miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
<< 1 ... 126 . 127 . 128 . 129 . 130 . 131 . 132 . 133 . 134 . 135 . 136 ... 160 . 161 . >>
Autors Ziņa
motors
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Nov 2012 22:38:31
Atbildēt 


Quoting: Barons
Vai Bermonts tiešām gribēja ieņemt Rīgu un. ja gribēja, kāpēc tad nepārcēlās pie Ikšķiles/Doles salas?"


Vai tik pats Radziņš neapraksta tāda plāna esamību(?). Bermontieši grasījās uzsākt ofensīvu kaut kad ap 10.novembri, mūsējie par nedēļu pasteidzās priekšā.

________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.





Barons
Lietotājs




# Nosūtīts: 22 Nov 2012 00:12:27
Atbildēt 


Quoting: Haso
no savas Jelgavas pa tiso pa dz-ceļu doties uz Krustpili

Krustpilī tilti bija sagrauti
Quoting: motors
Vai tik pats Radziņš neapraksta tāda plāna esamību(?). Bermontieši grasījās uzsākt ofensīvu kaut kad ap 10.novembri, mūsējie par nedēļu pasteidzās priekšā.

Novembrī jā. Bet oktobra scenārijs ir pārāk neizprasts. Kāpēc brīdī, kad tika saprasts, ka LA ielenkt Daugavas kreisajā krastā neizdosies, Bermonts necēlās pāri Daugavai pie Ikšķiles vai Doles salas (kuru pat vēlāk atstāja)

________________________
Medija RBC aptauja Krievijā. "Latvija, Lietuva un Igaunija, pēc aptaujāto ekspertu un iedzīvotāju domām, ir piektais lielākais Krievijas ienaidnieks, īpaši izceļot Latviju un Igauniju." Mazi, bet vareni!


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 22 Nov 2012 17:30:54
Atbildēt 


Quoting: Barons
Kāpēc brīdī, kad tika saprasts, ka LA ielenkt Daugavas kreisajā krastā neizdosies, Bermonts necēlās pāri Daugavai pie Ikšķiles vai Doles salas (kuru pat vēlāk atstāja)

Nu un ko viņam tur darīt? Šāds desants būtu viņa tūlītēja politiska pašnāvība - krievu baltie viņu izsludinātu par noziedznieku un dezertieri (Judeņiča pavēle par Bermonta atcelšanu tika izdota jau septembra pirmājā pusē,) par antantes atbalstu vispār nav ko runāt, arī Vācijai nebija vajadzīgs tāda mēroga kašķis ar uzvarētājiem kaut kur Baltijā, kad pašīem problēmu pilna di.. .
Atliek vienīgi fon der Golcs un viņa vienības - daudz tie izkarotu bez apgādes? Tāpat jau Bermonta politiskais stāvoklis, sākot ar septembra vidu, bija nekāds, lai ko Golcs un pats Avalovs neraksta savos memuāros...

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 22 Nov 2012 18:08:45
Atbildēt 


Quoting: Armands
Šāds desants būtu viņa tūlītēja politiska pašnāvība


kāpēc gan.. kapelmeistera karadraudze tak it kā bija savākta cīņai pret boļševizmu mātuškā raškā, pareizticīgajā un varenplašajā, un lai to cīņu veiktu, pāri Daugavai kaut kā kaut kur tomēr vajadzētu tikt sēdēšana uz vietas un vietējo aborigēnu harasēšana arī neveicināja polītisko reputāciju kapelmeisteram..

________________________
Mißverständnisse und Trägheit vielleicht mehr Irrungen in der Welt machen als List und Bosheit. Wenigstens sind die beiden letzteren gewiß seltener.
Quantum Nano Relativity. Relativity isn’t enough any more.™


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 22 Nov 2012 19:34:41 - Laboja Armands
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
kāpēc gan.. kapelmeistera karadraudze tak it kā bija savākta cīņai pret boļševizmu mātuškā raškā, pareizticīgajā un varenplašajā, un lai to cīņu veiktu, pāri Daugavai kaut kā kaut kur tomēr vajadzētu tikt sēdēšana uz vietas un vietējo aborigēnu harasēšana arī neveicināja polītisko reputāciju kapelmeisteram..

