miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW I / Krievijas revolūcijas (1905, 1917.) un pilsoņu karš (1918-1921.)
<< 1 ... 36 . 37 . 38 . 39 . 40 . 41 . 42 . 43 . 44 . 45 . 46 ... 61 . 62 . >>
Autors Ziņa
Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Sep 2009 08:06:09 - Laboja Arbalets
Atbildēt 


Quoting: Haso
viņiem no sava vēsturiskā skatījuma negribējās atkāpties.

...jo Viļņa kā galvaspilsēta, nu kas valstī arī pa vidu, ļoti labi izskatījās veco laiku kartēs, kur Lietuvas lielkunigaitija bija no jūras līdz jūrai un no 1316.gada lielkunigaitijas dižkunga rezidence bija Viļņā....un Viļņa iznāca pa vidu...a tā arī tagad Viļņa ir nedaudz valsts nomalē...protams, ka galvaspilsēta valstī pa vidu nav aksioma, jo, piemēram, tiem pašiem igauņiem valsts galvenā pilsēta ir tik tuvu Somijai....
...nu un no tām atmiņām laikam arī nāca leišu vēlme par Viļņu...lai gan Kauņa tobrīd, nu 1918.gadā, ari, tāpat kā Viļņa, bija Krievijas impērijas guberņas centrs un otrā lielākā Lietuvas pilsēta...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"





Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Sep 2009 09:23:13
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
...nu un no tām atmiņām laikam arī nāca leišu vēlme par Viļņu...

Tad vēl, manuprāt, leiši tajā laikā nebija īpaši tendēti uz etnisko piederību. Primārais viņiem bija katoļu ticība. Esmu redzējis 30-ajos gados drukātu Eiropas atlantu, kurā visām valstīm nacionālais sastāvs dots pa tautībām, bet Lietuvai tikai pēc ticībām: katoļi, jūdi, luterāņi u.c.

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Dec 2009 23:57:59 - Laboja Arbalets
Atbildēt 


...Угроза репрессий за участие в революционном движении охватила многие области России, но особенно государственный террор свирепствовал в Прибалтике. Уже в декабре 1905 г. в Курляндскую и Лифляндскую губернии вошли карательные экспедиции в составе 12 тыс. пехотинцев и 4 тыс. казаков. Каратели без суда и следствия казнили 1200 человек. Царское правительство вело подготовку к массовой депортации латышей на север - на земли коми [зырян], которая не состоялась, потому что предстоящую акцию предал гласности российский ученый и писатель Калистрат Жаков...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 30 Dec 2009 00:05:42 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
Царское правительство вело подготовку к массовой депортации латышей на север - на земли коми [зырян], которая не состоялась, потому что предстоящую акцию предал гласности российский ученый и писатель Калистрат Жаков...

Nu re, rusofobiski noskaņotajiem kamrādiem "kārtis rokās" iedevi.
Par šādiem plāniem gan dzirdu pirmo reizi.

Kalistrats Žakovs pats arī ir no Komi ->

http://www.komi.com/Zhakov/

http://www.komi.com/republic/zhakov.asp

________________________
Židoģitļerovci.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 30 Dec 2009 00:10:48
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Par šādiem plāniem gan dzirdu pirmo reizi.

..nu es arī...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Dec 2009 15:07:22
Atbildēt 




Krievu skaidrojums par bildi ->

Это американские головорезы из зондеркоманды "Полярный медведь" в Архангельске.



________________________
Židoģitļerovci.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Dec 2009 15:19:37
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Krievu skaidrojums par bildi ->

Это американские головорезы из зондеркоманды "Полярный медведь" в Архангельске.

...nu tas angļu valodas nepratējiem...bet aņķeresno, amīšiem tās plintes no krievu krājumiem izsniegtas?

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 31 Dec 2009 15:21:24
Atbildēt 


Bet to jeņķu tur tak bija ļoti maz.

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Dec 2009 15:35:21
Atbildēt 


Quoting: Alis
Bet to jeņķu tur tak bija ļoti maz.

...bet pietiekami, lai šamos sauktu par ''американские головорезы''

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"





Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Dec 2009 15:41:15
Atbildēt 


Quoting: Alis
Bet to jeņķu tur tak bija ļoti maz.

4 сентября 1918 года 5 с половиной тысяч американских солдат высадились в Архангельске...

