriet, ka pēc Daugavas forsēšanas 14.10. un intensīvām oktobra kaujām, novembra pašā sākumā bija relatīvs klusums, līdz viss strauji izbeidzās. Novembra sākumā it kā vairāk vārījās Jaunjelgavas puse.
Vispār arī kauju rezultātā kritušo pretējās puses kareivju skaits nav minēts neko liels.

Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Dec 2013 09:18:36
Atbildēt 


Nedaudz ar bārdu, bet IMHO dikti laps un jautrs materiāls:
http://www.cehs.lv/2013/11/slepeni-latvijas-armijas-militara-terminolo gija/

Bildes gan nav no tālā 1918., aber tas nu tā...

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Dec 2013 10:16:42
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
bet IMHO dikti laps


nu nazinu, nepazīstot ceha <darba kolektīvu> 1. personā, laikam jāatturas no pārāk asiem komentiem, bet mana personīgā reakcija ir citata no M.Pjūzo - "pasaule noteikti var iztikt bez šāda cilvēka"(websaita, šajā gadījumā)

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Dec 2013 16:11:06
Atbildēt 


Par vebsaitu in general nespriedīšu, jo neesmu tur biežs viesis, tomēr konkrētais pigors man patika.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Dec 2013 10:12:25
Atbildēt 


Ienācās barona Gvido fon Maidela (Guido Nikolai Georg von Maydell, 1876.-1934.) portreja - ja nemaldos (bet varu arī kļūdīties), tas varētu būt tas pats Maidels, kurš ņēma aktīvu dalību 16. aprīļa pučā.
Gvido fon Maidels

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 5 Dec 2013 10:55:05
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
pa lielam tajos laikos laikam rīkojās visi, ka bija tādas iespējas.


Nu ja, Marienburgas viedais rūķītis arī žēlojās ka krietnie vāči esot kādas lokomotīves nokomuņizģījuši un uz Kēnigsbergu aizvilkuši. Kad šamam uzvaicāju kāpēc tad pēc kaŗa pieteikšanas varonīgā latwāņu armeja ar vezumnieku kapitānu priekšgalā negāja uz Kēnigsbergu vai Berlīni pēc nolaupītajām lokomotīvēm atbildē dabūju kaut kādu neadekvātu atrunāšanos boļševiku vai nacejonāļpajoļu stilā.

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Dec 2013 10:56:48
Atbildēt 


Quoting: buks
Ienācās barona Gvido fon Maidela (Guido Nikolai Georg von Maydell, 1876.-1934.) portreja


pēc juniformas un aprīkojuma - ierindas zaldāts.. incanti, daudz bija tādu baronzaldātu tolaik?

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 5 Dec 2013 11:07:22
Atbildēt 


Quoting: Bandava
Žīdi - tas, noprotu, sugasvārds nedarvinistiskā izpausmē...


Nē - veroizpovedāņija
Bij krietnajai Krievijas Impērijas slepenpolicijai un ohrankai savaņģoto buntavnieku anketas lapai tāda aile.

Par 1905-07. gadu flešmoba rīkotāju veroizpovedāņiju man diemžēl ziņu nav (kaut nešaubos ka lielākoties tie bija visādi Blanki, Bronšteini un Jankeļi), bet 1917. gada apvērsuma organizētāju polībrojs 22 mordu sastāvā bija 4 krievi, 2 latvieši, 1 polis (Fēlikss Edmundovičs) a visi pārējie joskes. Pie tam finansējumu tam pasākumam arī bija sagādājis ņekijs chaims Parvuss.
Tā ka ja nenogāzētie peisaiņi pieprasīja atvainoties uzurpatoru ieliktnītim Rumpītim par krietnā Arāja brigādes nenošautajiem un nenogāzētajiem chaimiem, tad šamiem papriekšu vajadzētu uz ceļiem no Jeruzālames līdz Berlīnei rāpot un atvainoties par savu ticības brāļu sastrādātajām cūcībām un briesmu darbiem. Krietnais Hitlers ar saviem humānajiem gāzenwāgeniem un ftopkām ir kā bērnudārznieks ādas bikšelēs pret tam šausmām ko žīdu komisāri realizēja Krievijas pilsoņkara laikā un vēl pārdesmit gadus pēc šamā beigām.

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Dec 2013 13:13:35
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
incanti, daudz bija tādu baronzaldātu tolaik?


Droši vien jau, ka bija. Nav dzirdēts, ka L-wehrā aristokrātus uzreiz virsnieka kārtā cēluši tik dēļ asiņu ziluma, ja šiem nebija iepriekšējas militāras pieredzes kādas impērijas karapulkā vai vismaz pašmāju zemessardzē.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 5 Dec 2013 17:03:33 - Laboja waffen ss
Atbildēt 


Nesaprotu kāpēc tiek vaimanāts par krietno vāču landesvēristu un daļēji arī 2. reiha zoldātenu izvērsto boļševiku līdzskrējēju un atbalstītāju utilizācijas kampaņu?

