Autors |
Ziņa |
Aloizs
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Aug 2012 22:01:38
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil kas ar to murgu iisti bij domaats Manā skatījumā ar šo lielisko grāmatu bija domāta intelektuāla pasmiešanās par visādiem sazvērestību teoriju trilleriem, kuru kvalitāte gan ir zem jebkuras kritikas. Bet nezinu gan, būšu tas, kurš teiks, ka ir vērts to lielo ķieģeli pārlasīt, it sevišķi, ja pirmā reize neizraisīja sajūsmu...
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 14 Aug 2012 22:27:35
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Kāds ir prāmja Estonia bojāejas cēlonis?
Par to jau sen var izlasīt Jutas Rābes grāmatā "Estonia bojāeja", nah tērēt naudu neaināru fantasmagorijām?
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 14 Aug 2012 22:32:18 - Laboja Alis
Atbildēt
Iesaku, kuri nav lasījuši, Džordža R.R.Martina "Karaļu cīņa" abus ķieģeļus. Es gan sākumā noskatījos seriālu "Troņu spēles", bet grāmatās protams viss ir smalkāk un pat dažviet savādāk tas viss aprakstīts.
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Bombensturm
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Aug 2012 22:45:05
Atbildēt
Quoting: Alis nah tērēt naudu neaināru fantasmagorijām?
Dzīve nav viena vienīga nopietnas literatūras studēšana. Savs laiks arī izklaidei jāatvēl un kāpēc gan neizlasīt ko tādu? Nelasu tak Pilčeres vai Kurts-Māleres darbus
|
puuce
Moderators
|
# Nosūtīts: 15 Aug 2012 11:26:57
Atbildēt
Quoting: Alis Iesaku, kuri nav lasījuši, Džordža R.R.Martina "Karaļu cīņa" abus ķieģeļus Es pašlaik lasu Storm of the Swords, trešo grāmatu, kas ir divās daļās, pēc kuras filma būs tikai nākamgad pavasarī. Iesaku Latviskojums gan ir draņķīgs, pašķirstīju abas pieejamās grāmatas, izsmējos par tulkojumiem - Kundziņš Sniedziņš (Lord Snow), sīrs un sīra, Ārija (bez Induļa) un atgriezos pie angliskā teksta.
________________________ Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu
|
Elendil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Aug 2012 11:35:51
Atbildēt
Quoting: Alis Iesaku, kuri nav lasījuši, Džordža R.R.Martina "Karaļu cīņa" abus ķieģeļus. Es gan sākumā noskatījos seriālu "Troņu spēles", bet grāmatās protams viss ir smalkāk un pat dažviet savādāk tas viss aprakstīts.
Lasiits, tiesam labs!
________________________ Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu B.
|
Elendil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Aug 2012 11:59:49
Atbildēt
Lasu- kurzeme, zans pols kaufmans, pat ,loti interesanti ! Vins/vini francuzi tik savadi redz Latviju, iesaku!
________________________ Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu B.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 15 Aug 2012 12:05:13
Atbildēt
Quoting: puuce Latviskojums gan ir draņķīgs
Tulkojums ir labs tieši dēļ šiem atšķirīgajiem vārdiem, lasās ļoti labi. Pirmajā daļā gan bija padaudz drukas kļūdu.
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 15 Aug 2012 12:19:05
Atbildēt
Quoting: puuce Es pašlaik lasu Storm of the Swords, trešo grāmatu, kas ir divās daļās
Vai tad jau iznākusi latviešu valodā, kaut kā pagājušonedēļ grāmatnīcās neredzēju?
