miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
<< 1 ... 135 . 136 . 137 . 138 . 139 . 140 . 141 . 142 . 143 . 144 . 145 ... 160 . 161 . >>
Autors Ziņa
buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Mai 2013 13:31:27 - Laboja buks
Atbildēt 


Quoting: Atis
Vai tā būtu tāda valsts, kas apmierinātu tā brīža latviešu vairākumu? Es nezinu...

Nelaime, ka konkrēti 1919. gada pavasarī latviešu vairākumu visnotaļ apmierināja lielinieki, aber uz Ulmaņa vadīto Pagaidu valdību nebūt neraudzījās kā uz tautas interešu pārstāvjiem.
Pie tam aizdomas, ka kad kurpe sāk spiest, to vairākumu vairāk interesē, kā bērnus pabarot un pašam nepalikt basām kājām, nevis kuram no fīreriem ideoloģiski pareizāka izcelsme. Gadījumos, kad balso pēc etniskā principa, parasti pēc tam ūdensvadi aizsērē un ceļi paliek neasfaltēti.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.





Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Mai 2013 17:25:02 - Laboja Dr_Evil
Atbildēt 


Quoting: buks
Manuprāt Jūs apzināti ignorējāt ieraksta pamatideju


itin nemaz ne. kaa jau raxtiiju, pret pamatideju nekaadu ne pretenziju ne iebildumu nevaida

kameer masveida emigraacijas opcijas piesauksanu gan uzskatu par leetu populismu, kkur N. k-gu liimenis, taa teikt

________________________
Mißverständnisse und Trägheit vielleicht mehr Irrungen in der Welt machen als List und Bosheit. Wenigstens sind die beiden letzteren gewiß seltener.
Quantum Nano Relativity. Relativity isn’t enough any more.™


Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Mai 2013 08:53:48
Atbildēt 


Quoting: buks
Par saviem visnotaļ likumīgajiem īpašumiem (protams, ja esat marksists, tad pretī nestrīdēšos), savu dzimteni, un arī pakaļu. Pie tam karoja laikā, kad latvieši brīvprātīgi stājās sarkanajos, bet landesvēra latviešu daļās šos nācās mobilizēt ar varu.

manuprāt tā brīvprātīgā stāšanās sarkanos 1919. ir mīts. Izņemums protams ir streļķu brīvprātīga pāreja lielinieku pusē 1917, bet to nevajadzētu saistīt ar 1919.
Varnbūt kamrās var piespēlēt kādu atsaucīti uz konkrētiem faktiem, citādi padomju apglvojums par letiņu sarkanumu kļūst parleģendu, bet ne patiesību.

buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Mai 2013 10:53:18
Atbildēt 


Quoting: Haso
Varnbūt kamrās var piespēlēt kādu atsaucīti uz konkrētiem faktiem, citādi padomju apglvojums par letiņu sarkanumu kļūst parleģendu, bet ne patiesību.

Konkrētu faktu ir pārpilns, sākot ar 1918. gada novembrī un decembrī brīvprātīgo vervēšanai uz Vidzemi komandēto virsnieku atskaites, ka vietējie iedzīvotāji šos ar dakšām patriekuši (piemēram, LVVA, 1468. f., 1. apr., 131. l., 38. lp.), vai vienkārši ignorējušiun slēpušies, piemēram, janvāra ziņojumā par obligāto mobilizāciju Liepājā: "(..) janvārī 1919. gadā Liepājas iedzīvotāji gaidīja katru dienu ierodoties komunistus", tāpēc ignorējuši mobilizāciju. (LVVA, 5434. f., 1. apr., 484. l., 4. lp.) - pilns arhīvs ir ar ziņojumiem, kad atsakās pakļauties mobilizācijai. Un beidzot ar elementāru statistiku: novembrī-decembrī Pagaidu valdības spēku latviešu daļās pieteicās ap 1200 vīru, no kuriem janvāra pirmajās dienās vairākums dezertēja (uz Mītavu devās aptuveni 420 karavīri). Savukārt lielinieku spēkos Latvijas teritorijā uzreiz pēc to ienākšanas iestājās 5000 vīru (no Valmieras apkaimes vien 1000) janvārī, bet no 1. februāra līdz 1. martam brīvprātīgi armijā iestājās vēl 7000 vīru (Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 405.-406. lpp.). Tb skaitļi liecina paši par sevi. Daudz grūtāk ir atrast pierādījumus lojalitātei un Pagaidu valdības atbalstam.