Nu ja, un plāns jau augustā tika saskaņots starp Ulmani, Antanti un Deņikinu - kapelmeistars ar savu karadraudzi Jelgavā sēžas vagonos un dodas uz Narvu pie Judeņiča, kura pakļautībā arī šamais karotājs tika oficiāli nozīmēts, tikai Bermonts tam uzlika mīksto - paziņodams, ka neuzticas Ulmanim un ies sist sarkanos uz Dvinsku, ko Judeņičam atlika vien akceptēt, bet Deņikins reaģēja skarbāk -"Da pošol k čortu etot Avalov s svojimi ņemcami"

Kad nu arī šo dispozīciju kapelmeistars nepildīja, bet 9. septembrī uzsāka akcijas pret Ulmanim uzticīgām vienībām un Latvijas pagaidu valdības administrāciju, 10. septembrī Judeņičš izdeva pavēli par Bermonta - Avalova atstādināšanu, aizturēšanu un piespiedu nogādāšanu Judeņiča štābā paskaidrojumu sniegšanai, tikai uz vietas pavēle saprotamu iemeslu dēļ tika ignorēta.

Līdz ar to baltie jau septembrī atteicās un norobežojās no kapelmeistara - tiešām nezinu, uz ko viņš cerēja...
Varbūt uz savu vācu segmentu? Vai vienkārši "na avosj", kā viņam ne reizi vien bija izdevies šajos juku laikos?

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


Barons
Lietotājs




# Nosūtīts: 22 Nov 2012 23:59:46
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
kapelmeistera karadraudze tak it kā bija savākta cīņai pret boļševizmu mātuškā raškā, pareizticīgajā un varenplašajā, un lai to cīņu veiktu, pāri Daugavai kaut kā kaut kur tomēr vajadzētu tikt

Turklāt tas pats Radziņš teica - līdz pat Bolderājas operācijai sabiedroto atbalsts bija nenoteikts, ja Bermonts Rīgu ieņemtu, tad sabiedrotie sāktu atbalstīt viņu

________________________
Medija RBC aptauja Krievijā. "Latvija, Lietuva un Igaunija, pēc aptaujāto ekspertu un iedzīvotāju domām, ir piektais lielākais Krievijas ienaidnieks, īpaši izceļot Latviju un Igauniju." Mazi, bet vareni!


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Dec 2012 14:28:38
Atbildēt 


Ikdienišķa autobiogrāfija. Tik ikdienišķa, ka ko tādu lasot, pašam sametas kauns žēloties, ka juku laikos dzīvojam:

"Palanga,
28.03.1920.
Mana kauju gaita.
Es iestājos krievu armijā brīvprātīgais 23. oktobrī 1914. gadā, 15 gadus vecs. Sabiju uz pozīcijām no 23. oktobra 1914. līdz 21. maijam 1915. Pirmā kauja bija pie Memel, otra pie Kovcianiem, treša kauja Plunjanos, ceturta kauja pie Jelgavas, piekta kauja pie Skrundas, kur kritu vanģībā. Vanģībā sabiju no 21. maija 1915. - 10. janvaris 1919. g. Liepājā tiku iesaukts 29. janvarī 1919. g. Iekš pirmā latviešu atsevišķā eskadrona. Pirma kauja bija pie Jaunmuižas. Visās kaujās dalību ņēmu līdz Līvāniem, Latgale. Līvānos es saslimu ar dizentēriju, izgulēju vienu mēnesi slimnīcā, kad izveseļojos, tad dabūju 6 nedēļas atvaļinājuma, priekš veselības uzlabošanas. Pēc tam, pa bermontiešu uzbrukuma laiku, es iestājos 11. rotā 8. pulkā. Pirma kauja bija pie Tīreļa purviem, otra pie pašas Rīgas. Rīgā es iestājos iekš rotmistra Dubrovska partizaņu nodaļas, kura pārgāja no Rīgas uz Liepāju. Pēc Dubrovska izformēšanas es iestājos iekš robežsargiem, 2. robežsargu rajona 12. distancē, Palangā.
Savu kaprāli es uzdienēju krievu armijā 20. Somijas dragūnu pulkā, par labu spionāžu 3. maijā 1915. gadā.
Kapr. G.Trofimovs"
----
LVVA, 5434. f., 1. apr. 484. l., 31. lp.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Dec 2012 14:45:01 - Laboja Haso
Atbildēt 


