miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
<< 1 ... 135 . 136 . 137 . 138 . 139 . 140 . 141 . 142 . 143 . 144 . 145 ... 161 . 162 . >>
Autors Ziņa
Barons
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Feb 2013 21:23:49 - Laboja Barons
Atbildēt 


Vai kādam gadījumā ir zināms kaut kas par majora Bodē nodaļu, kas Latvijā ieradās 1919. gada oktobrī (pirmajā pusē vai vidū)?
It kā nodaļa ir bijusi ļoti stipra, bruņota ar liesmu metējiem, bubmetējiem suņu vilktās kamanās, ložmetējiem, lielgabaliem uz auto platformām ar 9 aršinas gariem stobriem utt.
Ziņas par to ir atrodamas Plensnera grāmatā "Mūsu armija tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos" un I Plastunu pulka adjutanta atmiņās, kas publicētas 1929. gada izdevuma "Militāru rakstu krājums", bet tāds nav atrodams, ne brīvkorpusu sarakstos, ne Bermonta, ne Peniķa darbos.
Pie;nemu, ka tam nav sakara ar Bodes papildu bataljonu, jo tas bija tikai formēšanas stadijā un nebija ieradies no Vācijas

________________________
Medija RBC aptauja Krievijā. "Latvija, Lietuva un Igaunija, pēc aptaujāto ekspertu un iedzīvotāju domām, ir piektais lielākais Krievijas ienaidnieks, īpaši izceļot Latviju un Igauniju." Mazi, bet vareni!





Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Feb 2013 12:48:47
Atbildēt 


Quoting: Barons
suņu vilktās kamanās


Pirmā dzirdēšana par tādu nodaļu. Jāsaka, ka pieminētās nodaļas esamību/darbību Latvijā liek apšaubīt gan šaubas par suņu kamanu funkcionalitāti Latvijā oktobrī, gan šāda transporta līdzekļa netipiskums Rietumieropas (ja pareizi saprotu, nodaļa no tās puses nākusi) militārajos formējumos, gan arī neredzamība Brīvības cīņu spilgtākajās lappusēs. Ja jau šī nodaļa bija tik stipra, tad jau viņai bija jāizceļas vienā vai otrā pusē, bet nekas par to nav dzirdēts...

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Barons
Lietotājs




# Nosūtīts: 22 Feb 2013 16:43:47
Atbildēt 


Starp citu, kungi un dāmas, rakstot darbu, secināju, ka praktiski nav pieejama nekāda informācija par Vācu Leģiona komandieri jūras kapteini Zīvertu, kādam nav pieejama informācija?

________________________
Medija RBC aptauja Krievijā. "Latvija, Lietuva un Igaunija, pēc aptaujāto ekspertu un iedzīvotāju domām, ir piektais lielākais Krievijas ienaidnieks, īpaši izceļot Latviju un Igauniju." Mazi, bet vareni!


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Mar 2013 11:09:58
Atbildēt 


Svētdien tāda kā svinamdiena sanāk - 1919.gada 3.martā Latvijas Republikas spēki kopā ar krietnajiem vāciešiem uzsāka pretuzbrukumu Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas spēkiem.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Mar 2013 18:27:02 - Laboja buks
Atbildēt 


Quoting: Barons
Vai kāds gadījumā nezin, kur atradās Golcs laikā no 1919. gada 3. oktobra līdz 1919. gada oktobra beigām?

Vācijā. 1919. gada 3. oktobrī fon der Golcs līdz ar 6. korpusa štābu beidzot (pavēles par atsaukšanu bijušas vairākas) devās uz Vāciju un ar vecajiem kamrādiem no Kurzemes tikās vairs tikai Kapa puča laikā.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Stuka
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Mar 2013 21:24:49
Atbildēt 


Barons
Quoting: Barons
Starp citu, kungi un dāmas, rakstot darbu, secināju, ka praktiski nav pieejama nekāda informācija par Vācu Leģiona komandieri jūras kapteini Zīvertu, kādam nav pieejama informācija?