Paņemam kaut vai ainu ar Pagaidu valdības spēku atkāpšanos uz Liepāju janvārī - lielāko tiesu atkāpās bez kaujas, sarkanos nemaz neredzot. Savukārt uz vietas momentā varu pārņēma zemnieku padomes: 4. janvārī Tukumā, 6. janvārī Talsos, 7. janvārī Kandavā, 9. janvārī Mītavā - savukārt lielinieku spēki ienāca tikai pēc vairākām dienām, tb "padomju varas" izveidošana bija tikai vietējo aktivitāte. Visās atmiņās, visos memuāros laikabiedri atceras, ka absolūtais iedzīvotāju vairākums gaidīja sarkanos, kas atņems zemi un rūpnīcas kapitālistiems un izveidos laimes zemi. Savukārt mūsdienu entuziasti uz to laiku raugās no mūsdienu pieredzes viedokļa, tb jau iepriekš zinot, ka lielinieki laimi neatnesa (tā laika cilvēki to zināt nevarēja).

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Mai 2013 11:41:33
Atbildēt 


Pret Taviem faktiem man spēcīgu pretargumentu nav. Vienīgi varu piebilst, ka tajā laikā jau praktiski nekādu masu informācijas līdzekļu nebija, tikai avīzes, kuras provincē lasīja ar kritnu aika nobīdi. Par LR proklamēšanu daudzi nebija dzirdējuši. Tauta par reālo varu uzskatīja vācu okupācijas diktatūru, bet padomes asocējās ar 1917. vēlētajām padomēm, kuras pārstāvēja dažādas partijas un novirzieni .Par lielinieku apversumu un tā sekām informācijas nebija. Bija tikai lielinieku aģitācija par skaisto rītdienu un runas, ka mūsu strēlnieki atgriežās.

Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Mai 2013 11:47:15
Atbildēt 


Quoting: buks
Konkrētu faktu ir pārpilns


Kaut vai ari tas, ka vairākās virsnieku atmiņās ir lasīts, ka 1919.g. janvāra pirmajās dienās atkāpjoties no Rīgas šie esot pavadīti ar spļāvieniem un lamām.
Tāpat arī tās Rīgas apsardzības rotas, kuras izrādījās tik nelojālas un pārpilnas visādiem dumpīgiem, boļševistiskiem elementiem, ka tās nācās izformēt.

Diezgan interesanti, ka jau pēc dažiem mēnešiem iedzīvotāju noskaņojums bija pilnībā izmainījies jau augustā Latvijas armijai ienākot Rīgā tie paši spļāvēji sagaidīja to kā varoņus un Bermontiādes laikā tie paši spļāvēji ilgi nedomājot pieteicās brīvprātīgajos.
Pietika ar dažiem mēnešiem darbaļaužu paradīzē...

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Mai 2013 11:52:56
Atbildēt 


Quoting: Haso
Bija tikai lielinieku aģitācija par skaisto rītdienu un runas, ka mūsu strēlnieki atgriežās.

Uz to pusi. Apmēram kā šobrīd uz pašvaldību vēlēšanām: kaut kādas kompānijas laužas pie varas, sola debesmannu, bet zemnieks netic nevienam, tikai savējos streļķu puikas gaida mājās.

Nu un jāatzīst, ka kreisi noskaņoti bija vairums, kas ekonomiski un politiski apspiestiem ļaudīm visai raksturīgi un nekādu izbrīnu neizraisa. Kā nekā pat balsošanas tiesības tikai nupat bija izcīnījuši 1905. gadā. Skaidrs, ka tajā laikā zemnieki gribēja zemi (jo lielākā daļa zemes piederēja vācbaltu muižniekiem un pašu "pelēkajiem baroniem", kuri izkalpināja ne sliktāk), strādnieki gribēja normālas algas un socnodrošināšanu - viss kā šobrīd. Un neviens īpaši nealka likt galvu par Ulmaņa valdību (gluži tāpat kā mūsdienās nebūs daudz, kas ietu krist par Kalvīša vai Godmaņa noturēšanos pie varas). Tb no vienas puses tā laika "oligarhi" ar kapitālismu tikai bez cara, no otras puses sarkanie ar solījumiem "katram pēc padarītā" - par izvēli nav jābrīnās.

