| Autors |
Ziņa |
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Aug 2012 23:12:48
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Tāpat jau te 90% kamerādu fanātiski uzskata, ka vāci latvjiem jau defaultā vienmēr ir bijis absolūtais ļaunums jau kopš 12.gadsimta.
Par labdariem nu nekādi ar tos neizskatīt.  Ne jau aiz labas sirds pret tiem sarkanajiem tie gāja.
________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Aug 2012 23:24:09
Atbildēt
Quoting: Smic_ Par labdariem nu nekādi ar tos neizskatīt. Ne jau aiz labas sirds pret tiem sarkanajiem tie gāja.
Nu, katrs karā piedalās kādu mērķu vadīts, ja tikai nav piespiedu kārtā mobilizēts. Un tie vāci tomēr nebija piespiedu kārtā mobilizēti.
________________________
Židoģitļerovci.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Aug 2012 23:24:22
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Tāpat jau te 90% kamerādu fanātiski uzskata, ka vāci latvjiem jau defaultā vienmēr ir bijis absolūtais ļaunums jau kopš 12.gadsimta.
Fanātiski vai ne fanātiski, bet līdz 1940/41 gadam tā tiešām bija.
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Aug 2012 23:27:01
Atbildēt
Quoting: Atis Fanātiski vai ne fanātiski, bet līdz 1940/41 gadam tā tiešām bija.
Nebūtu vācu, Stučkas LSPR pārvaldīto Latviju ar tautasdziesmām vien latvji neieņemtu.
________________________
Židoģitļerovci.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Aug 2012 00:47:42
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Nebūtu vācu, Stučkas LSPR pārvaldīto Latviju ar tautasdziesmām vien latvji neieņemtu.
Jā, droši vien ietu krietni grūtāk un iespējams, ka vispār nekas neizdotos. Un stingri ņemot vāciešus cilvēcīgi var saprast, jo apdalīti viņi tika pēc pilnas programmas. Viens no iemesliem bija tas, ka vāči līdz 1919/1920 gadam joprojām sapņoja visādus slapjos sapņus par personālūnijām ar Prūsiju, hercogistēm un kolonizāciju. Kā Golcs raksta savās atmiņās: ''Redzēt Jelgavu un Rīgu latviešu varā- neprāts''....
Ko citu ar tādu attieksmi viņi gribēja sagaidīt?
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Aug 2012 08:54:33
Atbildēt
Quoting: Atis Kā Golcs raksta savās atmiņās
Jā, bet Golcs, Rossbahs un daudzi citi, kas kopā ar viņiem šiverēja, bija valstsvācieši, nevis vācbalti. Nosacītā hipotēze, ko, manuprāt, var izvirzīt un par kuru, pamazām lasot dažādus materiālus par un ap šo laiku, arvien vairāk pārliecinos, ka abu šo grupu mērķi un uzskati ne vienmēr un ne visos gadījumos (un personās) sakrita.
Starp citu, vai kādam kamerādam nav zināms kāds detalizētāks informācijas avots (vienalga latviešu, angļu vai vācu mēlē) par, šķiet, visai savdabīgo personāžu Hansu fon Manteifeli-Scēgi (Szoege)? Pagaidām neko īpaši vairāk par dažādu valodu vikipēdijās atrodamo info neatrodu. 
________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
buks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Aug 2012 10:32:25
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil un vāciem sapņa par hercogisti nebija it nemaz, protama lieta
Protams, ka bija. Nenormāli būtu, ja nebūtu. 1917. gadā bija skaidrs, ka Krievijas impērija karā sakauta, patvaldība sabrukusi, un tiem, kas vēlāk nevēlas atgriezties restaurētas matuškas Krievijas paspārnē, jāizmanto iespēju no tās atdalīties. Tā kā nekādas demokrātijas tai laikā ļaudis nepazina, viens pēc otra dzima daždažādi hercogistu, karalistu un personālūniju projekti, no kuriem daži tika apspriesti pat gana nopietni, daži pat kur savas sētas pagalmā proklamēti. Tb visiem bija skaidrs, ka vajadzīga sava valsts. Un tā nu sanāca, ka 1917. rudenī un 1918. pavasarī vienīgie, kas par atdalīšanos no Krievijas runāja, bija vācbaltieši, kamēr latviešu aprindas vai nu klusēja, vai centās iesaistīties šajos projektos. Tb neredzu nekā nosodāma tai pašā idejā par Baltijas hercogisti bijušās Vidzemes guberņas ietvaros.
