miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / Mūsdienu kari un bruņotie konflikti / Kodolieroči, raķešu ieroči un mūsdienu artilērija
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 40 . 41 . >>
Autors Ziņa
Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 27 Jan 2008 01:38:52
Atbildēt 


Of the 100 million curies (4 exabecquerels) of radioactive material, the short lived radioactive isotopes such as 131I Chernobyl released were initially the most dangerous. Due to their short half-lives of 5 and 8 days they have now decayed, leaving the more long-lived 137Cs (with a half-life of 30.07 years) and 90Sr (with a half-life of 28.78 years) as main dangers.

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)





CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 27 Jan 2008 11:27:08
Atbildēt 


veel jau jaanjem veeraa cik koncentreeti taa viela izseeta ja tas kilograms ir vienmeeriigi uz kvadraatkilometru izseets,tad varbuut nebuus nekaada vaina, bet ja tas kilograms ir iebeerts 1 litra burkaa tad gan var slikti sanaakt. Tobish ljoti svariigs faktors ir avota jauda.

divplaksnis
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Feb 2008 13:30:19 - Laboja divplaksnis
Atbildēt 


Nesen noskatijos interesantu raidijumu par Nacistu atombumu.
Izrādās ka viņi bija uztaisijuši ātombumbu un pat veikuši divus izmēģinājuma sprādzienus. Tur rādija vietas kur itkā notikuši sprādzieni.
Otrajā spŗādzienā kā izmēģinājuma cūcinās tika izmantoti sagūstītie sarkanās armijas kareivji. Vēlāk par to sprādzienu stāstija vācu kareivis kurš bija vienībā kurai lika savākt un sadzedzināt sarkanās armijas kareivjus uz kuriem bija izmēģināta atombumba. Otro sprādzienu arī redzēja cilvēki kas dzivoja tuvaākajā apkārtnē. Viņi stāstija ka pāris dienas slikti jutās un viņu simtomi bija līdzigi tādiem, kādus pārdzivo ar pārāk lielu radiāciju apstarotie cilvēki.


Viņi arī uzbīvēja pirmo darbojušos kodoleaktoru, protams pēc izdedžiem tā apkārtnē noteica ka tas esot darbojies no pāris minūtēm lidz dažām stundām (skaidzri nevarēja noteikt).

Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Feb 2008 14:06:04
Atbildēt 


Quoting: divplaksnis
Viņi stāstija ka pāris dienas slikti jutās un viņu simtomi bija līdzigi tādiem, kādus pārdzivo ar pārāk lielu radiāciju apstarotie cilvēki.


Ar pāris dienu nelabumu gan nez vai apstarotie tiktu cauri. Ir ziņas par viņu staru slimību ?
Pēc bajāna gan tas storijs kopumā izklausās.

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.


CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 2 Feb 2008 14:09:02
Atbildēt 


ja bumba buutu uztaisiita vinja arii tiktu nomesta, par to man liekaas shaubaas tikai retais...

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 2 Feb 2008 14:31:45
Atbildēt 


Quoting: Smic_
Ar pāris dienu nelabumu gan nez vai apstarotie tiktu cauri. Ir ziņas par viņu staru slimību ?

http://en.wikipedia.org/wiki/Radiation_poisoning
Quoting: CaMaRo
ja bumba buutu uztaisiita vinja arii tiktu nomesta, par to man liekaas shaubaas tikai retais...

Nu vispār jau VISUS ieročus pirms praktiskās pielietošanas vispirms IZMĒĢINA...
Quoting: Smic_
Pēc bajāna gan tas storijs kopumā izklausās.



divplaksnis
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Feb 2008 14:49:37
Atbildēt 


Quoting: CaMaRo
ja bumba buutu uztaisiita vinja arii tiktu nomesta, par to man liekaas shaubaas tikai retais...


Tā bumba nebija tāda kādas izmantoja ASV WWII beigās. Tā bija vienkāršāka - 100g bagātināta urāna bija apkārt apliktas sprāgstvielas.

divplaksnis
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Feb 2008 14:54:08
Atbildēt 


Quoting: Smic_
Ar pāris dienu nelabumu gan nez vai apstarotie tiktu cauri. Ir ziņas par viņu staru slimību ?