Te šis tas http://forum.panzer-archiv.de/viewtopic.php?p=196633

Zobens
Lietotājs




# Nosūtīts: 6 Mar 2013 20:20:56
Atbildēt 


Quoting: Barons
rakstot darbu, secināju, ka praktiski nav pieejama nekāda informācija par Vācu Leģiona komandieri jūras kapteini Zīvertu, kādam nav pieejama informācija?


Te ir dažas detaļas par Kapitän zur See z.D. Paul Siewert
http://forum.axishistory.com/viewtopic.php?t=80847

Un vācu Viki rakstā par Vācu leģionu, kurā pašā nav nekā daudz vērtīga, apakšā ir literaūras saraksts, kurš ar noderēt ja raksti zinātnisku darbu.
http://de.wikipedia.org/wiki/Deutsche_Legion_(1919)

Cik atceros, no grāmatām vairāk infas par Zīvertu vaŗetu būt Zīverta pēcteča DL komand. amatā Wagener'a darbā un varbūt arī Gen. f.. Golca atmiņās.

________________________
*** Latviju latviešiem, Eiropu āriešiem!

***Visu zemju nacionālisti, sadarbojieties;


Zobens
Lietotājs




# Nosūtīts: 6 Mar 2013 20:37:16
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
pilseetaas un palielaakos miestos varbuut arii paarvaldiija, aber procentuaali toreiz, skiet, vairums iedziivnieku mitinaajaas laukos, kur pirmkaart jau moskalju meeli praktizeet bij; maz iespeeju un arii vajadziibas ikdienaa diez ko nebija.
Obligatorisko pagastskolas progmaaru kaa zollidu pamatu krievvalodas zinaasahanai es diez ko nopietni neskaitiitu, tad jau arii CCCP laikaa visi vidusskolu beigushie 'briivi paarvaldiija' jeb nu anglju, jebnu vaacu meeli

Salīdzinājums nav īsti pareizs, jo jau 19. gs. 80. g. 2. pusē sākās intensīva Baltijas guberņu pamatiedzīvotāju pārkrievošana, kas tika laukos īstenota caur pagastu un Tautas apgaismības ministrijas skolām. Sevišķi intensīva latviešu un igauņu rusifikācija notika no 1893-1905.g, kad krievu valodas mācību apjoms lauku skolas bija proporcionāli ļoooti liels, turklāt pag. sk. no 2. klases un ministr. skolās jau no 1. mācību gada gandrīz visas stundas (izņemot dzimto val un luteru ticības māc) notika krieviski un pat starpbrīžos skolniekiem obligāti bija jāsarunājas krieviski. :@
Labi, es aizrāvos oftopikā, taču izglītības vēstures darbos (piemēram, A.Viča, Kronlīna uc) kā arī oficiālos publ. un nepubl. avoos ir ļoti daudz pierādījumu manis teiktajam.

________________________
*** Latviju latviešiem, Eiropu āriešiem!

***Visu zemju nacionālisti, sadarbojieties;


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Mar 2013 20:36:25
Atbildēt 


Ģīmjgrāmatā uzgāju pārpostētu inter alia pieminētu ziņu, ka 1919.gadā amerikāņi vicinājuši foto, kurā bijis attēlots kā ļauno vāciešu zoldāteni pēc Jelgavas ieņemšanas šaujot nost 18 bezvainīgus latviešu boļševikenus. Jeņķi šo foto izmantojuši, lai argumentētu tūlītēju vācu karaspēka izvākšanu no Latvijas. Kādam kamerādam ir kas sīkāk zināms par šo lietu?

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.





buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Mar 2013 08:46:36
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Ģīmjgrāmatā uzgāju pārpostētu inter alia pieminētu ziņu, ka 1919.gadā amerikāņi vicinājuši foto, kurā bijis attēlots kā ļauno vāciešu zoldāteni pēc Jelgavas ieņemšanas šaujot nost 18 bezvainīgus latviešu boļševikenus.

