Autors |
Ziņa |
Yojimbo
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Sep 2013 21:45:36
Atbildēt
Quoting: Der eiserne Soldat To, ka 1918.gada nogalē liela daļa latviešu (atšķirībā no vācbaltiem) vismaz Vidzemē centušies izvairīties no dienesta jaundibinātās LR bruņotos spēkos un kaušanās ar lieliniekiem piemin tā laika aculiecinieks A. Niedra.
Tak bija palaista pīle, ka latviešu pagaidu valdība Ulmaņa vadībā kalpojot vāciešiem (tolaik viena no nīstākajām tautām Latvijā, bet laiks gan pierādīja, ka krievi ir latviešu patiesie ienaidnieki). To visu, protams, var saprast, jo tolaik gan komunikāciju sistēma, gan izglītība smagi piekliboja un cilvēkiem galu galā dzīvības bija dārgākas brīdī, kad, škiet, nedrīkst uzticēties nevienam. Tas nekas, ka lielinieku rindās mobilizētie letiņi ātri vien sabēga mežos. Sarkanos pēctam ar šāvieniem pavadīja uz krieviju zaļie partizāni. Īpaši jau Latgalē krieviskos okupantus necieta. Tagad arī necieš, izņemot visādus kolaborantus un dzērājus (okupanti un žīdi neskaitās latgalieši).
________________________ Visu ar mēru!
http://www.thereligionofpeace.com
|
buks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Sep 2013 09:00:16 - Laboja buks
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Gads, mēnesis, datums, vieta, darbojošās personas? 1918. gada novembris, emisāru (arī paša Kalpaka, kurš bija uz Valmieras un Cēsu pusi aizsūtīts) atskaites par darbību Vidzemē un Latgales pusē. Arhīva fondu un lappušu numurus arī vajag? Vakarpusē varu iedot. Bet pagaidām mazs ziņojums, kā Pagaidu valdības pārstāvji Vidzemē vāca brīvprātīgos jauniegūtās Latvijas aizsardzībai:
"Sinojums par Limbashu apsardzibas nodalas dibinataju rihzibu. Kahds Limbaschu ahrsts wakar Ministrijā sinoja, ka tee wirsneeki, kuri bija komandeti uz Limbascheem, nodibinat apsardsibas nodalu, esot usweduschees loti peedaudsigi, wisu laiku pawadidami dserschanā. Tas esot pret wineem sazehlis ne tikai strahdneekus, bet ari mahju ipaschneekus. Mineteem wirsneekeem Wainischu Pehr saimneeks esot eedewis 1000 rbl. un Sahrmu muishas rentneeks agronoms Alberinsch - 500 rbl., lai tee schis summas izleetotu apsardsibas wajadsibam. Bet wirsneeku darbiba tani wirseenā Limbaschos nekahdi neesot peerahdijuses. Riga, 29 dezembrī 1918 g. Wispahrigas Nodalas Preekschneeks J.Bach" LVVA, 1468. f., 1. apr., 131. l., 47. lp.
Quoting: Yojimbo Savu kabanova paralēlo vēsturi vari atstāstīt baltijas internacionālistu "akadēmijā". Tad iesaku pielaist uguni Valsts vēstures arhīvam, lai visi dokumenti, kas ir pretrunā ar jūsu ticību, sadeg zilās liesmās un nekas vairs nevar apšaubīt izdomāto stāstu, kā visam būtu bijis jānotiek.
Quoting: Yojimbo Tāda vien sajūta, ka tev kāds maksā, lai paņirgātos par latviesīem visu laiku. Neņirgājos par latviešiem, bet par visiem - muļķībai nav nacionālās piederības. Taču, dzīvojot konkrētā vidē, kur dominē divu nacionālo piederību muļķi, nākas pasmīkņāt gan par vieniem, gan otriem īstenticīgajiem.