Nezinu, paši iedzīvotāji teic ka slikti jūtas, neviens viņus neizmeklēja, varbūt tās bija viņu iedomas ,kad viņi uzzināja kas notiek ar cilvēku kas ir apstarots, viņi sāka meklēt līdzibas ar savu pašsajūtu tajās dienās.


Quoting: Smic_
Pēc bajāna gan tas storijs kopumā izklausās.


Tika atrasta vieta kur izsprdzināja pirmo atambumu un tur bija cēzija-137 līmnis 5 reiz augstāks nekā normāli.
Par otro sprādzienu stāstija cilvēki kas redzēja atom sēni.




Itkā vajadzēja būt arī 3. atombumabi bet par to nekas nav zināms.

Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Feb 2008 16:04:36
Atbildēt 


Quoting: CaMaRo
ja bumba buutu uztaisiita vinja arii tiktu nomesta, par to man liekaas shaubaas tikai retais...


Tas gan nav tik vienkaarshi. Iegūt plutoniju prieksh vienas experimentaalas bumbas to darot gadiem ir viens, bet lai tuuliit bumbas saraisiitu vairumaa - jau kas pavisam cits.

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.





Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Feb 2008 16:05:40
Atbildēt 


Quoting: divplaksnis
Tā bumba nebija tāda kādas izmantoja ASV WWII beigās. Tā bija vienkāršāka - 100g bagātināta urāna bija apkārt apliktas sprāgstvielas.


Tipa - netiiraa bumba. Bet - no taadas atkal nekaadas atomseenes neradiisies.

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.


CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 2 Feb 2008 16:30:17
Atbildēt 


Cik tad amerikaanjiem bija to izmeegjinaajumu, cik atceros tad tikai viens.

divplaksnis
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Feb 2008 16:54:57
Atbildēt 


Quoting: Smic_
Tipa - netiiraa bumba. Bet - no taadas atkal nekaadas atomseenes neradiisies.


Tā nebija netīrā bumba, jo netirā bumba pat nav atomierocis, bet tas ko uzspridzināja gan bija.

divplaksnis
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Feb 2008 17:02:57
Atbildēt 


Atombumba esot izmēģināta 1945. gada 3. martā.

Lūk vienīgais pieejamais nacistu atombumbas rasējums.



Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 2 Feb 2008 18:10:55
Atbildēt 


Quoting: divplaksnis
Tā nebija netīrā bumba, jo netirā bumba pat nav atomierocis, bet tas ko uzspridzināja gan bija.

100g bagātināta urāna bija apkārt apliktas sprāgstvielas - tā IR netīrā bumba, jo ķēdes reakcijai ar to var būt stipri par īsu.

divplaksnis
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Feb 2008 18:43:14 - Laboja divplaksnis
Atbildēt 


Quoting: Maarrutku Jums
tā IR netīrā bumba, jo ķēdes reakcijai ar to var būt stipri par īsu.


Pēc domas ja , bet daži vēsturnieki apgalvo ka Vācieši bija tik attīstīti kodolfzikā ka viņi bija izdomājusi kautkādu metodi, kā uztaisīt atombumbu ar mazu daudzumu urana.


However, Karlsch denies it was a dirty bomb. He says it was actually a hybrid bomb of fission and fusion.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 2 Feb 2008 19:06:35
Atbildēt 


Quoting: Stuka
Kopa uzlidojumu laika nomestas 16490 bumbas ( 2575 tonnas)
Tas atbilst 2,6 kilotonnu kodolbumbai.

Tā nevar rēķināt. 50 kg fugasa šāviņš un 100 rokasgranātas - tās ir 2 dažādas lietas, neskatoties uz ~vienādo sprāgstvielas masu.

Vēl jo vairāk - kodolbumbas gadījumā ira gan gaismas impulss, gan EMP, gan radiācija - viss tas, kas NEKAD nebūs trotila ekvivalentam.

Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Feb 2008 19:35:39
Atbildēt 


Quoting: divplaksnis
Pēc domas ja , bet daži vēsturnieki apgalvo ka Vācieši bija tik attīstīti kodolfzikā ka viņi bija izdomājusi kautkādu metodi, kā uztaisīt atombumbu ar mazu daudzumu urana.



Visus deriigos zinaatniekus peec WWII savaaca vai nu amerikaanji vai krievi. Nez kur palika shitie, ja amurikaanju bumbaas KILOGRAMOS tika uraans vai plutons izmantots

un 100 grami nu nekaadi nevar pietikt kjeedes reakcijai.

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.


divplaksnis
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Feb 2008 19:44:03
Atbildēt 


Quoting: Smic_
Visus deriigos zinaatniekus peec WWII savaaca vai nu amerikaanji vai krievi. Nez kur palika shitie, ja amurikaanju bumbaas KILOGRAMOS tika uraans vai plutons izmantots

un 100 grami nu nekaadi nevar pietikt kjeedes reakcijai.



Bet kadēl vācu atombumbas esamība ir atklāta tikai tagad.
Vācu zinātnieki gandrīz visu iznīcināja WWII beigās, tagad ir palicis tikai viena skice ar atombumbu un aculiecinieku ziņas. varbūt tas bija kautkāds noslēpums.
Otrkārt cik svēra ASV atombumbas, vāciešiem nevajadzēja smagu atombumu, jo viņi gribēja kodolgalivņas likt uz V-2.

Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Feb 2008 19:50:04 - Laboja Smic_
Atbildēt 


Quoting: divplaksnis
Otrkārt cik svēra ASV atombumbas, vāciešiem nevajadzēja smagu atombumu, jo viņi gribēja kodolgalivņas likt uz V-2.


Ar vienu skici un dazhiem aculieciniekiem parasti staasti arii par coitplaneetieshiem skan..

Vienai no uz japaanjiem amerikaanju bumbaam bija 60 kg uraana, otrai ap 7 kg plutonija. Kopsvars gan protams ir stipri lielaaks.

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.


divplaksnis
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Feb 2008 20:00:09
Atbildēt 


Quoting: Smic_
Ar vienu skici un dazhiem aculieciniekiem parasti staasti arii par coitplaneetieshiem skan..


Pār atombumbu ir saglabājusies arī atombumbu testa vietas ar paaugstinātu radioaktivitāti un atomreaktors kas vēl pēc citām zinām ir darbojies kādu nedēlu. Vēl ap reaktoru ir palikluši daudz izdedzī.

Vāciešiem par labu arī spēlē tas ka viņii bija ieņēmuši Norvēģiju ar tajā laikā vienīgo komerciālo smagā ūdens ražotni un urāna raktuves citā valstī. Viņi Rumānija ,laikam, bija pārtvēruši diezgan lielu kravu ar urānu.

Aigars
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Feb 2008 20:45:32
Atbildēt 


divplaksnis
Ir arī cita info.
Norvēģu smagā ūdens rūpnīcu britu diversanti uzlaida gaisā jau 1942. vai 1943. gadā.
1200 tonnas nebagātināta urāna rūdas kā tika atrastas Beļģij;ā, tā arī tur nostāvēja līdz kara beigām, kad tās noprivatizēja amīši.
No zinātniekiem palika tikai Heizenberga grupa, kas ap 1943.gadu saņēma uzdevumu no bumbas pilnībā pārslēgties uz reaktoru priekš zemūdenēm.

BET, man ir nācies saskarties ar tik daudz dažādu un pretrunīgu nfo par vācu kodolprogrammu, ka rodas paranoidālas aizdomas - laikam kaut kad nākotnē mēs uzzināsim kaut ko ļoti pārsteidzošu šai sakarā.

divplaksnis
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Feb 2008 20:53:24
Atbildēt 


Quoting: Aigars
Norvēģu smagā ūdens rūpnīcu britu diversanti uzlaida gaisā jau 1942. vai 1943. gadā.


