miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
<< 1 ... 135 . 136 . 137 . 138 . 139 . 140 . 141 . 142 . 143 . 144 . 145 ... 161 . 162 . >>
Autors Ziņa
Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Jūl 2013 16:24:09
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
Lenrūts, Kreicvalds un Pumpurs tomēr uz dokumentalitātes statusu saviem kreatīviem nepretendē, atšķirībā no saulvedības gadu 'vēstures'..


Nepretendē gan, bet viņu radītie mīti (tostarp vēstures) ir tikpat stipri kā saulvedības laikos tapusī ''Latviešu vēsture'', Fr. Baloža interpretējumā.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)





Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Jūl 2013 18:17:40
Atbildēt 


Quoting: Atis
Jaunai valstij vajag radīt savās leģendas, savus varoņus ap ko būvēt nacionālo identitāti.


Quoting: Atis
bet viņu radītie mīti (tostarp vēstures) ir tikpat stipri kā saulvedības laikos tapusī ''Latviešu vēsture'', Fr. Baloža interpretējumā.



ņeuvjazočka sanāk - ja latvji vienoti, tautiskās atmodas laiku garamantu (Ausekļa, Pumpura u.c.) inspirētas jūsmas vadīti, uztaisīja savu valsti un patrieca 700 gadu paverdzinātājus vācus, tad jau vairs nebija vajadzības puzotru gadu desmitu vēlāk Saulveža <galma māxliniekiem> sākt rosīties, un jaunu vēstures versiju radīt..

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 9 Jūl 2013 00:38:43
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
tad jau vairs nebija vajadzības puzotru gadu desmitu vēlāk Saulveža <galma māxliniekiem> sākt rosīties, un jaunu vēstures versiju radīt..


Tolaik jau bija atkal cita situācija un citas vajadzības.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 9 Jūl 2013 08:07:53
Atbildēt 


Quoting: Atis
vajag saprast kāpēc tas tā ir noticis

Saprast jau katrs domājošs cilvēks saprot. Iespējams, tā pat neslikta bakalaura darba tēma, izpētīt motivācu, mērķus, līdzekļus utt. Mīnuss tajā, ka ļaudis šo patriotiskās audzināšanas segmentu jauc vienā katlā ar vēsturi kā zinātni. bet tas ļoti iebremzē vēsturiskās patiesības izziņas procesu un vēl joprojām liek malties pa XIX gs. paradigmām kā vistām pa pakulām.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūl 2013 08:14:16 - Laboja buks
Atbildēt 


Quoting: Haso
Interesanti, vai tās bija vācu kara sākuma vai beigu normas?

Atsevišķā bataljona pavēle Nr.3. (15.01.1919.), 7§ noteica Latvijas zemessardzes (landesvēra) kareivju dienas pārtikas devu:
- maize 750 g
- sviests 55 g
- marmelāde - 40 g
vai desa - 100 g
- rīsi vai putraimi - 125 g
- makaroni - 200 g
- zirņi vai pupas - 250 g
- kaltētas saknes - 60 g
- skābi kāposti - 450 g
- gaļa - 200 g
vai konservi - 100 g
- cigāri - 2 gab (vai 30 g tabakas)
- papirosi - 4 gab (vai 30 g tabakas)
- kafija - 15 g
vai cigoriņi - 6 g
- tēja - 1 g
- cukurs - 30 g
- rums - 300 ml uz 5 dienām.
- - - -
Avots: Otrais Ventspils Kājnieku pulks, formēšana, kauju gaitas Latvijas atbrīvošanas cīņas, pēckara laikmets. / Caunīts O. - 2. Ventspils kājnieku pulka izdevums: Liepāja, 1936., 44. lpp.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 15 Jūl 2013 07:46:38 - Laboja buks
Atbildēt 