Drīzāk jāapbrīno Pagaidu valdības politiķus, kuri, labi apzinoties, ka turas pie varas tikai pateicoties vācu durkļiem, nemeta plinti krūmos, bet centās savu vīziju īstenot par spīti visam. Tas gan respektu raisa.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Mai 2013 11:59:15 - Laboja buks
Atbildēt 


Quoting: Atis
jau pēc dažiem mēnešiem iedzīvotāju noskaņojums bija pilnībā izmainījies

Šis ir ļoti interesants moments, kas praktiski nav pētīts (diemžēl vai no padomju historiogrāfija vilka deķi uz savu pasi, vai Latvijas politiķi uz otru - tīri propagandas un sevis leģitimizācijas nolūkos). Man izskatās, ka tā pa istam tautas noskaņojums Bermontiādes laikā mainījās, kad patiesi masveida brīvprātīgo pieplūdums bija, bet līdz tam tomēr nācās visai represīvi mobilizēt. Tā kā gandrīz vai jāsaka paldies Avalova k-gam, kura aktivitātes lika vietējiem aizmirst par politiskajiem ķīviņiem un apvienoties kopēja labuma vārdā.

Diemžēl par tām Rīgas apsardzības rotām viss šausmīgi neskaidri, nekādas informācijas nav, ja pieminēts, tad tikai garāmejot un visai pretrunīgi. Es jau pāris gadus vācu par šiem materiālus, taču nekā nav, tik pa teikumam kādās atmiņās.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Mai 2013 19:06:52
Atbildēt 


Quoting: buks
Man izskatās, ka tā pa istam tautas noskaņojums Bermontiādes laikā mainījās, kad patiesi masveida brīvprātīgo pieplūdums bija, bet līdz tam tomēr nācās visai represīvi mobilizēt.

Jā, Bermontiāde neapšaubāmi bija lūzums, tiešām interesanti būtu noskaidrot kāpēc? Bet man šķiet, ka pirmās izmaiņas sabiedrības apziņā notika jau 1919.g. vasarā, tā ap Cēsu kauju laiku, vismaz lokālā mērogā. Ja atceramies kaut vai Cēsu skolnieku rotu un Latgales partizānus, kas tur sākumā ar sarkanajiem kāvās gandrīz pilnīgi uz savu galvu.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)





Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Mai 2013 19:19:28
Atbildēt 


Quoting: Atis
Cēsu skolnieku rotu


taa gan laikam ar vaaciem kaavaas, ne lieliniekiem

________________________
Mißverständnisse und Trägheit vielleicht mehr Irrungen in der Welt machen als List und Bosheit. Wenigstens sind die beiden letzteren gewiß seltener.
Quantum Nano Relativity. Relativity isn’t enough any more.™


Abvers
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Mai 2013 19:30:23
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
taa gan laikam ar vaaciem kaavaas, ne lieliniekiem



sākumā ar vāčiem pēc tam ar lieliniekiem...

Abvers
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Mai 2013 19:32:49
Atbildēt 


Quoting: Atis
pziņā notika jau 1919.g. vasarā, tā ap Cēsu kauju laiku

Nedomāju viss, kamrade, tās atziņas nāca vēlāk un ne jau nu lielinieku ietekmē...kaut gan ....

Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Mai 2013 19:49:41
Atbildēt 


Quoting: Abvers
pēc tam ar lieliniekiem.


<Peec Tam> ar lieliniekiem arii vaaci kaavaas..

