| Autors |
Ziņa |
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:51:22
Atbildēt
Čečenu tautas varonis Dzohars Dudājevs saviem vīriem par piemēru lika latviešu strēlniekus.
Savukārt es tagad gribētu likt latviešiem par piemēru čečenu izturību.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:53:14
Atbildēt
Latviešu strēlniekus zina visi krievi.
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 21 Jan 2006 01:01:06
Atbildēt
Stuka
iestājās ASV?
Nu tak ne jau Eiropas Savienībā
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 23 Jan 2006 09:38:45
Atbildēt
janis17ais
Čečenu tautas varonis Dzohars Dudājevs saviem vīriem par piemēru lika latviešu strēlniekus.
Savukārt es tagad gribētu likt latviešiem par piemēru čečenu izturību.
===
Pirms es idealizējam čečenus, derētu paskatīties uz visu to bēdu nedaudz tuvāk.
Un proti, kāds tad bija Dudajevs kā valstsvīrs un paši čečeni kā pilsoņi? Kāda tad bija pāris gadus pastāvējusī brīvā čečenu valsts? Protams, ar nacionālismu un militārismu jau tur viss bija štokos, bet kā bija ar tādām lietām kā valsts politiskā un ekonomiskā attīstība, pilsoniskās sabiedrības veidošanās utt. procesi?
Jautājums drusku konkrētāks - vai Tu, Jāni, pac būtu bijis ar mieru kādu gadu (teiksim tā, visu 1993. gadu) padzīvot Groznijā kā ierindas pilsonis? Es - nē. Jā, tai laikā bandītu razborkas notika daudz kur bijušā Sovdepa teritorijā, citur skarbāk, citur maigāk. Bet tikai Čečenijā visu laiku pa ielām vazājās ar automātiem un pat ložmetējiem bruņoti civilisti, kas nepakļāvās nekādai vienotai komandēšanai, turklāt apstākļos, kad vēl nebija arī nekādu kara draudu...
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 23 Jan 2006 10:00:46
Atbildēt
Es neideālizēju čečenus, bet gan gribu norādīt uz dažām tautas īpašībām, kuras ir ļoti vērtīgas un kuras mums vajadzētu vairāk. Es šaubos, ka Dudājevs idealizēja latviešu strēlniekus, bet gan lika par piemēru kaut kādas īpašības vai īpašību kopumu. Lai gan latvieši ir spītīga tauta, ja mūs kolektīvi izsūtītu, tad diez vai mēs pēc tam varētu nodobināt neatkarīgu valsti.
Es kaut kā īsti nepiekrītu tevis aprakstītai situācijai 1993. gadā. Pats tur neēsmu bijis, bet žurnālists Atis Klimovičs stāstīja vienā rakstā par Čečeniju. Tur vis normāli, ielas bija tīras, civilisti ar ieročiem masveidā nestaipījās, rūpnīcas strādāja pat vairāk nekā pie mums (tajā laikā), kārtības bija vairāk nekā citur bij. sovdepā (sodi gan bijuši tādi skarbāki). Pastāsti lūdzu plašāk.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 23 Jan 2006 10:31:55
Atbildēt
janis17ais
Es kaut kā īsti nepiekrītu tevis aprakstītai situācijai 1993. gadā. Pats tur neēsmu bijis, bet žurnālists Atis Klimovičs stāstīja vienā rakstā par Čečeniju.
===
Sāksim ar to, ka pēc tam, kad Klimovičs sāka drukāt reportāžas no Afganistānas un Irākas par cīņu pret teroristiem, es pārstāju viņam ticēt.
===
par Čečeniju. Tur vis normāli, ielas bija tīras, civilisti ar ieročiem masveidā nestaipījās, rūpnīcas strādāja pat vairāk nekā pie mums (tajā laikā), kārtības bija vairāk nekā citur bij. sovdepā (sodi gan bijuši tādi skarbāki)
===
Pirmkārt, es gana labi atceros tā laika sižetus TV ziņās par Čečeniju. Un civilisti ar ieročiem rokā tur vazājās gan.
