miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
<< 1 ... 126 . 127 . 128 . 129 . 130 . 131 . 132 . 133 . 134 . 135 . 136 ... 160 . 161 . >>
Autors Ziņa
Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 22 Okt 2012 16:26:20
Atbildēt 


Vai kamerādiem, papildus lietai Tautu savienībā, nav zināmas kādas skaļākas, sabiedrisku rezonansi izsaukušas tiesu lietas, kurās vācbaltu muižnieki būtu mēģinājuši tiesāties LV tiesā saistībā ar muižu zemes rekvizēšanu?

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.





Zobens
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Okt 2012 21:54:12
Atbildēt 


Quoting: Smic_

Vispār jau latviešu sarkanos strēlniekus sākumā tomēr uztvēra kā ATBRĪVOTĀJUS , ne okupantus ...

Kas tad boļševiku armiju uztvēra par atbrīvotājiem?!
kriesie proletārieši? lielākā daļa no tiem 1915.-17. g. bija devušies bēģļu gaitās uz krieviju,
Iespējams, ka daļa kreiso bija palikuši vācu okupētajā LV, tomēr ja kur sarkonos armiju kāds ar prieku sagaidīja, tad drīzāk Latgales trūcīgie iedzīvot.
Tomēr latviešu vidū jau 1917. g. bija ļoti populāras nacionālās idejas.
Es no vēstures avotiem zinu arī, ka daļa latvju nacionālistu, pēc bļševiku karaspēka iebrukšanas, nedevās vuz Kurzemi, jo necieta vāciešus, bet arī zem sarkanajiem nepalika un brīvprātīgi iestājās neatkarīgās Igaunijas bruņotajos formējumos.

________________________
*** Latviju latviešiem, Eiropu āriešiem!

***Visu zemju nacionālisti, sadarbojieties;


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Okt 2012 22:10:36 - Laboja Atis
Atbildēt 


Quoting: Zobens
Tomēr latviešu vidū jau 1917. g. bija ļoti populāras nacionālās idejas.


Nu 1917.g. tās tikai nopietni sāka veidoties un arī tikai atsevišķos sabiedrības slāņos.
Fakts ir tāds, ka vēl 1919.g. janvārī pagaidu valdības karaspēkam atkāpjoties no Rīgas tas tika pavadīts ar lamām un spļaušanu...
Visi gaidīja, ka tulīt, tūlīt Rīgā ienāks vecie puikas, streļķi un lai tie vācu pakaļskrējēji ātrāk taisās prom.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Okt 2012 22:41:59 - Laboja Smic_
Atbildēt 


Quoting: Zobens
Kas tad boļševiku armiju uztvēra par atbrīvotājiem?!
kriesie proletārieši? lielākā daļa no tiem 1915.-17. g. bija devušies bēģļu gaitās uz krieviju,
Iespējams, ka daļa kreiso bija palikuši vācu okupētajā LV, tomēr ja kur sarkonos armiju kāds ar prieku sagaidīja, tad drīzāk Latgales trūcīgie iedzīvot.


Vispirms jau to uztvēra kā LATVIEŠU strēlniekus. Un nojautas, ko boļševiki atnesīs - nebija.
Un - neaizmirsti par tais laikos populāro saukli "brīva Latvija brīvā Krievijā"

________________________
" Patriotisms ? Paštaisnuma un aizspriedumu sajaukums." Voltērs

"Nacionālisms ir infantila slimība. Tas ir cilvēces masaliņas. " Einšteins


Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Okt 2012 10:16:15
Atbildēt 


Quoting: Zobens
Es no vēstures avotiem zinu arī, ka daļa latvju nacionālistu, pēc bļševiku karaspēka iebrukšanas, nedevās vuz Kurzemi, jo necieta vāciešus, bet arī zem sarkanajiem nepalika un brīvprātīgi iestājās neatkarīgās Igaunijas bruņotajos formējumos

Šeit noderētu atsauce uz šiem avotiem.
1918. decembrī jai reāli par tādu LR tautai bija minimāla informācija, jo de Fakto pastāvēja vācu okupācijas vara ar kontribūcijām un brīvā tirgus aizliegumiem. Pie toreizējiem masu informācijas līdzekļiem - VTT jeb viena tante teica lielinieku apkārtklejojošiem aģentiem nebija preoblēmas iestāstīt tautai, ka nāk strēlnieki atbrīvot no nīsto okupantu varas.
Kāda Mežāru sirmgalve man personīgi stāstīja, ka 1919., atkāpjoties arkanajiem, viņas tēvs prasījis vai tad tauta atkal būs zem vāciem. Lielinieku komandieris atbildējis lai daudz nesatraucoties, jo nākot latviešu valdība ar agronomu priekšgalā.