Quoting: Barons
Krustpilī tilti bija sagrauti

Rígá pie tiltiem jau arí neviens vinju negaidíja ar sálsmaizi.
Bútu vinjsh drusku draudzígs ar letiñjiem, kas tajá laiká sédéja K-pilí, vinjsh var{etu tikt pári Daugavai bez problémám. Attaisnoties ar tiem tiltim nav nopietni.

Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Dec 2012 15:32:16
Atbildēt 


Visai interesants materiāls par 1919.gada badu un šajā kontekstā arī citiem notikumiem Latvijā:
http://www.lza.lv/LZA_VestisA/65_5-6/20-35%20Paulis%20Gavars.pdf

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.





buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 28 Dec 2012 13:41:08 - Laboja buks
Atbildēt 


Šajās dienās aprit 94 gadi, kopš svarīgākā notikuma 1918. gada ziemā (svarīgākā pēc valsts proklamēšanas) - pašas pirmās kaujas par tikko kā nodibinātās Latvijas Republikas neatkarību, ko pie Inčukalna stacijas izcīnīja četras nepilnas un pusapmācītas jauniesaukto Latvijas zemessargu rotas - viens bataljons, - pret diviem Pasaules un pilsoņu kara frontēs rūdītiem sarkano strēlnieku pulkiem.
Savas dzīvības par savu jaundibināto valsti ziedoja 43 vietējo iedzīvotāju - vācbaltiešu un krievu, - brīvprātīgie (četras reizes vairāk nekā literatūrā bieži pieminētajās Cēsu kaujās, kur krita tikai 13 Ziemeļlatvijas brigādes latviešu karavīri). Taču, atšķirībā no pirmajiem latviešu strēlniekiem, kas krita par caru un un Krievzemi, un tika apglabāti jaundibināmajos Brāļu kapos, šie par Latviju kritušie palika pūt sniegotajos Inčukalna ierakumos un mēs pat viņu visu vārdus nezinām.

Pilns notikuma apskats ir iekš:
http://vesture.sauc.lv/index.php/raksti/baltija/11-pirmas-asinis-par-l atviju

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 28 Dec 2012 14:49:24
Atbildēt 


Quoting: buks
ajās dienās aprit 94 gadi, kopš svarīgākā notikuma 1918. gada ziemā


buks,

Paldies par atgādinājumu un interesanto rakstu arīdzan.

Daži jautājumi/komentāri šajā sakarā:

Rakstā minētā Trieciena rota - tā ir tā pati, kuru vismaz vēlāk komandēja Hanss fon Manteifels - Scēge?

Quoting: buks
Savas dzīvības par savu jaundibināto valsti ziedoja 43 vietējo iedzīvotāju - vācbaltiešu un krievu


Pēc minētajiem vārdiem - Dāvis Grūbe un Oskars Strauts var domāt, ka arī latvieši šajās kaujās ir ziedojušies dzimtenei. Ja pareizi atceros, pašā citētajā Kurzemes vārdā bija vēl citi latviski vārdi un uzvārdi pieminēti.

Quoting: buks
šie par Latviju kritušie palika pūt sniegotajos Inčukalna ierakumos un mēs pat viņu visu vārdus nezinām


Man domāt, šī vieta un notikumi prasa pēc kāda piemiņas akmeņa, pieminekļa vai piemiņas zīmes.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 28 Dec 2012 16:35:34 - Laboja buks
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Rakstā minētā Trieciena rota

Jap.
Savukārt no krievu rotas vēlāk Līvena vienība izveidojās.