Потери американского контингента убитыми составили 110 человек. Более 70 человек умерли от гриппа-"испанки", который начал косить солдат в первые же дни по прибытии в Архангельск. Около 30 человек пропали без вести...

Kāds amerikānis "боевые действия ...сравнивал с охотой на кроликов, только в более крупном масштабе"...

http://news.bbc.co.uk/hi/russian/russia/newsid_6288000/6288950.stm

________________________
Židoģitļerovci.


Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 31 Dec 2009 16:27:34
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
5 с половиной тысяч американских солдат высадились в Архангельске...


Tad varbūt es sajaucu ar Murmansku?

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


Panzerschreck
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Jan 2010 18:36:54
Atbildēt 


Nieka Ļipeckas Čekas priekšnieks, ka nav atrodams Latvijas Padomju enciklopēdijā?

http://lv.wikipedia.org/wiki/Art%C5%ABrs_Z%C4%93%C4%A3elis

Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Jan 2010 18:44:15 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Quoting: Panzerschreck

Nieka Ļipeckas Čekas priekšnieks, ka nav atrodams Latvijas Padomju enciklopēdijā?
1917. gadā kopā ar biedriem pārgāja boļševiku pusē.
Piedalījās Ziemas pils ieņemšanā 1917. gadā.

Visu paspējis. SPSR laikos rakstot par revolucionāriem gandrīz vai par katru ir ziņas, ka Ziemas pils sturmēšanā piedalījies.
Lai nu kā, labi ka agri galu ņēma.

________________________
Židoģitļerovci.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Jan 2010 18:53:20 - Laboja Arbalets
Atbildēt 


Quoting: Panzerschreck
Nieka Ļipeckas Čekas priekšnieks, ka nav atrodams Latvijas Padomju enciklopēdijā?

...nu ar par Mildu Drauli ir kas rakstīts LPE?
P.S. nu par revolucionāru viņš nav saucams, jo šamam nav nekāds pirmsrevolūcijas stāžs...1917.gada daudzi pieteicās lieliniekos, bet tamdēļ jau šamos nesauksim par revolucionāriem...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Panzerschreck
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Jan 2010 19:01:42 - Laboja Panzerschreck
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
...nu ar par Mildu Drauli ir kas rakstīts LPE?


Nu, diez vai ar to, ka bija partijā un sieva Kirova slepkavam pietiktos, lai tur tiktu

Quoting: Arbalets
P.S. nu par revolucionāru viņš nav saucams, jo šamam nav nekāds pirmsrevolūcijas stāžs...1917.gada daudzi pieteicās lieliniekos, bet tamdēļ jau šamos nesauksim par revolucionāriem...


Pārliku uz boļševiku.

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Jan 2010 19:34:07 - Laboja Arbalets
Atbildēt 


Panzerschreck
Varbūt, ka uzrakstīsi par latviešiem - padomju kara jūrniekiem,ķipa Batis Ernests vai Zeltingu Arnoldu...lai gan, ja nav melots, tad par šiem abiem arī vajadzētu būt jaunajā Kara muzeja gada grāmatā...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Panzerschreck
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Jan 2010 19:54:16
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
Varbūt, ka uzrakstīsi par latviešiem - padomju kara jūrniekiem,ķipa Batis Ernests vai Zeltingu Arnoldu...lai gan, ja nav melots, tad par šiem abiem arī vajadzētu būt jaunajā Kara muzeja gada grāmatā...


Panzeršreks ir students un grāmatas jau pasen nevar atļauties...

БАТИС ЭРНЕСТ ИВАНОВИЧ 08.08.1892, Добленская волость Мттавского уезда Курляндской губернии, ныне Латвия - 29.08.1937. Латыш. Капитан 2-го ранга. Владел английским, немецким. французским и турецким языками. В 1936-1937 начальник штаба отдельного дивизиона миноносцев и сторожевых кораблей Северной военной флотилии. Репрессирован. В 1957 реабилитирован.

A, Зелтинг Арнольд nemeklējas?

Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Jan 2010 20:05:43
Atbildēt 


Quoting: Panzerschreck
Panzeršreks ir students un grāmatas jau pasen nevar atļauties...


Tā pati bēda! Tikai reizi pusgadā un Zvaigznes Outletā!

