| Autors |
Ziņa |
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Jan 2010 14:00:19 - Laboja Armands
Atbildēt
Quoting: Arbalets ...Malienas tribunāls bija tikai viena daļa no sarkanā terora...
Atceros savas vecmammas stāstīto. 19. gadā viņai bijuši 8 gadi un viņa kopā ar savu mammu kā kara laika bēgļi dzīvojuši Asarupu mājā Jaungulbenes pagastā. Saimnieku savākuši lielinieki uz Gulbeni, vairāk ziņu neesot bijis. Kad sarkanie padzīti, igauņu karavīri jājuši pa mājām un aicinājuši visus, kam pazuduši piederīgie, uz Gulbeni, kur esot neatpazīti līķi. Saimniece, lai pašai drošāk, paņēmusi arī viņu līdz. Vecgulbenes muižā abas gribējušas iet pils pagrabos, taču vecmammu paņēmis pie rokas igauņu zaldāts un aizvedis atpakaļ pie pajūga. Saimniece atgriezusies raudādama un visu atpakaļceļu klusējusi, vien pateikusi, ka saimnieka tur nav bijis, vienīgi asaras birušas kā pupas. Arī vecmamma sākusi raudāt, tā nu abas mājās iebraukušas vienās asarās.
Vēlāk vecmamma paslepus noklausījusias, ko saimniece stāstījusi viņas mammai - par līķiem, kuri pa pāriem sasieti kopā ar dzeloņdrātīm, par nogrieztiem krāniņiem un citu. Bet pēc dažām dienām saimniecei atkal bija jābrauc uz Gulbeni, šoreiz gan skuķēns nav ņemts, līdzi braucis kaimiņu puisis. Saimnieka līķis tika uziets masu kapā turpat Vecgulbenes muižā.
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Jan 2010 14:07:38
Atbildēt
Quoting: andzs praktiski- muižnieki kā šķira kura zaudēja savus īpašumus pretojās varai ideoloģiski, nu, ko gan var gaidīt no streļķiem un piektā gada revolucionāriem kuriem fricis ir pirmais naidnieks
...nu te bija arī noteicošais tas, ka vieni bija latvieši, bet otri bija vācieši...un tas antagonisms arī WWI sākumā izpaudās...protams, ka Rīgā, unn citviet Latvijā, nebija friču grautiņi, kā 1914.gada augustā Petrogradā un 1914.gada oktobrī un 1915.gada maija beigās Maskavā...bet, ka atminas strēlnieku bataljonu organizatori, tad, pavadot pirmos brīvprātīgos uz bataljonu formēšanas vietu, esot bijuši gatavi arī kādām vācu provokācijām...nu tauta runā, ka 1915.gada maija Maskavas grautiņu cēlonis bija krievu armijas neveiksmes Galīcijā un arī Baltijā...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Yojimbo
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Jan 2010 22:48:14 - Laboja Yojimbo
Atbildēt
Quoting: Armands Uzdūros interesantai lasāmvielai - kaptiņa Mēdema atmiņām par Rīgas ieņemšanu 1919.g. 22.maijā.Tā teikt, skats no citas puses.URL
Interesants literārais darbs. Neesmu visu izlasījis (nedaudz mazāk par pusi), bet tīri vai ieintriģēja tā sardeļu ēdāja piedzīvojumi. Var just kapteiņa fon Mēdema neizsakāmo naidu pret sarkanajām aziātu ordām. Interesanti, ko viņš rakstīs par latviešiem?
________________________
Visu ar mēru!
http://www.thereligionofpeace.com
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2010 00:05:03
Atbildēt
Tas bija padomju Krievijas iebrukums, un nekas cits.
(Kuŗš gribot vai negribot arī tagad pūš Krievijas taurē, tas ir nevien vientiesis un muļķis, bet te derētu vēl stiprāki vārdi.)
" Pēc Vācijas revolūcijas, Krievijas Padomju valdība 1918. g. 13. novembrī atteicās no Brestļitovskas miera līguma pildīšanas un pavēlēja savam kaŗaspēkam virzīties pakaļ atejošiem vācu pulkiem." "Vidzemes artilerijas pulka vēsture", R. 1938.g.
Skaidri un gaiši.
Pirksts jazīž, lai izzīstu "pilsoņu kaŗu".