Zobens
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Okt 2012 19:02:31
Atbildēt 


Quoting: Haso
Šeit noderētu atsauce uz šiem avotiem.


Pašlaik iepostēšu tikai vienu frgmentu par LKOK Visvaldi Jankavu, kurš nepievienojās baltvācu Landeswehr'a pakļautībā esošajiem kalpakiešiem, bet devās uz Igauniju un stājās viņu bruņ. vienībās (lai gūtu vairāk pierādījumu, jāmeklē person. dati par latv. brīvprātīgajiem Igaunijas Rep. karaspēkā, vēlākie Z-LV brigādes vīriem)

Visvaldis Jankavs
1918. gada 6. decembrī brīvprātīgi iestājās Igaunijas armijā, vispirms Narvā aizsargu (kaitselita) vienībā, pēc tam Rakveres pulkā. Dienēja Baltijas bataljonā. Par šīm militārajām gaitām tika apbalvots ar Igaunijas Brīvības cīņu piemiņas zīmi. Latvijas armijā tika iesaukts 1919. gada 6. oktobrī, piedalījās kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas. 1919. gada oktobrī V. Jankavs palīdzēja sastādīt Rīgas aizsardzības pozīciju plānu, spēcīgā apšaudē veicot pozīciju fotografēšanu, tā sekmēdams štāba darbību. 15. oktobrī brīvprātīgi pieteicās galīgi izgriezt Rīgas dzelzstiltu, kopā ar 3 kareivjiem spēcīgā ugunī pirmais uzrāpās uz tilta un veica uzdevumu.


http://lv.wikipedia.org/wiki/Visvaldis_Jankavs

http://www.am.gov.lv/lv/Ministrija/vesture/4439/4460/

________________________
*** Latviju latviešiem, Eiropu āriešiem!

***Visu zemju nacionālisti, sadarbojieties;


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 26 Okt 2012 12:03:05
Atbildēt 


Quoting: buks
Par 1918. gada 31. decembri,


Quoting: buks
Neatkarības kara pirmā kauja, - 35 baltiešu puikas nolika galvas par tikko dibinātās Latvijas neatkarību.


Interesants fakts, kas vismaz man un, pieļauju, arī daudziem citiem LV dzīvojošajiem, bija/ir nezināms, un kas raisa arī zināmas pārdomas. Pieļauju, ka šīs kaujas norises vietā nav ne pieminekļa, ne citas piemiņas zīmes, tāpat arī par kritušo kapiem droši vien var teikt "un neviens zieds, ne rožu pumpurs uz viņu kapa uzlikts nav", savukārt Likteņdārzam u.tml. vairāk vai mazāk mākslīgiem piemiņas objektiem tērējam gana lielu naudu un veltam gana daudz goda. Kaut kā jocīgi sanāk...

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Zobens
Lietotājs




# Nosūtīts: 26 Okt 2012 15:23:05
Atbildēt 


Quoting: buks
Fabriciuss šo gadījumu apraksta iekš Фабрициус Я.Ф., Траванский A.B. Исторические заметки о гражданской войне в Прибалтике (ответ на статью К.Янэля ) // Война и революция. 1928. Кн. 12 - es pats vēl neesmu šo grāmatu rokā meklējis, tāpēc neko vairāk nezinu teikt.


Ja dzīvo Rīgā vai tās tuvumā, tad nevajadzētu būt lielu problēmu to dabūt- LNB galv. ēkā - Barona/Elizabetes stūrī- 20. gs. pasaules vēstures nodaļā (nezinu kā pašlaik to sauc, labu laiku neesmu tur bijis) tai grāmatai jābūt, jo savulaik-pirms gadiem 20-25 tur bija pa pilnam krievijā izdotu interesantu vēstures grāmatu par 20. gs.

Starp citu, vai Vācijā izdotos 1915-20.gg vēstures darbus esi apzinājis? Zinu, ka tur ir publiccēts visai daudzu BLW vīru atmiņas- gan grāmatās, gan Deutschbaltische Gesellschat žurnālā u.c.