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
puuce
Moderators
|
# Nosūtīts: 15 Aug 2012 12:39:24
Atbildēt
Alis Angliski. Es pasūtīju no Bookdepositary.co.uk - http://www.bookdepository.co.uk/?redirected=true&gclid=COjWooyr6bECFY8 umAodwysARQ
________________________ Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu
|
buks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Aug 2012 13:04:15 - Laboja buks
Atbildēt
Quoting: arzo tas viss tikai autortiesību ierobežojumu dēļ. Man domāt, jums vajadzētu noalgot juristu un sakārtot šos jautājumus (aizdomas, ka AKA/LAA jūs ik gadu pārskaitat kudi vairāk, nekā izmaksātu jurists). 1) Par termiņiem uzreiz varu pateikt, ka LR Civillikuma 3. pants nosaka, ka katra civiltiesiskā attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Tas nozīmē, ka ja darbs tapis Latvijā pirms 1993. gada, uz to attiecas tās autortiesības regulējošās likumdošanas normas, kādas bijušas spēkā darba radīšanas laikā un vietā (Krievijas impērijas, Latvijas Republikas, Vācijas, PSRS - atkarībā, kuras šīs valsts jurisdikcijā darbs tapis). Latvijas teritorijā pēc 20.03.1911. radītajiem darbiem mantiskās tiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 50 gadus pēc viņa nāves (post mortem auctoris). Pēc 1937. g. radītajiem darbiem mantiskās tiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 50 gadus pēc viņa nāves. Laikā no 1940. līdz 1993. gadam (izņemot laiku no 1941. līdz 1944. gadam, kad spēkā bija Trešā reiha likumdošana) autortiesību aizsardzības termiņš saskanā ar PSRS likumdošanu bija 25 gadi pēc autora nāves. Savukārt starptautiskās konvencijas nosaka, ka uz nacistiskās Vācijas propagandas materiāliem autortiesību ierobežojumi neattiecas (un neviens AKA/LAA nepierādīs tiesā, ka 2PK laika prese nav propaganda). 2) Par PSRS laika mantojumu: LPSR autortiesības regulēja LPSR Civilkodekss IV daļa "Autortiesības", kas bija spēkā līdz 1993. gadam. Tajā tika noteikts, kas un kādā veidā tika atztīts par autortiesību īpašnieku. (..) Civilkodeksa 510. pants noteica, ka autortiesības uz filmu vai televīzijas filmu pieder uzņēmumam, kas to uzņēmis, bet scenārija autoram, komponistam, režisoram, inscenētājam u.c. autoriem, kuru darbi ir kinofilmas vai televīzijas filmas sastāvdaļa. pieder autortiesības katram uz savu darbu. Civilkodekss noteica, ka starp uzņēmumu, kas uzņēm filmu, un autoru jābūt noslēgtam līgumam, ja fimā tiek izmantots iepriekš nepublicēts darbs (527. pants), taču gadījumos, kad darbi jau bijuši publicēti, to izmantošana atļauta bez piekrišanas un bez autoratlīdzības izmaksas (514. pants). (..) Parasti no autora netika lūgta piekrišana darba izmantošanai, jo nebija organizāciju, kas administrētu autoru tiesības. (..) Latvijas teritorijā darbojās PSRS autortiesību organizācijas VAAP nodaļa, tomēr, ņemot vērā padomju sistēmā valdošo [oficiālo] uzskatu, ka "māksla pieder tautai", jebkurš brīvi un bez ierobežojumiem varēja izmantot autoru darbus, nemaksājot viņiem atlīdzību. Tā kā PSRS nebija pievienojusies Bernes konvencijai, netika ievērotas arī citu valstu autortiesības. Autortiesību termiņš fiziskām personām bija 25 gadi pēc autora nāves, savukārt juridiskām personām - neierobežotu laiku. Tie darbi, kuru autortiesību termiņš bija beidzies, ar attiecīgu lēmumu varēja pāriet valsts īpašumā. Likumā bija ietverta arī norma, kas piešķīra valstij tiesības no autora vai viņa tiesību pārņēmējiem atpirkt (arī piespiedu kārtā) autortiesības uz darba izdošanu, publisko izpildījumu u.c. izmantošanu. Par autortiesību subjektiem tika atzīti zinātnisko, literāro un mākslas darbu autori un viņu mantinieki. Autors tā laika izpratnē