Padomju Krievijas iebrukums, un nekas cits.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2010 00:13:32
Atbildēt
Quoting: Neainars Pēc Vācijas revolūcijas, Krievijas Padomju valdība 1918. g. 13. novembrī atteicās no Brestļitovskas miera līguma pildīšanas un pavēlēja savam kaŗaspēkam virzīties pakaļ atejošiem vācu pulkiem." "Vidzemes artilerijas pulka vēsture", R. 1938.g.
Nu bet tak tas karaspēks, kurš nāca iekšā Latvijā, galvenokārt sastāvēja no latviešiem, un Stučkas valdībā arī bij lielākoties latvieši, varbūt arī kāds ē-brējs, to mācītie vēsturnieki labāk zinās pastāstīt.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2010 04:06:05 - Laboja Arbalets
Atbildēt
Quoting: waffen ss Stučkas valdībā arī bij lielākoties latvieši, varbūt arī kāds ē-brējs, to mācītie vēsturnieki labāk zinās pastāstīt.
...nu atšķirībā no Ulmaņa un Niedras valdībām, Stučkas valdībā bija tikai latvieši...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2010 08:55:25
Atbildēt
Quoting: Neainars Tas bija padomju Krievijas iebrukums, un nekas cits.
Cien. N kunks, ja tas bija Krievijas iebrukums, tad kāpēc tauta visi kā viens neķērās pie ieročiem. Bija tieši otrādi - tauta ar asarām acīs sagaidīja "iebrucējus", kad tie pa Gaisa tiltu, strēlnieku dziesmas dziedot, iemaršēja Rīgā. Fakc, personīgi dzirdēju no Hermaņonkuļa, kuru toreiz 'okuoanti' atbrīvoja no cietuma.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2010 11:58:08
Atbildēt
Quoting: Haso Cien. N kunks, ja tas bija Krievijas iebrukums, tad kāpēc tauta visi kā viens neķērās pie ieročiem. Bija tieši otrādi - tauta ar asarām acīs sagaidīja "iebrucējus", kad tie pa Gaisa tiltu, strēlnieku dziesmas dziedot, iemaršēja Rīgā. Fakc, personīgi dzirdēju no Hermaņonkuļa, kuru toreiz 'okuoanti' atbrīvoja no cietuma.
...Arī tu Brut? ...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Yojimbo
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2010 21:42:18
Atbildēt
Quoting: waffen ss Nu bet tak tas karaspēks, kurš nāca iekšā Latvijā, galvenokārt sastāvēja no latviešiem, un Stučkas valdībā arī bij lielākoties latvieši, varbūt arī kāds ē-brējs, to mācītie vēsturnieki labāk zinās pastāstīt.
Nu un? PSRS gribēja nodibināt marionešu valsti, kuru vadītu it kā vietējie, kas sparata paražas un tradīcijas, bet īstā kontrole būtu kremlī. Nevar to nosaukt par pilsoņu karu, jo sarkanajiem strēlniekiem vispār nebija saprašanas par to, kas Latvijā tobrīd norisinājās. Un vispār jau sarkanie atradās citas armijas sastāvā, kas cīnījās par aziātu boļševiku ideoloģiju, kamēr mūsējie par brīvu Latviju. Tā kā algotņi gandrīz. Tikai šamos baroja ar sarkano krāsu un lētu aģitpropu!
________________________
Visu ar mēru!
http://www.thereligionofpeace.com
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2010 21:57:43
Atbildēt
Quoting: Yojimbo sarkanajiem strēlniekiem vispār nebija saprašanas par to, kas Latvijā tobrīd norisinājās
Baidos ka tobrīd tāda bija reti kuram...
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2010 22:55:55 - Laboja Arbalets
Atbildēt
Quoting: Yojimbo PSRS gribēja nodibināt marionešu valsti
...nu tobrīd tāda PSRS vēl laikam pat Blankam - Uļjanovam nebija prātā...
Quoting: Yojimbo nodibināt marionešu valsti, kuru vadītu it kā vietējie
...nu un kas tad tobrīd bija TP, kura Latvijas valsts neatkarību proklamēja vācu okupētajā Rīgā un vācu zaldātu apsardzībā...un pasākums teātrī arī notika ar vācu Zoldatenrāta atļauju...
Quoting: Yojimbo Nevar to nosaukt par pilsoņu karu,
..nevar gan, jo Landesvēra kodolu sākumā veidoja vietējo vācieši un vietējo krievu rotas...latvieši tikai organizējās un gudrākie un militāri gudrākie vairāk domāja, ka neiet uz fronti pie Inčukalna, un, savukārt, reāli domājošie strādnieku puikas vairāk domāja par dumpošanos un strēlnieku, jeb savējo sagaidīšanu...