Bija jau mēģinājusm ar planieriem tur nolaisties un to uzspridzināt , bet sabiedrotajiem tas neizdevās.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 14 Feb 2008 23:07:09
Atbildēt 


Darīšu arī es kaut ko labu un paliekošu un pievedīšu nelielu kopsavilkumu par kodolieročiem, to jaudu, postījumiem un aizsardzības pasākumiem pret tiem.

Neiedziļinoties kodolsprādziena mehānikā, uzreiz pievedīšu ciparus par kodolsprādziena postošajiem faktoriem, un tie būtu:
- triecienvilnis (40-60% no sprādzienā izdalītās enerģijas);
- gaismas impulss (30-40% no enerģijas);
- caurspiedīgā radiācija, galvenokārt gamma stari (10-25s) un neitronu plūsma (dažas sekundes desmitdaļas pēc sprādziena) - 5-10% no enerģijas.
- paliekošais apvidus radioaktīvais piesārņojums - ~5% no enerģijas. To pastiprina neitronu plūsma, kurai piemīt īpašība iniciēt t.s. sekundāro radioaktivitāti apstarojatos priekšmetos. It īpaši tādos, kas izgatavoti no metāla.

Vēl postošais faktors ir arī EMP jeb elektromagnētiskais impulss, kurš uz cilvēku neiedarbojas, bet neatgriezeniski sabojā elektroniskās ierīces.

Izšķir sekojošus kodolsprādzienus:
- lielā augstumā (>10km);
- nelielā augstumā jeb gaisā;
- virszemes;
- apakšzemes/zemūdens.

Pēc savas būtības vispostošākie kodolsprādzieni ir nelielā augstuma jeb gaisa kodolsprādzieni, jo tie ar primārajiem kaitīgajiem faktoriem noklāj maksimāli lielu platību, kā arī samazina kaitīgo faktoru dzēšanos pret apvidus šķēršļiem (pēc iespējas laupa mērķiem iespēju paslēpties). Te gan ir nianse, ka šā tipa sprādzieni atstāj vismazāko paliekošo radioaktīvo piesārņojumu, jo nesaceļ gaisā tik daudz putekļu kā virszemes kodolsprādzieni.

Nedaudz par kodolsprādzienu postījumu apmēriem. Te viss ir atkarīgs no lādiņa jaudas, un postījumu apmēru raksturošanai tiek izdalīti postījumu rajoni:
1. pilnīgu postījumu zona - sagrautas visas ēkas un būves (tai skaitā patvertnes un bunkuri), iet bojā visi cilvēki (neatkarīgi no tā, KUR viņi atrodas), gaismas impulsa dēļ momentāni nodeg viss, kas vien var nodegt;
2. spēcīgu postījumu zona - ēkas un būves iegūst spēcīgus bojājumus, lielākā daļa patvertņu saglabāsies veselas, taču daļai no tām var aizgrūt izejas. Iespējama arī patvertņu dehermetizācija vai applūšana, ventilācijas iziešana no ierindas. Virszemē - masveida ugunsgrēki. Visi cilvēki virszemē/ēkās diezgan droši ies bojā, izdzīvojušie būs drīzāk brīnums nekā likumsakarība, pat tie, kas kas paliks dzīvi pēc sprādziena, ilgi vairs neizvilks.
3. vidēju postījumu zona - ēkas un būves iegūs vidējus bojājumus, patvertnes un pagrabi paliks neskarti. Būs novērojami bieži ugunsgrēki. Cilvēkiem <ēnā un aizvējā>, it īpaši telpās, kuru logi nav vērsti sprādziena virzienā, ir zināmas cerības izdzīvot, kaut arī ir iespējami dažādas pakāpes ievainojumi.
4. vieglu postījumu zona - ēkas un būves iegūs nebūtiskus bojājumus, vietām būs atsevišķi ugunsgrēki. Cilvēki, kuri sprādziena brīdī būs atradušies <ēnā un aizvējā> (t.sk. ārpus telpām), tiks cauri ar vieglu izbīli vai viegliem ievainojumiem (krītošas stikla lauskas u.c. nelieli priekšmeti).