________________________
*** Latviju latviešiem, Eiropu āriešiem!

***Visu zemju nacionālisti, sadarbojieties;


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 26 Okt 2012 21:53:04 - Laboja buks
Atbildēt 


Quoting: Zobens
latvju nacionālistu, pēc bļševiku karaspēka iebrukšanas, nedevās vuz Kurzemi, jo necieta vāciešus, bet arī zem sarkanajiem nepalika un brīvprātīgi iestājās neatkarīgās Igaunijas bruņotajos formējumos

Ienākot Vidzemē latviešu strēlniekiem (sarkanajiem, protams) no vietējiem tiem janvārī nāca brīvprātīgo papildinājums aptuveni 5000 vīru (no Valmieras apkaimes vien 1000), bet no 1. februāra līdz 1. martam brīvprātīgi armijā iestājās 7000 vīru. Tikai marta sākumā brīvprātīgo pieplūdums beidzās un izsludināja mobilizāciju.
Tb cik reizes vairāk brīvprātīgo devās stāties Igaunijas armijā, ja absolūtais tautas vairākums uz kreisajām idejām un tās pārstāvošajiem strēlniekiem raudzījās noraidoši? Ieraugot, cik daudz reižu šo brīvprātīgo skaita ziņā pārsniedza lielinieku brīvprātīgos, būs nopietns arguments par labu tam, kāds īsti bija tautas vairākuma noskaņojums un simpātijas.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.





Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Okt 2012 07:11:45
Atbildēt 


Quoting: Zobens
daļa latvju nacionālistu, pēc bļševiku karaspēka iebrukšanas, nedevās vuz Kurzemi, jo necieta vāciešus, bet arī zem sarkanajiem nepalika un brīvprātīgi iestājās neatkarīgās Igaunijas bruņotajos formējumos

Quoting: Zobens
Visvaldis Jankavs1918. gada 6. decembrī brīvprātīgi iestājās Igaunijas armijā,

Aizmirsi minēt J.Zemitānu u.c., kuri tajā laikā atradās Igaunijas teritorijā un Kurzemē ierasties viņiem bija daudz neērtāk kā sākt cīņu pret lieliniekiem Estlandē. Cerēju, ka nosauksi tādus, kas no Libavas speciāli devās uz Rēveli. Tāds bija Leģendārais Voldis Ozols, kuru ulmanieši Libavā gribēja nošaut.

buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Okt 2012 10:01:00
Atbildēt 


Quoting: motors
vācieši visu laiku atkāpās un tajā brīdī nebija tik organizēti lai apturētu sarkanos. Cik tad tur palika?

Vakar kā reizi palūkoju kapt. Bulles rakstu "Kalpakiešu izšķirīgās cīņas pirms 15 gadiem" (Militārais apskats. 1934., Nr.2., 203.-209. lpp.), kur viņš min, ka marta sākumā Golca rīcībā eošo spēku kopskaits bija aptuveni 9000 kaujasspējīgu vīru + 2 bruņuvilcieni un pāris lidmašīnas, aber LSPR pretī bija izvietojuši Kurzemes-Lietuvas frontē kopā 12000 durkļu (no tiem 3 pulki neatradās frontē, bet rezervē Mītavā un Rīgā) + bruņuvilciens un 2 bruņuauto. Tb nebija tā, ka vienai pusei būtu baiss pārsvars. Pie šāda samēra jau noteicošais kļuva pašu kareivju noskaņojums un virsnieku vadības prasmes.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Okt 2012 10:08:57
Atbildēt 


Quoting: Haso
Aizmirsi minēt J.Zemitānu u.c., kuri tajā laikā atradās Igaunijas teritorijā un Kurzemē ierasties viņiem bija daudz neērtāk kā sākt cīņu pret lieliniekiem Estlandē.

Kapitanu Zemitānu no Lībavas uz Igauniju nosūtīja 3. februārī. Aber cik tādu Jankavu bija, kas Igaunijā atradās nevis bēgļu gaitās vēl Lielā kara laikā aizmukuši, bet gan tagad brīvprātīgi lai nacionālu motīvu vadīti pret lieliniekiem cīnītos, īsti nav zināms. Spriežot pēc Zemitāna 12. marta ziņojuma, ka par atteikšanos stāties brīvprātīgajos nācies sākt šaut nost Igaunijā esošos latviešus, acīmredzot brīvprātīgo bijis ievērojami mazāk par latviešu vīriešu kopskaitu Igaunijā.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Okt 2012 10:45:52 - Laboja buks
Atbildēt 


Quoting: Zobens
Kas tad boļševiku armiju uztvēra par atbrīvotājiem?!