________________________
Mißverständnisse und Trägheit vielleicht mehr Irrungen in der Welt machen als List und Bosheit. Wenigstens sind die beiden letzteren gewiß seltener.
Quantum Nano Relativity. Relativity isn’t enough any more.™


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 28 Mai 2013 12:42:20 - Laboja buks
Atbildēt 


Par Cēsu rotu. Ļoti bieži sastopos literatūrā ar apgalvojumu, ka Cēsīs pieteikušies ap 300 brīvprātīgo, bet tā kā nav bijis ieroču, tie palaisti mājās un uz Rīgu devās ap 40 vīri. Principā ieroču nemaz tik ļoti netrūka, bet ar organizēšanos gan bijis pašvaki, apraksta Jansons Arturs (Latvijas nacionālā karaspēka Kalpaka bataljona pirmās brīvprātīgās kaujas vienības Cēsu rotas dibinātājs un pirmais komandieris: Atmiņu un vēsturisku faktu apkopojums. - Dišlers: Rīga, 1998. - 96 lpp.):

"Decembra sākumā Cēsu rotā bija 2 ložmetēji. Mēneša vidū no Rīgas atsūtīja 120 šautenes, 2 patšautenes un munīciju. Ar ko nodarboties īsti nebija, komandieri jaunkareivjiem uzmanību nepievērsa, apmācības un sadales nebija." - 24. lpp.

"23. decembrī Cēsu rotas izlūki nejaušī sadūrās ar lielinieku izlūkiem - nešāva ne vieni, ne otri." - 26. lpp.

"A.Jansons sastrīdējies ar pulkv. J.Apini un atcelts no rotas komandiera pienākumu izpildes, tā vietā ieceļot J.Puriņu." - 26. lpp.

"Kad 20. decembrī rotai pievienojās 6 madonieši ltn. Ezeriņa vadībā un 8 stud. (kas bija pavadījuši ieroču transportu), kopā bija 85 durkļi. 23. decembrī ierindā bija palikuši vien 45 vīri." - 26. lpp.

"23. decembrī Cēsu rota devās uz Meijermuižu, lai nokļūtu uz Rīgas ceļa. Vakarpusē A.Jansons ar izlūkiem devās atpakaļ un sadūrās ar lielinieku kavalērijas nodaļu, kuru piespieda bēgt ar ragavās novietotā ložmetēja uguni." - 27. lpp. (Principā šī varētu būt pati pirmā LR bruņoto spēku apšaude ar lieliniekiem Neatkarības karā, vienīgi jāpalūko, vai krievu rota pie Ogres agrāk nepašaudījās. Nu un latviešu tačanka ar nav slikts devaiss.)

"5. janvārī par 2. jeb Cēsu rotas komandieri iecēla kap. J.Skujiņu." - 31. lpp

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Mai 2013 22:51:12 - Laboja Atis
Atbildēt 


Neliels atmiņu izvilkums par latviešu Virsnieku rezerves rotas sastāvu Rīgā 1918.g. nogalē:

''Apmērām ap jauno gadu sāka klīst baumas, ka rotai būšot jāiet uz Ropažiem, jo Cēsu rota tiekot spiesta atpakaļ. Tad izrādījās, ka disciplīna rotā diezgan vāja, un ka daudzi nedomāja par to, ka vispār būs jāiet kaujā. Diezgan stipri tika izteiktas domas, ka karošanai vispār nekāda labuma nevarot būt utt. Acīmredzot, rotā bija diezgan daudz visādu šaubīgu elementu, varbūt pat lielinieku spiegu. Kad uz jauno gadu sāka klīst valodas par Rīgas atstāšanu un pāriešanu uz Jelgavu, atkal bija jūtams, ka rotas dažādie elementi nav sadzīvojušies un nav disciplinēti. Daži pēc tam arī pazuda.''
Pulkvežleitnants Penčuks, ''No Rīgas līdz Ventai un atpakaļ''//Latvju Varoņu Gaitas (trimdas izdevums).