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Jan 2010 20:41:53 - Laboja Arbalets
Atbildēt 


Quoting: Panzerschreck
БАТИС ЭРНЕСТ ИВАНОВИЧ

...maz, maz...rūdīts lielinieks, jo partijā iestājies jau 1913.gadā...un ilgus gadus bijis prosto komisārs, politdaļas priekšnieks, bet dažādās flotes vienībās...bijis kara flotes atašejs Turcijā...mācījies pat jūras kara akadēmijā....
Quoting: Panzerschreck
A, Зелтинг Арнольд nemeklējas?

...a vot, ka nemeklējas, bet šamais ir bijis 1.ranga kapteinis...bet ir visādas driskas par šamo...nu šamo gan laikam nenošāva uzreiz, jo viens manc bucenieks saka, ka šamo ieslodzīja uz ilgu laiku...Зельтинг Арнольд Иванович капитан 1 ранга, 1934-1937 командир 2-й бригады подводных лодок ТОФ, репрессирован...un arī Кактинг Э.Р. капитан 1 ранга, 1932-1937 начальник штаба бригады крейсеров ЧФ, репрессирован...nu un vēl pa floti maisījās arī kāds Ozoliņš Jēkabs, kas bija bijis sarkanarmijas RKKA JKF Flotes pārvaldes priekšnieks, bet 1937.gadā, kad sākās represijas, šamo aizsūtīja uz Sevastopoli par 2.jūrnieku karaskolas priekšnieks...tur šamo 1938.gadā šamo arī nošāva...un šamais bija 2.ranga flagmanis, jeb komdivs...un šamais bija boļševiks no 1919.gada...un 1923.gadā šis dabūja mauzeri ar Sarkanā karoga ordeni...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 15 Jan 2010 14:23:52
Atbildēt 


Izlasīju U.Ģērmaņa recenziju par Fēliksa Cielēna, LAIKMETU MAIŅĀ, Atmiņas un atziņas I, apgāds Memento, Zviedrijā, 1961. g. , 512 lpp.
URL
Tur var atrast dažas interesantas 'odziņas'. Piemēram:
"Kā delegāts viņš piedalās liktenīgajā Latvijas sociāldemokratu (LSD) kongresā Briselē 1914. gadā. Tur ierodas Ļeņins pats un palīdz latviešu lieliniekiem sagrābt savās rokās visu LSD partijas aparātu. Tas palīdz savukārt Ļeņinam 1917. gadā dabūt lielinieku pusē arī labu dalu no latviešu strēlniekiem. Šai sakarā Cielēns deklarē: "Es atzīstos: drošas aktivitātes trūkums patstāvīgas partijas dībināšanā Briseles kongresā ir manas ilgās polītiskās darbības vislielākā kļūda, kuŗai bijušas liktenīgas sekas austrumu Eiropas vēsturē." (385.)"

Eriks Jekabsons
Lietotājs




# Nosūtīts: 19 Jan 2010 20:12:19
Atbildēt 


Labvakar: Luuk mazs fragmentiņš no jaunās Kara muzeja gadagrāmatas attiecībā par jūrniekiem, kas Jūs šobrīd interesē:

