miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
<< 1 ... 144 . 145 . 146 . 147 . 148 . 149 . 150 . 151 . 152 . 153 . 154 ... 161 . 162 . >>
Autors Ziņa
buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Nov 2013 08:25:59
Atbildēt 


Quoting: Yojimbo
Ko nozīmē tā ciparu rinda beigās? Kau tkas ar arhīviem saistīts?

Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 1515. fonds, 1. apraksts, 1682. lieta, 27. lapa

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.





edi777
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Nov 2013 16:56:29
Atbildēt 


Šitā ir pareizā rubrika... Visi kuri mums palīdzēja, laikam izņemot poļus- maksājām vēl 5 gadus raudādāmi-angļiem kokus sūtijām,ņiprajiem kaujiniekiem ikauņiem-valku un vēl ciematus gar robežu atdevām,braļukām-izdevīgi iemainījām jūras krastu pret Ilūksti...

________________________
ggggg5


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Nov 2013 17:03:26
Atbildēt 


Quoting: edi777
angļiem kokus sūtijām


Tamdēļ jau Niedra ironizēja, ka Baltijas politisko teijāteri no angļu puses gešeftējot viens linu un viens koku tirgonis. Ar vienu no viņiem bija domāts Kīnens, otru neatminos.

Quoting: edi777
Visi kuri mums palīdzēja, laikam izņemot poļus- maksājām vēl 5 gadus raudādāmi


Aber tā nu viņš ir, "Brīvību nedāvina", kā stāv rakstīts kamerāda MG42 iepostētajā kartiņā.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 12 Nov 2013 17:42:19
Atbildēt 


Quoting: edi777
izdevīgi iemainījām jūras krastu pret Ilūksti...


Nevis Ilūksti, bet Aknīsti.

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Nov 2013 17:50:28
Atbildēt 


Quoting: edi777
ņiprajiem kaujiniekiem ikauņiem-valku un vēl ciematus gar robežu atdevām,braļukām-izdevīgi iemainījām jūras krastu pret Ilūksti.


Nu jā, būtu mēs ar vāciem tai tālajā 1919. draudzējušies, varētu ij Aknīsti, ij Būtiņģi, ij Valgu, ij pierobežas ciemus un Roņu salu paturēt.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


edi777
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Nov 2013 17:51:11
Atbildēt 


Gribētu redzēt-kādi tie lielie karotāji ikauņi būtu 18g. ja Latdivīzija nāktu pilnā komplektā , un neieraudzītu ko Stučka dara aizmugurē...Redz-Musņicka Poļu leģionu ar pāris streļķu pulkiem nedēļas laikā izklīdināja...Korņīlova kazaki ar kaut kā cauri netika uz Pēterpili 17gadā...

________________________
ggggg5


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Nov 2013 18:01:34
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Nu jā, būtu mēs ar vāciem tai tālajā 1919. draudzējušies, varētu ij Aknīsti, ij Būtiņģi, ij Valgu, ij pierobežas ciemus un Roņu salu paturēt.

Biki jauc uzstādījumus - visu Tavu nosaukto būtu paturējuši nevis latvieši, bet fon Volfi, fon Transeji, fon Ungerni un tālāk pēc Livlandes un Kurlandes Ritteršaftes sarakstiem.

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Nov 2013 18:11:26
Atbildēt 


Quoting: edi777
Gribētu redzēt-kādi tie lielie karotāji ikauņi būtu 18g. ja Latdivīzija nāktu pilnā komplektā

Nevērtē eesti pois par zemu:
1. Kamrād, neaizmirsti, ka ikauņiem arī bija viena divīzija lielinieku kalpībā!
2.Ar artilēriju pabaidīja Musņicka panus pirms lielinieki bija pārformējuši strēļķu pulkus un atlaiduši lielāko daļu profesionālo virsnieku.

edi777
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Nov 2013 18:23:14
Atbildēt 


Quoting: Haso

1. Kamrād, neaizmirsti, ka ikauņiem arī bija viena divīzija lielinieku kalpībā!

Nu un kādus varoņdarbus bez Orlas/Kromu kaujām izdarīja? Ja pareizi atceros-Judēniča nāksanā uz Peterpili sabremzēšanā bija 5. lat. pulks kurš dabūja kārtejo ordeni...