Kad līdzīgi 1941. un 1944.-1956. rīkojās vietējie janči un citi cukurarāji, tad tamlīdzīgs flešmobs no vairākuma komrādu (un it sevišķi vienas komrādes) tiek uzņemts ar sajūsmu un vispārēju atbalstu...

Pat komjaunavu varošanas, lauku veikalu laupīžanas un apliecības atņemšanas mātei-varonei tiek uzskatītas par varonīgu pretošanos boļševismam. Lieki piebilst, ka neko tamlīdzīgu neatļāvās veikt krietnā Golca, Manteifeļa un Šikelgrūbera kareivji....

Nu ko tad tie krietnie vāči varēja darīt ja par šamo dzimtenē boļševismu atbalstīja gadrīz tikai žīdi tēlmaņi, lībknehti, luksemburgas un cetkinas? Šamiem varbūt vajadzēja vēl pašaut jau tā pārmērīgi no boļševiku pārestībām un ļaundarībām cietušos tautasbrāļus?
A par boļševistisko noskaņojumu latviešu vidū paši esat liecības postējuši - cik no pašpasludinātās agronoma valsces armejas nedezertēja un ko uz Lībavu ļepatojošajiem Pārdaugavas ielās atvadvārdus pakaļ nebļāva?
Varbūt tas pašpasludinātais palkavnieks vai vezumnieku kapitāns pie Inčukalna un Ventas aizkavēja un apturēja sakano latviešu, žīdu komisāru un ķīniešu algotņu invāziju? Es gan neesmu vēsturnieks, bet cik atceros tie bija krietnie vietējo vāču un mazāk krietno krievu ladesvēristi ka visi tie uzurpatorministri kāvās par kajītēm/kupejām Londonas/Berlīnes tvaikoņos/guļamvagonos,

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Dec 2013 17:20:19
Atbildēt 


Quoting: waffen ss
Nesaprotu kāpēc tiek vaimanāts par krietno vāču landesvēristu un daļēji arī 2. reiha zoldātenu izvērsto boļševiku līdzskrējēju un atbalstītāju utilizācijas kampaņu?

Kad līdzīgi 1941. un 1944.-1956. rīkojās vietējie janči un citi cukurarāji, tad tamlīdzīgs flešmobs no vairākuma komrādu (un it sevišķi vienas komrādes) tiek uzņemts ar sajūsmu un vispārēju atbalstu...


Zināma nekonsekvence atsevišķu kamerādu attieksmē šajā ziņā ir novērojama, tas tiesa, tur krietnajam kamerādam Vafenam taisnība, dass muss ich sagen.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Bandava
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Dec 2013 19:18:13
Atbildēt 


Quoting: waffen ss
1917. gada apvērsuma organizētāju polībrojs 22 mordu sastāvā bija 4 krievi, 2 latvieši, 1 polis (Fēlikss Edmundovičs) a visi pārējie joskes. Pie tam finansējumu tam pasākumam arī bija sagādājis ņekijs chaims Parvuss.


Par to apmēram skaidrs.

Nu bet 1905. ņekiji Jaunlatvieši (ap to laiku jau piemirsti) bija bauriem sastāstījuši, ka vāci te nav mūžīgi dzīvojuši, un krietnie senči šamējos situši gan Irbes šaurumā, gan pie Saules, gan Durbes un pie Garozas, tomēr baronu priekšteči ar īsteni žīdisku viltību un neatlaidību še nostiprinājušies. Tika palaista arī ziņa, ka baronu fleitēšana par viņu īpašumā esopšajām muižām ir tīrais bleķis, jo pamatā ap šo laiku tie rentēja kroņa muižas. Tad nu vietējie savācās uz īrnieku izlikšanas pasākumu...

buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 6 Dec 2013 08:33:40
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
pēc juniformas un aprīkojuma - ierindas zaldāts.

Bilde datēta ar 1918. gadu, tātad novembris/decembris, kad norisa Latvijas zemessardzes (t.s. Baltijas landesvēra) vienību formēšana. Tb iespējams, baronkungs nofočējies, dodoties pieteikties, aber par komandējošo virsnieku tika iecelts vēlāk. Da i pagonu tai laikā savu nebija, savukārt tie vācbaltieši, kas PK bija pavadījuši Krievijas armijas rindās, esot ar lielu netīksmi izturējušies pret Vācijas armijas regālijām un tās uzplečus varēja ari nelikt. Tb vēl ir kur rakt.