varēja būt gan fiziska, gan juridiska persona, kuras radošās darbības rezultātā tika radīts konkrētais darbs. Autoratlīdzības likmes noteica PSRS un LPSR likumi, bet ja apstiprinātu likmju nebija, to noteica pusēm vienojoties. Tā kā kodeksā nebija noteikta obligāta prasība slēgt autora līgumu, tādu parasti neslēdza, tā vietā izrakstot honorāru aprēķinu, kur uzrādīts autora vārds, uzvārds, adrese, darba veids un izmaksājamā summa. Nekas bebija teikts par autortiesību pāreju. PSRS lielākais vairums darbu tika veidoti darba līgumu ietvaros, neatrunājot tajos specifiskās autortiesību pārejas lietas [automātiski pieņemot, ka līdz ar honorāra saņemšanu mantiskās tiesības pāriet autoratlīdzības maksātājam]. Darba līgumi kā tādi netika slēgti, to vietā bija iestādes vadītāja izdota pavēle par autora pieņemšanu darbā un ieraksts darba grāmatiņā. (..) LR Civillikuma 3. pants nosaka, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies, un neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Ja autors bijis darba attiecībās ar filmas, fonogrammas vai raidījuma producentu un saņēmis atlīdzību par konkrētā darba veidošanu (tostarp - piekritis veidot darbu bez atlīdzības), tad tiesības uzskatāmas par nodotām. Padomju varas gados nevienam autoram, kurš veidoja filmas, skaņu ierakstus vai raidījumus (scenārija autori, režisori, skaņu režisori, operatori utt.) nenāca prātā, ka viņš kādreiz nākotnē vēl saņems jebkādu [papildu] atlīdzību par darba izveidi un izmantošanu, un tiesības abas puses uzskatīja par nodotām. Tāda rīcība bija atbilstīga tā laika praksei un tiesību izpratnei. Te var saskatīt analoģiju ar padomju varas gados pārdotu nekustamo īpašumu - ja tas bija legāli pārdots, īpašniekam nebija iespējas saņemt par to vēl kaut kādu atlīdzību vai saņemt to atpakaļ laikā, kad notika denacionalizācija. Veikša I. Kas ir autortiesības? - Turība: Rīga, 2007., 18.-20. lpp., 73. lpp
________________________ Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.
|
buks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Aug 2012 13:12:32
Atbildēt
Quoting: arzo Citiem vārdiem, pirms 70 un vairāk gadiem izdotie Tb 70 gadu termiņš attiecas tikai uz Latvijas teritorijā pēc 6.04.2000. radītajiem darbiem.
________________________ Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.
|
buks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Aug 2012 13:15:45
Atbildēt
16.augustā, plkst. 16.00 Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, Mārstaļu ielā 28/30, notiks Ērika Jēkabsona grāmatas "Uzbrukums Padomju Savienības diplomātiskajiem kurjeriem pie Ikšķiles 1926.gada 5.februārī" prezentācijas pasākums.: http://www.lu.lv/zinas/t/13377/
________________________ Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 15 Aug 2012 13:27:46
Atbildēt
Quoting: buks 16.augustā, plkst. 16.00
Un kā uz tādu prezentāciju tikt, ja darbs ir līdz 17:00 ?
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
buks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Aug 2012 13:45:22 - Laboja buks
Atbildēt
Quoting: Alis Un kā uz tādu prezentāciju tikt, ja darbs ir līdz 17:00 ? Te nu katram pašam jāizlīferējas. Es vienkārši aizšmaukšu - tipa atprasišos, jo sievasmāte brauc ciemos (vai kādu citu baismu izdomāšu), - ja nebūs daudz darbu. Jēkabsons nopietns pētnieks, ir tā vērts.
________________________ Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.
|
Elly
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Aug 2012 15:00:37
Atbildēt
Quoting: buks Jēkabsons nopietns pētnieks, ir tā vērts. Ir jau gan. Tiesa, viņa raksts par poļiem - nacionālo partizānu kara dalībniekiem Latvijā, bija visai paviršs...