1918. gada decembra beigās Bankavs ziņoja par sarunu ar Ventspils pilsētas galvu Fr.Kārkliņu: "Ziņas par Tautas Padomi un Pagaidu Valdības darbību ļoti trūcīgas. Okupācijas vara gan sabrukusi, bet atmiņas par viņu tik ļaunas, ka vienīgo glābiņu ļaudis domājot atrast lielinieku uzvarā. (..) Nav brīnums, ka tādos apstākļos lieliniecisma propagandai radās auglīga zeme un tās iespaidā atradās nevien strādnieki, bet arī liela daļa pilsoņu." (Bankavs J. 1919. gads: lielo notikumu mazās epizodes. – Karma: Rīga, 1935., 28. lpp.)

"Sacēlušies lielinieciskie iedzīvotāji pārņēma varu Jelgavā, Tukumā, Kuldīgā vēl pirms lielinieku ienākšanas". (LVVA, 14. f., 1. apr., 14. l., 169. lp.)

"Pagaidu valdību šinīs viņas grūtos pienākumos sirsnīgi un ar pārliecību atbalstīja tikai šaurāka, attīstītāka sabiedrības daļa, kamēr plašās tautas masās viņai vēl nebija stipra un vispārēja atbalsta". (Paegle Spricis. Kā Latvijas valsts tapa. – Rīga, 1923. (1939., 1985.), 227. lpp.)

"Latvijas iedzīvotāji pret valdību izturas indiferenti". (Foreign Relations of the U.S., 1919, Russia, 666 p.)

27. decembra Pagaidu valdības sēdē uzaicinātais Tautas padomes vicepriekšsēdētājs Zemgals pat piedāvāja atmest visam ar roku un "nodot varu to rokās, kuriem tautā vairā uzticības, lieliniekiem". (LVVA, Ārlietu min. 38-a f., 4. l., 141.l.p.)

utt. Tāds laiks bija, kad vienīgais politiskais spēks, kas konsekventi iestājās pret Krievijas impērijas varas atjaunošanu, bija kreisie. Savukārt absolūtais tautas vairākums slīga nabadzībā un ilgojās pēc miera, savas valsts un veco kārtu netaisnīguma likvidēšanas, tb maz bija tādu, kam šķita prātīgākā doma nodot varas grožus visādu cepļa kungu u.c. peļu slazdu rūpnieku rokās un draudzēties ar mūžsenajiem pretiniekiem vāciešiem.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Okt 2012 11:29:28 - Laboja buks
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Interesants fakts, kas vismaz man un, pieļauju, arī daudziem citiem LV dzīvojošajiem, bija/ir nezināms, un kas raisa arī zināmas pārdomas.

It kā zināms ir, bet ja tiek pieminēts, tad tikai garāmejot kā nesvarīgs. Diemžēl pie mums tradicionāli vēsture tiek aplūkota, vadoties pēc nacionālās un ideooloģiskās piederības principa - kādas tautības karavīri konkrētajā kaujā piedalījušies, - un, attiecīgi, aprakstot tikai autoru interesējošo tautību un politisko piederību. Rezultāts ir kā tiem aklajiem, kas ziloni pētīja, tb perfekti aprakstīta aste un kreisā kāja, bet kopainas nav vēl tagad, kaut gandrīz 100 gadi pagājuši.

Starp citu, ja pazīstams kāds tukumnieks, tam varētu interesēt novadnieku līdzdalība: "No 1. zemes sargu rotas krituši: Francs Brinks, Adalberts Drevings un Verners Lavrinovičs; ievainoti: Dāvis Grūbe, V. fon Boetičers; pazudis Oskars Strauts. No 2. zemes sargu rotas: kritis Gustavs Bernsdorfs. Ievainots Himillers, ievainots un pazudis Herberts Šlesers." - Krituši pēdējās kaujās. // Kurzemes vārds. 2.01.1919., 2. lpp.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Barons
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Okt 2012 11:07:17
Atbildēt 


Quoting: buks
P. Bermonta-Avalova Rietumu brīvprātīgo armijas virsniecības raksturojums // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. V. – Rīga, 2004. – 57.–66. lpp.

Quoting: Haso
Kādā krievu saitā bija kapelmeistara pavēles un cita sarakste.

Paldies! Tikai nav idejas, kas tieši jāmeklē? Citādi atveras n-tās Avalova biogrāfijas

________________________
Medija RBC aptauja Krievijā. "Latvija, Lietuva un Igaunija, pēc aptaujāto ekspertu un iedzīvotāju domām, ir piektais lielākais Krievijas ienaidnieks, īpaši izceļot Latviju un Igauniju." Mazi, bet vareni!