Tāpat vien - pārdomām. Lasot Otto Nonāca - starpkaru perioda propagandas darbinieka, - dienasgrāmatu, uzdūros situācijas raksturojumam Liepājā, 1919. gada janvārī (tb pirms pāris nedēļām Pagaidu valdība turp atmukusi no Rīgas, kurā iegāja sarkanie strēlnieki). Apraksts interesants jau ar to vien, ka Nonācs bija Ulmanim gana pietuvināta persona, grāmatu publicēja laikā, kad Ulmanis bija viens no iekšpolitikas pilastriem un jau kaldināja plānus varas pārņemšanai, tb gan jau autors rūpīgi pārdomāja, ko drukāt un ko nē. Un arī ar visu to starp rindām varam nojaust, kā visi muka no Liepājas, mēģinot rast kādus attaisnojumus, lai tikai tālāk tiktu, un ka ja nebūtu nekrietno vācbaltiešu ļaunprātības (prasība, ka arī latviešiem "jāsargā sava zeme" vien jau ir nekaunība!, acīmredzot tāpēc arī pats Nonācs, būdams 39 gadus vecs un militāri apmācīts, domāja nevis par pievienošanos Kalpaka bataljonam, bet aizmukšanu uz Berlīni, kur noteikti būšot noderīgāks), tad arī Liepāja tiktu pamesta un jaundibinātā valsts izčākstētu, jo visa tās teritoriju nu būtu LSPR.

"9. janvāris.
Stāvoklis kļūst jo dienas jo sliktāks. Pašu latviešu spēks vispāri nav tāds, uz kuru pilnīgi varētu palaisties. Arī te Liepājā ir bijusi jāizformē viena rota, tamdēļ ka viņa izrādījusies par šaubīgu. Pieteikšanās savvaļnieku pulkos vispāri vāja. Angļi, no Liepājas aizbraukdami, atstājuši ieročus priekš 500 kareivjiem, bet viņu nesēju skaitu sadabūt drīzumā pilnu nav cerību. (..) Pagaidvaldība lemj par izdalīšanos delegācijās, Liepājā atstājot tikai pilnvarotos, kuri te paliktu līdz pašai pēdējai iespējamībai. Personu jautājums šodien vēl paliek neizšķirts. Nesagaidījuši šo izšķiršanos, no Liepājas ar kuģi "Hannover" aizbrauc ministru biedri R.Benuss un Ā.Birznieks, kā arī tieslietu ministrs P.Juraševskis. (22. lpp.)
12. janvāris.
Nervozitāte Tautas padomes locekļu starpā pieaug. (..) izrādās, ka svētdienas rītu aizbraukuši, acīmredzot pa ūdens ceļu, K.Ulmanis, J.Goldmanis, K.Puriņš, Lazdiņš jun., E.Freijvalds... pavisam septiņi cilvēki. Vispārējais stāvoklis kļuvis tāds, ka pagaidvaldība Latvijas valsts labā vairāk var darīt, stāvot tiešos sakaros ar sabiedrotajiem. Tamdēļ valdības centram jāpārceļas uz ārzemēm. (..) Liepājā paliek Dr. M.Valters, J.Zālītis un T.Hermanovskis. (..) nemaz nevar iet cīņā pret lieliniekiem, jo tas nesola ne mazāko panākumu, bet izceļot no Liepājas arī nevar, jo tā pati vācu okupācijas vara neļauj no Liepājas izbraukt vīriešiem vecumā no 18-45 gadiem. Vispareizāki būtu bijis, ja latviešu spēkus, cik viņu te Liepājā ir, varētu pārvietot uz Igaunijas fronti, kur jau ar panākumiem bija iesākusies ofensive pret lieliniekiem. Atrast šādu izdevību bija pagaidvaldības nodomā. Tanī nolūkā arī turēja brīvā tvaikoni "Saratov" un uz vienu mēnesi nonomāja mazo tvaikoni "Maiga". Bet vācieši arī šiem soļiem lika šķēršļus ceļā, jo manas aizbraukšanas brīdī "Saratov" bija ieņēmuši vācu sargu zaldāti. Motīvs tāds, ka latviešu kareivji nedrīkstot braukt projām, tiem esot "jāsargā sava zeme". (25. lpp.)
Pavisam uzticamu latviešu kareivju skaitu, ap ko toreiz lieta grozījās, vērtēja ap 500. Notiek galīga izšķiršanās par to, ka rītdien [man] jābrauc pa dzelzceļu, lai ātrāk tiktu prom. Ceļa biedrs - Ā.Klīve. (26. lpp.)"