Par pārējo var palasīties šeit, tiesa gan, jālasa kritiski, visam ticēt nevar.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 23 Jan 2006 11:35:02
Atbildēt
un lai to visu novērstu krievi gāja kopā ar civilistiem, kas nevienam nepakļāvās - Lobazanova bandu pret likumīgo valdību 
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 24 Jan 2006 09:58:41
Atbildēt
JgdPz IV 70
un lai to visu novērstu krievi gāja kopā ar civilistiem, kas nevienam nepakļāvās - Lobazanova bandu pret likumīgo valdību
===
Dārgais swiesc, tur neviens nekam nepakļāvās.
Bez tam vecā labā problēma - kā izbijušais zeks Lobazanovs varēja kļūt par likumīgās valdības galvas (Dudajeva) miesassargu?
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 24 Jan 2006 10:06:02
Atbildēt
Maarrutku Jums
Pieļauju, ka valdībai kāds tomēr pakļāvās, citādi Lobazanovs un vēl ar krievu algotņiem to vienkārši nomestu.
Tā ir Lobazanova vs Dudajeva problēma, bet krievu problēma ir tāda, ka pamatojums un rīcība kā parasti ir pretēji 
Vispār oficiālajos krievu tekstos figurē prasība atbruņot visus čečenu formējumus neatkarīgi no tā, vai tie kādam pakļaujas vai nē, un ieviest konstitucionālo (t.i. Krievijas) kārtību.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Jan 2006 14:00:20
Atbildēt
To krievu agitpropa gabalu nevar uzskatīt par ticamu. Tādā garā rakstītus tekstus par Latviju 30. gadu beigās var lasīt, ka Ulmanis bija Hitlera fans, žīdus un krievus šāva un aizsargi veidoti pēc Hitlera šturmoviku parauga
Vispār ja tā loģiski padomā, ja jau Dudājevam neviens nepakļāvās, tad kā viņš spēja organizēt ļoti organizētu un disciplinētu Groznijas aizsardzību 1994. gadā.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 24 Jan 2006 14:05:26
Atbildēt
janis17ais
To krievu agitpropa gabalu nevar uzskatīt par ticamu
===
Piedāvā labāku, izskatīsim.
===
Vispār ja tā loģiski padomā, ja jau Dudājevam neviens nepakļāvās, tad kā viņš spēja organizēt ļoti organizētu un disciplinētu Groznijas aizsardzību 1994. gadā.
===
Nu nejauc silto ar mīksto. Viena lieta ir kārtība (vai tās totāls trūkums) miera laikā, otra - nācijas saliedēšana cīņai pret agresoru, kurš apdraud `brīvību` (t.i., to pašu kārtības trūkumu, pie kura nācija jau ir paspējusi pierast ).
Bez tam, 1994/1995. gada cīņu laikā Grozniju aizsargāja gan organizētas vienības Mashadova štāba vadībā, gan tādas grupas vai pat atsevišķi indivīdi, kas nepakļāvās it nevienam un nekam, un karoja paši par sevīm...
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Jan 2006 14:11:41
Atbildēt
"Piedāvā labāku, izskatīsim. "
Ir, ir mēs ar vienu čečenu (dzīvo Latvijā) karate trenējamies. Aizgāju pie viņa pakonsultēties (viņš regulāri uz Čečeniju pie radiem brauc), un viņš teica, ka tik traki nebija. Nu jā, vietējie teipu vadoņi paši sprieda tiesu, bet tā bija krietni taisnīgāka par Sovdepa tiesu. Nu staigāja ar ieročiem, čečeni gadsimtiem staigāja ar ieročiem, agrāk ar zobeniem, tagad ar kalašiem. Galvenais ir, ka tauta dzīvoja tā kā viņai patīk un kaimiņiem netraucēja.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 24 Jan 2006 14:21:31
Atbildēt
janis17ais
Nu staigāja ar ieročiem, čečeni gadsimtiem staigāja ar ieročiem, agrāk ar zobeniem, tagad ar kalašiem.
===
Nu bet kāds tad rezons gaišā dienas laikā, miera apstākļos, visu laiku staipīt sev kalašu vai ložmetēju? Tikai tradīcijas? Smags tak...
===
Galvenais ir, ka tauta dzīvoja tā kā viņai patīk un kaimiņiem netraucēja.