Quoting: Yojimbo sarkanajiem strēlniekiem vispār nebija saprašanas par to, kas Latvijā tobrīd norisinājās.
...bija gan, jo šamie zināja, ka Vācijā ir revolūcija, ka Vācija vairs nekaro, un, ka šamai ir jāvāc sava armija ārā no Latvijas...un strēlnieki arī nekaroja ar vācu armiju, jo visu varēja sarunāt...aizstāvēt Ulmaņa valdību bija gatavi friču algotņi no Dzelzdivīzijas, bet ar ar to noteikumu, ka viņiem būtu tiesība palikt par Latvijas pilsoņiem...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2010 23:04:21
Atbildēt
Rīga, 1919.gads?
________________________
Židoģitļerovci.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2010 23:16:40
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Rīga, 1919.gads?
..tā šī bilde tiek datēta...nu man izskatās, kā pie tagadēja Vanšu tilta gala Citadeles ielas rajonā...fonā varētu būt saspridzinātais koka tilts...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Feb 2010 15:11:33 - Laboja Haso
Atbildēt
"...Šodien mēs visi zinām un saprotam, ka tikai ar Cēsu kaujām sākās īstā Latvijas atbrīvošana un nevis ar dažu rotu gājieniem pie Ventas vai citur Kurzemē. Šinī ziņā Baloža trabanti ir latviešu tautu maldinājuši gadu desmitiem..."
Pēteris Dardzāns par J.Balodi:
URL
|
Vecais _Strelnieks
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 4 Feb 2010 15:39:34 - Laboja Vecais _Strelnieks
Atbildēt
"...viņa zemiskā un latviešu virsnieka godam necienīgā nostāja 1938. gadā pret pieminekļa celšanu sen mirušam un patiesam tautas varonim, pulkvedim Fr. Briedim. "
hmm - šitā ir taisnība?
________________________
Nebeigs cīnīties Latvijas dēli,
Ellē pašā tie gatavi nokāpt,
Droši sist ar dūri uz galda,
Prasīt Latvijas tiesu un daļu.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Feb 2010 16:34:42 - Laboja Arbalets
Atbildēt
Haso
..nu šitas ir vēl šerpāks ''Taisni tanīs dienās, kad Maskavā piespieda Latviju parakstīt bažu līgumu, ģenerālis Jānis Balodis triju dienu ilgā braucienā gar mūsu austrumrobežu kopā ar krievu sūtni Zotovu pēdējam kā uz delnas parādīja, ka mūsu robeža nav nocietināta un ka krievi var droši nākt Latvijā iekšā. Līdz šim vēl neesmu noskaidrojis, vai Balodis to būtu darījis ar prezidenta un valdības ziņu. Gribu autoram jautāt, vai tāda Baloža rīcība nevarēja būt naža dūriens Latvijas mugurā?""
...lai gan taisni tajās dienās nesanāk, jo piemēram, 3.oktobrī Balodis tikās ar karaskolas priekšnieku Mateusu, 5. un 6.oktobrī ar Ulmani, 7.oktobrī ar ģenerāļiem Hartmani un Rozenšteinu, bet 9.oktobrī atkal ar Ulmani....
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Folkvins
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Feb 2010 21:26:47
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Quoting: Haso Leiši ieturēja labvēlīgu neintralitāti atiecībā pret Bermontu Pat ļoti labvēlīgu. Ja nemaldos, šie pārtiku un dažādas citas mantas bermontiešiem piegādāja (pārdeva).
Sveiki kamrādi! 
Nevajag par mūsu brouļukām tā - arī viņi cīnījās pret Bermontu, jo Šauļos dislocētie Dibiča un Virgoliča korpusi izrīkojās ar leišiem tieši tāpat kā ar latviešiem - regulāri aplaupīja vietējos iedzīvotājus, par oficiālo valodu uzspieda krievu valodu, vārdu sakot - izrīkojās kā zemes saimnieki, tādēļ jau uzreiz pēc Bermonta ofensīvas 8.oktobrī leiši nolēma iesaistīties karā. Īsumā aprakstīšu tālākos notikumus Bermontiādes dienvidu frontē:
12.okt.: Lietuviešu virspavēlniecība dibina Ziemeļu fronti pret bermontiešīem, tās virspavēlnieks - pulkvežleitnants K.Ladyga.