Via: Nonācs O., Šreiners V. Pēc 18. novembra. Tautas padomes locekļu memuāri. – Rīga, 1933.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 15 Jūl 2013 10:16:32
Atbildēt 


Quoting: buks
ja nebūtu nekrietno vācbaltiešu


Nu jā, tomēr laikam ir visai daudz patiesības apgalvojumos, ka vācieši mūs kādas pāris reizes no boļševisma un vismaz vienu reizi no pārkrievošanas paglābuši.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 15 Jūl 2013 10:24:08 - Laboja Dr_Evil
Atbildēt 


Der eiserne Soldat
buks

apolitiski spriedelējat, kamerādi..

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 15 Jūl 2013 10:26:52
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
apolitiski spriedelējat, kamerādi




Dažu LV vēstures periodu traktējuma kontekstā varētu radīt saukli/mērķi:

"Par apolitisku vēstures traktējumu!"

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.





Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 30 Jūl 2013 20:05:25 - Laboja Der eiserne Soldat
Atbildēt 


Netā atrodams Andrieva Niedras valdības paspārnē tapušais izlīgums starp muižniekiem un zemniekiem:
http://kaspars-veesture.blogspot.com/2013/07/1919-gada-6-maija-izligum s-starp.html

Manuprāt, itin saprātīgs. Atļaušos nocitēt gan izlīguma tekstu, gan augstāk norādītā bloga autora piebildi par tā parakstītājiem un avotu:

Apakšā parakstījušies Latvijas zemniecības un lielgruntniecības izlīgšanas komitejas locekļi caur šo apliecina pēc labākās ziņas un sirdsapziņas, ka pēc viņu pārliecības kā Latvijas zemniecība, tā arī lielgruntniecība, līdz viņa varēs atsvabinātā Latvijā netraucēti izteikt savas domas un vēlēšanās , atzīs par labu un apstiprinās izlīgšanu starp abām minētām iedzīvotāju grupām uz sekojošiem pamatiem:

1) Neatlaidīga cīņa pret lielniecismu.
2) Neatkarīgās Latvijas un viņas valdības pabalstīšana.
3) Par valsts uzbūves stiprāko pamatu uzskatāma mazgruntniecība.
4) Lielgruntniecība atsakās no visām savām privilēģijām. Politikā, nodokļu un saimniecisko tiesību ziņā tiek mazgruntniecība un lielgruntniecība nostādītas līdzvērtīgas. Bezzemniekiem tiek dota iespēja, iegūt ar valsts pabalstu zemes dzimtsīpašumu.
5) Jaunu mazgruntniecību nodibināšanai jāizlieto vispirms valstei piederošā un brīvprātīgi piedāvātā zeme. Lai iegūtu tālāko zemes vajadzību, tad lielgruntniecība ir ar mieru, ka viņu īpašumu viena daļa tiek pret atlīdzināšanu atsvabināta, lai nodibinātu bezzemniekiem jaunas mazgruntnieku saimniecības. Caur atsvabināšanu nedrīkst ciest pastāvošo saimniecību dzīves spēja.
6) Vāciešiem – baltiešiem tiek garantēts:
a. Kulturela autonomija ar tiesību sev uzlikt nodokļus;
b. Vācu valodas līdztiesība ar latviešu valodu ārēju darīšanu vešanā visās administratīvajās tiesu un pašvaldības iestādēs, kā arī pie debatēm valsts un pašvaldību iestādēs.
c. Baltijas vācieši ieņem Latvijas valdībā vienu trešo daļu ministru vietu.
7) Pie valsts un pašvaldību ierēdņu pieņemšanas nedrīkst svarā viņu tautība, bet to spējas, pie kam pirmajos desmit gados viņu pieņemšanai nav par kavēkli tas, ja viņi vēl pilnīgi nepārvalda latviešu valodu.
Parakstīja šo izlīgumu no lielgruntnieku puses: barons von Rādens - Mainhofs, barons von Volfs - Lindenbergs, un T. Samsons; no latviešu puses Latvijas Zemturu padomes locekļi Andrievs Niedra, Dr. T. Vankins, P. Eglite

Avots:
Latvijai. // Latvijas Avīze. – 1919. - 17.jūn.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 30 Jūl 2013 21:07:26
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Lielgruntniecība atsakās no visām savām privilēģijām. Politikā, nodokļu un saimniecisko tiesību ziņā tiek mazgruntniecība un lielgruntniecība nostādītas līdzvērtīgas.