________________________
ggggg5





edi777
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Nov 2013 18:28:58
Atbildēt 


Quoting: Haso
2.Ar artilēriju pabaidīja Musņicka panus pirms lielinieki bija pārformējuši strēļķu pulkus un atlaiduši lielāko daļu profesionālo virsnieku.

Interesanti-ko Orlas/Kromu kaujās virsnieku pulki varēja izdarīt Latdivīzijai? Jā brīdi mēģināja, kad nesanāca sabruka visa baltā fronte...Tur ar mums tik bija brigāžu komandieri-bijušie rotu komandieri..

________________________
ggggg5


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Nov 2013 19:24:21
Atbildēt 


Quoting: edi777
Nu un kādus varoņdarbus bez Orlas/Kromu kaujām izdarīja?

Varētu būt tā kreiso eseru akcijas apspiešana.
Tur varētu tālāk viss kaut kas būt, ja eseri vinnētu.

________________________
Židoģitļerovci.


edi777
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Nov 2013 19:47:38
Atbildēt 


Quoting: Maarrutku Jums
Liela daļa strēlnieku, galvenokārt bezpartijiskie, to izmantojuši, un 1921.gadā pirmais ešelons ar latviešu strēlniekiem devies no Maskavas uz Latviju. Latvijā atgriezās 11 395 bijušie sarkanarmieši.

Te tādu sīkumu aizmirsa-Varonīgā Brīvās LV vadība nelaida visus pāri , jo vajadzēja kādu kurš garantē , lai nav komunistu spiegs.. Nu vismaz Arvīds Memenis tā raksta...Nu vēl-bajāna līmenī lasīju-Jukums ar gribēja-Balodis nav ļāvis...

________________________
ggggg5


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Nov 2013 19:54:12
Atbildēt 


Quoting: edi777
Brīvās LV vadība nelaida visus pāri , jo vajadzēja kādu kurš garantē , lai nav komunistu spiegs..

Es domāju, ka laida gan visus, nevienam nebija liegts atgriezties.

Cita lieta varēja būt vēlākā "filtrācija".

Gan jau, ka arī tā Imantas pulka virsnieki, Bangerskis un citi arī sniedza kādus skaidrojumus punktu pa punktam par to, ko darījuši pa krievu zemi tā bardaka laikā.

________________________
Židoģitļerovci.


Derevjanskis
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Nov 2013 20:19:35 - Laboja Derevjanskis
Atbildēt 


Nedaudz par slaveno Paju muižas kauju.

Nedaudz savādāk, kā raksta igauņi.

<em> Kad 1918.gada beigās Sarkanā armija no Baltijas dzina ārā revolūcijas demoralizētās Vācijas armijas paliekas, nekas neliecināja, ka Latvijas un Igaunijas pagaidu valdības būs dzīvotspējīgas. Pirmā no šoka atdzīvojās vecākā māsīca Igaunija, kaut gan- tikai un vienīgi pateicoties ievērojamajam Antantes, radniecīgās Somijas un baltvāciešu atbalstam.

Sarkanos igauņu strēlniekus un citus parastos sarkanarmiešu formējumus 40 km no Tallinas apturēja, un 6./7.janvārī balto pretuzbrukums panāca lūzumu visā frontē. Faktiski cīņas izšķīra nevis igauņi, bet angļu kara kuģi, somu brīvprātīgie, krievu baltgvardu un vācu muižniecības zilo asiņu pulki. 18.janvārī skaitliski nelielie, cīņās nokausētie igauņu sarkanie strēlnieki un morāli mazāk noturīgie krievu formējumi tika atspiesti aiz Narvas upes, kuras kanjonveida ieleja kalpoja par drošu šķērsli starp karojošajām pusēm.

Uzbrukumam dienvidu virzienā igauņi formēja ap desmit tūkstoš lielu trieciengrupu, kuras galvenais uzbrūkošais spēks bija Tallinas ostā komplektētie 7 bruņu vilcieni, izmantojot krastā esošās cara armijas kuģu un krastu artilērijas atliekas. Labākās vienības bija somu brīvprātīgie Ziemeļu dēli un J.Kuperjānova Tartu partizāņu bataljons.