Quoting: Der eiserne Soldat
var domāt, ka arī latvieši šajās kaujās ir ziedojušies dzimtenei

Pagaidu valdība gan spieda, ka zemessardzes daļas jāveido pēc nacionālās piederības principa (latviešu daļas vēl skaldīja pēc šķiriskās piederības: saimniekdēlus atsevišķi, Grīziņkalna pašpuikas atsevišķi), taču vācbaltu vienībās ļoti daudz etnisko latviešu dienēja. Pat Malmēdes bataljonā vēlāk, kas manuprāt tīrs fraikorps, no 90 virsniekiem kādi 10 bija latvieši.

Quoting: Der eiserne Soldat
šī vieta un notikumi prasa pēc kāda piemiņas akmeņa

Tāpēc jau pacēlu tēmu, kaut saprotu, ka neakadēmiskā līmenī, praktiski bez arhīva materiāliem (kuru nemaz īsti nav, tik vien kā pāris rīkojumi).
Manuprāt, tieši šī dalīšana latviešos un nelatviešos daudz ļauna tai laikā nodarīja (to pašu aprīļa puču lielā mērā veicināja), un arī tagad liek aizmirst par puikām, kuri nolika galvas par dzimteni. Būtu tā kāda Kalpaka rota, tagad visi skandinātu par šo kauju kā vienreizēju varoņdarbu, aber tā kā "tie jau nav latvieši", tad var nepieminēt - moris darbu padarījis, moris var iet. Tā netaisnīgi sanāk.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 28 Dec 2012 16:50:37
Atbildēt 


buks

par raxtu!

________________________
Mißverständnisse und Trägheit vielleicht mehr Irrungen in der Welt machen als List und Bosheit. Wenigstens sind die beiden letzteren gewiß seltener.
Quantum Nano Relativity. Relativity isn’t enough any more.™


andzs
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Dec 2012 11:45:40
Atbildēt 


Kungi !
Labrīt !


ēē,pamodos, veselības stāvoklis...ir

Quoting: buks
1918. gada ziemā (svarīgākā pēc valsts proklamēšanas)

viena no pēdējām Latvijas valsts versijām un proklamācijām
subjektīvās domas, ka 1. maijs ir lielāks nozīmībā kā 18. novembris, jo tieši 1. maijā dažādās Latvijas valsts versijas tika apvienotas leģitīmā, tautpārvaldes pārstāvniecībā, par to pateicība


Quoting: buks
asaules un pilsoņu kara frontēs rūdītiem sarkano strēlnieku pulkiem.

pārsvarā latviešiem ar saviem ideāliem un pieredzi

Quoting: buks
Taču, atšķirībā no pirmajiem latviešu strēlniekiem, kas krita par caru un un Krievzemi, un tika apglabāti jaundibināmajos Brāļu kapos, šie par Latviju kritušie palika pūt sniegotajos Inčukalna ierakumos un mēs pat viņu visu vārdus nezinām.

Malacis ! ka ziņo par šo ! ikkatrs pilsoņkara dalībnieks ir varonis un jāapglabā ar godiem Brāļu kapos, ja aizmirstība šo kauju kritušajiem tiešām pamatota, tad būtu jāraksta AM, vai ne ?

Quoting: buks
Tāpēc jau pacēlu tēmu, kaut saprotu, ka neakadēmiskā līmenī, praktiski bez arhīva materiāliem (kuru nemaz īsti nav, tik vien kā pāris rīkojumi).


Profesors Ērika Jēkabsona kungs ir dižgars tēmā un arhīvos, viņam ir jebkuram pieejamas konsultāciju stundas vēstures fakultātē

________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !


andzs
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Dec 2012 12:07:09
Atbildēt 


Līdz šim ir celti akmeņi ekscentriskiem personāžiem un kriminālnoziedzniekiem.
Bet nav neviena akmeņa, vai pat piemiņas plāksnes spēkam un viedajiem biedriem kuri izšķīra pilsoņkara iznākumu
spēkam kas bija Satversmes un tautvaldības virzītājs
kas radīja nepieredzējušā zemē tautvaldību un to sargāja
tolaik vispopulārākais spēks Latvijas iedzīvotāju vidū
skumji

________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !


andzs
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Dec 2012 12:19:03
Atbildēt 