Vēl par manis minēto nelaipno pavadīšanu Kalpakiešiem un pārējām Latvijas armijas daļām atstājot Rīgu 1919.g. 3. janvārā agrā rītā.
''Neskatoties uz agro rītu, rotai seko gar ielas malām daudz šaubīgu vīru, arī ziņkārīgo bars. Tuvojoties tiltiem, bars pieaug lielāks un dzirdamas mums domātas piezīmes- lamas un lāsti....
Pūlis redzami naidīgi noskaņots un var redzēt, ka to apstrādā veikli aģitatori ādas svārkos. Sāk jau uz karavīriem birt dažādi lamu vārdi. Nācās dzirdēt tik niknas lamas un lāstus, kas dažam labam no mums lika nodrebēt. Tikām saukti gan par baronu kalpiem, tautas nodevējiem un rupjiem, vēl nedzirdētiem lamu vārdiem, kādus nevar atkārtot. Pūlis neskopojās ar lāstiem: daži novēlēja mūs putniem par barību, citi atkal visādām elles mocībām, vēl citi pareģoja, ka tauta mūs mūžīgi nolādēšot un mūsu vārdiem bērnu baidīšot; neviens no mums dzīvs Rīgā neatgriezīšoties. Bija skaidri redzams, ka aģitatori gribēja pūli sakūdīt pret mums un izsaukt sadursmi.''
Pulkv. Apsītis, ''Par Kalpaka bataljona gaitām 1918/19.g.''//Latvju Varoņu Gaitas (trimdas izdevums).

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Mai 2013 22:57:21 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Quoting: buks
Ar ko nodarboties īsti nebija, komandieri jaunkareivjiem uzmanību nepievērsa, apmācības un sadales nebija

Quoting: Atis
Diezgan stipri tika izteiktas domas, ka karošanai vispār nekāda labuma nevarot būt utt.

Quoting: buks
izlūki nejaušī sadūrās ar lielinieku izlūkiem - nešāva ne vieni, ne otri.


Beidziet te dzīt šo antilatvisko propogandu!

Nu nekādas cieņas pret Latvijas armiju...

________________________
Židoģitļerovci.


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Mai 2013 11:02:36
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Beidziet te dzīt šo antilatvisko propogandu!

Nesatraucies, kamrād - tavā lauciņā neviens nelien. Ļaudis tikai klusu, bez liekas publicitātes grib noskaidrot, kā bija realitātē.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 31 Mai 2013 20:28:26
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Beidziet te dzīt šo antilatvisko propogandu!

Nu nekādas cieņas pret Latvijas armiju...


Personīgi es uzskatu ka Latwānijas piderasagranomu, žīdu un zociālģermokrātu toreiz pašpasludinātā valsce uzmetot vienīgos Livonijas teritorijas aizstāvjus pret žīdisko boļševiku ordām - krietnos vāciešus un mazāk krietnos krievus, bija nelabojama vēsturiska kļūda.

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jūn 2013 12:34:55 - Laboja Der eiserne Soldat
Atbildēt 


Atminoties pirms kāda laika šeitan visai karsti virmojušo diskusiju par to, vai Latvijas teritorijā notikai vai nenotika Krievijas pilsoņu karš, iedomājos par šādu, manuprāt, interesantu hipotēzi, par kuru aicinātu arī kamerādus izteikt savu viedokli.

Proti, lai arī no militāras nozīmes notikumu viedokļa viss šeit notikušais saplūda visnotaļ sinhronā kopējā kautiņā, ja tā var izteikties, tomēr, raugoties no iesaistīto pušu mērķu un skatupunktu viedokļa varētu izdalīt vairākus, paralēli notikušus militārus konfliktus, kas norisinājās Latvijas (un arī Igaunijas) teritorijā 1918. - 1920.gadā:

1) Cīņa par kundzību Baltijas jūras reģionā. Kā sava veida 1.pasaules kara turpinājums, manuprāt, norisinājās starp bijušajām Vācijas armijas daļām šeitan un Liebritānijas/Francijas jūras spēkiem;

2) Cīņa par neatkarīgas valsts izveidi - Baltenlandi vai neatkarīgām nacionālām valstīm - kāds nu kuram bija mērķis un redzējums. Tas, manuprāt, ir tas ko varētu pamatoti saukt par Neatkarības cīņām;

3) Cīņa par varu Krievijā starp sarkanajiem un baltajiem - kas nu gan, manuprāt, būtu pie Krievijas pilsoņu kara skaitāms, līdz ar ko varētu teikt, ka Krievijas pilsoņu karš norisinājās arī Latvijas teritorijā.