Lai glābtu situāciju, uz Igaunijas robežām sāka pārgrupēt latviešu strēlnieku pulkus, kuri līdz tam attīstīja uzbrukumu rietumu virzienā, uz Liepāju un prūšu robežām. Pirmais 14.janvārī pie Tartu tieši no vagoniem kaujā ar bruņu vilcieniem metās 6.Bauskas pulks, taču pilsētas krišanu novērst vairs nespēja. Neizdodoties uzņemt sakarus ar kaimiņu vienībām, kuras steidzīgi atkāpās uz austrumiem, pulks uzsāka Pečoru virziena aizstāvēšanu.

No Tartu uzbrukumu igauņi attīstīja tālāk divos virzienos- uz Veru un uz Valku, kā rezultātā Padomju Latvija varēja zaudēt stratēģisko Rīgas-Pleskavas platsliežu līniju un Valkas dzelzceļa mezglu (te sanāca 5 sliežu līnijas). Pēc sakāvēm Igaunijā uz dienvidiem atkāpās 7. armijas 2.Novgorodas divīzijas un 10.divīzijas krievu pulki. Uz tām nospiedošu iespaidu atstāja pretinieka bruņu vilcieni, bija raksturīga paniska bēgšana un pat padošanās gūstā.

Dienvidu frontes komandieris, somu ģenerālis M.Vetcers 30.janvārī pavēlēja sākt uzbrukumu Valkai, izvirzot no Tērbatas puses trieciengrupu somu pulkveža H.Kalma vadībā. Kopumā igauņiem no jūra līdz Pleskavas ezeram bija ap desmit tūkstoš cilvēku pret 6500 sarkanarmiešiem, 210 ložmetēji pret 120. Pats galvenais - 7 bruņu vilcieni pret 2 vājākiem.

No pretinieka puses kaujā pie Liellugažu (Paju) muižas piedalījās daļa no somu brīvprātīgiem un Tartu partizāņu bataljons, pavisam 683 durkļi, turklāt 22 ložmetēji un 6 lielgabali ar apkalpēm. Šim skaitlim igauņu vēsturnieki apzināti nepieskaita citas igauņu vienības un otru somu trieciengrupu, kas austrumu flangā veica apiešanas manevru. Zīmīgi, ka igauņu vēstures literatūra nepareizi uzdod mūsu 3.bataljona skaitu līdz pat 1200 vīriem. Šis skaitlis būtu puslīdz reāls attiecībā uz kopējo Valkā esošo karaspēka grupējuma lielumu, turklāt kopā ar Novgorodas divīzijas 83. un 85.pulku u.c.

apakšvienībām, kuru kaujas spējas uzbrūkošo igauņu priekšā bija niecīgas. Patiesībā 3.bataljona kaujas sastāvs bija tikai ap 300 vīriem, tātad latviešu skaits pārspīlēts četrkārtīgi. Īsti nezinot pretinieka skaitu, igauņu vēsturnieki 20-ajos gados pieņēma skaitli 1200 pēc 1918.gada 13.novembrī oficiāli apstiprinātā Sarkanās Armijas bataljonu un pulku štatu saraksta. Taču praksē un it sevišķi latviešu pulkos bataljoni nekad šādu skaitu nesasniedza- cīņas prasīja savu un mobilizācijas iespējas bija nelielas.

30.janvārī no Austrumu frontes Pievolgā ieradās 7.pulka apakšvienības, 1. un 3.bataljons tika iesaistīts Valkas aizstāvēšanā, kamēr 2.bataljonu G.Strazdiņa vadībā novirzīja Mazsalacas-Ainažu virzienā. Pretinieks Rīgas virzienā neko nebija plānojis uzsākt, tāpēc tā bija liktenīgā kļūda, kas izšķīra Valkas likteni.

Līdz ar to no vecajiem strēlnieku pulkiem Valmieras grupā atradās tikai 7.pulka 2 bataljoni un dažas vienības no 4.pulka. Pilsoņkara Dienvidus frontē daudz cietušais 9.pulks (t.s.Kremļa) 28.-29.janvārī veica nesekmīgus pretuzbrukumus Vilandei, uz ziemeļiem no Tervas. Kad tā sastāvā bija palikuši tikai 626 vīri, pulks vairāk kārt gāja durkļu uzbrukumos, un tā komandieris V.Rundāls pat pēc ievainojuma neatstāja kaujas posteni.