Savukārt rudenī vācbaltu presē parādās aktīva aģitācija par sadarbību ar latviešiem, kas, par spīti izglītības un politiskās kultūras trūkumam, sakustējušies tajā pašā virzienā. Piemēram: "Ja vispār, valdot lozungiem pašnoteikšanās tiesības" un demokratizācija", ir kāds ceļš, kas mūsu dzimteni ved garām boļševistiskā haosa bezdibenim, tad tā ir saprašanās starp baltiešiem un plašiem latviešu iedzīvotāju slāņiem, tas ir, ar latviešu pilsonisko demokrātiju. (..) Turklāt, latviešiem jau ir šīs aprindas pārstāvoša organizācija latviešu Nacionālā padome" savukārt baltiešiem šādas pārstāvniecības nav." (C.v.D. Baltische Zukunftsfragen. // Libausche Zeitung. 2.11.1918. S. 1)
________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.
|
buks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Aug 2012 11:20:11 - Laboja buks
Atbildēt
Par līmeni, kādā zinām 1918. gada notikumus, uzskatāmi liecina kaut vai tas, ka LVVA fonda Nr. 1515, 1. apr. (Landesvēra Latviešu atsevišķās rotas pavēles un sarakste 1918./19.), spriežot pēc aptaujas lapas, kopš fonda izveidošanas caurskatījis tikai viens pētnieks - kāds V.Bērziņš 1991. gadā, tb pat par latviešu daļām avoti nav caurskatīti.
________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Aug 2012 07:42:41
Atbildēt
Quoting: buks tb pat par latviešu daļām avotiu nav caurskatīti.
interesanti, vai ne.. Vai tad Il Presidente Ulmanis II veesturnieku spec.komisiju netika veeleejis ieriikot
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
buks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Aug 2012 10:50:55
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil Vai tad Il Presidente Ulmanis II veesturnieku spec.komisiju netika veeleejis ieriikot
Latvijas vēsturnieku komisija koordinē, atbalsta un rosina padziļinātu tikai un vienīgi to Latvijas XX gadsimta vēstures jautājumu izpēti un izskaidrošanu, kuri saistīti ar totalitāro režīmu noziegumiem pret cilvēci, galvenokārs holokaustu, un šo noziegumu sekām Latvijā. Komisijas galvenais uzdevums ir apzināt un izpētīt tematu "Noziegumi pret cilvēci divu okupāciju laikā 1940.-1956.", kā arī organizēt tās gala ziņojuma izstrādi.
Tb citi dievzemītes vēstures jautājumi uz komisiju neattiecas (tie drīzāk būtu Latvijas vēstures institūta kompetencē, ja vēlamies piemeklēt kādu valstisku struktūru), bet gan ir pašu pētnieku ziņā.
________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Aug 2012 11:18:13
Atbildēt
IMHO landeswehra latvju apakshvieniibu lietvediiba visai ciesi saskaras ar deklaareeto teemu "...totalitāro režīmu noziegumiem pret cilvēci, (...), un šo noziegumu sekām Latvijā."
It seviski no taadu lauzhu viedokla, kam radi palikusi Vecgulbenes muizhas pagrabos, piemeera pec, jeb pazuda bez veests, ka l-wehrs <atbriivoja> Riigu no lieliniekiem 19-jaa..
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Aug 2012 13:25:16
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Nebūtu vācu, Stučkas LSPR pārvaldīto Latviju ar tautasdziesmām vien latvji neieņemtu.
Ja nebūtu igauņu 2 divīzijas mums šeit būtu kautkāda hercogiste, kura pēc WWII tiktu iekļauta Krievijas federācijā un šodien mums būtu prezidents Putins.
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Aug 2012 13:29:12
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil It seviski no taadu lauzhu viedokla, kam radi palikusi Vecgulbenes muizhas pagrabos, piemeera pec, jeb pazuda bez veests, ka l-wehrs <atbriivoja> Riigu no lieliniekiem 19-jaa..
Vecgulbenes muižas pagrabi jau gan būtu saistāmi ar totalitārismu; l-wehru, pat neatkarīgi no vērtējuma pēc būtības, gan diezin vai var saistīt ar totalitārisma kā tāda nešanu, pat pie Baltenlandes varianta ne...