________________________ Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.
|
buks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Sep 2013 09:05:35
Atbildēt
Quoting: Yojimbo Īpaši jau Latgalē krieviskos okupantus necieta. Tagad arī necieš, izņemot visādus kolaborantus un dzērājus (okupanti un žīdi neskaitās latgalieši). Kā reizi jauks okupanta autobiogrāfijas fragments jums par prieku: "Palanga, 28.03.1920. Mana kauju gaita. Es iestājos krievu armijā brīvprātīgais 23. oktobrī 1914. gadā, 15 gadus vecs. Sabiju uz pozīcijām no 23. oktobra 1914. līdz 21. maijam 1915. Pirmā kauja bija pie Memel, otra pie Kovcianiem, treša kauja Plunjanos, ceturta kauja pie Jelgavas, piekta kauja pie Skrundas, kur kritu vanģībā. Vanģībā sabiju no 21. maija 1915. - 10. janvaris 1919. g. Liepājā tiku iesaukts 29. janvarī 1919. g. Iekš pirmā latviešu atsevišķā eskadrona. Pirma kauja bija pie Jaunmuižas. Visās kaujās dalību ņēmu līdz Līvāniem, Latgale. Līvānos es saslimu ar dizentēriju, izgulēju vienu mēnesi slimnīcā, kad izveseļojos, tad dabūju 6 nedēļas atvaļinājuma, priekš veselības uzlabošanas. Pēc tam, pa bermontiešu uzbrukuma laiku, es iestājos 11. rotā 8. pulkā. Pirma kauja bija pie Tīreļa purviem, otra pie pašas Rīgas. Rīgā es iestājos iekš rotmistra Dubrovska partizaņu nodaļas, kura pārgāja no Rīgas uz Liepāju. Pēc Dubrovska izformēšanas es iestājos iekš robežsargiem, 2. robežsargu rajona 12. distancē, Palangā. Savu kaprāli es uzdienēju krievu armijā 20. Somijas dragūnu pulkā, par labu spionāžu 3. maijā 1915. gadā. Kapr. G.Trofimovs"
LVVA, 5434. f., 1. apr. 484. l., 31. lp.
________________________ Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.
|
buks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Sep 2013 09:11:56
Atbildēt
Quoting: Der eiserne Soldat Kalsnavas draudzē ienācies ziņojums, ka vienam no Kalsnavas iedzīvotājiem zābaku zolēs esot bezdrāts telegrāfs ierīkots (škiet, pat Ž. Vernam šāds devaiss nebij' prātā ienācis ), ar ko tiekot regulāri sūtīti ziņojumi Deutsches Heer genštābam, savukārt vietējais mežzinis, ja nemaldos, tika apsūdzēts, ka no kkādas meža zvēru medību vai barošanas būdas (precīzi neatceros) klusās pievakarēs koordinējot vācu dirižabļu un lidmašīnu nosēšanos tuvējā pļavā.
Denuncēšanas tradīcijas bija labas. "1914. gada 1. septembrī (19. augustā p.v.st.) Krievijas valsts domnieks no Vidzemes Jānis Goldmanis uzstājoties domē zvērēja latviešu viskvēlāko uzicību impērijai un caram, bet 15. septembrī aicināja latviešu laikrakstos denuncēt aizdomīgas personas, kas varētu būt pretvalstiski elementi. Sākās denunciāciju pļudi. Sākumā, savu lojalitāti uzsverot, latvieši denuncēja tikai vācbaltiešus, bet vēlāk jau viens otru. Kad Daugavpils kara apriņķa priekšnieks izsludināja atlīdzību ienaidnieka lidmašīnu slepenu vietu frontes aizmugurē uzrādītājiem, mēneša laikā Vidzemes latvieši vien atklāja vairāk nekā 200 vācu lidlaukus, bezdrāts telegrāfa stacijas, ieroču, benzīna un pārtikas noliktavas Vācijas armijas vajadzībām vācbaltiešu muižās. Pārbaudēs šo "objektu" absolūtais vairums izrādījās fantāzijas. Laikraksts "Līdums" rūgti secina: "Mēs esam jau nokļuvuši pie tā, ka denuncēšana pati par sevi (..) netiek uzskatīta par kauna lietu, bet (..) tiek likti pie kauna staba tie, kuri pret denuncēšanu uzstājas." Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 30. lpp.