Spēkam, kura pūliņu dēļ uzrakstīja tai laikā tik cilvēcīgu (progresīvu) Satversmi, ka pat šodien, daudziem cilvēknīdējiem tā ir pārāk labestīga, lai gan sarakstīta tik daudzus gadus atpakaļ
Ne Igaunijā, ne Lietuvā šodien nav spēkā viņu pirmās Satversmes, jo mūsu- tajos laikos bija revolucionāra brīvībās
bet mums ir, un tieši pateicoties šim spēkam kam nav pat piemiņas plāksnes
šī spēka izaugsme beidzās brīdī kad Vilhelms pārtrauca latvietim pārvaldīt savu valsti un ieslodzīja latvieti Liepājas koncentrācijas nometnē, bet tie ir citi laiku un cits temats

________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !


Derevjanskis
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Dec 2012 13:14:11 - Laboja Derevjanskis
Atbildēt 


Tieši tā, visi ir Brīvības cīņu varoņi, gan krievi, gan vācieši, gan igauņi, gan poļi, gan angļi, franči un pat žīdi, tikai ne latvieši.
Ne kādas ironijas - tīra patiesība!
Jo kā zināms sarkanos pie Inčukalna aizkavē krievi un vācieši.
Kurzemi, Zemgali, Rīgu un daļu Vidzemes no sarkanajiem atbrīvo vācieši un krievi.
Ziemeļvidzemi no sarkanajiem atbrīvo igauņi.
Cēsu kaujās Latvijas zemessardzi un Dzelzsdivīziju sakauj igauņi.
Bermontu sakauj angļi,franči un laviešu daļās esošie krievi un žīdi.
Latgali atbrīvo vācieši un poļi.

________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.


andzs
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Dec 2012 13:30:55
Atbildēt 


Quoting: Derevjanskis
Tieši tā, visi ir Brīvības cīņu varoņi, gan krievi, gan vācieši, gan igauņi, gan poļi, gan angļi, franči un pat žīdi, tikai ne latvieši.


Lūdzu nosauc lielkaujas, izņemot klasisko Bermontiādi, kur Tautas padomes pusē latvieši veidoja karaspēku vairākumu !

________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !


andzs
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Dec 2012 13:39:34
Atbildēt 


Tautas padomes oponentu pusē tādas ir gūzma

________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Dec 2012 14:20:16
Atbildēt 


Quoting: andzs
Bet nav neviena akmeņa, vai pat piemiņas plāksnes spēkam un viedajiem biedriem kuri izšķīra pilsoņkara iznākumu
spēkam kas bija Satversmes un tautvaldības virzītājs
kas radīja nepieredzējušā zemē tautvaldību un to sargāja
tolaik vispopulārākais spēks Latvijas iedzīvotāju vidū

Tu ko nejauc? Šams spēks radās kādu laiku pēc pilsoņkara, kura rezultāts arī bija Satversmes Sapulce, nevis pati Satversme, kuras tobrīd pat uzmetumu veidā nebija...

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


andzs
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Dec 2012 14:22:57
Atbildēt 


Quoting: Armands
Tu ko nejauc? Šams spēks radās kādu laiku pēc pilsoņkara

šams spēks ir latviešu vecākā ideoloģiskā, politiskā kopība
pirmo pilnsapulci turēja vēl cara okupācijas laikos

________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Dec 2012 14:30:36
Atbildēt 


Quoting: andzs
cara okupācijas laikos

Paŗŗalēlā vēsture?

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


andzs
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Dec 2012 14:58:31
Atbildēt 


Quoting: Armands
Paŗŗalēlā vēsture?