________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
Panzerschreck
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Aug 2012 19:46:44
Atbildēt
Ir kādas versijas par šo 'Dzelzs divīzijas' karogu? URL
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Aug 2012 20:12:52
Atbildēt
Quoting: Panzerschreck Ir kādas versijas
te ir dažas bildes ar līdzīgie karogiem jau <mierlaikā>, tā ka droši vien majora Bišofa karotājiem būs kas līdzīgs bijis..
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Aug 2012 21:05:48
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil It seviski no taadu lauzhu viedokla, kam radi palikusi Vecgulbenes muizhas pagrabos, piemeera pec, jeb pazuda bez veests, ka l-wehrs <atbriivoja> Riigu no lieliniekiem 19-jaa..
Laiki neštimm - Vecgulbenes tribunāls sāka darboties tikai tāpēc, ka landesvērs šamos tribunalizētājus padzina no Rīgas un saistāms ar sarkanajiem latviešiem (nu nevar tur piesiet žīdus, krievus un boļševikus!  ) un nez kāpēc padzina viņus igauņi, nevis brašie Baloža komandētie latvju lāčplēši...
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Aug 2012 21:35:07 - Laboja Dr_Evil
Atbildēt
Quoting: Armands Laiki neštimm
nebija mans nodoms te precīzi nodalīt kas, kur, kad un ko konkrēti tribunalizēja un nahrenizēja.
gribēju vien aprādīt, ka nu jau vairāk kā 20 formālās neatkarības gados napacelt pašmāju (!) arķīvos pēdējo papīra strēmeli, kas saistīta ar pašu valsts izveidošanu, nekā citādi kā par dikti savādu fenomenu nosaukt nevar
edit - un ka pat dikti aptekamo mission statement, ko gunča saviem galma vēsturniekiem uzstādījis, pēc kamerāda citētā, pat to, IMHO, var piemērot piesauktajai tēmai, ja vien ir gribēšana. Bet kā rādās, <mundiera gods> svarīgāks pat anonīmā publiskā forumā. Nasing personal
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Aug 2012 21:51:49 - Laboja Armands
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil gribēju vien aprādīt, ka nu jau vairāk kā 20 formālās neatkarības gados napacelt pašmāju (!) arķīvos pēdējo papīra strēmeli, kas saistīta ar pašu valsts izveidošanu, nekā citādi kā par dikti savādu fenomenu nosaukt nevar
Bet mūsu vēsturnieku kopienā vērojams krogus muzikantu stils - par kādu gabalu maksā, tādu spēlē...
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Aug 2012 21:55:48
Atbildēt
Quoting: Armands mūsu vēsturnieku kopienā vērojams
tūlīt Elly sados pa mizu.. 
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Aug 2012 21:59:24
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil gribēju vien aprādīt, ka nu jau vairāk kā 20 formālās neatkarības gados napacelt pašmāju (!) arķīvos pēdējo papīra strēmeli, kas saistīta ar pašu valsts izveidošanu, nekā citādi kā par dikti savādu fenomenu nosaukt nevar
Nu - uz tā nekāda veida kapitālu neuztaisīsi. Pārāk pretrunīgs un sarežģits laiks un notikumi un cilvēki. Vēlākos laikos - "labos" un "sliktos" viegli nomarķēt un izmantot saviem mērķiem.
________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Aug 2012 21:59:58
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil tūlīt Elly sados pa mizu..
Cik te lasīts, viņa jau arī brīvā statusā - grantu naf...
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Aug 2012 22:04:31
Atbildēt
Quoting: Smic_ Pārāk pretrunīgs un sarežģits laiks un notikumi un cilvēki.
akadēmiskam zinātniekam - ideāls pētījumu/darbošanās lauks, pēc manas humblās izpratnes..
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Aug 2012 22:46:50
Atbildēt
Quoting: Armands Bet mūsu vēsturnieku kopienā vērojams krogus muzikantu stils - par kādu gabalu maksā, tādu spēlē...
Vismaz LU jaunie vēsturnieki diezgan bieži visādos kursa un bakalaura darbos pēta Brīvības cīņu periodu, tikai laikam jau ne tik dziļi kā vajadzētu. Ja starp viņiem arī gadās kāds jauns vēstures spīdeklis tad viņa darbs visdrīzāk noguls kaut kur katedras plauktā nevis tiks kaut kur publicēts.