10.-16.okt.: Pirmās lietuviešu daļas - Paņevežas ats. bat, Marjampoles ats. bat., Kauņas ats.bat, Viļņas ats.bat un vietējās komandantūras, kas tiek apvienotas Raseņu bat. (žemaitijas komandantūras) un Pasvaļu bat. (Augšaitijas komandantūras) ieņem pozīcijas ap Šauļiem. No Austrumu frontes tiek atvilkts 2.kājnieku pulks un novietots rezervē Paņevēžā.
19.okt.: Sākas atklāta karadarbība.
28.okt.: Uz Ziemeļu fronti tiek nosūtīti arī 1.kājnieku pulks un 1.huzāru pulks, kā arī artilērija (viena diviziona stiprumā).
21.nov: Izšķirošā kauja pie Radzivilišķiem, kurā bermontiešu pretestība tiek sagrauta un tie tiek padzīti no Lietuvas.
Tā lūk! 
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Feb 2010 21:36:06
Atbildēt
Quoting: Folkvins Nevajag par mūsu brouļukām tā - arī viņi cīnījās pret Bermontu
Latvijas valdība 1919. gada oktobrī/novembrī ļoti dusmojās uz Lietuvu, kad tā par spīti lūgumiem neapturēja kara materiālu piegādes Bermontam pa dzelzceļu no Vācijas caur Šauļiem.
Jā, tā bija kļūda. Latvijai tas bija grūts brīdis. Ulmanis un Meierovics lūdza lietuviešus uzbrukt Bermontam, bet Lietuva visu armiju turēja pret Poliju. Kad lietuvieši Meierovicu pieņēma negaidīti vēsi, viņš apvainojās un devās uz Varšavu, kur to uzņēma daudz siltāk. Tāda nu bija tā brīža ārlietu ministra Voldemara politika. Igaunija jums atsūtīja palīgā divus bruņuvilcienus. Voldemars uzskatīja, ka Lietuvas armija nav gatava plašākam karam, ka, ja tā ies pret bermontiešiem, tūlīt uzbruks Polija un arī Vācija būs neapmierināta. Turklāt franču ģenerāļa Nisela vadītā sabiedroto misija Baltijā taču pieprasīja, lai neviens neliktu šķēršļus bermontiešiem, kam pēc idejas vajadzēja doties pret boļševikiem. Lietuva Niselu klausīja vairāk nekā Latvija. Kad Latvija patrieca Bermontu, tad arī lietuvieši nolēma sekot. 1919. gada novembrī bija liela kauja pie Šauļiem. Bermontieši atkāpjoties taču visu laupīja. Atņēma pat lakatus un izcēla aku grodus. Tauta pret to sacēlās. Sākās partizānu kustība un valdībai bija jāreaģē. Vienīgā nelaime, ka tas notika novēloti. Vajadzēja palīdzēt latviešiem tad, kad Bermonts uzbruka Rīgai.
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/?doc=19335
________________________
Židoģitļerovci.
|
Folkvins
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Feb 2010 21:51:40 - Laboja Folkvins
Atbildēt
Nepiekrītu - leiši darīja ko varēja. 10.oktobrī viņi sāka pārvilkt karaspēku uz Ziemeļu fronti un jau oktobra otrajā pusē sāka karadarbību pret Bermontu. (Ko, starp citu, latvju jenerāļi veikli noklusēja savā "Atbrīvošanās kara vēsturē").
Ko Tavuprāt leiši vēl varēja vairāk izdarīt?
EDIT: Leiši, protams, to nedarīja, lai aizstāvētu mūs, bet gan sevi. Un nenoliedzu, ka starp Latviju un Lietuvu attiecības bija saspīlētas, bet tas neattaisno leišu pataisīšanu par Bermonta sabiedrotajiem.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Feb 2010 21:56:19 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Quoting: Folkvins Ko Tavuprāt leiši vēl varēja vairāk izdarīt?
Varbūt arī varētu, ja tolaik pie stūres nebūtu tas intervijā minētais Voldemara kungs ar savām ambīcijām.
Voldemara kurinātās Lietuvas ambīcijas tolaik krietni traucēja Baltijas vienotībai...
Tā bija Voldemara koncepcija, ka Krievija nekad nesamierināšoties ar Rīgas, Liepājas un Tallinas ostu zaudēšanu, toties Lietuva nevienam netraucējot un varot būt tāda pati valsts kā Polija, pastāvēt, ja šajās lietās neiejauksies.