________________________ Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Sep 2013 09:54:57
Atbildēt
Quoting: Von Treppensmutzer Jaunākās Ziņas, ja atmiņa neviļ, vēl 1930 nāca "vecā drukā". 20.gados liela daļa iespieddarbu vēl iznāca ''vecajā drukā''. Nereti pat oficiāli izdevumi. Pāreja uz jauno druku notika ļoti lēni un pakāpeniski, jo cilvēki gluži vienkārši viņu īsti labi neprata. Kā jau minēja, tad lielākais laikraksts ''Jaunākās Ziņas'' pilnībā uz jauno ortogrāfiju pārgāja tikai 1930.gados.
________________________ Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
usman125
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 12 Sep 2013 13:55:18
Atbildēt
enas vienošanās starp karojošajām pusēm - piemēram ir bijis slepens pamiers ar sarkanajiem par pamieru Latgales frontē, kas bija spēkā no 1920.gada janvāra līdz augustam, kad noslēdza miera līgumu...bet ir arī runas par to, ka sarkanie esot ievērojuši karadarbības pārtraukumu arī 1919.gada vasarā, kad notika Cēsu kaujas...jo tajā brīdī bij
________________________ prince
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 12 Sep 2013 14:50:31
Atbildēt
Quoting: usman125 ...bet ir arī runas par to, ka sarkanie esot ievērojuši karadarbības pārtraukumu arī 1919.gada vasarā, kad notika Cēsu kaujas.. Drīzāk sarkanie vēl nebija attapušies pēc Rīgas un Vidzemes zaudējuma un notika visādas "razborkas". Vai tajā laikā čeka uz laiku nebija arestējusi padlatvānijas virspavēlnieku biedru Vācieti?
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 12 Sep 2013 14:55:57
Atbildēt
Quoting: Haso Drīzāk sarkanie vēl nebija attapušies pēc Rīgas un Vidzemes zaudējuma Krietnais landesvērs sarkanajiem bija sadevis jo krietni (un tikai nevajadzīgais konflikts ar EE armiju izjauca drīzu sarkano patriekšanu no visas Latvijas), līdz ar ko man domāt, ka sarkanajiem tā pamiera ievērošana sanāca itin dabiski.
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 12 Sep 2013 16:06:41 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Atceros kādu padlaiku darbu par Bermontiādi, un tur bija teikts, ka padomji bez jebkādas vienošanās vienpusēji labprātīgi pārtraukuši/samazinājuši karadarbību Latgales frontē Bermonta uzbrukuma laikā.
Drīzāk jau tiem labiņajiem pirmkārt vairs nemaz nebija spēku veikt kādas ofensīvas. Jo arī pēc Bermontiādes nekāda sarkano ofensīva nesekoja, tieši otrādi.
Otrkārt - kamdēļ veikt uzbrukumu, ja arī tam būtu spēki? Lai ātrāk sastaptos ar Bermontu? Lai tak tie abi tur viens otru iznīcina, pašiem pastāvēt maliņā un tad varēs galīgi piebeigt gan vienus, gan otrus.
________________________ Židoģitļerovci.
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 12 Sep 2013 16:33:29 - Laboja Der eiserne Soldat
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 kamdēļ veikt uzbrukumu, ja arī tam būtu spēki? Lai ātrāk sastaptos ar Bermontu?
Nu jā, droši vien sarkanajiem nebija pārlieku lielas vēlmes atkal sastapties vaigu vaigā ar saviem vecajiem paziņām iz Dzelzsdivīzijas.
Quoting: Maschinengewehr 42 arī pēc Bermontiādes nekāda sarkano ofensīva nesekoja, tieši otrādi. Pēc Bermontiādes landesvērs u.c. mūsu zemes krietnie dēli, kā arī sabiedrotie ātri vien atbrīvoja Rēzekni un pārējo vēl neatbrīvoto Latvijas daļu no sarkanajiem.
P.S. Vispār brīnums, ka Padlaiku historigrāfijā pieminēja Bermontiādi.
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 12 Sep 2013 17:14:07
Atbildēt
Quoting: Der eiserne Soldat Vispār brīnums, ka Padlaiku historigrāfijā pieminēja Bermontiādi Nu, tur vairāk bija likts akcents uz to, ka senie latvju ienaidnieki vāci sākuši iet uz Rīgu, lai pēc tam ietu uz Petrogradu, un pret tiem sākuši cīņu arī vienkāršie Latvijas darbaļaudis, kaut arī buržuju armijā, un tādēļ padomji apturējuši karadarbību, lai šiem palīdzētu. Kaut kā tādā garā tas bija, cik atminos.