Protams tas jau neliedz pēc absolvēšanas atkārtoti pievērsties šiem jautājumiem un šoreiz jau bez nekādas regulēšanas no ''augšas''.
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
buks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Aug 2012 10:16:44 - Laboja buks
Atbildēt
Quoting: Panzerschreck Ir kādas versijas par šo 'Dzelzs divīzijas' karogu?
Uz šādām karogu rekonstrukcijām raugos skeptiski. Tai laikā nevienam nebija laika domāt par karogiem u.c. regālijām. Protams, bija projekti, taču tie lielāko tiesu palika uz papīra. Piemēram, Apsardzības ministrijas pavēle N°13, izdota Liepājā, 28. februārī 1919. g.: "1§ Izsludinu priekš Latvijas zemessargiem sekojošu apģērbu formu: 1) Apģērbs sastāv no mēteļa, frenča, cepures un biksēm - no pelēkas latviešu vadmalas pēc parauga. a) Mētelis - uz vienu pusi pogājams. b) Frencis - ar stāvu atliektu apkakli. c) Cepure - ar latviešu kokardi. Uz mēteļa un frenča apkaklēm tautas krāsu lentes uzšuvumi. Uzpleči no tās pašas drēbes. Uz uzplečiem atzīmējama tikai daļa un ieroču veids. 2) Apavi: garie zābaki vai gamašas ar stilbu autiem jeb getrām." - Taču realitātē nekā tāda nebija vēl ilgi, vilka mugurā, kas bija pieejams (pamatā Vācijas vai Krievijas armiju pārpalikumus. Attiecīgi, ar karogiem līdzīgi kā ar uzplečiem - pat ja kāds komandieris savai daļai tādu karogu apstiprināja, neesmu sastapies ar liecībām, ka tādi būtu reāli tapuši un lietoti līdz Cēsu kaujām.
________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.
|
buks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Aug 2012 10:21:58 - Laboja buks
Atbildēt
Quoting: Smic_ Pārāk pretrunīgs un sarežģits laiks un notikumi un cilvēki.
Tieši tā. Pēc Neatkarības kara beigām, kad jaunizceptie ģenerāļi rakstīja memuārus, nevienam negribējās pieminēt aspektus, kas nu izskatījās ne visai smuki. Nu kaut vai to, ka praktiski visi augstākie virsnieki 1919. gada janvāra sākumā pameta Latviju (atgriezās tikai ap Cēsu kauju laiku), savukārt palikušie vidējā ešelona latviešu virsnieki - Kolpaks, Briedis u.c. - 7. janvārī informēja Pagaidu valdību (Zālīti), ka vācbaltiešu rotas var ar lieliniekiem klapēties, ja vēlas, aber latviešu Atsevišķais bataljons karos tikai tad, ja Sabiedrotie garantēs viņiem Liepājā īpašu kuģi, ar ko bēgt sakāves gadījumā.
________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Aug 2012 12:19:47
Atbildēt
Quoting: Panzerschreck Ir kādas versijas par šo 'Dzelzs divīzijas' karogu?
Šajā grāmatā
http://www.amazon.com/The-German-Freikorps-1918-23-Elite/dp/1841761842 vesels lērums visādu vācu brīvkorpusu un tamlīdzīgu veidojumu karogu, emblēmu un atšķirības zīmju uzrādīts (rodas iespaids, ka tur daudz kreatīvu un māksliniecisku ļaužu bijis  ), tajā skaitā kamerāda norādītais minēts kā Dzelzsdivīzijas karogs. Bet vispār jau totenkofs sena vācu zaldātu (prūšu Mello huzāru) zīme un daudzas vienības tai laikā to lietojušas. Landesvēram pēc dažos avotos teiktā esot bijis kaut kas līdzīgs Impērijas kara karogam ar melnu krustu uz balta laukuma un balti-zilu ("Rīgas") karogu tai stūrī, kur valstsvāciešiem bija meln-balt-sarkanais karogs.