kurš majoritārais politiskais spēks aicināja biedrus, atbalstītājus un vēlētājus ievērot neitralitāti Latvijā, ienākot Latvijas Padomju latviešu karaspēkam, laikā kad Tautas padomes karaspēka vairākumu veidoja, kā vienmēr, nelatvieši ? Šis spēks nepievienojās ideoloģiski tuvajiem jaunajiem leģitīmajiem Latvijas valdniekiem ? Par ko daudzi samaksāja ar dzīvību.
Šis pats spēks aicināja arī "sist fričus" bermontiādē, rakstot;
"Pilsoņi, pie ieročiem! Lai dzīvo brīvā, neatkarīgā Latvija!"
atpazināt ? autoru ? spēku ?
šie biedri nodrošināja neleģitīmai Tautas Padomei uzvaru pilsoņu karā

un viņi bija tie, kuri cīnoties ar teokrātiem un atpalicējiem - konservatīvajiem uzrakstīja sakarīgu Satversmi
kā arī gaidīto lauku revolūciju - agrāro likumu

________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !


andzs
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Dec 2012 15:18:17 - Laboja andzs
Atbildēt 


Tautas padomes vienīgā lielkauja kur latvieši veidoja vairākumu bija Bermontiāde
un tikai tādēļ, ka tajā iesaistījās šis politiskais spēks, masveidā aicinot ; pie ieročiem.
Ne pirms, ne pēc Tautas padomes neleģitīmajiem dalībniekiem nav bijusi latviešu nodrošināta uzvara,
jo minētais politiskais spēks masveidā mobilizēja latviešus tikai vienreiz- bermontiādē.

________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Dec 2012 15:55:30
Atbildēt 


Quoting: andzs
kurš majoritārais politiskais spēks aicināja biedrus,

ne, ne, es gribēju skaidrību par
Quoting: andzs
pirmo pilnsapulci turēja vēl cara okupācijas laikos

kas tā par cara okupāciju, Ļiflandijā, vispār Ostzejā neviens par tādu nezin...

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


andzs
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Dec 2012 17:15:22
Atbildēt 


Quoting: Armands
kas tā par cara okupāciju, Ļiflandijā, vispār Ostzejā neviens par tādu nezin...


kā saukt varas aktu kad tā tur valdīšanu ar militāru spēku zemē kur dzīvo varai ārzemnieki ?

________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Dec 2012 17:25:57
Atbildēt 


Quoting: andzs
kā saukt varas aktu kad tā tur valdīšanu ar militāru spēku zemē kur dzīvo varai ārzemnieki ?

Kādi ārzemnieki - šito sīkāk, citādi alternatīvā vēsture , kurai likumi nav rakstīti...

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


andzs
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Dec 2012 17:28:45
Atbildēt 


Quoting: Armands
Kādi ārzemnieki -

tā laika terminos;
katoļi un luterticīgie
kuri runā vācu un svešā, nesaprotamā zemnieku mēlē

________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Dec 2012 17:38:59 - Laboja Armands
Atbildēt 


Quoting: andzs
katoļi un luterticīgie
kuri runā vācu un svešā, nesaprotamā zemnieku mēlē

Un kādā mērā ārzemnieki?
Alternatīvs viedoklis, jebšu kāda atsauca uz likumdošanas aktiem arī ir?

Un kāda suņa pēc tur cara okupācija?

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


andzs
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Dec 2012 17:48:51
Atbildēt 


Quoting: Armands
Un kādā mērā ārzemnieki?

ticības un valodas

Quoting: Armands
Alternatīvs viedoklis, jebšu kāda atsauca uz likumdošanas aktiem arī ir?

WTF?
Pūces kundze, pārvietojiet šo tematu kur piederas, jo neatbilst Pilsoņu kara virsrakstam, lai gan ir tā cēlonis

Quoting: Armands
atsauca uz likumdošanas aktiem

Lūdzu atver vikiju tīklā vai jelkuru jauno laiku vēstures grāmatu

tad aktus izdeva vara. punkts, bez jel kādām atsaucēm sabiedrībā

Landrāts, Lantāgs ir ar mazu knifu, ka 3-5% iedzīvotāju varēja rast vēlētu apmierinātību
lai nu kā būtu 19. gs leģitimitātes meklēšana, tas ir patiešām akadēmiski aizrokošs un nestabils temats
bet
pēc 1905
varam saukt droši- okupācija

________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !


<< 1 ... 126 . 127 . 128 . 129 . 130 . 131 . 132 . 133 . 134 . 135 . 136 ... 160 . 161 . >>
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 1
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.082
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2020