Kopumā Paju kaujā piedalījās ne vairāk kā 500 vīru no 7.pulka 2. un 3.bataljona kaujas sastāva četrām rotām (3., 7.-9.). Kaujas sākumā nosegt labo flangu, tam tika piekomandēts tikko nokomplektētais un kaujās nepieredzējušais latviešu 1.divīzijas rezerves bataljons, igauņu literatūrā viņu kļūdaini uzdod par veco 1.strēlnieku pulku.

Kur šai brīdī atradās pārējie latviešu strēlnieku pulki? Cīņu gaitā tie bija izkliedēti no Ventas līdz Pleskavai, daudzi atradās vēl Krievijā un tikai lēnām ešelonos atgriezās dzimtenē. Igauņu uzbrukums Tērbatai bija atspiedis 6. un 8.pulka apakšvienības Pečoru virzienā, kur tās turpināja aizstāvēt Pleskavas dzelzceļu līniju.
Tikai kaujas laikā Valmieras grupējumam sāka lēnām piebiedroties daļa no 1.pulka, kas bija pārcietusi smagu vilciena avāriju pie Inčukalna, un 4.pulka vienības, kuras janvārī bija piedalījušās Rīgas atbrīvošanā un tur pildīja garnizona dienestu. 5.Zemgales pulks Latvijā tā arī neatgriezās, bet palika Sarkanarmijas štāba apsardzē Serpuhovā. Kurzemes fronti noturēja pret landesvēru, kalpakiešiem tai skaitā, un vāciešiem (dzelzs brigāde u.c.) tikai 2.(Rīgas), 3. (Daugavgrīvas) un 10.(Saratovas) pulks. Līdz ar to spēcīgākie strēlnieku divīzijas pulki nevarēja tikt koncentrēti pretuzbrukumam vienotā grupā, kas būtu vienīgā iespēja apturēt tehniski un skaitliski pārāko pretinieku.

30.janvāra rītā igauņu partizānu bataljons pietuvojās Valkas pilsētai un samērā viegli ieņēma Liellugažu (Paju) muižu, kurā nocietinājās. Šai kritiskajā brīdī Valkas stacijā no Krievijas iebrauca un tieši no vagoniem straujā prettriecienā devās 7.Valmieras pulka 3.bataljons (komandieris Emīls Vītols) un pa vakara krēslu pietuvojās muižas ēkās izvietotajam pretiniekam.

Ar jūtamiem zaudējumiem ap 23.00 izdevās ienaidnieku izsist no pozīcijām muižas parkā un ieņemt izdevīgās aizsardzības pozīcijas gar upītes ieleju. Laiks bija auksts, temperatūra naktī sasniedza mīnus 15- 20° atzīmi, guļot sniegā bija apsaldēšanās gadījumi. Lai atjaunotu zaudējumus, no rezerves tika atsūtīta arī pulka 3.rota.

Otrā dienā strēlnieku pozīcijas apšaudīja ne tikai lauku artilērija, bet arī uz netālā Tartu dzelzceļa sarindoto trīs bruņu vilcienu artilērija, pārvēršot muižu ēkas drupu kaudzē. Palīgā strēlniekiem darbojās tikai viens vājāk apbruņotais bruņu vilciena sastāvs. Sliedes starp vilcieniem bija saspridzinātas 5 vietās. 12.40 uzbrukumā pa klaju lauku devās igauņu J.Kuperjānova partizāņu bataljons, kuru strēlnieki pielaida 400 metru attālumā un ar trāpīgu uguni piespieda pie zemes.

Igauņu ķēdes atliekas tomēr spītīgi tuvojās muižai, līdz strēlnieki metās durkļu cīņā un tos iznicināja. Tā komandieris Jūlijs Kuperjānovs pēc 2 dienām no šai kaujā gūtā smagā ievainojuma mira, bataljona atliekas komandēt uzņēmās leitnants Johans Soodla. Dienas laikā tika atsists vēl viens somu brīvprātīgo uzbrukums- arī viņi nāca uzbrukumā visā augumā, baltos kažociņos un tika nesaudzīgi apšauti.