Quoting: buks vācbaltiešu rotas var ar lieliniekiem klapēties
http://klab.lv/users/zeit/1856.html
________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
buks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Aug 2012 15:23:09 - Laboja buks
Atbildēt
Quoting: Atis Trešdaļa rotu sastāva bija visādi šaubīgi tipi, kas nemaz neplānoja karot
Es tā uzmanīgi raudzītos uz šo literatūrā dominējošo klišeju.  Tā, protams, bija ļoti ērta, lai attaisnotu, kāpēc 1918. gada decembra beigās nācās izformēt Latvijas zemessardzes 1. Rīgas apsardzības latviešu rotu (un abu pārējo pamatsastāvs dezertēja), taču, kad palūkojam, kas tur bijuši, aina vairs nešķiet tik viennozīmīga. Rotas pamatā komplektējās no Vācijā atbrīvotajiem strēlniekiem, kas bija krituši gūstā Ziemassvētku kaujās un vēlāk. Daudzi no viņiem bija par varonību un karotprasmi apbalvoti, uzkalpojušies par virsniekiem (Fr.Virsaitis atmiņās min, ka 1. rotā ložmetējnieku komanda sastāvējusi tikai no virsniekiem).
Piemēram, šādi aizdomīgi tipi veidoja šo rotu sastāvu: Maršals Ernsts Gothards, 1915. g. aug. brīvprātīgi iestājies 2. Rīgas latv. strēln. bataljonā, pēc mācību komandas beigšanas piedalījies daudzās kaujās, sākot no cīņām pie Slokas 1915. g. oktobrī, tad 1916. g. pavasarī pie Bauskas šosejas, pēc tam Nāves salā un beidzot pie Ogres. Piedalījies daudzos pārdrošos izlūkgājienos, kauju laikā divreiz ievainots un kontuzēts. Apbalv. ar Jura medaļu, visiem 4 Jura krustiem. 18.10.1916. izlūkgājienā pie Ogres, kopā ar 40 strēln. ielenkts un smagi ievainots, kritis vācu gūstā. No tā vairākkārt bēdzis, līdz ieslodzīts Špandavas cietoksni Berlīnē, no kura atbrīvots tikai pēc revolūcijas Vācijā.
Latvijas zemessardzē (landesvērā) iestājies brīvprātīgi. 26.12.1918. kopā ar grupu 1. rotas zemessargu naktī iebruka kādā vācu ieroču noliktavā, iegūstot apbruņojumu un munīciju (šie ieroči tika atdoti Studentu rotai, kam apbruņojuma nebija, un kas paši neuzdrošinājās - pārāk labi audzināti, - riskēt ar dzīvību, kailām rokām mēģinot ielauzties vācu noliktavās). Pēc 1. rotas izformēšanas 1919. g. janvāra pirmajās dienās dezertējis, paliekot Rīgā.
Un tādu bija pārāk daudz, lai tā visus pie sarkanajiem pieskaitītu (sliecos domāt, īstie sarkanie tai laikā nevis zemessardzē stājās, bet gan kur Grīziņkalnā sarkano gvardi organizēja).
________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.
|
buks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2012 17:33:18 - Laboja buks
Atbildēt
Landesvērs vs Zemessardze tā laika skatījumā.
5. februari 1919., N° 232/g
Liepājā
Latvijas Zemes Sargu Virspavēlniekam
Pretī 7. decembrī 1918. g. Latvijas un Vācijas valdibu priekšstāvju noslēgtam līgumam, Latvijas zemessargi tiek dēvēti par Baltijas zemessargiem (Baltische Landeswehr). Ievērojot to, lieku Jums priekšā nekavējoši pārdēvēt un turpmāk lietot vienīgi Latvijas zemessargu (die Lettländische Landeswehr) nosaukumu.
Ministrs: J.Zālītis
Ģenerālštāba Priekšnieka vietā: A.Plensners
LVVA, 1468. f., 1. apr., 133. l., 68. lp.
________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2012 18:22:28
Atbildēt
buks
neiniciēto (hištoriju nestudējušo) informācijai būtu bijis svētīgi pierakstīt, kas citēdās Apsardzības ministra depešas rakstīšanas brīdī ieņēma Latvijas Zemes Sargu Virspavēlnieka posteni
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2012 20:02:58
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil neiniciēto (hištoriju nestudējušo) informācijai būtu bijis svētīgi pierakstīt, kas citēdās Apsardzības ministra depešas rakstīšanas brīdī ieņēma Latvijas Zemes Sargu Virspavēlnieka posteni
Un kurš tad bija?
Uz to brīdi it kā vēl vajadzēja parādi komandēt Fletčeram.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