Jūras karaspēks (JKS)
Latvieši atradās arī vadošos amatos SZSA Jūras Kara spēkos – 2. ranga flagmanis (pēc amata divīzijas komandierim atbilstošā pakāpe) Jēkabs Ozoliņš 1930.–1937. gadā bija SZSA JKS pārvaldes priekšnieka vietnieks (bruņotā konflikta laikā ar Ķīnu Tālajos Austrumos par Ķīnas – Austrumu dzelzceļu 1929. gadā J. Ozoliņš bija Amūras upes kara flotes komandieris un vadīja desanta operāciju ienaidnieka teritorijā, bet 1937. gadā viņu pazemināja amatā, uz neilgu laiku līdz arestam ieceļot par 2. jūras kara skolas priekšnieku Sevastopolē), 1. ranga kapteiņi (atbilda brigādes komandierim) Edgars Kaktings (Kaktiņš) 1932.–1937. gadā – Melnās jūras flotes kreiseru brigādes komandieris un Arnolds Zeltings (Zeltiņš) 1934.–1937. gadā – Klusā okeāna flotes 2. zemūdeņu brigādes komandieris, Antons Augusts Puga – Melnās jūras flotes kanonierlaivu diviziona komandieris un līnijkuģa „Parižskaja komuna" komandieris, II ranga kapteiņi (atbilda pulkvedim) – Dobeles pagastā dzimušais Ernests Bātis (citur - Bāķis) 20. gadu sākumā bija visu JKS priekšnieka palīgs politiskajos jautājumos, 1930.–1932. gadā jūras kara atašejs Turcijā (pieredzējušais cara laika pagrīdnieks prata angļu, franču, vācu un turku valodas), 1935.–1936. gadā Melnās jūras flotes štāba priekšnieks un 1936.–1937. gadā – Ziemeļu kara flotiles atsevišķā mīnukuģu diviziona štāba priekšnieks, bet Aleksandrs Lietavietis 1926.–1935. gadā ieņēma Artilērijas zinātniski-pētnieciskā jūras institūta priekšnieka vietnieka amatu, III ranga kapteiņi (atbilda majoram) Alberts Kustavs (1898–1938, represēts) ieņēma Melnās jūras flotes štāba nodaļas priekšnieka amatu, Kārlis Šlitenbergs (1895 Ārlavas pagastā–1938, represēts) – Baltijas flotes zemūdeņu diviziona brigādes komandieris , 2. ranga intendants Pauls Cīlenbergs (1896–1938, represēts) – SZSA Jūras spēku pārvaldes 3. daļas nodaļas priekšnieka vietnieks u. t. t.
JKS bija piekomandēti arī vairāki sauszemes karaspēka virsnieki – latvieši. Piemēram, G. Ordžoņikidzes Jūras kara sakaru skolas priekšnieks un kara komisārs bija pulkvedis Krišjānis Mūrnieks, Klusā okeāna flotes štāba Izlūkošanas daļas priekšnieka palīgs, vēlāk – šīs daļas cenzors – majors Ernests Esbahs (1897 Kurzemes guberņā – pēc 1937, represēts; pirms cenzora amata viņš 1928.–1933. g. bija ģenerālkonsulāta sekretārs Seulā, pēc tam līdz 1934. g. – 4. Turkestānas strēlnieku divīzijas štāba priekšnieka palīgs) u. t. t.