Nevis foto, bet gan filmēts materiāls, esot demonstrēts Versalas miera sarunās, lai demonstrētu, ka vācu okupācijas vara Krievijai atņemtajās provincēs nav visai liberāla un neievērojot Kompjeņas pamiera noteikumus.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Mar 2013 08:51:23 - Laboja buks
Atbildēt 


Vai kādam zināms kas par tādu dīvainu vienību kā t.s. slaveno Borkes bataljonu? Dīvainu tāpēc, ka nekur literatūrā neparādās, kā tad īsti to Borki raksta (Bork, Borck, Borch?) un kas tā par vienību (brīvkorpuss, regulārā daļa?), bet pieminēta šī vienība tikai latviešu materiālos. Atrast ko vāciski vai angliski pagaidām nav izdevies (tikai axis history forum vienā diskusijā pavīdēja "Borck" ar norādi, ka tas komandējis Dzelzsdivīzijas 1. Kurzemes kājnieku pulka 2. batajonu). Tā nenopietni...

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Mar 2013 09:00:02
Atbildēt 


Quoting: Zobens
pat starpbrīžos skolniekiem obligāti bija jāsarunājas krieviski.

pieķēra
Ja pieķēra, nācās staigāt ar šādu te.

Lai gan klīst baumas, ka gaišie spēki ko tādu mūsdienās priekš nelatviešu skolām vēlas ieviest.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Apr 2013 22:19:28
Atbildēt 


Vai kamerādiem ir kas sīkāk zināms par zviedru brīvprātīgajiem, kas organizējās, vai tika vervēti LR atbalstam ap 1918./1919.gada miju. Vairākos avotos, tostarp nesen Zvaigznes izdotajā Dž. Beneta "Atbrīvojot Baltiju", esmu lasījis tos pieminētus, kā arī to, ka Golcs esot šo brīvprātīgo piesaisti izjaucis. It kā Igaunijai tai laikā esot kaut kādi zviedru brīvprātīgie palīdzējuši, Somijai tās pilsoņkarā vēl vairāk.

Kas īsti bija jeb nebija ar šiem zviedru brīvprātīgajiem un Latviju? Un kas vispār viņus stimulēja iekš kā tāda iesaistīties?

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 7 Apr 2013 20:23:57
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Kas īsti bija jeb nebija ar šiem zviedru brīvprātīgajiem un Latviju?

Kaut kur tika lasīts, ka mēģināja vervēt Dānijā.

buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 7 Apr 2013 20:48:25 - Laboja buks
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Kas īsti bija jeb nebija ar šiem zviedru brīvprātīgajiem un Latviju?

Zinu, ka Heinrihs Eduards Karls fon Štriks (Heinrich Eduard Karl von Stryk, 1873.–1938.) Zviedrijā vervēja brīvprātīgos savam Baltijas valsts projektam (tai laikā šādus projektus bīdīja katrs, kam nebij slinkums, tb pat visas te plānotās hercogistes un karalistes grūti uzskaitīt). 1919. gada 19. februārī Liepājā muitas ierēdņi aizturēja zviedru pulkvedi Nilsu Ēlundu ar projekta papīriem, Golcs lika visus šos entuziastus izraidīt no Kurzemes. Pāris Štrika līdzgaitniekus arestēja Pagaidu valdības spēka struktūras un lietas izskatīšanu tiesā nolika uz 5. martu, taču 16. aprīļa pučs pārtrauca lietas izmeklēšanu un tā vēlāk netika atjaunota.

Vai LR Pagaidu valdības uzdevumā kāds vervējis, nezinu, bet visai ticams. Janvārī lielākā daļa latviešu augstāko virsnieku parāva fraku un aizmuka kur kurais uz ārzemēm (palika poručiku-kapitanu līmeņa virsnieki, no kuriem Kalpaks ar savu apakšpulkveža pakāpi aš maršals bija). Daļa devās karot krievu balto armijās, citi dzīvojās tepat pa Eiropu ar zināmām pilnvarām, tb visnotaļ ticams, ka kāds meklēja gan naudu, gan ieročus, gan brīvprātīgos.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Apr 2013 09:02:53
Atbildēt 


Quoting: buks
Zinu, ka Heinrihs Eduards Karls fon Štriks (Heinrich Eduard Karl von Stryk, 1873.–1938.) Zviedrijā vervēja brīvprātīgos savam Baltijas valsts projektam


Par paralēlām Baltenlandes koncepcijām nebiju zinājis, tas gan ir interesanti... Tad jau tikpat labi var būt, ka Golcs "aprāva" šīs iniciatīvas ne tik daudz aiz aintipātijām pret latviešiem (kā viņam tiek piedēvēts), bet aiz bažām, ka zviedru Baltenlande nebūs savienojama ar viņējo...