===
Diez vai nu tā būs, cik zinu, tad turienes korennije krievi tai laikā diez ko laimīgi nejutās.
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Jan 2006 14:26:44
Atbildēt
"Nu bet kāds tad rezons gaišā dienas laikā, miera apstākļos, visu laiku staipīt sev kalašu vai ložmetēju? Tikai tradīcijas? Smags tak... "
Piekrītu, bet zobens arī ir smags. Senie latvieši arī lika puikām staipīt līdz šķēpus lai pierod pie ieroča.
"Diez vai nu tā būs, cik zinu, tad turienes korennije krievi tai laikā diez ko laimīgi nejutās."
60% Čečenijas krievu 1994. gadā nostājās čečenu pusē. A tādus Ždanokveidīgos man nav žēl.
Toties tagad ar Krievijas "palīdzību" krievu Čečenijā tāpat kā nav palicis.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 24 Jan 2006 14:28:49
Atbildēt
janis17ais
60% Čečenijas krievu 1994. gadā nostājās čečenu pusē.
===
A infa no kurienes?
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Jan 2006 14:32:43
Atbildēt
To rakstīja gan Klimovičs, gan Tēvijas sargs, gan mans paziņa apstiprināja.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 24 Jan 2006 14:38:50
Atbildēt
janis17ais
Nevarētu teikt, ka jebkurš no nosauktajiem avotiem mani pārliecinātu... 
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Jan 2006 14:45:09
Atbildēt
Nu jā, informācija tiešām nepārliecinoša
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 24 Jan 2006 15:01:56
Atbildēt
Bija jau Čečenijā diezgan augsts bandītisma līmenis tajos laikos. Iespējams, pret vietējiem mazāk, jo aiz šamējiem stāvēja visādi teipi, bet cilvēkam no ārpasaules bez bruņotas aizmugures tur kaut kādu biznesu bīdīt bija diezgan neiespējami.
Un kidnepings zēla un plauka. Reku, kaut kādiem britu un jaunzēlandiešu inženieriem kuri tur mobilo telefonu tīklu ierīkoja viens vietējais bandformējums galvas nogrieza. Tas ar laikam pie tautas tradīcijām piederas,....
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 24 Jan 2006 15:07:09
Atbildēt
janis17ais
Senie latvieši arī lika puikām staipīt līdz šķēpus lai pierod pie ieroča.
Paldies dievam visi senie latvieši ir vai nu izmiruši vai modernizējušies un zobenus nodevuši muzejos.
Pistoli līdzi staipīt arī pie mums es neatteiktos, ja likumdošana šajā jomā būtu liberālāka, bet kaut ko smagāku ... Nez vai nohčas ar stobriem apkārās tika dēļ tradīcijām, drīzāk tāpēc ka taisnība tur bija nevis tā pusē kam bija taisnība bet tā kam krutāks šaujamais ...
Pie tam, kontroles nekādas - stobrus tirgū var nopirkt. Kaut kā nevelk uz normālas valsts pusi. Tjipa Somālija ....
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 24 Jan 2006 15:14:56
Atbildēt
waffen ss
Pistoli līdzi staipīt arī pie mums es neatteiktos, ja likumdošana šajā jomā būtu liberālāka, bet kaut ko smagāku ...
===
Vēl ir ok kā Šveicē, ka Šturmgevērs stāv mājās skapī. Bet man ne pa kam nedalec, nach man tas būtu jāstaipa līdzi, piemēram, uz darbu (ja es nestrādāju armijā vai policejā)?
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Jan 2006 15:33:11
Atbildēt
"Reku, kaut kādiem britu un jaunzēlandiešu inženieriem kuri tur mobilo telefonu tīklu ierīkoja viens vietējais bandformējums galvas nogrieza."
Tas jau bija pēc pirmā kara. Nelieši jau gadās visur, bet man lielas aizdomas, ka to izdarīja čeka, vajadzēja taču kaut kā iebrukumu attaisnot.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 24 Jan 2006 15:37:54
Atbildēt
janis17ais
Nelieši jau gadās visur, bet man lielas aizdomas, ka to izdarīja čeka, vajadzēja taču kaut kā iebrukumu attaisnot.