Arī 7.pulka strēlnieki sīvajās 2 dienu cīņās bija zaudējuši pusi no kaujas sastāva- kritušie, ievainotie un saslimušie. Ievainoti tika 7. un 9.rotas komandieri- E.Krasnovskis un P.Palcmanis, ierindā maz bija palikuši vadu un nodaļu komandieri. Tikai 31.janvāra vakarā ap 23.00 strēlnieki, brīžiem pārejot durkļu tuvcīņā ar uzbrūkošajiem baltgvardiem, muižu atstāja un zem pretinieka uguns atkāpās Valkas virzienā.

Pretinieks kā kritušos uzrāda 156 karavīrus, taču tie ir maldīgi igauņu puses dati- tajos nav ieskaitīti somu vienību zaudējumi, kā arī vēlāk no ievainojumiem mirušie, t.sk. pats J.Kuperjānovs. Latviešu strēlnieku kopējos uzbrukuma un aizstāvēšanās kauju zaudējumus igauņi uzdod līdz pat 300 vīriem, kas tāpat ir divkārt pārspīlēts. Kopā ar drīzumā no ievainojamiem mirušajiem, latvieši letāli zaudē tikai 170 vīru, līdz ar to abās puses bija līdzīgs kritušo skaits.

Atkāpšanos no pozīcijām nevar viennozīmīgi skaidrot tikai kā zaudētu kauju, jo uzbrucēji bija pārrāvuši aizsardzības līniju rietumos un austrumos no pilsētas, tāpēc, 7.pulka daļām paliekot pozīcijās, tāpat draudētu neizbēgams ielenkums. 30.janvāri no Tervas tika atspiesti kaujās nokausētie 9.pulka strēlnieki, kur 31.janvārī spēcīgs pretinieka grupējums nonāca Valkai rietumos- ieņemot Pedeles staciju, tika pārgriezta satiksme pa dzelzceļa līniju ar Rūjienu.

Cīņu laikā arī austrumos otra somu vienība izrāvās līdz Valkas-Pleskavas platsliežu līnijai un uzspridzināja sliežu segumu. Līdz ar to pilsētu no abām pusēm bija ielencis pretinieks. Naktī Valka tika atstāta bez cīņas, un 1.februāra rītā igauņi iegāja Valkā.

Strēlnieki atkāpās aiz Sedas, izveidojot nākamo frontes līniju gar upes dienvidu krastu. Ar to sākās četrus mēnešus ilgās kaujas frontē no Ainažiem līdz Alūksnei, kura maija beigās, vāciešiem ieņemot Rīgu, likvidējās bez īpašām kaujām. Par izcīnītajām kaujām igauņu frontē 7.pulks no Revolucionārās kara padomes saņēma Sarkano goda karogu, kas apliecināja par viņu varonības novērtējumu.

No Latvijas brīvvalsts pirmajiem gadiem ir labi zināms bēdīgais fakts, ka latviskās pilsētas Valkas lielāko daļu starptautiska komisija S.Dž.Talenta vadībā 1920.gada 22.martā piešķir Igaunijai, jo latviešu īpatsvars tur bija nokrities līdz 40%. Šeit lietderīgi pārskatīt notikumus, kas sekmēja lielākās latviešu daļas izbraukšanu no pilsētas. Līdz ar padomju varu pilsētu atstāja daudz latviešu strādnieku kopā ar ģimenēm, it sevišķi tās, kuru piederīgie atradās Sarkanajā armijā.

________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.


edi777
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Nov 2013 20:27:38
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42

Es domāju, ka laida gan visus, nevienam nebija liegts atgriezties.

Arvids Memenis Strelnieki 232l.-pastāvēja noteikums, ka LV var atgriezties tikai tie strelnieki, kam kāds, kas ar mieru par viņiem galvot...Tada bija Jaunās valdības politika...

________________________
ggggg5


waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 12 Nov 2013 20:34:31
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Es domāju, ka laida gan visus, nevienam nebija liegts atgriezties.


Bija tā kā komrāds rakstīja. Visādiem boļševiku aktīvistiem un sarkanajiem strēlniekiem vajadzēja dabūt galvotāju lai varētu atgriesties.