Zonu radiusi no sprādziena epicentra ir sekojoši - jauda, zonas 1-4, km (cipari ir par virszemes sprādzienu, sprādziena gaisā gadījumā tie pareizināmi ~2x):
1 kt - 0,4 - 0,5 - 0,6 - 0,8
20 kt - 0,8 - 1,0 - 1,1 - 1,5
50 kt - 1,0 - 1,2 - 1,4 - 2,5
200 kt - 1,5 - 1,8 - 2,5 - 4,0
1 Mt - 3,0 - 3,5 - 4,0 - 7,0
10 Mt - 6,0 - 7,5 - 9,0 - 12...15
50 Mt - 10 - 12 - 15 - 20.

Caurspiedīgā radiācija beidzas visātrāk (t.i. tās efektīvās iedarbības radiuss ir ievērojami mazāks nekā triecienviļņa vai gaismas impulsa iedarbības radiuss). Pat 50 Mt lādiņa sprādzienā jau 5 km no epicentra caurspiedīgā radiācija vairs nav bīstama. Izņēmums ir neitronu bumbas, kurās caurspiedīgajā radiācijā pārvēršas ap 50% sprādziena enerģijas - tām radiācija staro tālāk un dziļāk, nekā triecienviļņa efekts. Mūsdienu tanku/BTR/BMP bruņas pasargā pret parastās atombumbas sprādzienu, bet nepasargā pret neitronu bumbu (btw, tieši šādam nolūkam neitronu bumba tika arī radīta - iznīcināt ienaidnieku, kurš ir labi paslēpies un aizsargāts).

Vistālāk darbojas gaismas impulss, bet no tā var relatīvi viegli izvairīties, iemūkot <ēnā> (protams, ja izdodas paspēt - sprādziens visdrīzākais notiks negaidot un diži aizbēgt no tā nevarēs). Bet, tā kā visreālākais kodolsprādziena drauds ir virszemes sprādziens (teroristiem ir visnotaļ lielas problēmas iegūt savā īpašumā ballistiskās raķetes, bet pilnmēroga atomkarš ir visai mazvarbūtīgs), tad gaismas impulsus nekur tālu netiks, jo pilsētā to ātri aizkavēs atlikušās ēkas.

Galvenie pašaizsardzības paņēmieni pret kodolsprādzienu ir sekojoši:
1) ja par sprādziena draudiem kļūst zināms labu laiku pirms tā - bēgam nach prom no mērķa teritorijas, vai meklējam patvertni - kaut kur jau tādas vēl varētu būt Ja laika nav (ir palikušas skaitītas minūtes/sekundes, a ļa <gaisa trauksme>) - mēģinam slēpties pagrabā vai, ja tāda nav, guļamies vien zemē zem loga, vai, ja vien iespējams - aiz starpsienas. T.i. lai starp mums un sprādzienu būtu pēc iespējas vairāk šķēršļu.
2) Ja esam laukā, meklējam grāvi/bedri, pie kam tādu, kurai negāzīsies virsū tuvumā esošie šķēršļi. Galvenais - būt <ēnā un aizvējā> no sprādziena.
3) Jebkurā gadījumā paslēpjam seju un rokas, aizveram acis. Ja mums pie rokas ir soma/maisiņš/avīze - nekautrējamies ar to apklāties, tas visai būtiski samazinās pat caurspiedīgo radiāciju un gaismas impulsu. Nepaļausimies uz to, ka esam gana tālu - ja ieraudzīsim `sēni`, diez vai pratīsim precīzi novērtēt attālumu līdz tai un sprādziena jaudu.
4) Lai nu kur mēs būtu, pārlaižam triecienvilni (20 kt lādiņa gadījumā tas 1 km veiks 2 sekundēs, 2 km - 5 s, 3 km - 8 s) un mierīgi guļam/nekustamies vēl apmēram minūti, lai esam droši, ka beidzas primārais radiācijas un gaismas starojums (tas ilgst max. 20-25 s).