________________________
Eriks


Eriks Jekabsons
Lietotājs




# Nosūtīts: 19 Jan 2010 20:16:02
Atbildēt 


NO KM gadagrāmatas (diemžēl tabula izkropļojās, taču saprast var!)
PIELIKUMS. TABULA: Latviešu tautības militārpersonas un drošības dienesta funkcionāri augstākajās dienesta pakāpēs Sarkanajā armijā un NKVD 1935.–1937. gadā
Komandarmi u. c. atbilstošie
UZVĀRDS, VĀRDS, Dzimšanas gads, vieta SVARĪGĀKIE PĒDĒJIE AMATI LIKTENIS
1. Alksnis Jēkabs Jāņa d., 1896. g. Naukšēnu pag. 2. ranga komandarms; 1931–1937 GKS priekšnieks, 1937 aizsardzības tautas komisāra vietnieks GKS jautājumos 1937.23.XI-arests;
1938.29.VII-nošauts
2. Bērziņš (Pēteris Ķuzis) Jānis Kārļa d., 1889. g. Jaunpils pag. 2. ranga armijas komisārs; 1924–1935 SZSA Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks; galvenais padomnieks Spānijā 1937.28.XI-arests;
1938.28.VII-nošauts
3. Karlsons Kārlis Jāņa d., 1888. g. Rīgā VD 2. ranga komisārs (1935.XI); 1935–1937 Ukrainas PSR iekšlietu tautas komisāra vietnieks Arests;
1938.11.I-nošauts
4. Miezis Augusts Jāņa d., 1894. g. Rozbeķu pag. 2. ranga armijas komisārs; no 1938 Baltkrievijas kara apgabala Politiskās pārvaldes priekšnieks 1937.2.XI-arests;
1938.28.VII- nošauts
5. Vācietis Jukums Jukuma d., 1873. g. Jaunmuižas pag. 2. ranga komandarms; Frunzes akadēmijas katedras priekšnieks, profesors 1937.29.XI-arests;
1938.28.VII-nošauts
6. Zakovskis Leonīds Mihaila d. (īstā vārdā Štubis Heinrihs Ernesta d.), 1894. g. Rudbāržu pag. VD 1. ranga komisārs (1935.XI); čekā – no 1917; 1932–1934 Baltkrievijas iekšlietu tautas komisārs; 1938.I–IV PSRS iekšlietu tautas komisāra vietnieks, u. c. 1938.30.IV-arests;
1938.29.VIII-nošauts
Komkori u. c. atbilstošie
7. Apoga Ernests Friča d., 1898. g. Priekules pag. Komkors(1935); SZSA Militāro pārvadājumu pārvaldes priekšnieks 1937.22.V-arests;
1937.28.XI-nošauts
8. Apse Mārtiņš Jāņa d., 1893. g. Rīgas apr. Korpusa komisārs; 19. strēlnieku korpusa komandiera palīgs politiskajā daļā, Aizkaukāza kara apgabala Kara padomes loceklis 1939.3.IX-piespriests ieslodzījums 25+5 gadi;
1942 miris ieslodzījumā
9. Bite Augusts Mārtiņa d., 1893. g. Skultes pag. Korpusa komisārs; 1937 V Aizbaikāla kara apgabala Politiskās pārvaldes priekšnieks 1938.28.I-arests;
1939.21.X-piespriests nāvessods
10. Eidemanis Roberts Pētera d., 1895. g. Lejasciemā Komkors; Osoaviahima Centrālās Padomes priekšsēdētājs 1937.22.V-arests; 11.VI-piespriests nāvessods;
1937.12.VI-nošauts
11. Gailītis Jānis Pētera d., 1894. g. Valmierā Komkors; 1933–1937 Sibīrijas kara apg. priekšnieks, Urālu kara apg. priekšnieks; 1937.11.VIII –atvaļināts; 15.VII-arests; 1938.1.VIII-nošauts
12. Lācis Jānis Jāņa d., 1897. g. Jaunpiebalgas pag. Komkors; 1932–1937 SZSA Dzelzceļa karaspēka Sevišķā korpusa komandieris Miris 1937.11.III Habarovskā, apbedīts Maskavā, Novodevičjes kapsētā; 1937.XII –mirstīgās atliekas, kā „tautas ienaidniekam" izraktas un iznīcinātas
13. Lapiņš Alberts Jāņa d., 1899. g. Rīgā Komkors; 1935–1937 Atsevišķās Tālo Austrumu armijas GKS pavēlnieks 1937.17.V–arests;
1937.21.IX–pašnāvība cietumā
14. Liepiņš Eduards Dāvja d., 1889. g. Rīgā Komkors; 1934–1937 kara atašejs Polijā 1937.2.XII–arests;
1938.22.VIII-nošauts
15. Neimanis Konstantīns Augusta d., 1897. g. Jelgavā Komkors; 1936–1937 PSRS Aizsardzības rūpniecības tautas komisariāta Galvenās tanku rūpniecības pārvaldes priekšnieks 1937.21.VII–arests; 1937. 5.XI-piespriests nāvessods