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Okt 2012 11:25:24 - Laboja buks
Atbildēt 


Quoting: Barons
nav idejas, kas tieši jāmeklē

Iesaku doties uz Jēkaba ielu un caurskatīt 2. stāva lasītavā žurnālus - "Kadets", "Militārais apskats", "Militāro Rakstu Krājums", "Artilērijas Apskats", "Tehnikas Apskats" - tur ir pietiekami šaurāk tematisku rakstu par bermontiādi.
Ja slinkums un nav jāsteidzas, tad pa laikam jāielūko iekš:
- http://vesture.eu/index.php/Bermontiāde
- http://vesture.eu/index.php/Rietumu_brīvprātīgo_armija
- http://vesture.eu/index.php/Bermonts_Pāvels
tur literatūras un linku saraksts kur reizi pa reizei tiek papildināts.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Okt 2012 13:05:11 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Quoting: Barons
Paldies! Tikai nav idejas, kas tieši jāmeklē? Citādi atveras n-tās Avalova biogrāfijas

П.Р.Бермонт-Авалов. Документы и воспоминания.

http://lib.ru/HISTORY/FELSHTINSKY/Bermont-Avalov.txt_with-big-pictures .html

________________________
Židoģitļerovci.


Fubar88
Lietotājs




# Nosūtīts: 7 Nov 2012 08:43:08
Atbildēt 


Vēlējos painteresēties, varbūt kādam kamerādam ir neliels Brīvības cīņu fotogrāfiju digitāls apkopojums? Būtu priecīgs, ja būtu iespēja padalīties. Der arī mākslas darbi.

________________________
FUBAR since 1988 (c) Man bija ko teikt! Vai arī tā likās...

Un tu čal,
Kad būs laiks, stājies rindā un kapā,
Un vai nu uzvari, vai nāc pie mums kapā.


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Nov 2012 19:05:38
Atbildēt 


Lāčplēšu dienai tuvojoties - kāds var sakarīgi un argumentēti pastāstīt, kāpēc īsti vajadzēja toreiz sisties ar kapelmeistara karadraudzi?
It kā ienaidnieks bija kopējs - lielinieki...

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Nov 2012 21:26:07
Atbildēt 


Quoting: Armands
kāpēc īsti vajadzēja toreiz sisties ar kapelmeistara karadraudzi?

Nuss, tā īsumā: tāpēc, ka Bermonta armija nevis devās uz Daugavpili un tad tālāk pie Judeniča, kā bija noteikts no Sabiedroto puses, bet gan uzsāka virzīšanos uz Rīgu, kur ceļā stāvēja Latvijas armijas daļas. Savukārt teritorijā, kur bermontieši jau atradās, tie ar ieroču spēku pārņēma varu, atbruņojot Latvijas komendantūras un iztrenkājot civilpārvaldes ierēdņus, cik nu tādi bija, tb uzsāka militāru agresiju pret Latvijas republiku.

Kāpēc Bermonts rīkojās tieši tā, nevis devās uzreiz pret lieliniekiem, grūti pateikt - vēl pētāma tēma. Vispārpieņemtais viedoklis tomēr veidojies uz visai politizētiem pamatiem.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Panzerschreck
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Nov 2012 21:27:05
Atbildēt 


Tāpēc, ka Vācijai bija vēl neremdētas ambīcijas?

Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Nov 2012 22:52:09
Atbildēt 


Quoting: Panzerschreck
Tāpēc, ka Vācijai bija vēl neremdētas ambīcijas?

Šis mani vienmēr ir fascinējis lāčplēšu svētku mitoloģijā - sakautās un revolūcijas jukās esošās Vācijas nez kādas ambīcijas, pie tam saistībā ar krievu brīvprātīgo armiju - nu nelīmējas šitie pastāsti kopā...

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Nov 2012 00:36:51
Atbildēt 


Quoting: Armands
- sakautās un revolūcijas jukās esošās Vācijas nez kādas ambīcijas, pie tam saistībā ar krievu brīvprātīgo armiju - nu nelīmējas šitie pastāsti kopā...


Palasi Golca atmiņas. Ļoti vaļsirdīgi atzīstas, ka Bermonta avantūra bija pēdējā iespēja vāciešiem saglabāt Baltijā kaut kādu teikšanu.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Nov 2012 02:42:08
Atbildēt 


Quoting: Atis
Palasi Golca atmiņas. Ļoti vaļsirdīgi atzīstas, ka Bermonta avantūra bija pēdējā iespēja vāciešiem saglabāt Baltijā kaut kādu teikšanu.