To nesaku es, to saka lietuviešu vēsturnieks...
________________________
Židoģitļerovci.
|
Folkvins
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Feb 2010 21:59:55 - Laboja Folkvins
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 To nesaku es, to saka lietuviešu vēsturnieks...
Tā arī beigās sapratu. Nu ko lai saka - sūdīgs vēsturnieks, nav atradis laiku iepazīties ar Lietuvas militāro vēsturi 1918-1920. Iesaku nepieļaut viņa kļūdas:
http://www.lka.lt/EasyAdmin/sys/files/LIETUVOS_KARIUOMENE_1.pdf
Darbs gan ir lietuviski, bet tā ir apjomīga Viļņas Universitātes 500 lappušu bieza monogrāfija, kurā leišu brīvības cīņas ir aprakstītas līdz visiem sīkumiem.
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Feb 2010 09:19:35
Atbildēt
Quoting: Folkvins No Austrumu frontes tiek atvilkts 2.kājnieku pulks un novietots rezervē Paņevēžā. 19.okt.: Sākas atklāta karadarbība. 28.okt.: Uz Ziemeļu fronti tiek nosūtīti arī 1.kājnieku pulks un 1.huzāru pulks, kā arī artilērija (viena diviziona stiprumā).
Tiešām varena karadarbība!
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Feb 2010 09:29:16
Atbildēt
Quoting: Folkvins Ko Tavuprāt leiši vēl varēja vairāk izdarīt?
Laicīgi sākt karadarbību pret Bermontu, nevis gaidīt, kat latvieši, vajādami Bermontu, šķērso leišu robežu. Diemžēl leiši savu Ziemēlu fronti veidodami, vairāk satraucās par to, ka latvieši varētu atbrīvot un paturēt kādu leišu pagastu.
Quoting: Folkvins http://www.lka.lt/EasyAdmin/sys/files/LIETUVOS_KARIUOMENE_1.pdf Darbs gan ir lietuviski, bet tā ir apjomīga Viļņas Universitātes 500 lappušu bieza monogrāfija, kurā leišu brīvības cīņas ir aprakstītas līdz visiem sīkumiem
Tā sacīt iekšējai lietošanai. Līdzīgi kā mūsu Agronoma laiku un PSRS laiku sacerējumi. Par 1919.g leiši nemīl publicēties citās valodās, jo vienkārši nav ko teikt.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Feb 2010 10:09:41
Atbildēt
Quoting: Haso Tiešām varena karadarbība!
...nu nav man radu Lietuvā, lai apvainotos, bet te gan varbūt, ka vajadzētu skatīt situāciju tajā laikā Lietuvā kompleksi...Lietuvai tajā laikā bija arī ''karas su bolševikais'', kura laikā, no 1918.gada decembra līdz 1919.gada aprīlim, lietuvieši karoja kopā ar vācu brīvprātīgajiem pret sarkanajiem....no aprīļa lietuviešu karš ar sovjetiem notika paralēli sovjetu karam ar poļiem, jo poļi pretendēja uz Viļņas novadu un Suvalkiem...un tas karš ar poļiem, pēc lietuviešu pašu domām, bija daļa no viņu Neatkarības kara, kas ilga līdz 1920.gada novembrim...nu vispār situācija Lietuvā bija tāda - vācu armija atbalstīja un apgādāja vietējos nacionālistus, sovjeti atbalstīja un apgādāja vietējos komunistus, un poļu armija kāvās ar abiem šiem spēkiem
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
andzs
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Feb 2010 11:54:04
Atbildēt
Jā teorētiski Lietuvas stāvoklis bija daudzsološāks kā latviešu, Lielā kara gados visa Lietuvas teritorija nesadalīti okupēta, pie tam, friči jau kara gados de facto piekrita Lietuvas vasaļa pastāvības versijai, pēc kara Lietuva, atšķirībā no Latvijas turpināja saņemt friču palīdzību
Arī lietuviešu komunistu proporcija bija ievērojami mazāka kā mūsu
Bet vienlaikus, viņu naidnieks bija Polija, tas bija izšķiroši, tāpat kā mazai neatzītajai Latvijai, Lietuvai vajadzēja Antantes militāru, politisku un diplomātisku atbalstu
Savukārt Antante, īpaši franču virsniecības personā spēcīgi atbalstīja Poliju, kā vienīgo tā laika reģionu pretmetu Vācijai un PSRS
Šajā kontekstā Antantes franči ne tikai neiebilda pret Liel- Poliju, paplašināšanu uz citu tautu teritoriju rēķina, bet laipodami visādi atbalstīja, uzskatīdami, lai mūsu sabiedrotā Polija aug, kļūst vēl spēcīgāka
Pie tam, ja Latvijā, Tautas padomes sabiedrotie bija likumsakarīgi
Tad Lietuvā valdīja vairāki politiķu nākotnes redzējumi, Lietuva kopā ar Poliju, atceroties friču pretimnākšanu Lietuva ar draudzīgu Vācijas ārpolitiku, atceroties seno karaļvalsti Diž-Lietuva- protams, uz latviešu, vācu, poļu, baltkrievu zemju rēķina
Tas viss vājināja jauno valsti
Man šķiet viņi īstenoja to pašu ko visi- izdzīvošanas realpolitik
________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Feb 2010 13:49:46
Atbildēt
Quoting: Arbalets 1918.gada decembra līdz 1919.gada aprīlim, lietuvieši karoja kopā ar vācu brīvprātīgajiem pret sarkanajiem....