________________________ Mīliet Latviju - citas nebūs!
Pasaule bez striķa ir haoss.
|
buks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Aug 2012 11:29:05 - Laboja buks
Atbildēt
Mazs lūgums. Vācot materiālus par pirmo LR bruņoto vienību veidošanos 1918. gada rudenī un ziemā, sastapos ar problēmu, ka nav vienuviet apkopotas bibliogrāfijas par šo tēmu (ir zināmas populārākās Radziņa, Peniķa u.c. grāmatas, taču ir arī virkne maztirāžas mazzināmu personu atmiņas, par kurām lielāko tiesu nevienam nav ne jausmas; arī LNB plāta rokas). Nolēmu apkopot izveidot 1918.-1920. gadu Latvijas Neatkarības karam veltītās literatūras (grāmatas un publikācijas) sarakstu, lai interesenti zinātu, ko bibliotēkā prasīt par tēmu. Tb būšu pateicīgs, ja kāds, pamanot ko par šo tēmu, atminēsies mani un atsūtīs uz privāto (lai nepiespamotu formumu) grāmatas vai publikācijas aksesuārus, jo vienam šādu sarakstu veidot ir baisi lēns process.
________________________ Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Aug 2012 12:31:08
Atbildēt
Quoting: buks par pirmo LR bruņoto vienību veidošanos 1918. gada rudenī un ziemā
Precizējošs jautājums - interesē materiāli tieši par LR bruņoto vienību veidošanos, jeb materiāli par visiem tā laika notikumiem Latvijā?
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Aug 2012 12:41:26
Atbildēt
buks
Redz kur (skatīt manu postu):http://panzerkampf.org/forums.php?action=vthread&forum=8&topic= 59&page=124
Tā grāmatele tīri interesanta. Gan zināmu, gan mazāk zināmu atmiņu apkopojums.
________________________ Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
buks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Aug 2012 14:48:22
Atbildēt
Quoting: Der eiserne Soldat Precizējošs jautājums Man domāt, jebkurā avotā par šo laiku neizbēgami tiek pieminēta arī bruņoto spēku veidošanās vai tās apstākļi, tb domāju izveidot visai pilnu bibliogrāfijas apkopojumu, kas noderētu ikvienam, kuru interesētu situācija Latvijā 1918.-1919. gados.
________________________ Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.
|
buks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Aug 2012 14:54:11 - Laboja buks
Atbildēt
Quoting: Atis Tā grāmatele tīri interesanta. Esmu jau sarakstā iekļāvis: Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
________________________ Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Aug 2012 15:23:44
Atbildēt
Quoting: buks /red. Fr. Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
hmm tas ir interesanti, jo es varu gandrīz vai galvot, ka mans eksemplārs ir izdots trimdā.
________________________ Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Rihards
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Aug 2012 18:04:13
Atbildēt
buks varbuūt tad tu šeit vai tajā tēmā varētu nopublicēt savu sarakstu, lai būtu kāds atskaites punkc/
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Aug 2012 19:08:40
Atbildēt
Nu tad beidzot viens mūsu varonis ir pieminēts arī tēvzemē... Nez, kā viņu še sagaidīs?
http://www.tvnet.lv/izklaide/gramatas/432674-britu_vesturnieks_peta_ne notveramos_latviesu_anarhistus
________________________ Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Aug 2012 19:22:27 - Laboja Atis
Atbildēt
buks
Vēl man te ātrumā iekrita prātā, plauktā stāvošā, A.Krīpens ''Kalpaka bataljons un Baloža brigāde'' Belmore, Australia, 1963(?).