Vācieši un Vācija tomēr nav viens un tas pats
Interesanti, ka krievi, kuriem tak tomēr, vismaz formāli, būtu jābūt šamo notikumu dalībniekiem, sava pilsoņkara vēsturē šīs kaujas piemin vien garāmejot, vienā rindā ar Ungerna karagājieniem Mongolijā...

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


Panzerschreck
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Nov 2012 11:31:32
Atbildēt 


Armands

Tad jau laba daļa baltgvardu arī citur ir kaut kā jāsapiņķerē ar mitoloģiju, jo kā tad paliek vācieši, kas pabalstīja dažādus malačus Ukrainā, Silēzijā...ģenerālis Krasnovs, kuram piegādāja artilērijas šāviņus vācieši utml.

Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Nov 2012 12:00:09
Atbildēt 


Quoting: Panzerschreck
kā tad paliek vācieši, kas pabalstīja dažādus malačus Ukrainā, Silēzijā...ģenerālis Krasnovs, kuram piegādāja artilērijas šāviņus vācieši

Krasnovs, hetmanis Skoropodskis un tamlīdzīgi darbojās teritorijās, kas pēc Brestas miera piekrita Vācijai un Vācijas ķeizarvalsts šamos atamanus bija vairāk vai mazāk oficiāli atzinusi. Pie kam tas notika līdz 1918. gada 11. novembrim, vēlāk, saskaņā ar pamiera noteikumiem, Vācija pameta šīs teritorijas.

Gadu vēlāk diezgan apšaubāma sociālistu vadītās, ekonomiski sagrautās un hiperinflācijas drudža kratītās Vācijas spēja ko ietekmēt, lai gan agronoma valdība oficiāli konstatēja karastāvokli ar Vācijas Republiku, taču tā bija tikai avantūra, ko samērā drīz nožēloja.

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Nov 2012 12:00:22 - Laboja buks
Atbildēt 


Quoting: Armands
nelīmējas šitie pastāsti kopā

Vāciešu kolonizācijas plāni ir ļoti ērts un mūždien darbaspējīgs izskaidrojums it visam, kas te noticis nelāgs. Līdzīgi kā krieviem žīdi: если в кране нет воды, значит выпили жиды.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Nov 2012 12:00:39
Atbildēt 


Quoting: Armands
ācieši un Vācija tomēr nav viens un tas pats


Šajā gadījumā aiz Golca stāvēja Vācija un tās intereses austrumos. Vācijas valdība ar savu klusēšanu un ignorējot antantes prasību atsaukt Golcu uz Vāciju, pilnībā atbalstīja viņa darbību Baltijā.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Nov 2012 12:07:25 - Laboja buks
Atbildēt 


Quoting: Atis
Vācija un tās intereses austrumos.

Neaizmirsīsim, ka Vācija tajā momentā bija kara totāli izpostīta zaudētājvalsts, kas iekšpolitikā izmisīgi centās tikt galā ar savām iekšējām problēmām - inflāciju, badu, spartakiešiem, freikoriem u.tml. rebeliem, kuri jebkurā brīdī varēja pavērsumu uztaisīt, - bet ārpolitikā vienīgais, kas to interesēja, bija nezaudēt pārāk lielas reparācijas un teritorijas Versaļas sarunās. Tb brīdī, kad Vācijai grieza nost Silēzijas un Sudetus, visai mazticami ir Berlīnes kolonizācijas plāni kur ellē ratā austrumos (kas izšķīstu kā ziepju burbulis, ja Krievijā atjaunotu cara varu). Protams, latviešu autori vācu kolonizācijas plānus piesauc it visā, taču ar šādu plānu pastāvēšanu Berlīnē 1919. gada oktobrī vēl neesmu sastapies (pieļauju, ka vienkārši par maz lasīts).