Quoting: Maschinengewehr 42
arī tā Imantas pulka virsnieki, Bangerskis un citi arī sniedza kādus skaidrojumus punktu pa punktam par to, ko darījuši pa krievu zemi tā bardaka laikā.


Bangerskis ar Imantas pulku nepārgāja cilvēkēdāju kalpībā.

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Nov 2013 20:35:28
Atbildēt 


Quoting: Armands
Biki jauc uzstādījumus - visu Tavu nosaukto būtu paturējuši nevis latvieši, bet fon Volfi, fon Transeji, fon Ungerni un tālāk pēc Livlandes un Kurlandes Ritteršaftes sarakstiem.


plus 'jaunsaimnieki', kam zeme bija pasolīta par krietnu karošanu pret lieliniekiem

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Derevjanskis
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Nov 2013 20:42:35
Atbildēt 


Turpinājums :


Pilsētā ienākušie somu un igauņu baltgvardi uzsāka jau Igaunijā praktizēto teroru pret kreisi orientēto pilsētas strādniecību un lauku bezzemniekiem, bez tiesas sprieduma tika nošauti vismaz 300 par lieliniekiem atzītie Valkas latvieši, arestēto un cietumos ievietoto skaits Valkā un apriņķa latviešu pagastos vērtējams uz 2000, nāvessodi tika regulāri izpildīti līdz maija frontes sabrukumam maijā.

Principā veidojās līdzīga situācija, kā maijā-jūnijā Rīgā no vāciešu puses, kad visi latvieši tika atzīti par ienaidniekiem. Baltā terora iespaidā latviešu īpatsvars pilsētā turpināja kristies, toties Igaunijas armijas štābi un varas iestādes izraisīja lielu igauņu īpatsvara pieaugumu. Kā kuriozs šeit minams kāds pazīstams latviešu fotogrāfs, kas vēl ilgi uz igauņu armijnieku- fotoateljē klientu negatīviem virsū tika rakstījis- Igauņu okupanti.

Igauņu tautas pamatslāņi 1919.gadā, tāpat kā latvieši, vairākumā bija noskaņoti kreisi- pieturoties pie dažādiem sociāldemokrātijas strāvojumiem. Igauņu lielākā daļa sākotnēji neatbalstīja šo karu, jo pagaidu valdība saglabāja līdzšinējo zemes īpašnieku- vācu un krievu muižnieku tiesības uz zemi Igaunijā.

Daļa no mobilizācijas izvairījās un dezertēja, pārgāja pie sarkanajiem un piedalījās sarkanajā pagrīdē. Sāmsalā, atbildot uz mobilizāciju, sākās zemnieku sacelšanās, kuru ar Baltijas Pilsoņu kara mērogā nepieredzētu nežēlību apspieda atsūtītās soda vienības un pašaizsardzības kaujinieki no Kaitselit - turīgo zemes īpašnieku milicija. Taču nepārtrauktā Antantes palīdzība un Satversmes sapulces vēlēšanas, kurās gan valdošā K.Petsa partija- Zemnieku Savienība smagi zaudēja, noturēja Igaunijas sabiedrību līdzsvara pozīcijās.

Kāpēc tagad būtu tas viss no jauna jāceļ atmiņā? Labāk būtu izmest un aizmirst, lai starp kaimiņu tautām nebūtu nekādu klupšanas akmeņu. Izrādās, ka tas nav tik viegli. Šīm kaujām veltītais piemineklis atrodas pašā Tartu- Valkas ceļa malā, un nerodas šaubas, ka daļa garāmbraucošo latviešu agri vai vēlu apturēs mašīnu, lai painteresētos - kas tas ir un kam tas ir domāts?

Tāpat vairums no Igaunijas ekskursijām izbrauc vai atgriežas Latvijā tieši caur Valkas robežpāreju, un tāpēc arī katrs sevi daudzmaz cienošs tūrisma gids ir spiests veltīt kaut teikumu pa logu ceļmalā lieliski ieraugāmajam monumentam. Un te tiek prasīta īpaša māksla - jo šeit ir svarīgi nevis ko, bet kā katrā situācijā pasniegt patiesību...