16. Ošlejs Pēteris Matīsa d., 1886. g. Oktē, Talsu apriņķī Korintendants; 1935–1937 SZSA Kara saimniecības pārvaldes priekšnieks, 1937–Maskavas kara apgabala priekšnieka palīgs 1937.31.V–arests;
1937.1.XI-nošauts
17. Pļavnieks Leonards Jāņa d., 1893. g. Korvojenjurists; 1935 – Maskavas kara apgabala Kara tribunāla priekšsēdētājs 1937.10.XI–arests;
1938.VI–piespriests nāvessods
18. Stirne Voldemārs, dz. 1897. g. Jelgavā VD 3. ranga komisārs (1935 XI); Ivanovas apgabala NKVD pārvaldes priekšnieks 1937.22.X –arests;
1937.15.XI–piespriests nāvessods
19. Stucka Kirils Andreja d., 1890. g. Stāmarienes pag. Komkors; 1936–1937 SZSA Autobruņutanku karaspēka komandējošā sastāva pilnveidošanas Ļeņingradas kursu priekšnieks 1937.29.XI –arests;
1938.17.I – piespriests nāvessods,
20. Zirnis Jānis, 1894. g. Valmierā VD 3. ranga komisārs (1935 XI) 1937 –arests;
1939. 26.V–piespriests nāvessods
21. Zonbergs Žanis Friča d., 1891. g. Remtes pag. Komkors; 1932-1933 SZSA Mehanizācijas un motorizācijas akadēmijas priekšnieks; no 1933 – inspektors Osoaviahima kara darba jautājumos Aizsardzības Tautas komisāriātā 1937.29.XI–arests;
1938.1.IX–nošauts
Komdivi u. c. Atbilstošie
22. Aksnis Jānis Jāņa d., dz. 1895. g. Ozolu pag. Komdivs; Ģenerālštāba akadēmijas Valsts sagatavošanas aizsardzībai katedras vadītājs 1938.17.IX–arests;
Piespriesti 15 gadi; miris 1943.23.XII nometnē
23. Ābele Voldemārs Jāņa d., 1895. g. Divīzijas inženieris; no 1932 – Atsevišķās Tālo Austrumu armijas inženieris Arests
24. Aploks Juris Jura d., 1893. g. Rankas pag. Komdivs; 1936–1937 Maskavas kara apgabala karaspēka pavēlnieka palīgs 1937.10.XII–arests;
1938.2.IV–nošauts
25. Austriņš Rūdolfs, 1891. g. Valmierā VD vecākais majors; Kirovas apgabala NKVD pārvaldes priekšnieks 1937.22.VII–arests;
1937.15.XI–piespriests nāvessods
26. Bauzers Fricis Dāvida d., 1888. g. Saldū Divīzijas komisārs (1935.28.XI); Vidusāzijas kara apgabala Kara padomes loceklis Taškentā 1938.8.I–arests;
1938.29.VII–nošauts
27. Bergholcs Augusts Jāņa d., 1897. g. Liepājā Komdivs; Ģenerālštāba akadēmijas katedras vecākais vadītājs 1937.10.XII–arests;
1938.29.VII–nošauts
28. Bērziņš Eduards Pētera d., 1893. g. Vecpiebalgas pag. Divintendants (saīsinājums no divīzijas intendanta pakāpes nosaukuma); 1931–1937 „Daļstroj" tresta direktors 1937.19.XII–arests;
1938.1.VIII–nošauts
29. Blumbergs Žanis Kārļa d., 1889. g. Jaunauces pag. Komdivs; no 1929 – SZSA kājnieku inspektora palīgs, 1937 – viņa v. i. 1937.30.XII–arests;
1938.26.IV–nošauts
30. Boķis Gustavs Gustava d., 1896. g. Rūjienas pag. Komdivs; 1937 – SZSA Auto-bruņutanku pārvaldes priekšnieks 1937.23.XI–arests;
1938.19.III–nošauts
31. Cenne Artūrs Jēkaba d., 1896. g. Divīzijas komisārs (1936.1.II) Arests; 1938.7.II-piespriests nāvessods
32. Indriksons Jānis Ģederta d., 1889. g. Kurzemē Divīzijas komisārs (1935.28.XI); 1930–1933 Žukovska Gaisa kara akadēmijas komisārs; 1933–1937 Sarkanās armijas Politiskās pārvaldes vecākais inspektors 1938.26.IV – arests
1939.26.II-nošauts
33. Jukams Jānis Jēkaba d., 1891. g. Divīzijas komisārs; Maskavas kara apgabala Partijas komisijas atbildīgais sekretārs, Inženiertehnikas Zinātniski Pētnieciskā institūta kara komisārs 1937.31.X-arests;
1938.2.IV-piespriests nāvessods
34. Kalniņš Frīdrihs Kārļa d., 1887. g. Ternejas pag. Komdivs; Frunzes kara akadēmijas taktikas pasniedzējs 1938.8.II-arests;
1938.25.VIII-nošauts