________________________ Židoģitļerovci.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 12 Sep 2013 18:10:18
Atbildēt
Maschinengewehr 42
šitāda storija sacerētājam vismaz zinātņu kandidāta grāds jelkurā LPSR ZA 'immatrikulētā' zinātnē pienāktos noteikti..
________________________ Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
buks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Sep 2013 08:31:53 - Laboja buks
Atbildēt
Quoting: Der eiserne Soldat droši vien sarkanajiem nebija pārlieku lielas vēlmes atkal sastapties vaigu vaigā ar saviem vecajiem paziņām iz Dzelzsdivīzijas Tas pats Džefrijs Benets (Geoffrey Bennett) savā "Atbrīvojot Baltiju 1919-1920" min, ka Bermonta uzbrukums un sakāve bijis kā naža dūriens mugurā Krievijas balto kustībai. Tas norisis vienlaikus ar Judeniča uzbrukumu Petrogradai un vēl kaut kāda ģenerāļa (Deņikina?) uzbrukumu no dienvidiem, tb ja Bermonta korpuss būtu operatīvi pārsviests pie Judeniča, Petrograda būtu kritusi, bet tā šis iesaistījās Golca avantūrā pret Latviju un Judeničs cieta sakāvi. Tb sarkanajiem šajā laikā bijuši kudi nopietnāki pretinieki un apdraudēta galvaspilsēta, attiecīgi, visas kaujasspējīgās daļas kur no perifērijas frontes iedzirkņiem transportētas uz bīstamajiem, citur nekādas aktivitātes neesot veiktas.
Vispār interesanta grāmatiņa - pilns sīku neprecizitāšu, bet interesants ir tas, kā briti tajā laikā redzēja kopainu (latviešu historiogrāfija tomēr it tāda "novadpētnieciska", tb pēta tikai šī mazā nostūrīša notikumus, ignorējot kopainu).
________________________ Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 14 Sep 2013 16:50:03
Atbildēt
Quoting: buks ja Bermonta korpuss būtu operatīvi pārsviests pie Judeniča, Petrograda būtu kritusi,
Diez kā tad šamo varēja operatīvi pārsviest uz Pēterburgas pusi ja pastalnieku valdība ar uzurpatoragronomu šamējā vojskas nelaida cauri savai sagrābtajai teritorijai?
________________________ Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Sep 2013 21:17:25
Atbildēt
Landesvēra dziesma ar visiem vārdiem:
http://www.youtube.com/watch?v=cVBmEa51ymw
P.S. Bildēs gan tur vairāk Dzelzsdivīzija, ne Landesvērs redzams.
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Sep 2013 08:35:30
Atbildēt
Quoting: waffen ss Diez kā tad šamo varēja operatīvi pārsviest uz Pēterburgas pusi
Šamais jau varēja kopā ar līveniešiem tā gada jūlijā sakāpt anglīzeru kuģos, kas šo būtu laipni aizvizinājuši itin tuvu Pēterpilij. Ziemeļrietumu baltās armijas virspavēlnieks tak ar šamam tādu pavēli bij' devis.
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Sep 2013 12:01:37 - Laboja Smic_
Atbildēt
Quoting: Der eiserne Soldat Šamais jau varēja kopā ar līveniešiem tā gada jūlijā sakāpt anglīzeru kuģos, kas šo būtu laipni aizvizinājuši itin tuvu Pēterpilij. Ziemeļrietumu baltās armijas virspavēlnieks tak ar šamam tādu pavēli bij' devis.
Angļu kuģi (tas ir - Baltijā pieejamie) varētu tādu daudzumu pārvest ?
________________________ Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Sep 2013 13:33:09 - Laboja Der eiserne Soldat
Atbildēt
Quoting: Smic_ Angļu kuģi (tas ir - Baltijā pieejamie) varētu tādu daudzumu pārvest ?