Arī citās vienībās jaunāko virsnieku netrūka, un nebūt ne visi tika pie komandierēšanas. Piemēram, Ķīselis atmiņās raksta, ka Rīgas 1. apsardzības latviešu rotā (tā pati, kuru pēc Ulmaņa pavēles vēlāk apšāva) visa ložmetējnieku komanda sastāvējusi tikai no virsniekiem.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 6 Dec 2013 08:51:06
Atbildēt 


Quoting: buks
Tb iespējams, baronkungs nofočējies, dodoties pieteikties


diezi' - pēc atribūtikas, portreja tapusi pēc mantnīcas apmeklēšanas - i plinte rokā, i patronsomas mugurā, i štālhelms galvā..

mana galvenā šauba ir par plinti - pēc senas tradīcijas, opicieri tādas nenēsāja principā, kur nu vēl portreju taisīšanas laikā..

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 6 Dec 2013 08:53:06
Atbildēt 


Quoting: waffen ss
1 polis (Fēlikss Edmundovičs)


Poļu joske, ja tic infai internetā.

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 6 Dec 2013 09:42:16
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
i plinte rokā, i patronsomas mugurā, i štālhelms galvā

Nu ja. Biju domājis to brīdi, kad pierakstījies esi, tipa kombatants skaities, aber vienība vēl nav nokomplektēta, amati nav sadalīti, tb visi ierindneiki. Taču, kā jau te minēja, ja nav militārās izglītības, tad jau ir ierindnieks neraugoties uz "fon" (tad gan nebūs 16. aprīļa dalībnieks, bet gan tikai tā radinieks - neesmu nekur tā uz skaitli 3 manījis tā Maidela vārdu figurējam, literatūrā tikai garāmejot uzvārds pieminēts).

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 6 Dec 2013 10:01:35
Atbildēt 


Quoting: buks
ja nav militārās izglītības, tad jau ir ierindnieks neraugoties uz "fon"


zemeņsargu tipa formācijām bija/ir diezgan tradicionāli opicieru činos likt pēc zociālā statusa. Kamdēļ lai baltiešu L.wēhrs būtu izņēmums..

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 6 Dec 2013 10:40:17
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
zemeņsargu tipa formācijām bija/ir diezgan tradicionāli opicieru činos likt pēc zociālā statusa. Kamdēļ lai baltiešu L.wēhrs būtu izņēmums..


Var jau būt, aber vai ir zināmi kādi konkrēti precedenti tieši iz L-wehra chronikas? Krietnā v. Maidela bilde, kur jams redzams ar bīsi, nevis zobinu rociņā atbilstoši jau iepriekš apspriestajam drīzāk vedina šaubīties, vai minētā zemeņsargu prakse činu sadales jautājumā bija arī L-wehrā pārņemta.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 6 Dec 2013 10:56:11
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Krietnā v. Maidela bilde, kur jams redzams ar bīs


a tas ir CIETI! (c) zināms, ka bildē ir 'TAS' (krietnais) f.Maidels?

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 6 Dec 2013 11:06:43
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
a tas ir CIETI! (c) zināms, ka bildē ir 'TAS' (krietnais) f.Maidels?


Nuss, cieti jau ir tikai latvju valodas gŗamatikas likumi krietno vāču dibinātajā Maŗienburgā...

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 6 Dec 2013 11:46:00
Atbildēt 


Quoting: buks
tikai tā radinieks

Tak to fon Maidelu te bija "kā negrieztu suņu" - veselas piecas dzimtas pa visām šīspuses guberņām. Un, kas nedienēja flotē, bija impērijas armijā. Piemēram, krievu-japāņu karā Klusā okeāna flotē bija vismaz 2 Maideli (fon Maidels "Nr.1" - "Askolda" vec. stūrmanis, vēl viens, cik atceros bija flotes artilēristos - utt. )
Tā kā bez pilna "personas koda", resp., tēva vārda un dzimšanas gada un vietas - nu nekā:

Майдель фон, Эдуард, им. Роель., Лифляндская губерния.
Майдель, бар. Альфред, им. Оленгоф., Лифляндская губерния.
Майдель, бар. Артур, им. Линнамегги., Лифляндская губерния.
Майдель, бар. Вольдемар, им. Мартцен., Лифляндская губерния.
Майдель, бар. Густав, им. Подис., Лифляндская губерния.
Майдель, бар. Конрад, им. Крюденер., Лифляндская губерния.
Майдель, бар. Пауль, им. Кидиерв., Лифляндская губерния.

________________________
Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"


<< 1 ... 144 . 145 . 146 . 147 . 148 . 149 . 150 . 151 . 152 . 153 . 154 ... 161 . 162 . >>
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 2
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.121
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2024