Nez kā viņi būtu šito realizējuši dzīvē?

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 30 Jūl 2013 21:14:18
Atbildēt 


Quoting: Atis

Nez kā viņi būtu šito realizējuši dzīvē?

Šķiet, tur apraktas daudzas bumbas ar laika degli - ja būtu realizēts, te būtu reāla divu kopienu valsts, kas galā novestu pie Libānas scenārija pie Baltijas jūras un permamenta pilsoņu kara...

Paldies dievam, ka prožekts izgāzās.

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 30 Jūl 2013 21:26:30
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
izlīgums starp muižniekiem un zemniekiem

4. punkts ir pretrunā ar 6., jo nevar vielaicīgi atteikties no privelēģijām un pasīt privelēģijas pašiem uzlikt nodokļus sev.
Tāpat pasīr trešdaļu ministru krēslu minoritātei, kas bija ap 20%.
Tad vēl valodas līdztiesību minoritātei...
Manuprāt tāds izlīgums varēja būt tikai diskusiju objekts, nevis pienemams kā tāds.

buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jūl 2013 09:02:37 - Laboja buks
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
apolitiski spriedelējat, kamerādi

Tas izsenis. Jau tālajos skolas laikos, videni beidzot, raksturojumā ar skolas komjaunatnes kūrētājas Klučnieces svētību tika iedriķēts: "dažkārt pauž apolitiskus uzskatus".

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jūl 2013 09:06:37 - Laboja buks
Atbildēt 


Quoting: Armands
galā novestu pie Libānas scenārija

Vācbaltieši gan runāja par Šveices scenāriju.

Quoting: Atis
Nez kā viņi būtu šito realizējuši dzīvē?

Fon Štrika materiālos palūkoju (tas gan bija tikai viens no daudzajiem projektiem), ka tas bija iecerējis apvienot politisku līdztiesību (tb privilēģiju likvidēšanu) ar kūriju vēlēšanu principu (tb katrai sociālajai grupai garantēta līdzdalība politiskajā dzīvē, neviens netiek izstumts no tās).

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jūl 2013 09:07:42 - Laboja buks
Atbildēt 