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Apr 2013 11:48:27 - Laboja buks
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Par paralēlām Baltenlandes koncepcijām

Kā jau juku laikos, arī te bija milzums pulciņu un grupiņu, kuras plānoja, ko darīt, kad Krievija būs sabrukusi. Bija provāciski orientētā "Visvācu apvienība" (pr. Klāss) un "Baltijas uzticības padome" (Baltischer Vertrauensrat), kas jau pirms kara sapņoja par pievienošanos Vācijai, bija grupas, kas vēlējās pasprukt no Krievijas, taču nealka nonākt pārlieku lielā Berlīnes pakļautībā (tie prātoja par kaut kādas Baltijas hercogistes izveidošanu, kur par hercogu ieceltu Vilhelmu, tb ar Vāciju būtu personālūnijā, taču realizētu savu autonomu iekšpolitiku - ideja pati nomira dabiskā nāvē pēc novembra revolūcijas Vācijā: neviens Baltijas "fon der" negribēja pakļauties kaut kādiem veikalnieku iznireļiem Berlīnē), bija kompromisa meklētāji (kā G. fon Manteifeļa "Neuland" projekts vai fon Štriks, kuri gribēja apvienot Kurzemes un Vidzemes guberņas neatkarīgā valstī un pielaist pie pārvaldes visas vietējās tautības, arī latviešus, paliekot suverēnai un neatkarīgai no lielvarām). Galu galā arī latviešiem šādu grupiņu netrūka, sākot ar Latvijas Pašnolemšanās savienību, Nacionālo padomi un Demokrātisko bloku, kur katra grupa bīdīja savu neatkarīgas valsts vīziju. Man domāt, ka juku laikos tā dabiska lieta, ka katrā krodziņā vietējie alus kausa politiķi kādus plānus kaļ un domā, ko iesākt.

Man radies iespaids, ka Golcam Baltija bija nesvarīga nomale, uz kuru viņš raudzījās no impērijas skatupunkta. Vai šim bija īpašas antipātijas pret latviešiem, nezinu (Somijā esot, viņš vairākkārt izteicies ļoti atzinīgi), bet lieliniekus gan viņš nevarēja ciest ne acu galā. Un latviešu absolūtais vairums bija lielinieciski noskaņoti, bet pašpasludinātā "olu tirgoņu" valdība viņā cieņu neraisīja. Tb sliecos domāt, ka Baltijas jautājums Golcam šķita tādas sīkas vietējā miesta intrigas, kurp derētu aizsūtīt kājnieku vadu un visus patriekt no pagastmājas. To arī mēģināja darīt: gan Štriku un tā ataicināto Meklenburgas hercogu izmeta ārā uz skaitli trīs, gan citus pretendentus. Diemžēl arī uz Ulmaņa projektu viņš raudzījās tāpat kā uz pārējiem, tb neuzskatīja par vērā ņemamu, uztvēra tikai kā traucēkli kārtības ieviešanai. Tb īsti nezinu, vai Golcam bija konkrēti plāni, attiecībā uz Baltiju, lielāki par lielinieku apturēšanu pie Daugavas.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Apr 2013 13:28:54
Atbildēt 


Quoting: buks
Un latviešu absolūtais vairums bija lielinieciski noskaņoti


Līdz 1919.gadam tā +/- bija, varbūt gan , ka ne absolūtais vairākums, bet krietna daļa noteikti. Liela daļa bija diezgan neitrāli savos uzskatos un bija gatavi pieņemt kādus kungus vien liktenis būs piespēlējis un censties ar tiem sadzīvot. Ir lasīts par latviešu zemniekiem, kas tajā laikā zīlējuši ''zem kā nu mēs tagad paliksim, zem krieva, vācieša vai zviedra''?