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Nov 2012 12:08:52 - Laboja buks
Atbildēt 


Atzīmējot 11. novembri, ielieku te Bermontiādes laika Latvijas armijas militāro operāciju plānotāja un vadītāja pulkveža Ozola vēstuli:

Latvijas Pagaidu Valdībai
Ministru Kabinetam
Ierodoties Rīgā 29-jā decembrī, darīju zināmu Apsardzības Ministrijai, ka vēlos strādāt.
Jelgavā vēlreiz, caur Plensnera kungu, lūdzu Apsardzības Ministri, Zālīša kungam, pieņemt mani audiencē. Pieņemts netiku. Tad tanī pat dienā, t.i. 4-tā janvārī, personīgi griezos pie Ministru prezidenta, Ulmaņa kunga, ar to pašu lūgumu. Atbilde atkal bija atraidoša.
Iebraucot Liepājā, 6-tā janvārī, piestātnē uz Pagaidu Valdības rīkojuma pamata tiku arestēt. 7-tā janvārī, cietumā pratināšanas komisija, sīki un vispusīgi iepazīdamās ar manu pagātnes darbību un tagadējiem maniem mērķiem, vienbalsīgi atzina arestēšanu par pārpratumu un tās pat dienas vakarā atsvabināja. Pēc visiem šiem notikumiem, redzēdams ka Ministru Kabineta vairākums tomēr izturas pret mani nelabvēlīgi, nolēmu atstāt dzimteni un meklēt darbu kādā svešā malā.
No 8-tā līdz 13-tam janvārīm norūpējos ar dokumentu nokārtošanu, lai varētu izbraukt no Liepājas. Bet tanī pat 13-tajā tiku atkal arestēts un tagad sēžu jau ceturto dienu bez pratināšanas un aresta iemesla pasludināšanas.
Līdz ar mani cieš arī mans brālis Pēters Ozols, un Nikolajs Tetermanis. Abi bij. latvju virsnieki.
Es neprasu žēlastības. Un negribu arī nevienam nekā pārmest, jo pūlos saprast, ka ārkārtīgie momenta apstākļi rada šādus pārpratumus un sarežģījumus bez gala. Bet es prasu pēc taisnības. Es turu par savu svētu pienākumu vēl un vēl reiz darīt zināmu sekojošo:
1. Es un mani ceļa biedri ar pilnīgu neapgāžamību pierādījām mūsu lietas izmeklēšanas komisijai un varam arī kuram katram, kas to vēlas, pierādīt, ka noraidīdami katras šaubas un bailes, ar skaidru sirdi, devāmies riskantā ceļā no IekšKrievijas, pāri visām frontēm, ar vienīgo nolūku: palīdzēt Latvijai.
2. Tādu, kā mēs, kuri rūgti pārcietuši lielinieku valdīšanas sekas, Krievijā ir tūkstošiem un tūkstošiem. Vai šiem tautiešiem ierodoties Tēvijā arī draud tas pats liktenis? Vai Pagaidu Valdības uzsaukums, kurš aicina katru latvieti ierasties dzimtenē u.t.t. ir ar kāda reāla nozīme?
3. Jūs man nevarat piedot, ka esmu bijis 1917. gadā Latvju Strēlnieku Izpildu Komitejas priekšsēdētājs. Tad zinat, ka šī izpildu komiteja, kurā es darbojos sākot no marta mēneša, pieņēma lieliniecisma virzienu 17-tajā maijā un es viņā paliku tikmēr, kamēr man vēl bij cerības šo virzienu grozīt un - otrkārt - tāpēc lai, varbūt ar kaitējot savam labam vārdam, dažās aprindās ( un tā tas ar notika), pēc iespējas nepielaistu strīdu starp strēlniekiem un virsniekiem līdz pilsoņu karam. Šinī ziņā es rīkojos, pielietodams katram momentam piemērotu paņēmienu, neskatoties uz draudiem un uzbrukumiem no vienas un no otras puses, pilnīgi apzinīgi un aukstasinīgi (vai caur to ko panācu - cits jautājums) līdz tam laikam (jūnija beigām), kad man palika gaišs, ka šinī ceļā nekas vairs nav panākams, jo lielinieciskā kustība visā Krievijā sāka pieņemt stihisku raksturu, sākot no Krievijas centra - Pēterpils.
Ka šī mana darbība tiešām pamatojās uz augšā minētiem notikumiem, var apgalvot tie, kuri toreiz ar mani kopā strādāja, piem., bij. st.-kap. Laure, prap. Romans un daudzi citi, no kuriem savus nodomus neslēpu.
Pēc tam brīvprātīgi aizgāju atpakaļ uz 2-trās Latv.Str. Brigādes štābu, kas toreiz stāvēja Ropažu muižā, izpildīdams šīs brigādes štāba priekšnieka palīga vietu, ņēmu dalību augusta kaujās pie Juglas upes, kurās par savu rīcību tiku apbalvots ar otru Jura krustu (ar vainagu).