Fr.Veinberga vēstule J.Biseniekam, Liepāja, 1919. gada janvārī:
„Nodomāju braukt uz Berlīni un tur mēģināt ko darīt mūsu dzimtenes labā. No barona Pīlara dabūju zināt, ka jūs nobraukuši uz Stetini, un tā kā viņš dodas turp, tad ar viņu aizsūtu jums šo vēstuli. Viņas sūtīšana stāv sakarā pa daļai ar mūsu vispārējo lietu. Barons Pīlars brauc uz Stokholmu kā Baltijas valdības padomes prezidents un priekšstāvis un arī kā Baltijas muižniecības pilnvarnieks salīgt ar Zviedrijas valdību par spēku sūtīšanu uz Baltiju Baltijas atsvabināšanai no krievu lieliniekiem. Par šo lietu ar zviedru valdību bija vedusi sarunas arī izbijušā bēdīgi pazīstamā Latvijas [Pagaidu] valdība. Bet pēdējās pilnīgs naudas trūkums un ātrs sabrukums bija padarījis sarunas nesekmīgas. Pēc tam muižniecība jeb valdonības padome salīgusi ar zviedru valdību un viņai jau kādu naudas daļu iemaksājusi, pēc kam zviedru valdība esot apsolījusi sūtīt 3000 vīru. Solījuma izpildīšanu un sūtāmā karaspēka pavairošanu nu grib panākt barons Pīlars. Šai lietā nu viņam būs jāved sarunas varbūt ne tikai ar zviedru valdību, bet arī ar sabiedrotajiem jeb antantes priekšstāvjiem. Te nu varētu būt vajadzība, ka viņa pilnvara drusku tiktu pastiprināta ar kādu latviešu dalību. Man škiet, ka arī latviešu interese to prasa, lai sarunas un visa rīcība notiek ar latviešu piedalīšanos. Es viņam ieteicu stāties sakaros ar jums. Baltijas Zemes padomes un Valdonības padome šimbrīžam ir vienīgās daudzmaz pilnvarotās iestādes, kuras var Baltijas vārdā ko runāt. Kopā iešana ar baronu Pīlaru arī iznāk 10 reiz vieglāka tādēļ, ka galvenos vilcienos viņš ar mums vienos prātos par nākošo Baltijas kārtību. Domājams, ka galu galā mums būs jāizlīgst ar Krieviju. Varbūt, ka pie tam Vācija varēs palīdzēt; šai virzienā es nodomāju kādus soļus spert." (citēts no: Niedra Andrievs. Kā tās lietas tika darītas. – Gauja: Lincoln (Nebraska, USA), 1987., 21.-22. lpp.)
- - - -
Šo vēstuli izlasot, man radās pāris domeles:
1) Janvāra vidū Liepājā Veinbergs runā par Pagaidu valdību kā par ko pagājušu un izjukušu (kas nav nekāds brīnums, ja atceramies, ka absolūtais vairums PV locekļu bija aizmukuši no Latvijas nezināmā virzienā, pats Ulmanis kur martā tikai atgriezās, kad bija skaidrs, ka Liepāja noturēsies un lielinieki neienāks), tb gan jau viņš nebija vienīgais, kam tāds priekšstats.
2) Vienīgās pārstāvniecības organizācijas, kas vēl darbojās, bija Zemes padomes un Reģentu padome, savukārt LPNP un LTP pastāvēja vairs tikai uz papīra, bet to locekļi bija izklīduši – vismaz tāds iespaids rodas, ka tā šķitis Veinbergam (tātad arī gana daudziem citiem).
3) Rodas iespaids, ka arī latviešu politiskajā vidē bijis savs Baltijas valsts projekts, kura ideja pamatvilcienos saskanējusi ar barona Pilāra (Ādolfs Konstantins Jakobs Pilārs fon Pilhau) pārstāvētās Baltijas muižniecības koncepciju: "galvenos vilcienos viņš ar mums vienos prātos".
4) Nez kāpēc vācbaltiešu aprindas militāru atbalstu meklēja nevis Vācijā, bet gan Stokholmā pie Sabiedrotajiem. Vācija ta tuvāk un brīvprātīgo bezdarbnieku, kā zinām, tur netrūka, kā arī karamateriālu. Kaut kā disonē ar klasisko uzstādījumu, ka vācbaltieši to vien sapņojuši kā kļūt par Vācijas provinci un pakļauties tās ierēdņiem.

Un beidzot, moš Zviedrija varētu tā kā prasties un atdot vācbaltiešu iemaksāto avansu ar procentiem par visiem šiem gadiem, jo naudu ta saņēmuši, bet karaspēku ta neiedeva.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jūl 2013 12:29:03 - Laboja Haso
Atbildēt 


Quoting: buks
...as vēl darbojās, bija Zemes padomes un Reģentu padome, savukārt LPNP un LTP pastāvēja vairs tikai uz papīra,

LPNP šeit piesaukt nav korekti, jo to pagadu vadībā neiekļāva un no tālākas politiskās aprites izslēdza jau 18.11.1918. Vēl ļaunāk - tai vispār nedeva vārdu LR pasludināšanas sēdē, kurā pie vārda tika tikai izredzēto partiju pārstāvji. Tā sacīt, moris savu ir padarījis...
Quoting: buks
Nez kāpēc vācbaltiešu aprindas militāru atbalstu meklēja nevis Vācijā...