Savukārt pēc 1919.gada komunistu valdīšanas un viņu sastrādātā reti kuram vairs bija ilūzijas par strādnieku paradīzi Latvijā. Lai gan sabiedrībā arī pēc tam valdīja diezgan kreiss noskaņojums kura augstākā izpausme bija agrārā reforma, kur valdība pakļāvās sabiedrības spiedienam un īstenoja vienu no radikālākajām agrarajām reformām Eiropā.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Apr 2013 14:00:31
Atbildēt 


Quoting: Atis
Savukārt pēc 1919.gada komunistu valdīšanas un viņu sastrādātā reti kuram vairs bija ilūzijas par strādnieku paradīzi Latvijā

Nuss, tai laikā tikai Finkam piemita gaišreģa spējas. Un man klusas aizdomas, ka tautas vilšanās Stučkas valdībā ir mazliet pārspīlēta. Vismaz spriežot pēc tā, cik plašs atbalsts lielinieciskajām idejām vēl gadiem saglabājās prastās tautas vidū (pirmās desmitgades tiesu materiālus palūkojot, redzam, ka vai katrs otrais apcietinātais un tiesātais apsūdzēts lieliniecisku ideju propagandā vai darbībā). Man šķiet, ka Pagaidu valdību no neleģitimitātes tautas acīs izglāba Bermonts - tieši bermontiādes laikā var runāt par absolūtā iedzīvotāju vairuma brīvprātīgu un entuziasma pilnu apvienošanos zem Pagaidu valdības karogiem, kamēr līdz tam nācās izlīdzēties ar obligāto iesaukumu, kara tiesas draudiem un rekvizīcijām.

Nu bet zemes reforma, lai cik prettiesiska tā būtu, praktiski apturēja sociķu darbību laukos (tā vismaz bēdīgs atzīst Aberbergs savā s-dem vēsturē): tikko nabags dabūja savus pāris hektārus, kur kazu būdu uzsliet, viņš atmeta politikai ar roku un skrēja miežus sēt. Tb Latvijas valsts gan "uzmeta" vācbaltiešus kā sabiedrības eliti, toties atrada lielisku "tvaika ventili" lieliniecisma tvaika nolaišanai. Tā kā laikam tas bija tas nepieciešamais "mazākais ļaunums".

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Apr 2013 14:24:40
Atbildēt 


Quoting: buks
Nu bet zemes reforma, lai cik prettiesiska tā būtu, praktiski apturēja sociķu darbību laukos (tā vismaz bēdīgs atzīst Aberbergs savā s-dem vēsturē): tikko nabags dabūja savus pāris hektārus, kur kazu būdu uzsliet, viņš atmeta politikai ar roku un skrēja miežus sēt. Tb Latvijas valsts gan "uzmeta" vācbaltiešus kā sabiedrības eliti, toties atrada lielisku "tvaika ventili" lieliniecisma tvaika nolaišanai. Tā kā laikam tas bija tas nepieciešamais "mazākais ļaunums".


Kā teica A. Švābe, tad viens no agrārās reformas galvenajiem uzdevumiem bija atbrīvot bezzemnieku masas no lielinieku aģitācijas važām (citēts pēc atmiņas).

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Apr 2013 15:00:03
Atbildēt 


Quoting: buks
uz kuru viņš raudzījās no impērijas skatupunkta


Nu jā, Golcs laikam bija un palika uzticīgs sava ķeizara karavīrs, lai kur arī atrastos. Lai gan, godīgi sakot, Latvijai viņš arī visai lielu pakalpojumu tomēr ir izdarījis, jo bez viņa ej nu sazin vai vācu daļas spētu savākties un latvieši kopā ar tiem sarkanos aizdzīt atpakaļ.