Jā, tas ir piemineklis latviešu strēlniekiem, kuri neuzvarēja kaujā par Valku! Bet vai tiešām zaudēja? ... Jebkurā Igaunijas vēstures grāmatā šī kauja tiek aprakstīta kā pati sīvākā un asiņainākā visā Igaunijas brīvības cīņu laikmetā, un kaujā krita igauņu O.Kalpaka ekvivalents- J.Kuperjānovs.

Vēl nesen igauņu vēsturnieki pacēla šo notikumu nepievilcīgā gaismā- vairāk kā nejēdzīgi bija igauņu un somu vienību frontālie uzbrukumi pieredzējušo sarkano latviešu ložmetējiem. Vainīgi bija pašpārliecinātie komandieri, gara radinieki mūsu Oskaram Kalpakam, kurus cara armijā 19.gadsimta militārie ģēniji- cara sirmie ģenerāļi bija dresējuši neliekties pret lodēm! Puļa dura, štik molodec!

Diemžēl par ložmetējiem viņi praksē maz ko zināja un Pilsoņu karu ar saviem psihiskajiem uzbrukumiem sarkano uguns līnijām, atstājot plaši atvērtus vārtus Proletariāta Lielvalstij.Gints Skutāns,Vēsturnieks, tūrisma gids

Papildinājumus un it sevišķi saglabātās atmiņas lūdzam sūtīt uz e-pastu: skutans@inbox.lv

Literatūra.Latviešu strēlnieku vēsture (1915-1920). J.Krastiņa redakcijā. Rīga: Zinātne, 1970.788.lpp.Bērziņš, Valdis. Latviešu strēlnieki: drāma un traģēdija. Rīga:LVI apgāds, 1995. 288.lpp.Vārpa, Igors. Latviešu karavīrs zem Krievijas impērijas, Padomju Krievijas un PSRS karogiem: latviešu strēlnieki triju vēstures laikmetu griežos. Rīga: Nordik, 2006. 726.lpp.

________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.


edi777
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Nov 2013 20:42:41
Atbildēt 


Jā mans vectēvs kopš 15g. brīvprātīgais 2.Rīgas bataljonā aizgāja-izstaigāja Krievzemi, bet 19.g palika mājās un kaut kā negribēja būt kopā ar jaunajiem karabiedriem-vāciem..

________________________
ggggg5


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Nov 2013 21:05:49
Atbildēt 


Quoting: Derevjanskis
Vēl nesen igauņu vēsturnieki pacēla šo notikumu nepievilcīgā gaismā- vairāk kā nejēdzīgi bija igauņu un somu vienību frontālie uzbrukumi pieredzējušo sarkano latviešu ložmetējiem

Nu vispār jau to kauju neviens neatcerētos, ja tajā Kuperjanovs nebūtu kritis.

Es to kauju varbūt salīdzinātu ar to "Charge of the Light Brigade" ....

________________________
Židoģitļerovci.


edi777
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Nov 2013 22:13:45
Atbildēt 


Quoting: Neainars
Ir savādi runāt par "balto" terroru territorijā, kur balto nav. Baltie bija Krievijā.

Interesati-TU līdz Cēsu kaujām apzīmētu daļu LV bez sarkanajiem kā nacionālu valsti?

________________________
ggggg5


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Nov 2013 08:16:52
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
laida gan visus, nevienam nebija liegts atgriezties

Katram repatriantam vajadzēja 1-2 galvotājus, kas ievērojami iebremzēja bēgļu atgriešanos, aber pārbēdzējus frontē uzreiz konclāģerī lika filtrācijai.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


edi777
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Nov 2013 10:47:37
Atbildēt 


Quoting: buks
Katram repatriantam vajadzēja 1-2 galvotājus, kas ievērojami iebremzēja bēgļu atgriešanos, aber pārbēdzējus frontē uzreiz konclāģerī lika filtrācijai.

Un tas notika nacionālā demokrātistkā valstī LV...

________________________
ggggg5


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Nov 2013 10:55:44
Atbildēt 


Quoting: edi777
Un tas notika nacionālā demokrātistkā valstī LV...


nu nevajadzētu jau uzreizi ar klišejām mētāties

IMHO nekā aplam 'nedemokrātiska' nevaida faktā, ka repatrianti no valstes, ar kuru tikko kā beidzies karastāvoklis, tiek 'filtrēti'..