Vācijā pie varas bija zociķu vadība ar zaldātu padomēm, kas bija par kara izbeigšanu. Oficiāli vervēt Vācijā nebija iespējams. Brīvprātīgos vervēja pa kluso un viņiem esot pat nācies ceļā uz A-Prūsiju lai tiktu tālāk uz Latviju izlauzties ar spēku caur zaldātu padomju spēkiem.
Quoting: buks
...moš Zviedrija varētu tā kā prasties un atdot vācbaltiešu iemaksāto avansu ar procentiem par visiem šiem gadiem

Diez kādu naudu laikam svensoni nesaņema, jo kā rakstīja tas pats A.Niedre savās "Tautas nodeveja atmiņās" vai "Kā tās lietas tika darītas", tad viņa valdība visus kara izdevumus bija gatava apmaksāt ar Latvijas mežiem...

Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jūl 2013 14:06:00
Atbildēt 


Quoting: Haso
Diez kādu naudu laikam svensoni nesaņema, jo kā rakstīja tas pats A.Niedre savās "Tautas nodeveja atmiņās" vai "Kā tās lietas tika darītas", tad viņa valdība visus kara izdevumus bija gatava apmaksāt ar Latvijas mežiem...


Minētās Niedras grāmatas neesmu lasījis, tomēr (varbūt arī tādēļ) rodas jautājums, vai minētais solījums norēķināties, izmantojot mežus, bija izteikts kontekstā ar norēķiniem tieši ar zviedriem (īsti pat nezinu, vai viņi kaut ko reālu tai laikā mums piegādāja), jeb saistībā ar norēķiniem, piemēram, ar britiem (par kuriem gan zināms, ka piegādāja)?

Quoting: Haso
bija gatava apmaksāt ar Latvijas mežiem...

Ar zināmu sarkasmu var uzdot retorisku jautājumu, vai šis Niedras solījums gadīienā vēlākos laikos nav izpildīts?

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jūl 2013 14:33:19
Atbildēt 


Quoting: buks
Fr.Veinberga


Tas Veinbergs vispār tāds jocīgs frukts. Joprojām īsti nav skaidrs ko viņš īsti pārstāvēja un ko patiesībā domāja. Nesen antikvariātā atradu viņa zināmāko sacerējumu ''Politiskās domas iz Latvijas'', nav gan vēl sanācis pieķerties.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Aug 2013 15:39:22
Atbildēt 


Dažas bildes ar krietno seru Haroldu Aleksanderu un viņa komandēto krietno landesvēru:
http://gmic.co.uk/index.php/topic/57424-photos-of-sir-harold-alexander -in-latvia-with-baltic-german-landeswehr/

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Aug 2013 15:54:39
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Dažas bildes ar krietno seru Haroldu Aleksanderu un viņa komandēto krietno landesvēru:


viņējs bija <sers> jau tad, kad baltiešu zemeņsargus komandierēja?

kkā atminu to ~20 gadu avīzēm redzētu, kur šo sauca vienkārši par Sabiedroto pārstāvi, kolonelu Aleksanderu, bez kādiem tur seriem

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Aug 2013 16:01:43
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
viņējs bija <sers> jau tad, kad baltiešu zemeņsargus komandierēja?


Jāatzīst, ka viņējā titulēšanas smalkumus laiku lokos tik labi nepārzinu, aber nepiešķiru tam arī tik lielu nozīmi. Galvenais, ka šams bija krietns komandieris krietnai vienībai, kas krietnu darbu darīja.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Aug 2013 16:29:40 - Laboja Dr_Evil
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
šams bija krietns komandieris krietnai vienībai,


tas appointments, vismaz man tā šķiet, bija vairāk polītiska rakstura, kā vairākām iesaistītajām pusēm (i bauriem, i <baltiešiem> tsk) savstarpēji pieņemams kompromiss

edit - tās lasītās avīzes kā kolonela lielāko nopelnu minēja Saeedroto flotes atbalsta izkārtošanu, kad sākās pretuzbrukums pret kapelmeistera karadraudzi. Par izcilīgu <baltiešu zemessardzes> komandierēšanu tur nebija ne vārda.