Quoting: buks
Tā kā laikam tas bija tas nepieciešamais "mazākais ļaunums".


Arī piekritīšu. Lai gan no otras puses, vācbaltiešu aizbraukšana tomēr bija būtisks intelektuāls un ekonomisks zaudējums Latvijai. Ar ilgtermiņa sekām.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Apr 2013 15:06:39
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Lai gan no otras puses, vācbaltiešu aizbraukšana tomēr bija būtisks intelektuāls un ekonomisks zaudējums Latvijai. Ar ilgtermiņa sekām


No trešās puses raugoties, gan visgudras pamācības, kā būtu vajadzējis rīkoties, lai gan latvieši, gan vācbaltieši paliktu apmierināti, man arī nav.

Varbūt G. fon. Manteifeļa - Scēges "Neuland" projektā tāda bija iezīmēta?

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 8 Apr 2013 16:10:45
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Lai gan, godīgi sakot, Latvijai viņš arī visai lielu pakalpojumu tomēr ir izdarījis, jo bez viņa ej nu sazin vai vācu daļas spētu savākties un latvieši kopā ar tiem sarkanos aizdzīt atpakaļ.


Bez krietnajiem vāciešiem (gan ļamportētajiem gan vietējiem) bauru valdība ar šamo pastalnieku armeju zempalkavnieka Uzvāžņa vadībā tiktu no boļševiku cilvēkēdājiem jūrā ietriekta un agranomuzurpators ar savu žīdu ārlietu ministru dabūtu tādu pašu statusu kādā Airopas galvaspilsētā kā Stepans Bandera vai Baķka Mahno.

Quoting: Der eiserne Soldat
no otras puses, vācbaltiešu aizbraukšana tomēr bija būtisks intelektuāls un ekonomisks zaudējums Latvijai. Ar ilgtermiņa sekām.


Tieši tā! Bez krietno vāciešu palīdzības mums bija 3.14 gan 1940. gadā gan ir arī tagad.

Quoting: Der eiserne Soldat
No trešās puses raugoties, gan visgudras pamācības, kā būtu vajadzējis rīkoties, lai gan latvieši, gan vācbaltieši paliktu apmierināti, man arī nav.


Vienkārši vajadzēja apšaut un pakārt boļševistiski noskaņotos ļautiņus apmēram tādā pašā mērogā kā tas tika darīts Somijā, kur arī krietnais Ridigers savu palīdzīgo rociņu pielika.
A bauri aprobežojās ar pāris Valmieras komjaunavu nomušīšanu.

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Apr 2013 16:13:38
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Lai gan no otras puses, vācbaltiešu aizbraukšana tomēr bija būtisks intelektuāls un ekonomisks zaudējums Latvijai.


Piekrītu, bet Latvija tajā situācijā neko daudz izdarīt nevarēja, pat ja gribētu. Turklāt daļa vietējo vāciešu uz to brīdi vairs nebija sevišķi uzticami Latvijas pavalstnieki, bet staigāja apkārt bļaudami ''hail''.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 8 Apr 2013 16:21:02
Atbildēt 


Quoting: Atis
Latvija tajā situācijā neko daudz izdarīt nevarēja, pat ja gribētu. Turklāt daļa vietējo vāciešu uz to brīdi vairs nebija sevišķi uzticami Latvijas pavalstnieki, bet staigāja apkārt bļaudami ''hail''.


Varēja gan. Vajadzēja iesniegt Lielvācijas Reiha Dižajam Fīreram lūgumu iekļaut Latviju Reiha sastāvā pamatojoties uz to, ka Livonija ir vēsturiskā vāču zeme un tad krietnie vāči ar savu vērmahtu, SS un gestapo ņemtu mūs savā aizsardzībā un aizgādībā.