Visus šos trīs virzienus vēl caurauda cīņa ar boļševikiem kā:

1) Baltijas jūras reģiona kontroli vājinoša faktora un "revolūcijas katalizatora draudu" pašu mājās (v.d. Golcam un citiem valstsvāciešiem);

2) Draudu neatkarīgu valstu izveidei;

3) "Galveno pretinieku".

Protams, var izdalīt vēl arī citus, minētos virzienus gan vienojošus, gan šķeļošus faktorus.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jūn 2013 15:47:44
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
tminoties pirms kāda laika šeitan visai karsti virmojušo diskusiju par to, vai Latvijas teritorijā notikai vai nenotika Krievijas pilsoņu karš, iedomājos par šādu, manuprāt, interesantu hipotēzi, par kuru aicinātu arī kamerādus izteikt savu viedokli...:

Manuprāt tos 3 izvirzītos virzienus vajadzēt aplūkot plašākā skatījumā. Tā'deļ nedaudz komentēšu tos:
1) Ne tikai par kundzību Baltijas jūrā, bet kundzību plašākā mērogā. Piemēram britu atbalsts lieliniekiem lai pretējā koalīcija netiktu pie Baku naftas vai Antantes karamateriālu krājumiem Murmanskā un Arhangeļskā.
2) Neatkarīgu valstu ideja izteica 1917. sākumā ASV prezis V.Vilsons savā 14 punktu doktorīnā. Igauņi uzsaka sarunas ar Kerenski par autonomiju. Latvieši par to tobrīd varēja tikai sapņot, jo puse teritorijas bija friču rokās .Friči, vēl nezinot kara rezultātu, vispirms atzīsna satelītvalstiņas Lietuvas hercogistes neatkarību un pēc līdzīga scenārija sāka veidot Baltlandi.
3) Kad īsti Krievijā sākās pilsoņu karš? Vai baltajiem uzsakot bruņotu cīņu pret lieliniekiem vai jau pirms oktobra apvērsuma, kad zaldāti jau ņema savus oficierus uz durkļiem. Katrā ziņā tas bija pirms LR proklamēšanas un tādēl varam teikt, ka tagadējā LR teritorijā bija pilsoņu karš.

Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jūn 2013 15:56:34 - Laboja Atis
Atbildēt 


Der eiserne Soldat

Man jau šķiet, ka 1. un 2. punktu ir grūti skatīt atsevišķi. Tie diezgan daudz pārklājās un reizēm ir grūti nodalīt kur tur ir Vācijas cīņa par kundzību un kur vietējo muižnieku Baltenlandes sapņi. Manuprāt tie gāja roku rokā.

Diez vai tā Baltanlande vai jebkura cita vācbaltu izdomātā teritoriālā formācija būtu iespējama bez Vācijas kundzības Baltijas reģionā.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jūn 2013 16:16:41
Atbildēt 


Quoting: Atis
Man jau šķiet, ka 1. un 2. punktu ir grūti skatīt atsevišķi


Es uz šo aspektu paskatītos nedaudz abstraktāk. Būtībā jau jebkurš no iepriekš minēto mērķu lolotājiem mēģināja veidot/veidoja noturīgākas vai mazāk noturīgas alianses ar citiem, jo viens pats to vai citu iemeslu dēļ nevarēja uzdarboties vai nu no spēka samēra, vai arī PR, resp. savas darbības solīda iegansta viedokļa.

Quoting: Haso
Manuprāt tos 3 izvirzītos virzienus vajadzēt aplūkot plašākā skatījumā


Principiāli piekrītu. Notikumi mūspusē bija tika daļa no kopējās puzles.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jūn 2013 16:20:53
Atbildēt 


Quoting: Atis
Diez vai tā Baltanlande vai jebkura cita vācbaltu izdomātā teritoriālā formācija būtu iespējama bez Vācijas kundzības Baltijas reģionā.