35. Kalniņš Kārlis Jāņa d., 1884. g. Rīgas apr. Komdivs; No 1925 – 10. strēlnieku korpusa komandieris, 1937 – „Osoaviahima" Centrālās padomes (prezidija) atbildīgais instruktors 1937.8.VI-arests;
1937.2.XI-piespriests nāvessods
36. Kārkliņš Jānis Jāņa d., dz. 1895. g. Komdivs; 1937 – Aizbaikāla kara apgabala pavēlnieka palīgs GKS jomā 1937.11.VIII-arests;
1938.2.X-piespriests nāvessods
37. Kaufelds Teodors Pētera d., 1894. g. Mētrienas pag. Komdivs; Kara Elektrotehniskās akadēmijas katedras priekšnieks, Baku Pretgaisa aizsardzības punkta pr-ks 1938.4.I–1940.15.VI arestā,
atbrīvots, ģenerālmajors;
1975 – miris Madonā
38. Kavalieris Rūdolfs Eduarda d., 1893. g. Liepājā Divīzijas komisārs; 7. strēlnieku korpusa kara komisārs Dņepropetrovskā 1937.31.X-arests
1937.26.XII-piespriests nāvessods
39. Krafts Eduards Eduarda d., 1898. g. Komdivs; 1937–1938 NKVD Robežapsardzības un iekšējās apsardzības galvenās pārvaldes priekšnieks 1938.14.IV-arests;
1940.25.I-nošauts
40. Latsons-Krašinskis Osvalds Pētera d., 1892. g. Divintendants; no 1935 – Harkovas kara apgabala pavēlnieka palīgs materiāli-tehniskās apgādes jautājumos 1937.VIII-arests;
1938.8.IV-piespriests nāvessods
41. Lauris Žanis Jāņa d., 1893. g. Komdivs; 14. strēlnieku divīzijas komandieris 1937.23. XII-arests;
1938.30.IX-piespriests nāvessods
42. Liepiņš Andrejs Heinriha d., 1896. g. Daugavpils apr. Komdivs; 1936–1937 NKVD Robežapsardzības un iekšējā karaspēka pārvaldes priekšnieks 1938.15.II-arests
1938.29.VII-nošauts
43. Magone Ērmanis Jēkaba d., 1899. g. Lutriņu pag. Komdivs; 18. strēlnieku korpusa komandieris, Atsevišķās Tālo Austrumu armijas štāba priekšnieka palīgs 1938.24.II- arests; 1940
atbrīvots, 1941–45.strēln. korpusa komandieris, ģenerālmajors;
1941.1.VIII-kritis
44. Ozoliņš Jēkabs Jāņa d., 1893. g. 2. ranga flagmanis; 1930–1937 SZSA JKS pārvaldes priekšnieka vietnieks, 1937 – 2. jūras kara (Sevastopoles) skolas priekšnieks 1938.14.III-arests;
1938.27.VII-piespriests nāvessods
45. Ozols Vladimirs Kārļa d., 1893. g. Rīgā Divīzijas komisārs; no 1933 – Maskavas kara apgabala Politiskās pārvaldes priekšnieka vietnieks 1937.31.X-arests;
1938.2.IV-nošauts
46. Pauka Jānis Kristapa d., 1883. g. Kurzemē Komdivs; cara armijas applkv.; 1936–1940 Ģenerālštāba akadēmijas pasniedzējs 1940 – piešķirta ģenerālmajora pakāpe; 1940-arestēts
47. Pētersons Jānis Jāņa d., 1889. g. Ventspils apriņķī Divīzijas komisārs; Aizsardzības rūpniecības tautas komisariāta Sevišķās tehniskās pārvaldes priekšnieka vietnieks 1937.20.IX-arests;
1938.28.IV-nošauts
48. Pētersons Rūdolfs Augusta d., 1897. g. Divintendants; no 1935 – Kijevas kara apgabala pavēlnieka palīgs materiāli-tehniskās apgādes jautājumos 1937.27.IV-arests;
1937.21.VIII-nošauts
49. Poga Žanis Jāņa d., 1889. g. Komdivs; Smagās bumbvedēju aviācijas korpusa komandieris 1937.8.IX-arests;
1938.29.IV-piespriests nāvessods
50. Reiters Maksis Andreja d., 1886. g. Ziru pag. Komdivs; Krievijas armijas pulkvedis; 1936–1939 SZSA Kaujas apmācības pārvaldes nodaļas priekšnieks Ģenerālleitnants, ģenerālpulkvedis (1943); Frontes pavēlnieks; 1950 – miris Maskavā
51. Rinks Jānis Aleksandra d., 1886. g. Kurzemes guberņā Komdivs (1935.XI); Cariskās Krievijas armijas štābkapteinis; Izlūkošanas pārvalde, 1932-37 kara atašejs Japānā 1937.7.X-arests;
1938.15.III-nošauts
52. Roze Voldemārs Rūdolfa d., 1897. g. Rīgā Komdivs; 1935–1937 GKS Galvenās pārvaldes Sevišķās nodaļas priekšnieks 1937 arestēts;
1939 miris ieslodzījumā
53. Sa