Tam piekrītu. Varbūt ka tas ilga vēl maijā līdz Rīgas atbrīvošanai un vēl mazliet, kad lielinieki strauji atkāpās arī Lietuvā un leiši pārņema fronti no fričiem.
Quoting: Arbalets ....no aprīļa lietuviešu karš ar sovjetiem notika paralēli sovjetu karam ar poļiem .
Tas laikam tas periods, kad leišiem neizdevās paņemt Daugavpili. Drīz pēc tam sovjeti ar viņiem uzsāka miera sarunas.
..Quoting: Arbalets poļi pretendēja uz Viļņas novadu un Suvalkiem...un tas karš ar poļiem, pēc lietuviešu pašu domām, bija daļa no viņu Neatkarības kara
Tad jau pamatā par Atbrīvošanas karu mūsu brāļuki sauc karu par teritoriju, kuru pamatā apdzīvo cits etnoss. Savādi gan! It īpaši ja tam velta Viļņas Universitātes 500 lappušu biezu monogrāfiju.
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Feb 2010 13:53:03
Atbildēt
Quoting: andzs Man šķiet viņi īstenoja to pašu ko visi- izdzīvošanas realpolitik
Un pēc 19 gadiem kā apbalvojumu no sovjetiem saņēma Viļņu un tās apkārtni.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Feb 2010 17:26:21
Atbildēt
Quoting: Haso Un pēc 19 gadiem kā apbalvojumu no sovjetiem saņēma Viļņu un tās apkārtni
...bet kopā ar Viļno šamie dabūja sovjetu bāzes...un Neatkarības kara ieguvumi ar to arī tika norakstīti...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Feb 2010 17:52:25 - Laboja Arbalets
Atbildēt
Quoting: Haso Tas laikam tas periods, kad leišiem neizdevās paņemt Daugavpili.
...nu ir lasīta anekdote, ka ''1919.g. augustā poļu lietuviešu karaspēks un Latvijas armijas daļas devās triecienā uz Dvinsku, nepārtraukti apšaudot no lielgabaliem priekštilta nocietinājumu, cietoksni un pilsētu''...viss jau ta labi, bet poļi kopā ar lietuviešiem...un latvieši...lai gan 1919.gada augusta beigās no dienvidrietumiem Dvinsku apdraudēja lietuviešu karaspēks, bet no dienvidaustrumiem - poļi...šamie, poļi, tad arī 30.agustā ieņēma daļu no Grīvas pilsētas, jeb tās ziemeļaustrumu daļu...un pēc tam,sākot ar 4.septembri, Latviešu strēlnieku divīzijas daļas no Latgales tika pārdislocētas uz Mogiļovas rajonu...no latviešiem Latgales frontē palaika 15.armijas seviško uzdevumu pulks...
...bet nu tas ir tas laiks, kad 1919.gada rudenī pie Dvinskas bija franču tankisti...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Folkvins
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Feb 2010 12:36:02 - Laboja Folkvins
Atbildēt
Quoting: Arbalets ...bet nu tas ir tas laiks, kad 1919.gada rudenī pie Dvinskas bija franču tankisti...
Pēc poļu datiem gan tie bija poļu 1.tanku pulka 1.bataljona 2.rotas trīs vadi - kopā 24 Renault FT tanki.
|