===
Vai tad otrā iebrukuma attaisnojums gadījumā nebija tās uzspridzinātās mājās pie Kaširskas šosejas?
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Jan 2006 15:40:08
Atbildēt
"Vai tad otrā iebrukuma attaisnojums gadījumā nebija tās uzspridzinātās mājās pie Kaširskas šosejas?"
Jā, jā tās pašas arī čeka uzspridzināja, bet tos inženierus vajadzēja lai ārzemēs čečenus neatbalsta.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 24 Jan 2006 15:42:13
Atbildēt
janis17ais
Viens mans laps paziņa ap 91-93 gadu tajā reģionā biznesus bīdīja pa naftas līniju. Čečņā esot bijis 2 reizes. Abas uzņemjošā kompānija sagaidīja lidlaukā ar 2 džipiem pilniem bruņotu kaujinieku.
Normālās valstīs (arī Latvija) tā sagaida un apsargā tikai pavisam lielus čiekurus, kurus 1/2 pasaule grib nogriezt...
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 24 Jan 2006 15:43:09
Atbildēt
janis17ais
Jā, jā tās pašas arī čeka uzspridzināja, bet tos inženierus vajadzēja lai ārzemēs čečenus neatbalsta.
===
Un kam vajadzēja Budjonovsku?
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Jan 2006 15:55:20
Atbildēt
A Budjonovsku paveica čečenu teroristi.
Mācījušies no krievu teroristiem, kuri Čečenijā to dara katru dienu.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 24 Jan 2006 16:03:04
Atbildēt
janis17ais
Mācījušies no krievu teroristiem, kuri Čečenijā to dara katru dienu.
Tur Tev taisnība, pirms 1. kampaņas Čečņā teroristu nebija. Bija vienkārši bandīti...
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 25 Jan 2006 16:14:30
Atbildēt
janis17ais
A Budjonovsku paveica čečenu teroristi.
===
A tur pac Basajevs arī nepiedalījās gadījumā, kurš 1994/1995. gada kampaņas laikā vēl nekāds terorists nebija?
Voobschem kopumā jāsaka, ka Čečenijas konflikts ir konflikts, kurā nav ne `labās`, ne `sliktās` puses un abas iesaistītās puses ir viena otras cienīgas. No vienas puses, tās ir Krievijas imperiālistiskās tieksmes un ģeopolitiskās intereses, no otras - mazas, visai primitīvas tautiņas negantais raksturs komplektā ar islama ekspansiju, lielā mērā veicinātu no ārvalstīm. Tieši tāpat te var pievilkt arī mazās un negantās tautiņas alkas pēc brīvības un lielvalsts tiekšanos pēc kaut kā mieram līdzīga.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 25 Jan 2006 16:32:27
Atbildēt
Maarrutku Jums
Tas derētu otrā kara aprakstam, pirmajā krievi vēl izskatās sliktāk un pēc Groznijas kaujām var pat pievērt acis uz Budjonovsku.
Viens no daudzajiem Soldat Udači autoriem raksta, ka pirms 1. Čečenijas kara lielāka teikšana bija vietējiem paražu likumiem (adatam) un islams bijis tā starp nopietni un skata pēc, bet kara laikā vajag ideju un tagad/uz to brīdi, kad rakstīja islams ir/bija starp šausmīgi nopietni un labāk nevajag 
Ja lielvalsts gribētu mieru, tas jau sen būtu, bet krievi nekad negribēs mieru ar noteikumu, ka čečeniem ir neatkarība. Čečeni negribēs mieru ar noteikumu, ka tās nav...
Vēl viens interesants moments: OBL&Co gatavo akcijas visur kur, tikai ne Krievijā. Ķīlnieku saņemšana arī ir cūcība, bet labāk tomēr saņemt 200 ķīlniekus un kaut ko prasīt nekā tos 200 vienkārši uzspridzināt.
Kā tad saprast to, ka neturpinās sprādzieni vai turpinās reti, nohču aģentūrai polārlapsas pārskrējušas vai sapratuši, ka nav vērts? Kaut gan ko zaudēt jau viņiem nebūtu.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