Ja līdz šim brīdim esam palikuši dzīvi un neskarti (traumas un apdegumus jutīsim uzreiz, staru slimību gan ne, bet - ja esam iztikuši bez traumām un apdegumiem, arī staru slimība visdrīzāk mūs vēl nav skārusi), tad tagad ir pats pēdējais brīdis lasīties prom no notikuma vietas. Tālāk jau viss ir atkarīgs no tā, cik tālu mūsu dzīvesvieta atrodas no sprādziena epicentra un vai tā ir palikusi vesela. Ja dzīvesvieta ir vesela - tad kādu brīdi tajā vēl var dzīvot, problēmas radīs ne tik daudz radiācija kā tāda, cik elektrības/ūdens/pārtikas trūkums.

Daži ieteikumi par to, kā pārlaist <radioaktīvo mākoni> (sprādziena saceltie, ar radioaktīvajiem izotopiem un primāro starojumu par radioaktīviem padarītie putekļi, kurus sprādziens sacēlis gaisā). Vispirms būtu ļoti no svara zināt, uz kuru pusi mākonis virzās, bet ne meteoroloģiskie dienesti, ne mēdiji pēc sprādziena visdrīzāk vairs nestrādās. Tā ka nāksies vien vērot debesis, kur virzās putekļu mākonis un cerēt, ka tas ar lietu nenonāks lejā, uz galvas. Bet ja nu tomēr mākonis nāk virsū un draud ar lietu, tad:
1) aizveram visus logus un aizlīmējam/aizštapējam šķirbas, ne tikai mājas, bet arī saimniecības ēkās, visus priekšmetus, kas parasti stāv ārā zem klajas debess vai vienkārši zem nojumēm, mums ir/būs vajadzīgi, arī paslēpjam šādi sagatavotās ēkās.
2) pārlaižam lietu/mākoni, rijot jodu (sk. iepriekš par to jau bija runa);
3) pēc tam saģērbjamos ciešos apģērbos (a ļa kā pret ērcēm), uzsienam uz sejas respiratoru vai vismaz marles filtru un šādā prikidā mazgājam ēku sienas, jumtus, ielas, ierokam pēc iespējas dziļāk zemē VISU augsnes virskārtu (augsnes virskārta būs piesārņota un ierokot to dziļumā, mēs ievērojami sabiezināsim barjeru starp starojuma avotiem un mums pašiem vai mums vajadzīgām lietām).
4) pēc visiem šiem darbiem mainām apģērbu - tas, kurā strādājām, visdrīzāk būs piegānīts ar radioaktīvajiem putekļiem. Piegānīto apģērbu, kā arī samazgāto draņķību izgāžam svalkā, kura pēc uz ilgu laiku paliks radioaktīva. Svalku, protama lieta, norobežojam.

Nu, tas tāds īss ieskats kodolieroču kaujasspējās un aizsardzības pasākumos pret tiem...

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 15 Feb 2008 11:04:31
Atbildēt 


Quoting: Yahoo!
Pentagon said Thursday it will try to shoot down a dying, bus-size U.S. spy satellite loaded with toxic fuel on a collision course with the Earth.

The military hopes to smash the satellite as soon as next week — just before it enters Earth's atmosphere — with a single missile fired from a Navy cruiser in the northern Pacific Ocean.

Zvaigžņu kari?

fubar
Lietotājs




# Nosūtīts: 15 Feb 2008 13:00:46
Atbildēt 


Maarrutku Jums
ļoti labs survival guide
(ceru ka nevienam to nenāksies izmantot)

________________________
nazi schweine, raus!


CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 15 Feb 2008 23:52:51 - Laboja CaMaRo
Atbildēt 


shitais jau izklausaas peec Chernobiljas seku likvideeshanas...
Quoting: Maarrutku Jums
3) pēc tam saģērbjamos ciešos apģērbos (a ļa kā pret ērcēm), uzsienam uz sejas respiratoru vai vismaz marles filtru un šādā prikidā mazgājam ēku sienas, jumtus, ielas, ierokam pēc iespējas dziļāk zemē VISU augsnes virskārtu (augsnes virskārta būs piesārņota un ierokot to dziļumā, mēs ievērojami sabiezināsim barjeru starp starojuma avotiem un mums pašiem vai mums vajadzīgām lietām).