Līveniešus - kādus četrus tūkstošus, ja ne vairāk - jau angļi pārveda un, pēc zināmas kaulēšanās, bet tomēr, kopā ar visiem zirgiem un artilēriju. Nepateikšu vairs gan pēc atmiņas, vai angļi iztika ar tiem kuģiem, kas pastāvīgi monitorēja Baltijas jūru, vai arī papildus kuģus sarūpēja šim pasākumam (vairāk gan šķiet, ka bija otrais variants). Bermontam jau arī bija pavēle doties līveniešiem līdzi (principā jau viņš kopā ar citām vēlākās Rietumu brīvprātīgo armijas krievu daļām bija Līvena nodaļas sastāvā). Tikai, kad bija uz Pēterburgas fronti jābrauc, izdomāja, ka nebrauks.
Droši vien no jūras slimības nobijās un tamdēļ izdomāja kājām iet.
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Sep 2013 15:01:34
Atbildēt
Quoting: Der eiserne Soldat Droši vien no jūras slimības nobijās un tamdēļ izdomāja kājām iet. Un tad vēl nedaudz apmaldījās. Taisnākais ceļš bija no Jelgavas uz Krustpili, kur tobrīd bija frontes līnija, bet šamējā bruņuvilciens laikam sajauca sliežu ceļus un nonāca pie Rīgas.
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Sep 2013 15:22:00
Atbildēt
Quoting: Der eiserne Soldat kādus četrus tūkstošus, ja ne vairāk - jau angļi pārveda
Bet Bermonta pulku kopskaits bija 10 x lielāks. Puslīdz operatīvi tādu daudzumu pārsviest manuprāt tik pa dzelzceļu varētu.
________________________ Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Sep 2013 15:37:11 - Laboja Der eiserne Soldat
Atbildēt
Quoting: Smic_ Bet Bermonta pulku kopskaits bija 10 x lielāks.
Skatoties, par kuru laika brīdi ir runa. Rudenī - jā, bet vasarā, kad vojāžs uz Pēterburgu bija nolikts un ar Bermontu vienisprātis bija +- tikai krievu daļas, t.s. grāfa Kellera korpuss, tad tā kopskaits bija, ja nekļūdos kaut kur ap 7000 - 10000 durkļu/zobenu. Protams, arī tie nav desmit cilvēki, bet gan jau angļi šos kaut kā būtu aizveduši, ja tik šie būtu braukt gribējuši.
Piemēram, uz Rietumu fronti WW1 laikā taču angļi aizveda daudz lielākus spēkus un arī tikai ar kuģiem.
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Sep 2013 15:46:22 - Laboja Der eiserne Soldat
Atbildēt
Quoting: Haso Un tad vēl nedaudz apmaldījās.
Quoting: Haso Taisnākais ceļš bija
Droši vien, ka radās kļūme, pārslēdzot pārmijas.
Bet, ja nopietni, tad, jārunā no kurienes uz kurieni tas taisnākais ceļš ir braucams. Taisnākais ceļš no Mītavas uz Pēterburgu (pieņemot, ka, trenkājot lieliniekus pa Inflantiju Krievijas pilsoņu karā neuzvarēt, un līdz ar to doties uz Krustpili nav lielas jēgas) pa dzelzceļu bija caur Rīgu. Tas gan, protams, nepadara Bermonta afēru kopumā par konsekventu un kur nu vēl no Latvijas viedokļa par pozitīvi vērtējamu.
Visugaišajam firstam Līvenam šai ziņā ar konsekvenci un arī atstātajām pēdām Latvijas vēsturē veicās daudz labāk.
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
buks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Sep 2013 16:11:43
Atbildēt
Quoting: Smic_ Bermonta pulku kopskaits bija 10 x lielāks 1919. gada novembra sākumā Bermonta armijas sastāvā ija 11-15 000 kaujasspējīgu kājnieku - visnotaļ pa jūru pāri līcim pārvedams daudzums, ja tikai būtu vēlme. Aber vezumnieku masu u.c. aizmugures daļas, kas sastādīja viņa spēku lielāko daļu, tad vēlāk, ja nedezertētu.
________________________ Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Sep 2013 16:43:58
Atbildēt
Quoting: buks 1919. gada novembra sākumā Bermonta armijas sastāvā ija 11-15 000 kaujasspējīgu kājnieku
Ieskaitot Vācu leģionu vai bez tā?