________________________ Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
buks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Aug 2012 19:59:43 - Laboja buks
Atbildēt
Quoting: Rihards varbuūt tad tu šeit vai tajā tēmā varētu nopublicēt savu sarakstu, lai būtu kāds atskaites punkc Nesakārtots tematiski un alfabētiski: * Balodis Jānis. Atmiņu krājums no Latvijas brīvības cīņu laika. Rīga, 1931. * Balodis Jānis. Jānis Zālīts, pirmais Latvijas apsardzības ministrs. Rīga, 1925. * Bankavs J. 1919. gads: lielo notikumu mazās epizodes. Karma: Rīga, 1935., 159 lpp. * Bērziņš Pēteris. Latvijas brīvības cīņas : 1918-1920. Rīga, 1928. (Rīga, 1999.) * Cerūzis Raimonds. Latvijas Brīvības cīņas vācu nacionālās minoritātes vērtējumā (19181939) // Vēsture: Avoti un cilvēki. Daugavpils universitātes Humanitārās fakultātes XVII starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture XI. Daugavpils, 2009. 44.56. lp. * Cerūzis Raimonds. Vācu faktors Latvijā (1918-1939). Politiskie un starpnacionālie aspekti. Rīga, 2004. * Ciganovs J. Latviešu karaspēka pirmo vienību veidošanās. // Militārais Apskats. 1998. Nr. 2. 3.9. lpp. * Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus. Ein Gedenkbuch. - Riga, 1929. * Ģenerāļa P. Radziņa piemiņai. Rīga, 1930. * Helmanis Hugo. Cīņā pret lieliniekiem : 1919.-1920. Rīga, 1936. * Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp. * Krīpens Arvīds. Kalpaka bataljons un Baloža brigāde. Belmore, 1963. * Krīpens Arvīds. Latvijas Atbrīvošanas kara vēsture. Rīga, 1937. * Krīpens Arvīds. Pirmo kadetu kaujas gaitas. Rīga, 1936. * Latvijas kritušo un mirušo Atbrīvošanas kara varoņu piemiņai. 1. daļa / Sast. N. Pētersons. Rīga, 1938. * Lācis Hugo. Toreiz, kad Latvijas valsts tapa: atmiņas par laiku no valsts proklamēšanas līdz tiesiskai atzīšanai. F.Jegers: Illinois, 1954., 128 lpp. * Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, Biogrāfiska vārdnīca / Sast. M. Šēnbergs, A. Bambals, G. Rauzāns, R. Romanovskis, E. Ruņģis, U. Treide. Rīga, 1995. * Lielā Oktobra sociālistiskā revolīcija un ārzemju militārā intervencija Latvijā. (rakstu krājums) / R.Rozenberga, - LPSR ZA izdevniecība: Rīga, 1957., 324 lpp. * Любимов Л. За кулисами "Истории освободительной войны". Рига, 2001, 140 с. * Mednis E. Latviešu tautas cīņas 1918.1920. g. Rīga, 1937. * Miņins Aldis. maģistra darbs Latvijas pilsoņu karš (1918.1920. g.): Teorētiskās problēmas un nostādnes vēstures literatūrā" LU VFF, 2008. * Otrais Ventspils Kājnieku pulks: formēs̆anās, kauju gaitas Latvijas atbrīvos̆anas cīnas [un] pēckara laikmets. / Caunīts O. - 2. Ventspils Kājnieku pulka izdevums: Liepāja, 1936., 422 lpp. * Paegle Spricis. Kā Latvijas valsts tapa. Rīga, 1923. (1939., 1985.), 382. lpp. * Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. Rīga, 1927. (1932.) * Peniķis M. Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919. g. jūlijam. Rīga, 1932. * Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš Rīga, 1938. (1961., 2005.) * Plensners Aleksandrs. Mūsu armija tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. Rīga, 1929. * Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. Rīga, 1929. * Pulkvedis-leitnants Arturs Jansons. Latvijas nacionālā karaspēka Kalpaka bataljona pirmās brīvprātīgās kaujas vienības Cēsu rotas dibinātājs un pirmais komandieris: Atmiņu un vēsturisku faktu apkopojums. / Sast. I. Dišlers. Rīga, 1998. * Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. Rīga, 1921.