Es domaat, ka muktu uz vietu, kur nav nekaads radioaktiivais piesaarnjojums un tad leenaam atgriezties maajaas, likvideejot visus nesmukumus.

Vispaar labs gabals!

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 16 Feb 2008 00:13:17
Atbildēt 


Quoting: CaMaRo
shitais jau izklausaas peec Chernobiljas seku likvideeshanas...

Ne gluži. Černobiļā atmosfērā iznesa pamatīgu daudzumu radioaktīvā materiāla, un šitais citāts attiecas tikai uz pasākumiem vietā, kura nav cietusi sprādzienā, bet tikai no radioaktīvā mākoņa <uzlidojuma>. Černobiļas seku likvidēšana drīzāk būtu pielīdzināma līšanai tais drupās, kur sprādzienā brīdī atradās tā epicentrs, t.i. runa iet par pilnīogo postījumu zonu.

Bet katrā ziņā jā, glābēji/ugunsdzēsēji, kas meklēs izdzīvojušos spēcīgo postījumu zonā, visai stipri riskēs ar dzīvību un veselību.

vieux fusil
Lietotājs




# Nosūtīts: 19 Feb 2008 09:59:43 - Laboja vieux fusil
Atbildēt 


NATO Hawk missile sites (De, Italy, DK, Gr)

Plaša diskusija, datubāze, bij. Nato raķešnieku atsauces uz savējām bij. dienesta vietu koordinātēm, , lokalizācijām - nekas vairs nav jāslēpj.
URL


turpast ir arī norāde uz sadaļu - diskusijas ar lokalizācijām par:
Middle East and Far East Hawk missile sites collection

Egypt • Israel • Jordan • Saudi Arabia • Bahrain • UAE • Kuwait • Iran • Singapore (?) • Korea • Taiwan • Japan
Updates: Iran, Israel, Jordan, Saudi Arabia, Taiwan, Korea, Japan




šeit ir raķešfanu 3D kreatīvi grafikas programmā Sketch UP 6 !:
( skat. sadaļā` TEGI `)

URL

________________________
"Ādolfa Hitlera laikā Vācija izskatījās daudz labāk nekā šodien.Tā pat kā visa Eiropa."(L.Rīfenštāle)
Visapkārt atrodam atkritumus, - mēs domājām , ka tos atstājuši tūristi.Mums atbildēja -"tie tūristi te bija pirms 70 gadiem."


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 19 Feb 2008 10:12:18
Atbildēt 


Quoting: vieux fusil
Plaša diskusija, datubāze, bij. Nato raķešnieku atsauces uz savējām bij. dienesta vietu koordinātēm, , lokalizācijām - nekas vairs nav jāslēpj.

Tak HAWK ir mobilās PGA raķetes, kāda tur bijušās dislokācijas slepenība...

vieux fusil
Lietotājs




# Nosūtīts: 19 Feb 2008 10:21:30 - Laboja vieux fusil
Atbildēt 


Maarrutku Jums

tāpēc jau arī saku - kas pirms 20 gadiem bija abās pusēs valc noslēpums ( podpiska o ņerazglošeņii gan sovokiem, gan āmjiem), tas tagad šārējas - intresanti palasīt aukstā kara bilanci. raķēšniekiem jau tā pat bija savas kazarmas un dislokācijas vieta, kur šamie uzturējās, raķetes tik vizināja .

________________________
"Ādolfa Hitlera laikā Vācija izskatījās daudz labāk nekā šodien.Tā pat kā visa Eiropa."(L.Rīfenštāle)
Visapkārt atrodam atkritumus, - mēs domājām , ka tos atstājuši tūristi.Mums atbildēja -"tie tūristi te bija pirms 70 gadiem."


<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 40 . 41 . >>
Panzerkampf Forums / Mūsdienu kari un bruņotie konflikti / Kodolieroči, raķešu ieroči un mūsdienu artilērija
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 2
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.057
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2024