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Sep 2013 16:48:32
Atbildēt
Quoting: Der eiserne Soldat Ieskaitot Vācu leģionu vai bez tā?
40 000 kopsuma rodoties no: Dzelzsdivīzija ~18 000 vīru (no kuriem kaujassastāvā 15 000 vīru); Vācu leģions ~12 000 vīru (no kuriem kaujassastāvā 9000 vīru); Grāfa Kellera korpuss ~10 000 vīru (no kuriem kaujassastāvā 7000 vīru); Virgoliča korpuss ~5000 vīru (no kuriem kaujassastāvā 3500 vīru); Plēves grupa ~3 000 vīru; Dībiča brīvkorpuss ~1 000 vīru;
Avots - protams daļēji uzticams (Wiki)
________________________ Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Sep 2013 19:24:02 - Laboja Haso
Atbildēt
Quoting: Der eiserne Soldat Taisnākais ceļš no Mītavas uz Pēterburgu (pieņemot, ka, trenkājot lieliniekus pa Inflantiju Krievijas pilsoņu karā neuzvarēt, un līdz ar to doties uz Krustpili nav lielas jēgas) pa dzelzceļu bija caur Rīgu. Tajā taisnākajā ceļā vajadzēja škērsot arī Eesti Vabarik teritoriju, bet ar igauņiem Bermonts pat nebija mēģinājis uzsākt sarunas. Ja viņš tiešām gribēja karot at lieliniekiem, tad atluka sarunāt ar agronomonkuļa valdību doties uz Krustpili un sisties cauri sarkanajiem uz Pleskavu un tālāk uz Pīteri.
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Sep 2013 21:38:09
Atbildēt
Quoting: Haso Ja viņš tiešām gribēja karot at lieliniekiem,
tad daudz kam būtu jābūt citādi.
Tad droši vien viņš būtu varējis arī Eesti Vabarik teritoriju šķērsot. Judeņiča armija un arī līvenieši pa Igauniju ap Narvu tak tais laikos dzīvojās.
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Sep 2013 22:06:54
Atbildēt
Quoting: Der eiserne Soldat Judeņiča armija un arī līvenieši pa Igauniju ap Narvu tak tais laikos dzīvojās. Vai tad oktobrī viņi jau nebija jau pusceļā uz Pīteri?
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Sep 2013 22:26:53
Atbildēt
Quoting: Der eiserne Soldat Rietumu fronti WW1 laikā taču angļi aizveda daudz lielākus spēkus un arī tikai ar kuģiem.
tikai tāda nianse, ka no dzimtās salas krasta līdz Lielā Kara grāvjiem Flandrijā bija, kā saka, ar roku aizsniegt, un arī otrā kanāļa krastā zolīdu ostu bija vairākas - Buloņa, Kalē, Dinkerka, piemēra pēc, kamēr vojāžs no, teiksim, Liepājas (kā tolaik un toviet pieklājīgākās ostas kas kapelmeisteram bij pieetama) apkārt ikauņu salām ir maķenīt garāks, me thinks ka arī 'navigatoriski' komplicētāks, t.sk. visu salikto mīnu dēļ, un arī lāga ostas, kur gruntīgam štīmerim piestāt, kā galapunkta nevaida kur tuvumā. Rēvele laikam neder kā izkraušanās punkc, ne polītiski ne īsti praktiski..
________________________ Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
buks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Sep 2013 08:51:15 - Laboja buks
Atbildēt
Quoting: Der eiserne Soldat Ieskaitot Vācu leģionu vai bez tā? Cik nu esmu lasījis un centies tikt skaidrībā, vairāk vai mazāk lielākā daļa kaut cik nopietno avotu min skaitli ~15 000 kaujasspējīgu vīru, tb kas spējīgi cīnīties, nevis hipotētiski skaitās aizmugures sarakstos. Viss jau atkarīgs no tā, kā rēķina. Var rēķināt, ka sarakstā reģistrēts 120 lidmašīnu, bet var rēķināt, ka lidotspējīgas un kaujās piedalījās bija tikai 10 - viss atkarīgs no tā, vai pētnieks vēlas noskaidrot reālo situāciju, vai arī tikai atrast apstiprinājumu kādai savai pārliecībai.
________________________ Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.
|