(1990., 2005.) * Ramats Kārlis. Kalpaka bataljons neatkarības cīņās. Rīga, 1929 * Seskis Jānis. Latvijas Valsts izcelšanās pasaules kara notikumu norisē. Atmiņas un apcerējumi (1914.-1921) - Balta: Rīga, 1991 * Sīpols Vilnis. Ārvalstu intervencija Latvijā un tās aizkulises : 1918.-1920. Rīga, 1957., - 276 lpp. * Sīpols Vilnis. Latvijas buržuāziskā diplomātija. Rīga, 1969. * Sīpols Vilnis. Slepenā diplomātija. Buržuāziskās Latvijas ārpolitika 1919.-1932. gadā. Rīga, 1965. * Cоветская Латвия в 1919 году. / сост. Я.П. Крастынь. - Латгосиздат: Рига, 1957, 134 с. * Štrauss V. Padomju Latvija un starptautiskā kontrrevolūcija. - Maskava, 1931., 343 lpp. * Treijs Rihards. Deviņpadsmitais gads Latvijā. Rīga, 1988. * Treijs Rihards. Latvija 1919. gadā. Rīga, 1979. * Valnovskis Harijs. Mūsu skolu jaunatne Brīvības cīņās: Rīgas skolnieku rota: dalībnieka vēsturisks apcerējums. Rīga, 1938. * Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. Rīga, 2008. * Zālīte P. Kā Latvija tapa vai Kā piepildījās tautas pašnoteikšanās ideja? - Otrs papildināts izdevums. Valters un Rapa: Rīga, 1928. * Zommers Fridrihs. Kapteiņa Zommera Latvijas nacionālā armija. 1919. * Ducens J. Mūsu armija pirmajos 5 gados. // Valdības vēstnesis. 1923. gada 17. novembris * Latvijas armijas virsnieka Jāņa Rubeņa liecība par Latvijas Neatkarības kara cīņām 1919.-1920. gadā. // Latvijas Arhīvi. 2007. Nr. 1, 43.-72. lp. Vēl gana daudz publikāciju ir tādos žurnālos kā Militāro Rakstu Krājums", Artilērijas Apskats", Tehnikas Apskats", Militārais Apskats" un Kadets", taču kamēr visiem gadagājumiem Letonikas lasītavā izsēdēšu cauri, gadi paies (tik reizi nedēļā vari izrauties līdz bibliotēkai). Tb ja kāds, pētot savas tēmas, pamana ko no šīs ōperas, būtu pateicīgs par info.
________________________ Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Aug 2012 20:32:28
Atbildēt
buks
Par latvju bruņumobiļu un tanku vēsturi, sākot no to vienību veidošanās ->
https://gramataselektroniski.wordpress.com/2010/11/07/dzelzs-karaviri- jeb-latvijas-kaujas-masinu-vesture-modris-esserts/
________________________ Židoģitļerovci.
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Aug 2012 09:38:59
Atbildēt
buks,
Pats gan vēl neesmu sadabūjis, bet šajā grāmatā esot info par pirmo Latvijas kara flotes komandieri Arhibaldu (Arčibaldu) fon Keizerlingu, līdz ar to, domājams, skarta arī Brīvības cīņu tēma:
Keyserlingk Robert Wendelin. Across many oceans : a family saga. - Montreal, Quebec : Librairie Renouf, ©1984,
Vēl - sarakstā neatradu: Goltz Rüdiger (Graf von der). Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. K.F. Koehler, 1920. Lai arī viņš ir šī stāsta "sliktais zēns", tomēr viņa atmiņas tomēr ir vērtīgs, lai arī uzmanīgi vērtējams informācijas avots.
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
Partizans
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 21 Aug 2012 13:02:32
Atbildēt
Beidzot dabūju H.Stroda "Latvijas nacionālo partizānu karš, 1944-1956", kuru izdeva šogad. Izlasīju. vai kāds ir iepazinies ar šo grāmatiņu? kādas ir jūsu atsauksmes?
________________________ Tēvu zemes
mīlestība visaugstākais tikums zemes virsū.
|
Elly
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 21 Aug 2012 16:07:35
Atbildēt
Quoting: Partizans Beidzot dabūju H.Stroda "Latvijas nacionālo partizānu karš, 1944-1956", kuru izdeva šogad. Man gan tādas vēl nav...
________________________ Mīliet Latviju - citas nebūs!
Pasaule bez striķa ir haoss.
|