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Apr 2013 16:24:58
Atbildēt 


Quoting: waffen ss
Vienkārši vajadzēja apšaut un pakārt boļševistiski noskaņotos ļautiņus

Tai laikā Pola Pots vēl nebija nodemonstrējis, kā tehniski apšaut savus 80% iedzīvotāju tikai tāpēc, ka viņi nepiekrīt šāvēja pasaules skatījumam. Šāda mēroga prasme cilvēcei nāca kādas desmitgades vēlāk.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 8 Apr 2013 16:32:17
Atbildēt 


Quoting: buks
Tai laikā Pola Pots vēl nebija nodemonstrējis, kā tehniski apšaut savus 80% iedzīvotāju tikai tāpēc, ka viņi nepiekrīt šāvēja pasaules skatījumam. Šāda mēroga prasme cilvēcei nāca kādas desmitgades vēlāk.


Vajadzēja ievietot pilnu mana rakstītā citātu, savādāk sanāk ka viena daļa izrauta no kopējā konteksta.

Es rakstīju:

Quoting: waffen ss
apmēram tādā pašā mērogā kā tas tika darīts Somijā


Nekur netika teikts ka jārīkojas ar Pola Pota vai Mao Dze Duna metodēm un mērogiem.
Pilnīgi pietiktu ja kādi 10-20k aktīvāko boļševiku un šamo līdzskrējēju tiktu nošauti vai pakārti.
Tieši tāpat vajadzēja arī darīt 1991. gadā.

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Apr 2013 23:10:35
Atbildēt 


Quoting: Atis
Turklāt daļa vietējo vāciešu uz to brīdi vairs nebija sevišķi uzticami Latvijas pavalstnieki, bet staigāja apkārt bļaudami ''hail''.


Tas pēdējais sauklis, jau, šķiet, arī modē ienācās dažas desmitgades vēlāk (atļaušos izmantot kamerāda teicienu), diez vai tas tika ap 1919.plaši lietots.

Es gan domāju, ka no vācbaltiešu lojalitātes vērtēšanas viedokļa ir jānodala lojalitāte pret Dzimteni un lojalitāte pret Pagaidu valdību. Domāju, ka vismaz daļa no viņiem bija īsteni patrioti, savukārt, ja runājam par lojalitāti pret Pagaidu valdību, tad jāņem vērā, ka jebkuras attiecības jau ir divpusējas. Secīgi, ja Pagaidu valdība viņus visādos veidos "mīlēja" un lika noprast, ka "mīl", tad no kurienes lai rastos viņu jūtas pret Pagaidu valdību.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 9 Apr 2013 10:20:56
Atbildēt 


Quoting: buks
man klusas aizdomas, ka tautas vilšanās Stučkas valdībā ir mazliet pārspīlēta
gluži tā. Tauta jau 4 gadus tika čakarēta ar kara laika rekvizīcijām, brīvā tirgus aizliegumu u.t.t. Stučkas vald'ba tikai solīja, bet realitāte atvēra acis.
Quoting: buks
Man šķiet, ka Pagaidu valdību no neleģitimitātes tautas acīs izglāba Bermonts - tieši bermontiādes laikā var runāt par absolūtā iedzīvotāju vairuma brīvprātīgu un entuziasma pilnu apvienošanos zem Pagaidu valdības karogiem, kamēr līdz tam nācās izlīdzēties ar obligāto iesaukumu, kara tiesas draudiemmu un rekvizīcijām

Manuprāt noteicošais faktors nebija Bermonts, bet pagaidu valdības rīcība. Atslēgas vards šeit ir REKVIZĪCIJAS. Ja pagaidu valdība turpinātu priekšgājēju (Vācu okupācija, Stučka, Bermonts) taktiku, tad Latvijas laukos uzrastos daudzi zaļie lauku komandieri.

Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 9 Apr 2013 23:23:33
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Tas pēdējais sauklis, jau, šķiet, arī modē ienācās dažas desmitgades vēlāk (atļaušos izmantot kamerāda teicienu), diez vai tas tika ap 1919.plaši lietots.


Es jau tau teicu kamrādā minētās vācbaltiešu izceļošanas kontekstā, kad atsevišķām aprindām tas bija aktuāli.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


<< 1 ... 135 . 136 . 137 . 138 . 139 . 140 . 141 . 142 . 143 . 144 . 145 ... 161 . 162 . >>
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 1
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.087
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2022