________________________
Eriks


Eriks Jekabsons
Lietotājs




# Nosūtīts: 19 Jan 2010 20:17:11
Atbildēt 


Kopējais saraksts LKM gadagrāmatā - ap 180 personas!

________________________
Eriks


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 19 Jan 2010 20:41:31 - Laboja Arbalets
Atbildēt 


Quoting: Eriks Jekabsons
Kopējais saraksts LKM gadagrāmatā - ap 180 personas!

...185...un laikam jau arī nav visi...cik vēl bija tādi zvaigznes-zvonarjovi, štubis-zakovski, janbergs-lozovskis, janbergs-perkons u.c.

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


puuce
Moderators




# Nosūtīts: 19 Jan 2010 21:05:01
Atbildēt 


Quoting: Eriks Jekabsons
Zakovskis Leonīds Mihaila d. (īstā vārdā Štubis Heinrihs Ernesta d.

Kas tas tāds, vai tas Heinrihs pieņēma krievu vārdu un uzvārdu?

________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu


Eriks Jekabsons
Lietotājs




# Nosūtīts: 19 Jan 2010 21:09:21
Atbildēt 


Nu ja, bija tāda prakse šiem latviešiem, lai atvieglotu sev dzīvi, kaut arī ne masveidīga. varētu pat teikt, ka tie bija drīzāk izņēmumi. Bija tāds Zvaigzne, kas uz Zvonarjovu nomainīja utt.

________________________
Eriks


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 19 Jan 2010 21:29:32
Atbildēt 


Quoting: puuce
Kas tas tāds, vai tas Heinrihs pieņēma krievu vārdu un uzvārdu?

...ķipa, nomaskējās...bet ir noteikti, kas krieviskoja savus uzvārdus un pazuda vispārējā masā...viens krievu avots, piemēram, saka, ka Pēterburgā 1881.gada sīkpilsoņu ģimenē dzimušais komkors Gitis, bijušais cara armijas pulkvedis, arī esot bijis latvietis...nu bet tas pats avots saka, ka komkors Eidemans ir bijis ebrejs...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 19 Jan 2010 21:42:35
Atbildēt 


Quoting: Eriks Jekabsons
Bija tāds Zvaigzne, kas uz Zvonarjovu nomainīja utt.

..un bija vēl viens Zvaigzne, kas bija LTK laikā pie Bagramjana - 632-го стрелкового полка. Командовал этим полком латыш подполковник Альфред Кришьянович Звайгзне...nu pēc tēva vārda gandrīz vai sanāk rada gabals Zvonarjovam-Zvaigznem...abi Krišjāņa dēli...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Eriks Jekabsons
Lietotājs




# Nosūtīts: 19 Jan 2010 21:46:28
Atbildēt 


Gitis 100% nebija latvietis. Interesanti, ka Štubi gan daudzi krievu autori ņepelnīti par ebreju pataisījuši! Pēc uzvārda skaņas laikam, jo pēc izskata Jagodas vietnieks (patiesībā - visaugstāk 30. gados tikušais latvietis čekā) bija riktīgs kurzemnieks!

________________________
Eriks


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 19 Jan 2010 22:05:11 - Laboja Arbalets
Atbildēt 


Quoting: puuce
Kas tas tāds, vai tas Heinrihs pieņēma krievu vārdu un uzvārdu?

...bet vai šitam nebija brālis - Штубис Фриц Эрнстович. Род.1890, г.Либава; латыш, кандидат в члены ВКП(б, обр. низшее, заведующий отделом Одесского облкоопинсоюза, прож. в Одессе: ул.Ленина, д.12, кв.14.
Арест. 10.05.1938. Приговорен ВКВС СССР 28.08.1938 по обв. в участии в белогвардейской дружине по борьбе с партизанами в Сибири, подавлении революционного движения. Расстрелян 28.08.1938. Реабилитирован 23.09.1987.

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


<< 1 ... 36 . 37 . 38 . 39 . 40 . 41 . 42 . 43 . 44 . 45 . 46 ... 61 . 62 . >>
Panzerkampf Forums / WW I / Krievijas revolūcijas (1905, 1917.) un pilsoņu karš (1918-1921.)
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 4
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.067
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2022