Faktiski, protams, bija tā kā bija, bet teorētiski jau Baltenlandes tāpat kā jebkuras citas valsts ideja būtu dzīvotspējīga, ja saņemtu vairākuma (ne tikai no teritorijā esošo dvēseļu, bet arī ekonomisko resursu vairākumu pārvaldošu indivīdu kopskaita raugoties) atbalstu un spētu aizstāvēt sevi pret ārējiem draudiem. Ārējs atbalsts ne vienmēr ir obligāts.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jūn 2013 16:38:50 - Laboja Haso
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
...Baltenlandes tāpat kā jebkuras citas valsts ideja būtu dzīvotspējīga, ja saņemtu vairākuma (ne tikai no teritorijā esošo dvēseļu, bet arī ekonomisko resursu vairākumu pārvaldošu indivīdu kopskaita raugoties) atbalstu un spētu aizstāvēt sevi pret ārējiem draudiem.

Par laimi tikai teorētiski, jo reāli 1919. vasarā Baltenlandes nebūtu spējīga noturēties pret angļu diktātu. Vācu flotes zieds kopš 21.06.1919. jau gulēja Scapa flow fjordos.

Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jūn 2013 17:06:20
Atbildēt 


Quoting: Haso
āli 1919. vasarā


Piekrītu, reālie apstākļu uzskatāmi pierādīja, ka Baltenlandes ideja(s) cieta fiasko.

Quoting: Haso
angļu diktātu
Viens no aspektiem, ko es gribēju pateikt ar minēto dalījumu, papildus tēzei par Krievijas pilsoņu kara klātbūtni savulaik mūszemē, ka angļi ne jau aiz simpātijām pret mums vai igauņiem ar saviem karakuģiem te braukājās un darījās, bet gan, lai apkalpotu savas globālākas intereses, t.sk. nodrošinātos pret tādu valstu izveidi, kas varētu būt Vācijas sabiedrotās tās varenības atgūšanas gadījumā. Baltenlande visai noteikti būtu daudz ciešāk draudzējusies ar Vāciju nekā LV un EE un kā viena valsts būtu arī lielāks spēks.

P.S. Saistību atruna. Iepriekšminētais ir tikai secinājumi, nevis aģitācija Baltenlandes vai citas idejas labā.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jūn 2013 21:35:18 - Laboja Der eiserne Soldat
Atbildēt 


Piemineklis Baltijas landesvēra u.c. brīvkorpusu karavīriem:
http://www.youtube.com/watch?v=pWM2bCCRYY8

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jūn 2013 22:04:48
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Izrādās, arī Potsdamā, laikam, esot piemineklis Baltijas landesvēra u.c. brīvkorpusu karavīriem:


pēc manas humblās saprašanas, piemineklis ir iekš Schliersee Bavārijā

Nevaid Prūsijā (Potsdamā) tādu pakalnu, kādi redzami video fonā palaikam, un arī novērojamā architektūra vairāk atsit Bavāriju/Šveici..

________________________
Mißverständnisse und Trägheit vielleicht mehr Irrungen in der Welt machen als List und Bosheit. Wenigstens sind die beiden letzteren gewiß seltener.
Quantum Nano Relativity. Relativity isn’t enough any more.™


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jūn 2013 22:11:25 - Laboja Der eiserne Soldat
Atbildēt 


Vainīks. Norādi par Potsdamu čatā ātrumā uztvēru par norādi uz objekta atrašanā vietu.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Jūn 2013 08:37:58
Atbildēt 


Inter alia, šodienas žurnālā "Jurista Vārds" (ja nu vēl kāds no kamerādiem, neskaitot mani un MG42, to lasa) ir raksts par konstitucionālisma pirmsākumiem un nerealizētajām valstiskuma idejām, t.sk. Baltenlandi.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Jūn 2013 09:35:50
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
pēc manas humblās saprašanas, piemineklis ir iekš Schliersee Bavārijā


Starp citu, kamerāds nav sajaucis video? Tas, kas iekš Bavārijas, ir augšzemnieku (Oberland), nevis Baltijas freikorpiem veltītais denkmal, kas atspoguļots manis postētajā video.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


<< 1 ... 135 . 136 . 137 . 138 . 139 . 140 . 141 . 142 . 143 . 144 . 145 ... 160 . 161 . >>
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 4
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.320
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2020