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


edi777
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Nov 2013 11:28:49
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
ka repatrianti no valstes, ar kuru tikko kā beidzies karastāvoklis, tiek 'filtrēti'..

Tāds sīkums-tie bija tie kas noturēja, lai nebūtu monarhijas atjaunošana cariskās krievijas pirms kara robežāš... Man neliekas ka lielākā daļa tur cīnijās pa suselniekiem ar Uljanovu priekšgalā..

________________________
ggggg5


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Nov 2013 11:45:59
Atbildēt 


Quoting: edi777
Man neliekas ka lielākā daļa tur cīnijās pa suselniekiem ar Uljanovu priekšgal


ja liekas, var.. (c)

elementāra piesardzība, IMHO, tāda filtrācija/galvotāju prasīšana

bez tam, jaundibinātu valsti par dēmokrātisku jau pa īstam var saukt vien pēc tam, kad ir ievēlēts un darbu reāli sācis pirmā 'sasaukuma' augstākais valsc varas orgāns - parlaments, kurš Latvijas gadījumā funicēt sāka kaut kad 1922. gada beigās.. (paša parlamenta websaits nenorāda precīzu dātumu, vien vēlēšanu datumu, kas saprotami, aplūkojot vid.statistisko 2013. gada modeļa <tautas kalpu>..)

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


edi777
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Nov 2013 12:07:22
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
elementāra piesardzība, IMHO, tāda filtrācija/galvotāju prasīšana

A kāpec demokrātiskā republikā ielaida Goperu, Bangerski utt, kuri cīnijās par Monarhijas nedalamību?

________________________
ggggg5


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Nov 2013 12:08:43
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
jaundibinātu valsti par dēmokrātisku jau pa īstam var saukt vien pēc tam


Turklāt, par nacionālu valsti LV divdesmitajos gados, it sevišķi sākumā, arī saukt ir visai pagrūti - ja nemaldos, pat valsts pārvaldē tika lietotas 'visas trīs vietējās valodas', mazākumtautības, galvenokārt vācu partijas, aktīvi piedalījās politiskajos procesos, kā arī kontrolēja būtisku daļu valsts ekonomisko resursu, pat arī vēl pēc agrārās reformas.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Nov 2013 12:15:50
Atbildēt 


Quoting: edi777
A kāpec demokrātiskā republikā ielaida Goperu, Bangerski utt, kuri cīnijās par Monarhijas nedalamību


Nuss, vai visi Krievijas balto armiju kaujinieki cīnijās ikurāt par nedalītu monarchiju - par to var diskutēt daudz un dikti (nesen pie Krievijas revolūciju tēmas bija viena šāda diskusija), aber Republikā atgriezās ne vien Gopers un Bangerskis, kuri, ja vien nemaldos, visai maz ar lieliniekiem durkļus krustoja Krievzemes ārēs, bet arī Līvena nodaļas virsnieki un karavīri, kuri no Judeņiča Ziemeļrietumu armijas bija vistuvāk Petrogradai tikuši 1919.gada nogalē, tajā skaitā šīs nodaļas komandieris (pēc paša Līvena ievainošanas pie Ropažiem 1919.gada maijā) pulkvedis Klimentijs Didorovs, kā arī šīs nodaļas viens no kaujiniekiem, vēlāk - ievērojama persona Latviešu leģionā - Artūrs Silgailis.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Nov 2013 12:16:38
Atbildēt 


Quoting: buks
Katram repatriantam vajadzēja 1-2 galvotājus, kas ievērojami iebremzēja bēgļu atgriešanos

Tā galvošanas būšana bija diezgan formāla. Piemēram manas kaimiņienes ģimenei nemaz nepienācās LR pavalstniecība, jo viņas senči bija izceļojuši 19gs.beigās. Kāds cits repatriants bija dzirgdējis, kā tiek veiktas pārrunas ar kādu sarkano karavadoni vai pat komisāru, kurš oponējis filtrantiem ar vārdiem: "Kamē jūs atbalstījāt judeņiču un Co, es cīnījos pret tiem, kas bija par nedalāmo Krieviju"

<< 1 ... 144 . 145 . 146 . 147 . 148 . 149 . 150 . 151 . 152 . 153 . 154 ... 161 . 162 . >>
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 3
Lietotāji - 1 [ Dr_Evil ]
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.089
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2024