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Aug 2013 16:34:46 - Laboja Der eiserne Soldat
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
tas appointments, vismaz man tā šķiet, bija vairāk polītiska rakstura, kā vairākām iesaistītajām pusēm (i bauriem, i <baltiešiem> tsk) savstarpēji pieņemams kompromiss


Jā, bet tajā pašā laikā, cik nu esmu mēģinājis pētīt info dažādās mēlēs par landesvēru, par Aleksanderu nevienu sliktu vārdu neesmu uzgājis. Līdz ar ko var, ja ne secināt, tad vismaz pieļaut, ka ar saviem komandiera pienākumiem viņš tika galā itin labi un tostarp bija labi ieredzēts arī landesvēristu vidū.

Edit:
Quoting: Dr_Evil
Par izcilīgu <baltiešu zemessardzes> komandierēšanu tur nebija ne vārda.


Tajā pašā laikā jāatzīst, ka landesvērs savu funkciju Latgalē - cīņu ar boļševikiem - īstenoja itin sekmīgi (tāpat kā līdz tam). Diezin vai tā būtu bijis, ja Aleksanders kā komandieris būtu galīgi garām. Atkal gan hipotēze, bet nu tomēr...

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Aug 2013 16:44:38
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Aleksanders kā komandieris būtu galīgi garām


nus, un Ēģipti ar labo ostu Aleksandriju tak' arī noturēja pret Afrikakorps un italjāniešu presingu vēlāk WWII laikā.
Lielākā slava tika vēlākajam Alameinas <lielkungam> Montgomerijam, aber "Theater command" tur veica Aleksanders..

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Panzerschreck
Lietotājs




# Nosūtīts: 15 Aug 2013 09:27:17
Atbildēt 


Quoting: Atis
Joprojām īsti nav skaidrs ko viņš īsti pārstāvēja un ko patiesībā domāja.


Vai tad konsekventi netiek saukts par reakcionāru un muižnieku draugu?

Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 15 Aug 2013 10:11:20
Atbildēt 


Quoting: Panzerschreck
Vai tad konsekventi netiek saukts par reakcionāru un muižnieku draugu?


cara puspalkavnieku V.Ozolu arī visai konsekventi saukāja visādos nelabos vārdos

bet kaut kā rodas iespaids, ka vienkārši bija neērta figūra visām <partijām>..

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Panzerschreck
Lietotājs




# Nosūtīts: 15 Aug 2013 13:35:48 - Laboja Panzerschreck
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
bet kaut kā rodas iespaids, ka vienkārši bija neērta figūra visām <partijām>..


Līmenī ar ģen.Krēsliņu, kas pozē ar bijušo čekistu Savicki un sauc to par labu draugu.

Te jau forumā ir diezgan diskutēts par to, ka viņš nebija parasts cara palkavnieks, jo pārāk jau specifiska izglītība pagadījās ģenštāba akadēmijā un pēc tam nevar būt vienkārša sakritība, ka iejaukts tik daudzās tumšās avantūrās

Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 15 Aug 2013 13:50:29
Atbildēt 


Quoting: Panzerschreck
ka iejaukts tik daudzās tumšās avantūrās


visu Brīvības cīņu periodu, pa lielam, var nosaukt par <avantūru>, un pat nebūs neko daudz piemelots..

kādi ir sausie fakti, bez polītisko zimpātiju/antipātiju piešķirtiem epitetiem un <vērtējumiem>, par (pus)palkavnieka tumšajām rebēm?

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 15 Aug 2013 14:40:06
Atbildēt 


Quoting: Panzerschreck
iejaukts tik daudzās tumšās avantūrās

Diemžēl visa informācija par Ozola "avantūrām" nāk tikai un vienīgi no žurnālistu puses, aber vēsturnieki archīvos nekā kompromitējoša pagaidām nav varējuši atrast.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


<< 1 ... 135 . 136 . 137 . 138 . 139 . 140 . 141 . 142 . 143 . 144 . 145 ... 161 . 162 . >>
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 5
Lietotāji - 1 [ Dr_Evil ]
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.094
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2022