Pēc tam kara augstākā priekšniecība, ievērojot no manis iesniegto projektu par to, kas būtupie toreizējiem apstākļiem darāms, lai ziemā 1917.-18. gadā atpakaļ ieņemtu Rīgu un aizturētu vācu uz priekšu virzīšanos, tiku komandēts uz 12-tās armijas štābu, kurš toreiz bij nometināts Valkā. Viens no šī plāna pamatpunktiem bij - Latviešu Strēlnieku Korpusa dibināšana, kura sastāvā kā 9-ais ietilptu no politiski un kareiviski drošiem strēlniekiem sastādīts partizaņu (zem nosaukuma Latgaliešu) pulks, manā personīgā vadībā. Ķeroties pie šī darba es biju pārliecināts, ka paplašnot Latvju Strēlnieku organizāciju, ieviešōt viņā stipru artilēriju, inženieru pulku, kā arī daudzas citas speciālās nodaļas, izdotos, pārceļot no krievu pulkiem mēreni domājošus un vairāk inteliģentus (kas bez šaubām toreiz bij artilēristi, sapieri, telegrafisti un citi) strēlniekus, iznīcināt latviešu pulkos lieliniecismu. Bet galvenā garantija šinī ziņā būtu minētais partizaņu pulks. Vedot atsevišķas sarunas ar galvenām atviešu politiskām grupām, man īsā laikā izdevās iegūt i strēlnieku izpildu komitejas (lielinieku), i pilsonisko virzienu piekrišanu. Un tas man darīja to prieku, ka Latvju tauta, lai ar partejiska naida sakalta, tomēr pierādīja ka gluži vienādi, kā viens, tā otrs politiskie virzieni saprot savas tautas intereses. Un ka šis savstarpējais naids ir tikai laika un apstākļu jautājums.
Ka tiešām tādi bij mani toreizējie motivi var apliecināt Goldmaņa, Meirovica un māc. Maldoņa kungi, kā arī kapt. Grīnberģis. Šo manu darbu ļoti pabalstīja franču ģenerālštāba kapteinis, tagadējais palkavnieks Guano, kurš toreiz bij franču priekšstāvis 12-tajā armijā un kurš tagad ir Odesā. Mans šis projekts tika pārtulkots franču un angļu valodā un nosūtīts šo valstu priekšstāvjiem.
Neskatoties uz Kerenska toreizējo nelabvēlību pret latviešiem, mans projekts septembra mēnesī no viņa tika visā pilnumā apstiprināts. Palikās tikai saņemt priekš darba realizēšanas vajadzīgos materiālus un naudas līdzekļus. Bet oktobra revolūcija, negaidot, visu pārtrauca. Es pametu armijas štābu un līdz pat savai tagadējai atbraukšanai atkal uz dzimteni (t.i. 1917. gada beigas un visu 1918. g.) nodzīvoju dažādos Krievijas apvidos, neņemdams nekādas dalības ne politikā, ne pilsoņu karā.
Vispār man jāsaka, ka viss tas par ko mani kā par lielinieku, jeb karjeristu te stāsta ir galīgi tukšas baumas. Un ceru ka tagad ir arī saprotami šo baumu cēloņi. Es taču neesmu vakar dzimis. Man aiz muguras ir sava ne iedomu, bet praktiska reputācija, kura gaiši liecina kas īstenībā esmu. Kā Armēnijā, Krievijā, tā arī Latvijā savam darbam mūžam esmu licis par pamatu ne šķelšanās politiku, bet gan un tikai vienošanās principu, pie kura stingri pieturos i tagad. Tāpēc arī izskaidrojams ka nepiederu ne pie vienas politiskas partijas. Bet tās daudzās kaujas, kurās esmu galvu licis, ceru, gaiši rāda, ka esmu pārliecināts savai valstij orientācijas piekritējs un tāds arī palikšu kamēr šīs valstis tiešām stāvēs par verdzinātu tautu atsvabināšanu.
4. Un ja tomēr aiz kautkādiem iemesliem Pagaidu Valdība mani nevar izmantot kā kara speciālistu, jeb kā vienkāršu strēlnieku, gan lūdzu nemocīt ani velti cietumā, bet palīdzēt mierīgi izbraukt no Latvijas.
K.A.Ozols
bij. ģenerālštāba palkavnieks
16. janvārī 1919. g.
Liepājas Kara cietums
--------
LVVA, 1468. f., 1. apr., 135. l., 530.-531. lp.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


<< 1 ... 126 . 127 . 128 . 129 . 130 . 131 . 132 . 133 . 134 . 135 . 136 ... 160 . 161 . >>
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 2
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.075
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2020